Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 4.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, cienītās kolēģes! Labdien, godātie kolēģi! Labdien, ministra kungs! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums, proti, deputātu Sudrabas, Andreja Klementjeva, Ruka, Šica, Brīvera un Meijas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par grozījumu likumā “Par valsts pensijām” atlikšanu”, kurš ir pāradresēts labklājības ministram Uldim Augulim. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju? Paldies. Tā kā ministra kungs papildu informāciju nevēlas sniegt, paziņošu kārtību, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildu jautājumus.

Pirmā ir pieteikusies deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Sākšu uzreiz ar jautājumu.

Savā atbildē jūs kā Ministru kabineta pārstāvis uz mūsu jautājumu par izdevumu samazinājumu un pārskatīšanu pamatbudžetā atbildat (es citēšu): “No naudas plūsmas viedokļa pašreizējais sociālā budžeta pārpalikums tiek izmantots, lai [..] mazāk aizņemtos finansējumu no finanšu tirgiem valsts pamatbudžeta deficīta segšanai.” Tātad neslēpti tiek turpināta tradīcija – Ministru kabineta nevēlēšanās būtiski pārskatīt pamatbudžeta izdevumus. Tātad tas tiek pārlikts uz sociālo budžetu, īpaši uz pensionāru pleciem.

Kā jūs kā labklājības ministrs un kā Ministru kabineta loceklis vērtējat šādu valdības politiku un Finanšu ministrijas sniegto matemātisko skaidrojumu? Un kādus soļus jūs kā Ministru kabineta loceklis plānojat veikt, lai nepieļautu turpmāku šādu negodprātīgu attieksmi pret pensionāriem?

U.Augulis (labklājības ministrs).

Jā, manā atbildes vēstulē (man ar rezolūciju ir uzdevusi Ministru prezidente atbildēt), kura sastāv no divām daļām (viens ir Labklājības ministrijas viedoklis), skaidri ir redzams, ka man ir bijis savādāks viedoklis šinī Ministru kabineta sēdē nekā kopumā valdībai, tāpēc arī valdības protokolam ir pievienots klāt mans īpašais viedoklis. Labklājības ministram ir atsevišķs viedoklis par to, kādā veidā tiek uzkrāts un tiek lietots uzkrātais speciālā budžeta finansējums. Šobrīd mans, ministra, viedoklis atšķiras no valdības viedokļa. Arī valdībā mans... viens no uzstādījumiem bija tas, ka mums ir vairāk jādomā nevis par to, kā mēs pārdalām dažādu budžetu resursus, bet par to, kā mēs pamatbudžetā veicinām, lai mēs pēc iespējas vairāk nopelnītu.

Tā ka šinī jautājumā mans viedoklis ir diemžēl atšķirīgs no Finanšu ministrijas un no kopējā valdības viedokļa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai jautājuma uzdevēji vēlas uzdot vēl kādu papildu jautājumu? Jums ir iespēja uzdot vēl vienu...

Kurš no jautājuma uzdevējiem uzdos vēl vienu papildu jautājumu? Šica kungs? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Šica kungam!

M.Šics (LRA).

Ministra kungs, savā atbildē jūs norādījāt, ka 2015.gadā 180 miljoni eiro ir piešķirti jaunām politikas iniciatīvām. Varbūt jūs varētu pateikt, kādas no šīm iniciatīvām... kādi plānotie pasākumi tieši uzlabos pensiju jautājumu, kā arī būtiski cels – iespējams, cels – pensionāru dzīves līmeni, vēl jo vairāk tāpēc, ka tajā pensionāru grupā, kura pat nesasniedz minimālo iztikas minimumu, tas ir, pat neapliekamo minimumu – 235 eiro –, šī indeksācija nenotiek? Un kādos saprātīgos termiņos jūs plānojat izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par visas šiem pensionāriem atņemtās daļas atdošanu saprātīgos termiņos?

U.Augulis. Es sākšu varbūt ar beigām.

Šobrīd nav tāda Satversmes tiesas sprieduma par tiem krīzes gadiem, kad bija negatīvais indekss. Savos likuma grozījumos, ko es piedāvāju valdībai, bija šis risinājums, lai mēs novērstu to krīzes netaisnību, kas bija, un uzsāktu ar 2016.gadu šo pensiju pārrēķinu. Turklāt šobrīd Saeimā ir pensiju likuma grozījumi, kur ir piedāvāta redakcija, kā mums uz visiem laikiem nodrošināties pret to, lai mums šādu negatīvu indeksu vairs nebūtu. Ja situācija ir tāda, ka mums valstī ekonomikas izaugsme krītas un šis indekss – kapitāla pieauguma indekss – ir negatīvs, tad... Tas paliek “1” vai, vienkārši sakot, pozitīvs, bet mēs skatāmies... Arī pie augstas izaugsmes mēs šo indeksu ierobežojam un skatāmies, cik ilgā periodā lai mēs šo negatīvo indeksu izlīdzinātu uz visu kopējo pensiju kapitālu, lai kopumā neciestu kāds no sabiedrības locekļiem vai nodokļu maksātājiem vai neciestu kopumā sistēma...

Kas attiecas uz jaunajām politikas iniciatīvām, ko jūs minējāt un kas bija 2015.gadā tādā apjomā, mēs zinām, ka 2015.gadā, protams, papildu līdzekļi bija nepieciešami... papildu līdzekļi arī indeksācijai, kura, tāpat kā pagājušajā gadā, notiks arī šogad. Vienīgā atšķirība no tā, ko mēs piedāvājām pensiju likuma grozījumos, – ka tā, tāpat kā pagājušajā gadā, būs gan ar algas pieauguma indeksu, gan ar inflācijas indeksu. Algas pieauguma indekss, tāpat kā pagājušajā gadā, būs 25 procenti, nevis 50 procenti. Mēs piedāvājām valdībai veikt grozījumus, lai jau šogad mēs varētu veikt šo indeksāciju ar 50 procentiem no algas pieauguma indeksa. To mēs rēķinājām; mēs to varam atļauties, redzot to, ka inflācija šobrīd attiecībā pret plānoto ir kritusies. Un budžetā šobrīd pie esošās likuma redakcijas ir ietaupījums (ieņēmumi pret izdevumiem, pret plānoto budžetā) – 8,8 miljoni.

Līdz ar to mēs redzējām, ka mēs jau šogad varētu veikt indeksāciju algas pieauguma indeksam ar 50 procentiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pārējie klātesošie deputāti var uzdot ne vairāk kā trīs papildu jautājumus.

Pirmā ir pieteikusies deputāte Nellija Kleinberga. Lūdzu, ieslēdziet viņai mikrofonu!

N.Kleinberga (LRA).

Atbildē jūs norādījāt, ka valsts sociālās apdrošināšanas pensiju sistēmas finansiālā stabilitāte ir jāvērtē vienlaikus ar valsts pensiju adekvātumu. Kā jūs vērtējat Saeimā iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un kādus pasākumus jūs kā labklājības ministrs plānojat veikt, lai pārliecinātu gan savas, gan citu koalīcijas partiju biedrus atbalstīt opozīcijas iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, kas ir izstrādāti, balstoties uz Ministru kabinetā iesniegto jūsu viedokli, ka nav atbalstāms priekšlikums par likumprojekta sadalīšanu, jo likumprojektā iekļautie pasākumi, no politikas attīstības viedokļa, ir vienlīdz svarīgi?

U.Augulis. Nu, pirmām kārtām droši vien katram deputātam, kas ir iesniedzējs kādam priekšlikumam, ir jācenšas šo priekšlikumu aizstāvēt pašam. Bet, tā kā jūs minējāt arī to sadaļu, par ko ir atbildējusi Finanšu ministrija, tad par kopējo konsolidēto budžetu ietekmi un makroekonomiskajām... makroekonomiku, par ko būs runa vismaz Finanšu ministrijas ziņojumā uz jūliju... Man būs diezgan grūti komentēt, kāda tad varētu būt ietekme un kāds varētu būt atbalsts no Finanšu ministrijas, jo arī es kā labklājības ministrs vēl šobrīd neesmu redzējis jauno makroekonomiku. Bet, kas attiecas uz mūsu pensiju budžeta... uz pensiju likuma grozījumiem, kurus mēs bijām iesnieguši attiecībā gan uz indeksāciju, gan uz pārrēķinu, mēs redzam... un mēs saprātīgi šos priekšlikumus arī iesniedzām, jo mēs redzam un spējam Labklājības ministrijā analizēt un prognozēt gan to, kādi būtu uzkrājumi, gan arī to, kāda varētu būt demogrāfiskā situācija un viss pārējais. Un, no sociālās politikas viedokļa, mēs redzam, ka mēs varam atļauties tos grozījumus, ko mēs esam piedāvājuši. Bet, protams, mums pretī ir pamatbudžets, kurš diemžēl nevar nopelnīt šobrīd tik daudz, lai mums attiecībā uz konsolidēto budžetu iznāktu pozitīvs rezultāts.

Bet, nu, vienīgais labums ir tas, ka mana 2009.gadā uzsāktā sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma, iztīrot no tās ārā tos izdevumus, kas tur nekad nebija paredzēti, jau pagājušajā gadā ir devusi pozitīvu rezultātu. Pagājušo gadu mēs esam pabeiguši (vērtējot ieņēmumus pret izdevumiem) ar 100 miljonu plusu. Un šogad jau uzkrājums mums tiek plānots 531 miljona apmērā. Un, gadiem ejot uz priekšu, mēs redzam, ka diezgan strauji, ja ekonomikā nekas briesmīgi nesagāžas, mēs varam nodrošināt pietiekošu uzkrājumu arī nākamajām krīzēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Mežeckim papildu jautājumam.

R.Mežeckis (NSL).

Nu, mēs tomēr uzskatām, ka mēs neesam saņēmuši atbildi pēc būtības uz mūsu trešo jautājumu, tāpēc lūdzam jūs sniegt skaidrojumu, kā jūs vērtējat situāciju, ka, lai labotu iepriekš pieņemtu netaisnīgu normu, Ministru kabinets nerīkojas atbilstoši un godprātīgi un neatjauno sociālo taisnīgumu, un nepalielina valsts speciālā budžeta bāzi?

Sēdes vadītāja. Jums jautājumam bija viena minūte.

Bet ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu, lai var pabeigt jautājumu! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!

R.Mežeckis. Tā vietā Ministru kabinets aicina izstrādāt jaunu politikas iniciatīvu, kura tiek vērtēta pēc pilnīgi citiem kritērijiem.

Kā jūs vērtējat šo situāciju?

U.Augulis. Nu, es arī esmu teicis... un valdības protokolā nav rakstīts, ka mēs indeksāciju liekam kā jaunu politikas iniciatīvu. Tā nav nekāda jauna politikas iniciatīva. Un tajā pašā laikā es minēju arī valdības sēdē, ka pensiju pārrēķins tiem cilvēkiem, kas cieta no šī negatīvā indeksa, arī nav nekāda jauna politikas iniciatīva. Tā ir normāla budžeta procesa plānošanas situācija. Atbilstoši Valdības deklarācijai mēs to bijām piedāvājuši savlaicīgi, lai arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu veikt visu programmu izmaiņas un to nodrošināt.

Man kā politikas turētājam, sociālās politikas turētājam, es vēlreiz saku, bija tāds viedoklis, kādu mēs sniedzām valdībā. Un mēs redzējām, ka tādā veidā mēs varam novērst gan šo netaisnību, gan arī mazināt nabadzību un nabadzības riskam tuvojošos pensionāru stāvokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, lūdzu! Jums vēl ir pēdējais iespējamais papildu jautājums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Platpera kungam!

A.Platpers (NSL).

Atbildē jūs norādāt, ka Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka deficīta slieksni var pārsniegt, palielinot izdevumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.

Vai mēs pareizi izprotam jūsu parakstīto Finanšu ministrijas sniegto atbildi un tajā pausto aicinājumu visiem pensionāriem, kuriem pensiju aprēķinā ir ņemts vērā negatīvais pensijas kapitāla indekss, tuvākajā laikā vērsties Satversmes tiesā, lai panāktu atbilstošu Ministru kabineta rīcību, un vai jūs plānojat arī sniegt konsultatīvu atbalstu pensionāriem Satversmes tiesas pieteikuma izstrādei?

U.Augulis. Nu, droši vien mums katrs indivīds, kura tiesības tiek aizskartas no valsts puses, ir tiesīgs iesniegt Satversmes tiesā savus pieteikumus. Visticamāk, ka mums kā... man kā labklājības ministram, mums kā valdībai būs tādā gadījumā jāsniedz savs redzējums par attiecīgajiem pieņemtajiem lēmumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

U.Augulis. Ja drīkst... Tā kā es redzu, ka mums ir divi politiski spēki šeit, tad man te ir sagatavota tādā vienkāršā, uzskatāmā veidā informācija par to, kāda ir pensiju sistēma, kāds tas stāvoklis ir šobrīd, un es labprāt atstātu arī informāciju, kas nav ne slepena, ne skatāma aiz slēgtām durvīm, – tā ir pieejama.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs! Paldies deputātiem par jautājumiem! Paldies tiešām labklājības ministram par atbildēm! Līdz ar to vienīgais šodienas jautājums ir izskatīts.

Pasludinu šo sēdi par slēgtu. Uzredzēšanos! Jauku jums vakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 4.jūnijā

Labklājības ministra Ulda Auguļa atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai  “Par grozījumu likumā “Par valsts pensijām” atlikšanu” (iesniegts 21.05.2015.)   (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 58/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: labklājības ministram U. Augulim). (Atbildes dok. Nr. 852)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. N.Kleinberga
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. R.Mežeckis
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde