Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 11.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir iekļauti pieci deputātu jautājumi, taču, pirms mēs sākam tos izskatīt, vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimas Kancelejā pulksten 14.20 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga vēstule, kurā Saeimas deputāti tiek informēti, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu.

Līdz ar to uz atbilžu sniegšanas nākamo sēdi tiek pārcelti šādi deputātu jautājumi: deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”, deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS “KVV Liepājas metalurgs””, kurš ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram, un deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”.

Un līdz ar to mums tātad šodien paliek divi darba kārtības jautājumi, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem”, kuru Ministru prezidente ir pāradresējusi iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Ministra kungs šodien ir klāt. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Taču, pirms jums tiek uzdoti šie papildu jautājumi, ministra kungs, jums ir iespēja divas minūtes vēl sniegt kādu papildu informāciju. Vai jūs to vēlaties?... Tā kā ministra kungs neko nevēlas papildus paskaidrot, varam pāriet pie papildu jautājumu uzdošanas. Iesniedzējiem ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus.

Pirmais ir pieteicies... Pagaidām neviens nav pieteicies. Kurš piesakās? Tad nospiediet, lūdzu...! Jā, Mežecka kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mežecka kungam papildu jautājuma uzdošanai! Jautājuma uzdošanas laiks – viena minūte. Lūdzu!

R.Mežeckis (NSL).

Savā atbildē jūs norādāt, ka šobrīd ekspertu līmeņa darba grupas, kur detalizēti tiktu skatīti jautājumi par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikumu, nav notikušas. Lūdzam jūs precizēt: vai jūsu rīcībā nav informācijas, kad ir plānotas Eiropas Savienības Padomes darba grupas? Un vai šobrīd tiešām ekspertu līmenī netiek organizētas tikšanās un diskusijas, lai apspriestu Eiropas Komisijas priekšlikumu?

Ja šādas tikšanās nav plānotas, vai Latvija neplāno koordinēt savu pozīciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu sabiedrībai labvēlīgāko lēmumu? Un varbūt detalizējiet, kādus jautājumus darba grupas darba kārtībai ierosinās Latvija!

R.Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Pirmām kārtām jāteic: jā, ekspertu darba grupas nav notikušas. Ir notikušas faktiski politiskas konsultācijas Eiropas Savienības valstu vēstnieku Briselē līmenī. Tās nav ekspertu darba grupas. Tātad faktiski pirmā reize, kad šis jautājums – Eiropas Komisijas priekšlikums par jauno migrācijas politiku – tiks apspriests, būs 16.jūnijā, Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes laikā Luksemburgā, un pēc tam, pēc šīs apspriedes, 25. un 26.jūnijā būs Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Eiropas Padomē. Pēc politisko vadlīniju noteikšanas Luksemburgas prezidentūras laikā sāksies ekspertu darbs pie šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Otrs jautājums.

R.Mežeckis. (Nerunā mikrofonā.) ...Kādus jautājumus darba grupas darba kārtībā ierosinās Latvija?

R.Kozlovskis. Vai jūs varētu konkretizēt, tieši par ko jūs jautājat – par migrāciju kopumā vai par kādu no migrācijas politikas sadaļām? Jo tur ir ļoti plašs jautājumu loks, ja ir runa par migrāciju, – gan cīņa ar kontrabandu, gan izraidīšanas politika, gan cīņa ar nelegālo migrāciju, legālā migrācija... Kurš jautājums tieši jūs interesē?

R.Mežeckis. ... (Nerunā mikrofonā.) tos jautājumus, kas saistīti tieši ar... (Nerunā mikrofonā.)

Sēdes vadītāja. Saeimas kārtības rullis – es atvainojos! – nosaka ļoti stingru procedūru: viena minūte jautājuma uzdošanai, divas minūtes – atbildei.

Diemžēl tāda tā kā plašāka diskusija šajā formātā nav iespējama, un man ir pienākums jūs pārtraukt.

Otrs papildu jautājums. Ir pieteicies jautājuma uzdevējs Arvīds Platpers. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!

A.Platpers (NSL).

Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetam nacionālo pozīciju Nr.1. Kā jūs skaidrojat, kādi ir iemesli, ka šo sabiedrībai tik svarīgo jautājumu Ministru kabinets apspriež slēgtā daļā, neļaujot plašākai sabiedrībai uzzināt dažādu Ministru kabineta locekļu viedokļus un argumentus par šo pozīciju? Un arī lūdzam informēt, ar kādām nevalstiskajām organizācijām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” Iekšlietu ministrija saskaņoja vai pārrunāja minēto pozīciju.

R.Kozlovskis. Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka faktiski visas Eiropas Savienības pozīcijas, kas skar un norāda arī citu valstu nostājas, ir vienmēr bijušas Ministru kabinetā ierobežotas pieejamības informācija. Bet, lai varbūt kliedētu jūsu bažas, ka kaut kas tiek slēpts no sabiedrības, daru jums zināmu, ka 12.jūnijā, respektīvi, rīt, būs Eiropas lietu komisijas sēde, kur attiecīgi šis jautājums tiks skatīts, un tā būs publiska sēde. Tā ka šeit nav, manuprāt, pamata teikt, ka mēs kaut ko slēpjam no sabiedrības.

Savukārt, runājot tieši par šo jautājumu, tad, nu, līdz šim nav bijusi tāda prakse, ka nacionālā pozīcija tiktu skaņota ar nevalstiskajām organizācijām. Tā tiek apstiprināta Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājuma iesniedzēji tātad abus papildu jautājumus ir uzdevuši, taču Saeimas kārtības rullis ļauj arī deputātiem, kuri ieradušies uz sēdi un nav jautājuma uzdevēji, uzdot ministram trīs interesējošus papildu jautājumus.

Vai Kūtra kungs ir sagatavojies? Lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Kūtrim!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Paldies, ministra kungs, par jūsu sniegto atbildi par to, ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā konstatētās nepilnības. Taču mūsu jautājums bija uzdots Ministru prezidentei, kura to pāradresēja jums un Ārlietu ministrijai. Mēs arī zinām, ka attiecībā uz integrāciju tas ir Kultūras ministrijas atbildības lauciņš, taču šodien jūs pārstāvat Ministru kabinetu. Tāpēc lūdzu jūs atbildēt: kādus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt tuvākajā laikā, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā secināto, ka jau šobrīd – pie salīdzinoši nelielā bēgļu statusu ieguvušo personu skaita – ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļu iekļaušanai dzīves vidē un sabiedrībā Latvijā?

R.Kozlovskis. Pirmām kārtām es redzu to, ka pilnīgi noteikti, ņemot vērā, ka Eiropā šī problēma, kas ir saistīta ar šo pastiprināto migrācijas spiedienu, visticamāk, tuvākajā laikā neatslābs, neskatoties arī uz šo vienu sadaļu, kas ir saistīta ar bēgļu uzņemšanu, teiksim, pārvietošanas procesā. Mēs jau kopš 2009.gada izskatām patvēruma pieteikumus, un attiecīgi personas ir saņēmušas pat bēgļa statusu Latvijā un alternatīvo statusu. Jā, es piekrītu, ka šeit ir pirmām kārtām runa par nepietiekamu finansējuma iedalīšanu tam. Tas nozīmē to, ka... jā, ka pilnīgi noteikti ir jārunā. Un šajā gadījumā, es varētu teikt, arī šeit iesaistās nevalstiskās organizācijas. Tas nozīmē to, ka, lai mēs veidotu nacionālo sistēmu, kas būtu ne tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē... tas nozīmē to, ka faktiski mēs esam tikai tā ministrija, kas ir nosacīti vārti, kuri izfiltrē šīs personas, piešķir statusu. Attiecīgi pēc tam, protams, ir nākamais posms, un tas diemžēl Latvijā nav izveidots. Līdz ar to tas ir jautājums pilnīgi noteikti saistīts ar papildu kapacitāti. To mēs esam norādījuši arī savā nacionālajā pozīcijā un arī atbildē, ka tas prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildu jautājums. Vārds deputātam Kūtrim.

G.Kūtris. Nākamais jautājums arī ir saistīts ar to pašu integrāciju, par ko tieši jūsu ministrija neatbild. Bet jūsu ministrija atbild par sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Sakiet, lūdzu, vai un kādus papildu riskus jūs jau esat apzinājuši, kas varētu ietekmēt iekšējo drošību Latvijā, ja īsā laikā būtu jāuzņem liels skaits patvēruma meklētāju?

R.Kozlovskis. Tātad pilnīgi noteikti jāskatās izcelsmes valstis, tas ir reāli. Tātad, ja mēs runājam... taču šeit mēs... Ja mēs runājam par šo, cik es saprotu, Eiropas Komisijas priekšlikumu kontekstā ar pārvietošanu (no Itālijas un Grieķijas pārsvarā šīs personas), tad mēs nerunājam par ļoti īsu laika periodu; mēs runājam par diviem gadiem. Šis plāns paredz... Kā jau es teicu, Latvijas nostāja ir – iesaistīšanās faktiski pēc brīvprātības principa. Līdz ar to es nedomāju, ka Latvija mainīs savu nostāju.

Un jebkurā gadījumā nevar izslēgt individuālus riskus. Bet attiecībā uz šīm personām, kas tiek pārvietotas, ir divi pārvietošanas mehānismi. Viens ir tā sauktais resettlement, tas ir, pārvietošana no trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka šīs personas jau atrodas atbilstošos centros, kur strādā Eiropas Savienības eksperti, kas jau faktiski izvērtē, vai šīm personām ir nepieciešams patvērums, un tikai tad tās tiek pārvietotas uz Eiropu. Savukārt uz tām personām, kas ir jau attiecīgi iekļuvušas Eiropas Savienībā, attiecas tā sauktais relocation; tas nozīmē to, ka arī šīs personas jau... faktiski tiek sākotnēji skrīnētas jau tajās valstīs, kurās viņas ir, un tikai pēc tam tiek pārvietotas uz... attiecīgi... ja valsts iesaistās.

Jebkurā gadījumā vienmēr arī Drošības policija ir norādījusi riskus gan saistībā ar uzturēšanās atļaujām, kad... teiksim, trešo valstu pilsoņi, ja nav pilnīgas informācijas par viņu, teiksim, kopējo situāciju, viņi var radīt individuālus riskus. Bet es negribētu teikt, ka divu gadu garumā... ka, ja mēs iesaistāmies atsevišķās šajās aktivitātēs, tas būtu nopietns drauds nacionālajai drošībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad pēdējais papildu jautājums. Kūtra kungam, lūdzu, mikrofonu ieslēdziet!

G.Kūtris. Trešais jautājums ir saistīts ar to, ko es uzdevu kā pirmo jautājumu. Jūs minējāt, ka ir šīs finanšu problēmas, ka būtu vajadzīgs papildu finansējums. Un arī šobrīd nav rasti vajadzīgie līdzekļi aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram, kas varētu uzlabot tos apstākļus.

Papildus jūs atbildē norādāt, ka tie būtu tikai tie patvēruma meklētāji, kuri atbilstu normatīvajos aktos noteiktajiem aizturēšanas nosacījumiem. Kādus papildu finansējuma pieprasījumus un jaunās politikas iniciatīvas jūsu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi, lai risinātu šos jautājumus? Tātad – kādi ir tie plānotie pasākumi un pieprasītie finanšu apmēri?

R.Kozlovskis. Ja mēs runājam par tieši Iekšlietu ministrijas kompetencē esošo sadaļu, tad jāteic, ka tajā atbildē ir arī norādīts, ka jau 2013.gadā ir konceptuāli atbalstīta Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšana ar šāda centra izveidi Rīgā. Diemžēl finansējuma trūkuma dēļ... tas finansējums netika saņemts... Un, manuprāt, atbildē bija arī norādīts, ka mums ir šie pieprasījumi, kas tagad ir pa gadiem... Tātad mēs skatāmies... Lai attiecīgi īstenotu šīs prasības, kad ir jaunais Patvēruma likums, šā gada ietvaros jau būtu nepieciešami papildus 77 tūkstoši, nākamajā gadā – 174 tūkstoši un 2017.gadā un turpmāk ik gadu – 171 tūkstotis. Tāda būtu tieši šī Iekšlietu ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma summa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi papildu jautājumi ir uzdoti un atbildēti. Paldies iekšlietu ministra kungam par atbilžu sniegšanu.

Pārejam pie otrā un pēdējā šodienas darba kārtības jautājuma, tas ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par Latvijas produkcijas eksportu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Tāpēc arī jums, zemkopības ministra kungs, jautāju: vai vēlaties pirms papildu jautājumiem kaut ko vēl paskaidrot? Tātad – nē. Uzreiz varam uzdot papildu jautājumus.

Pirmo papildu jautājumu uzdod deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Frakcija “No sirds Latvijai” pateicas par atgādinājumu par Zemkopības ministrijas funkciju Nr.1, bet mēs gribam arī atgādināt, ka Zemkopības ministrijas nolikumā ir vēl arī citas funkcijas minētas tajā saistībā – organizēt un koordinēt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas īstenošanu gan ministrijā, gan arī padotības iestādēs. Un savā atbildē esat plaši aprakstījis plānotos iepirkumus tirgus izpētes veikšanai. Vai piekrītat, ka, zinot par regulārām problēmām nozarē, šādi pētījumi būtu bijuši jāpasūta jau sen? Un kāpēc tas nav ticis darīts? Un kā jūs saprotat – kā ir jābūt organizētam Zemkopības ministrijas darbam, lai atbalsts Latvijas pārtikas ražotājiem būtu pastāvīgs un mērķtiecīgs?

J.Dūklavs (zemkopības ministrs).

Paldies par jautājumu. Es domāju, ka par visām tām lietām, ko jūs minējāt... attiecībā uz tirgus izpēti un šiem pasākumiem jāteic, ka tie notiek nepārtraukti. Šie ir papildu pasākumi sakarā ar embargo ieviešanu. Kā jūs jau varējāt lasīt manā atbildē, tie ir ne tikai Zemkopības ministrijas jautājumi; tie pamatā ir LIAA jautājumi. Mēs ar viņiem... šogad arī pirmo gadu mainās mūsu kārtība attiecībā uz izstāžu organizēšanu, to visu pārņem LIAA no mums. Es domāju – un es ne tikai domāju, bet esmu pārliecināts! –, ka mūsu sadarbība ar uzņēmējiem, ar uzņēmēju asociācijām tiek pozitīvi vērtēta no uzņēmēju puses. Un, ņemot vērā jūsu jautājumu par to, vai nebija iepriekš tas jādara un vai tad tas tā notika, es gribu teikt, ka visu laiku tas ir noticis. Visu laiku šie pētījumi ir bijuši. Un, kā jūs atceraties, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts arī tanī laikā, kad jūs pārbaudījāt, bija šo pasākumu veicējs, un Gulbes kundzes attiecīgais materiāls, man liekas, vēl šobrīd ir pieejams ministrijā... gan par iepriekšējiem gadiem... nu, par visiem es nevarēšu pateikt, bet... Kamēr es tur strādāju, nepārtraukti mēs sadarbojamies arī ar Miglava kungu. Tā ka es neredzu, ka mums būtu kādi pārtraukumi pa šiem daudzajiem gadiem šinī pētījumu veikšanā.

Nu, un tomēr atļaujiet man piebilst, ka tāda situācija, kāda izveidojās 2014.gada... sākot ar 2014.gada 7.augustu, kad iestājās Krievijas embargo... Es domāju, neviens mēs te nevarējām neko izdomāt ātrāk un ieplānot, kā tur būs vai nebūs... Un, protams, tanī brīdī arī tika pieņemti papildu mēri, un papildu mēri bija tādi, kuri... Ir aprakstīts manā ziņojumā, kas tika darīts sakarā ar to, ka šis tirgus praktiski tika slēgts. Es nevarēšu vairāk neko jums paskaidrot.

Sēdes vadītāja. Paldies. Un divas minūtes ir pagājušas.

Nākamais jautājuma uzdevējs ir deputāts Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Ministra kungs! Jūsu atbildē ir atsauce uz 2013.gadā veiktu pētījumu “Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze”, kurā analizētas Latvijas pārtikas nozares vajadzības un konkurētspēja. Taču pētījumā nav analizēta zivju produktu ražošanas nozare, lai gan jūsu atbildē ir piebilde, ka arī par šo nozari veikts pētījums. Mēs saprotam, ka atbilde būs, ka tas ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansēts pētījums. Bet vai šāds pētījums nebūtu bijis vajadzīgs arī zivrūpniecības nozarei? Kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts?

J.Dūklavs. Ļoti labs jautājums – kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts. Es nevaru jums atbildēt, kāpēc tāds lēmums netika pieņemts! Es tanī laikā nestrādāju. Bet visādā ziņā... varu teikt to, ko es jau, atbildot uz Sudrabas kundzes jautājumu, teicu, – ka līdz šim, kā jūs pats arī ļoti labi zināt kā nozares cilvēks, kopā ar zivrūpniecības nozari kā tādu un ar attiecīgajām Eiropas naudām... kopā ar asociāciju visu laiku tiek monitorēts gan Rietumu tirgus, gan Austrumu tirgus, un šie dati, man liekas, gan mums ir pieejami, gan arī zivjrūpniecības nozarei ir pieejami.

Un tagad, kad notika pavisam nesen, protams, šī ļoti, arī manuprāt, nepieņemamā rīcība no Krievijas puses, ka, pārbaudot piecus uzņēmumus, 54 uzņēmumiem tiek liegts eksports uz Krieviju (tie, mūsuprāt, ir neadekvāti mēri!), parādās jautājumi – kāpēc jūs to pirms tam neesat zinājuši? Nu, man liekas, tas ir nekorekti – tā prasīt, jo ne piena nozarē, ne augļkopības nozarē, ne zivrūpniecības nozarē divus vai trīs gadus atpakaļ tādi pētījumi nav veikti. Un, manuprāt, tā atbilde ir ļoti, ļoti vienkārša: tāpēc, ka vienkārši ne nozarei bija interese par tādiem pētījumiem, ne arī ministrija speciāli centās pētīt to, ko nozare neprasa. Šobrīd tā situācija ir, protams, mainījusies, manuprāt, par 180 grādiem, ja ne par 360, un, protams, visus tagad interesē... Un arī tiek uzdoti jautājumi – kur jūs bijāt agrāk, kāpēc jūs neveicāt tirgu diversifikāciju? Mana atbilde ir šinī jautājumā arī ļoti vienkārša. Par to nepārtraukti runā gan eksperti, gan ekonomisti. Ļoti laba teorija, ļoti pareiza teorija, bet mūsu vidējie uzņēmumi, mazie uzņēmumi – ne viņiem ir tādi līdzekļi, lai viņi tad, kad viņiem iet labi, kad viņiem ir normāls tirgus, varētu atļauties veikt pētījumus, veikt tirgus analīzes, braukt meklēt citus tirgus.

Šobrīd situācija vienkārši ir tāda, ka ir fakta priekšā, un arī mazie un vidējie uzņēmēji nav spējīgi meklēt šos tirgus, jo nav tādu resursu. Un šeit mēs ejam palīgā. Jā, mēs ejam palīgā ar simtprocentīgu izstāžu atbalstu, mēs ejam palīgā ar vizītēm, kurās viņi piedalās. Mēs ejam palīgā ar to, ka mēs nosēdinām pretī viņiem partnerus no attiecīgām valstīm, kur mēs esam... Es esmu bijis visās... Uzbekijā, Tadžikijā, Mongolijā, tagad bijām Ķīnā. Pēc mūsu vizītes 11 uzņēmumiem ir iedota atļauja eksportēt produkciju uz Ķīnu... zivju pārstrādes uzņēmumiem. Ir iedota atļauja arī 10 piena pārstrādes uzņēmumiem eksportēt. Bet tas jau vēl nenozīmē, ka mūsu produkti tur ir plauktā! Līdz tam vēl tālu. Tikai viens uzņēmums no šiem mūsu 11 uzņēmumiem reāli ir nonācis plauktā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs. Laiks...

Tātad papildu jautājumus jautājuma uzdevēji ir uzdevuši.

Kūtra kungs arī vēlas izmantot iespēju. Lūdzu, Kūtra kungam ieslēdziet mikrofonu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Dūklava kungs, jūs tikko norādījāt, atbildot uz Meijas jautājumu, un arī rakstiskajā atbildē norādījāt, ka piecos uzņēmumos Latvijā ir konstatēti šie pārkāpumi un tāpēc ir liegts zivju produkcijas eksports. Un, protams, šos pārkāpumus konstatēja Krievijas attiecīgais dienests.

Sakiet, lūdzu, vai pēc šiem konstatētajiem pārkāpumiem tiks izvērtēta arī Latvijas kontrolējošās institūcijas – Pārtikas un veterinārā dienesta – atbildīgo amatpersonu atbildība par to, ka viņi neatklāja šos pārkāpumus un Latvijai tagad tik smagas sekas?

J.Dūklavs. Nu, jautājums tāds nedaudz provokatīvs, atļausiet man pateikt.

Pārtikas un veterinārais dienests nepārtraukti kontrolē Latvijas uzņēmumus. Bet ir jāsaprot kāda ļoti praktiska lieta, ko Meijas kungs noteikti var ļoti labi pastāstīt.

Tātad – kas ir benzopirēns? Jūs noteikti saprotat, ka kūpināšanas process – tāds, kāds tas notiek Latvijā, – ir ļoti atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem, kas piedalās šinī procesā. Kas praktiski dzīvē notiek? Kad cilvēks tur vai vairāk pieber skaidas vai mazāk, notiek šis process.

Es varu pilnīgi atbildīgi teikt: ja mēs pārbaudītu visus uzņēmumus (tādu resursu, protams, nevienam šeit nav), katru produktu partiju, katru kūpināšanas partiju pēc izsekojamības, tad, es domāju, būtu nevis pieci, bet būtu pulka vairāk tādu gadījumu, ka mēs konstatētu benzopirēnu. Un gan mēs, gan Krievijas puse zina gan šo procesu, gan visas tās lietas, kas saistītas ar benzopirēnu. Un te jau nav tikai benzopirēna jautājums! Šobrīd Eiropā ir nācis klāt... tūlīt es jums precīzi pateikšu šo nosaukumu... mirklīti, mazu mirklīti... sauc tos par PAO4, tātad aromātiskie ogļūdeņraži... To kopējā summa ir jākonstatē. Tas ir vēl sarežģītāk. Un par šo jautājumu mēs esam diskutējuši ar Krievijas pusi, es pats personīgi ar Dankverta kungu, kas ir viņu federālā dienesta vadītājs. Viņi arī to visu saprot, viņiem arī Kaļiņingradā ražo šprotes.

Bet šobrīd... Es to esmu jau teicis – un es tā domāju un varu jums atkārtot! –, ka šie mēri, kādi tika pieņemti pēc piecu uzņēmumu pārbaudes, – tiek aizslēgti ciet kopumā 14 šprotu ražotāji un 21 uzņēmums, kas vispār nodarbojas ar sterilizētu produktu ražošanu un sūtīšanu, – ir neadekvāti nodarījumam.

Vienmēr ražošanā būs kļūdas, tās ir konstatētas arī pirms tam, nav nekāds noslēpums no Krievijas puses. Ir bijis, ka ir Ventspils uzņēmums uz trim nedēļām aiztaisīts ciet, ir bijis, ka citi uzņēmumi daudzu gadu gaitā ir aiztaisīti ciet... Ir veiktas pārbaudes. Jā, tas ir process, tā ir ražošana! Un tur noteikti varēs atrast vienu vai divas bundžiņas – ja pārbaudīs tūkstoti! –, kurās būs šis benzopirēns.

Tā ka es nevaru jums piekrist, ka te PVD nav veicis darbu, ir par maz kontrolējis. PVD uzdevums nav pārbaudīt tūkstoti bundžiņu katrā uzņēmumā un teikt: jums no tām desmit bundžiņās bija kaut kas paaugstināts vai samazināts... Tas ir uzņēmuma jautājums, un šinī jautājumā arī kā piemēru varu minēt... man gan nepatīk saukt uzņēmumus un uzvārdus... bet ir izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kas pilnībā nodrošina, lai šī benzopirēna norma tiktu ievērota un cilvēka faktors tiktu maksimāli samazināts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Dūklavs. Lai Dievs dod naudiņu tiem uzņēmumiem šīs tehnoloģijas ieviest!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Kūtra kungam. Nākamais jautājums.

G.Kūtris. Rakstveida atbildē jūs, ministra kungs, arī uz mūsu jautājumu esat... Jautājums bija par konkrētajiem pasākumiem, ko ir veikusi Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome, bet jūs esat aprakstījis, ka viņi ļoti aktīvi strādā – triju gadu laikā desmit sēdes ir notikušas. Sakiet, lūdzu, vai jūs varētu nosaukt vismaz divus tādus konkrētus jautājumus, kas pēc apspriešanas šajā padomē... Vai tas ir atrisinājis kādu konkrētu problēmu vai devis taustāmu rezultātu Latvijas... jūsu nozarei?

J.Dūklavs. Tajā atbildē, ja jūs iedziļinātos, ir rakstīts, ka ar šādiem konkrētiem jautājumiem šī padome nenodarbojas. Man ir... es jums pat varētu pēc mūsu sēdes uzdāvināt... par visām sēdēm, kādas tur ir notikušas, un par to, kas tur ir apspriests... Tad jūs redzēsiet, ar ko šī padome nodarbojas.

Mūsu konkrētajā jautājumā – lauksaimnieku jautājumā – šeit nav neviena jautājuma...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un visbeidzot pēdējais jautājums, Kūtra kungs!

G.Kūtris. Paldies. Jūs savā atbildē slavējāt šo padomi, kas neko labu jums nav... neko jums nav atrisinājusi.

G.Kūtris. Paldies. Jūs savā atbildē slavējāt šo padomi, kas neko labu jums nav... neko jums nav atrisinājusi.

Bet trešais jautājums būtu par to: kā organizatorisku atbalstu nozares uzņēmumiem jūs minējāt darbošanos padomēs un rīcības grupās, tikšanos ar citu valstu amatpersonām. Protams, katra valsts šādos gadījumos arī aizsargā savu tirgu no importa produkcijas, tādējādi maksimāli cenšoties atbalstīt savus ražotājus. Sakiet, lūdzu, kāda ir Zemkopības ministrijas stratēģija? Vai ir plānoti kādi konkrēti darbi, lai varētu atbalstīt Latvijas pārtikas ražotājus? Es šeit nerunāju par īslaicīgām tirdzniecības akcijām, kad aizbrauc kaut kur un noreklamē. Kādi ir ilglaicīgie plāni, stratēģiskie? Vai ir konkrēti pasākumi, kas devuši rezultātu?

Paldies.

J.Dūklavs. Ir gan stratēģija, gan arī plāni. Tā ir vesela mūsu programma, ar to var iepazīties. Ir programma līdz 2020.gadam, kur tas viss ir pietiekoši, manuprāt, izklāstīts un smalki aprakstīts. Man šīs programmas nav līdzi.

Īsi atbildot uz jūsu jautājumu, teikšu tā: es domāju, galvenās ir tās praktiskās... tā rīcība, kas notiek. Un varu pateikt, ka mūsu tas pats Pārtikas un veterinārais dienests ir pēdējos gados – atkal jāsaka gan, sava finansējuma iespēju robežās – ļoti labi pastrādājis gan augļkopības nozarē attiecībā uz tirdzniecības tīkliem, tirgiem (es atkal nevarēšu jums nosaukt, cik tonnu produkcijas ir izņemts kā viltota produkcija, kā nepareizi marķēta produkcija). Tas pats zirga gaļas jautājums – kā jūs atceraties, arī tad tika izņemta produkcija. Tika konstatēti konkrēti fakti, vienā uzņēmumā tika apturēta ražošana; par ko mēs vēl joprojām tiesājamies, jo viņi pierāda, ka viņi nav vainīgi, bet mēs pierādām, ka viņi ir vainīgi. Tāpat arī piena nozarē – ir entie gadījumi attiecībā uz piena produkcijas marķēšanu. Tās ir praktiskās darbības, ko drīkst veikt un veic Pārtikas un veterinārais dienests, lai mūsu tirgū neparādītos dažādi šādi produkti...

Par ministriju kā tādu jāteic, ka ministrija pati kā tāda šādus pasākumus neveic un tai nav tiesību tādus veikt, un arī mums nav nekādu juridisku tiesību ierobežot preču plūsmu. Tā ka, es domāju, tās iespējas, kuras ir mūsu rīcībā... es jums nevarēšu teikt, ka viss... pilnībā viss ir tā, kā to dara arī citas valstis. Ir dažādi mehānismi, kuri nav apspriežami, bet kuri... nu, nezinu, laikam jāsaka ir – tiek pielietoti sava tirgus aizsardzībai. Arī mēs darām šo to tādu, kas mūsuprāt... Piemēram, “Zaļā karotīte” un iepirkumi – tas ir reāls piemērs, kā mēs cenšamies aizsargāt mūsu tirgu, lai mūsu produkts nonāktu skolās, bērnudārzos, visās slēgtajās iestādēs. Tā arī ir tāda neliela, manuprāt, tomēr viltībiņa, ka mēs tur nosakām kilometrus un vēl kaut ko, lai mūsu cilvēki, mūsu ražotāji varētu to produktu piegādāt, lai to nevarētu atvest no Polijas vai citām valstīm. Tā dara visi. Tas nav nekas jauns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies zemkopības ministram Dūklava kungam par atbildēm.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos! Jauku jums vakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 11. jūnijā

 

Darba kārtība
   
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015. gada 27. maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem” (iesniegts 04.06.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 68/J12)
(Atbildes dok. Nr. 930). (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: iekšlietu ministram R.Kozlovskim).
   
Papildjautājums - dep. R.Mežeckis
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas produkcijas eksportu” (iesniegts 04.06.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 69/J12)
(Atbildes dok. Nr. 931)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - zemkopības ministrs J.Dūklavs
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - zemkopības ministrs J.Dūklavs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - zemkopības ministrs J.Dūklavs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - zemkopības ministrs J.Dūklavs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - zemkopības ministrs J.Dūklavs
Piektdien, 20.oktobrī
09:45  Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas sēde Saeimā
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas viceprezidenti V.E. Dang Thi Ngoc