Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 28.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātais ministra kungs! Labvakar, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien sēdes darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi, taču Saeimas Kancelejā pulksten 13.43 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena vēstule, kurā Saeimas Kanceleja tiek informēta, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbildes sniegšana uz deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm” tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Tātad vienīgais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu”, kurš ir pāradresēts diviem ministriem – ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Uz šo jautājumu ir saņemtas rakstveida atbildes. Ar ārlietu ministra sniegto atbildi jautājuma uzdevēji ir apmierināti, taču nav apmierināti ar tieslietu ministra sniegto atbildi un vēlas saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties izmantot šīs divas minūtes un sniegt kādus papildu paskaidrojumus? Jā, ministra kungs, lūdzu, nāciet tribīnē!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti, kolēģi! Paldies par uzdotajiem jautājumiem. Premjere ir deleģējusi man atbilžu sniegšanu no 2. līdz 5.jautājumam. Atbildēs ir ietverta lietas būtība. Ja ir papildu jautājumi, varu sniegt informāciju, cik likums to ļauj.

Vienlaikus vēlos papildināt to informāciju, kas bija rakstiski sniegta, ar informāciju par Satversmes tiesas 2005.gada 17.oktobra lēmumu lietā, kur rakstveida procesā tika izskatīts jautājums, vai pārsūdzēšanas kārtība, kas noteikta likumā, – ka pielaides nepiešķiršanu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram... vai pārsūdzēšanas kārtība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam vai ne. Es nezinu, vai visi... Nu, vismaz viens deputāts noteikti ir informēts par šo Satversmes tiesas spriedumu, jo viņš tajā laikā ir piedalījies šā sprieduma pieņemšanā. Tiesa secina, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Tādējādi iesniedzēju tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Un tiesa nosprieda atzīt likuma “Par valsts noslēpumu” 11.panta sesto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam. Es par šo spriedumu tiešām agrāk nezināju, bet... nu, tas manī nedaudz rada izbrīnu... Teiksim, par uzdotajiem jautājumiem... Bet...

Es domāju, deputātiem noteikti ir papildu jautājumi, un es esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši jautājumu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus. Un citiem deputātiem, kas nav iesnieguši jautājumu, arī ir iespēja vēl uzdot papildu jautājumu.

Pirmais jautājumu uzdošanai ir pieteicies deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies, ministra kungs, par rakstveidā sniegto informāciju.

Jautājums ir tāds. Jūs savā atbildē norādījāt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Ternovskis pret Latviju” nesaskatīja konvencijas 6.panta pārkāpumu. Un galvenais, protams, bija tas, ka Rīgas apgabaltiesa nav nodrošinājusi personai reālu tiesas procesu... bet ka ECT nav vērtējusi jautājumu par speciālo atļauju neizsniegšanas kārtību.

Sakiet, lūdzu, vai Tieslietu ministrija, vērtējot konkrēto spriedumu un kārtību, ievēroja, ka ECT sprieduma 71.–73.punktā, kur ir vērtēts kopumā viss... kur ir norādīts, ka tiesa nevar konstatēt...? Tiesa secina, ka minētās pārrunas nerīkoja. Tiesa secina, ka iesniedzējs... nebija pilnībā nodrošināts sacīkstes princips pirms tam, kamēr apgabaltiesā lietu skatīja. Ja iepriekš būtu nodrošināts sacīkstes process, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzītu, ka ir pārkāpts sacīkstes process arī apgabaltiesā?

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Jūs uzdodat jautājumu, uz kuru var atbildēt, protams, pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Jūs jautājat, kā lemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja būtu nodrošināta sacīkste. Uz šādu jautājumu atbilde nav iespējama tikai tāpēc vien, ka es nepārstāvu Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Ja runājam par Tieslietu ministrijas vērtējumu, tad jāteic, ka Tieslietu ministrijas vērtējums ir tāds, ka ir bijuši rupji pārkāpumi civilprocesā, nav nodrošināta šī sacīkste, līdz ar to ir bijis cilvēktiesību pārkāpums. Tiesības uz taisnīgu tiesu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildu jautājums...

Dz.Rasnačs. Bet jebkurā gadījumā es esmu gatavs par šo runāt arī turpmāk, un mēs varam par to diskutēt, un mēs varam attīstīt šo diskusiju tālāk. Šis formālais formāts nav punkts tam. Mēs šo diskusiju varam attīstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Papildu jautājuma uzdošanai vārds deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Jā. Man būs trīs jautājumi, kā to atļauj likums.

Sēdes vadītāja. Jā, Platpera kungs, ja jūs neesat parakstījis jautājumu.

A.Platpers. Sākšu ar pirmo jautājumu.

Atbildē ir pieminēts, ka valsts drošības iestāžu Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvā darba grupa ir strādājusi pie Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā doto uzdevumu izvērtēšanas un izstrādājusi priekšlikumus normatīvā regulējuma precizēšanai, kuri vēl ir jāizdiskutē un jāsaskaņo ar Ministru kabineta uzdevumā norādītajiem citu valsts institūciju ekspertiem.

Mans jautājums ir: kāpēc citu valsts institūciju eksperti netika piesaistīti priekšlikumu sagatavošanas sākotnējā stadijā, kā to prasa Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā paredzētais uzdevums, un vai šobrīd ir uzsāktas diskusijas ar citu valsts institūciju ekspertiem?

Dz.Rasnačs. Pirmām kārtām informēju jūs, ka šo komisiju nevada Tieslietu ministrijas pārstāvis. Šo komisiju vada Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Līdz ar to šis ir jautājums Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Man nav tiesību viņa vietā sniegt atbildi – kurš bija piesaistīts, kurš nebija piesaistīts... Uzraudzību pār termiņiem un izpildi veic Ministru prezidents. Un Ministru prezidente ar savu rezolūciju arī nosaka termiņus, kādos ir jāveic šis uzdevums. Šis uzdevums būtībā jau ir finiša taisnē, un termiņš ir 30.jūnijs, kad šie priekšlikumi par grozījumiem likumā tiks izskatīti valdībā.

Kurš uzaicināja, ko uzaicināja, kā uzaicināja, kāpēc neuzaicināja un tā tālāk – uz šādu jautājumu ir jāatbild grupas vadītājam vai arī tam, kas kontrolē rezolūcijas izpildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais jautājums! Lūdzu!

A.Platpers. Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola... es jau nesaukšu tagad, atkal tas pats ir... dotā uzdevuma izpildes termiņš precīzi nav noteikts. Tas nozīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta Kārtības ruļļa 243.punktam dotais uzdevums ir izpildāms divu mēnešu laikā. Tātad noteiktais uzdevuma izpildes termiņš bija 2014.gada 16.novembris. Savā atbildē jūs minat, ka uzdevuma izpildes termiņš ir jūsu jau pieminētais 2015.gada 30.jūnijs.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta doto uzdevumu var pagarināt tikai pats Ministru kabinets, lūdzam informēt, kurā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu.

Dz.Rasnačs. Paldies, Platpera kungs! Ļoti labi sastādīti jautājumi, un jāuzteic tas cilvēks, kurš tos ir sastādījis. Es pat zinu viņu, ļoti labi pazīstu. Mēs kaimiņos strādājam...

Jāteic, ka tāda prakse tiek īstenota: ja nav konkrēti minēts izpildes termiņš, tad Valsts kanceleja sūta ar premjera rezolūciju atgādinājumu par neizpildi. Pēc šī atgādinājuma izpildītājs lūdz termiņu pagarināt. Un tad biežāk ir tā, ka tas jautājums tiek skatīts nevis Ministru kabineta sēdē speciāli, bet premjers (premjere – šajā situācijā) ar savu rezolūciju pagarina izpildes termiņu. Un tā tiek sekots līdzi pilnīgi visiem. Tie ir daudzi simti dažādu valdības uzdevumu dažādām ministrijām un resoriem, un, ja katrā valdības sēdē mēs tagad skatītu vairāk par 100 jautājumiem par termiņu pagarināšanu, tad tas būtu ļoti, ļoti neracionāls darbs. Līdz ar to premjere pagarina šos termiņus, un šis termiņa pagarinājums ir līdz 30.jūnijam, tas ir ar premjeres rezolūciju. Un, ja būtu rakstiski tas šeit minēts, mēs arī šīs rezolūcijas kopiju varētu pievienot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Platpera kungam vēl vienam jautājumam.

A.Platpers. Sniedzot atbildi uz 5.jautājumu, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Belēvičs (acīmredzot jūs tad bijāt prombūtnē) norādīja, ka godu un cieņu cilvēks var aizsargāt arī civiltiesiskā kārtībā. Proti, Civillikuma 2352.1 pants noteic: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.”

Jautājums: vai Latvijas likumi pieļauj cilvēkam vērsties tiesā ar pieteikumu prasīt ziņu atsaukumu, ja pieteikuma iesniedzējam nav zināms, kas šīs ziņas ir paudis (jo atteikumu paraksta iestādes vadītājs) un kādas šīs ziņas konkrēti ir (jo atteikumā nav norādīts, kāpēc cilvēks ir zaudējis valsts uzticību)? Ja šādas tiesības ir, vai šādā tiesas procesā drošības iestādes sniegs pierādījumus par ziņu patiesumu?

Dz.Rasnačs. Katrs gadījums ir jāvērtē konkrēti. Uzdotajā jautājumā konkrētības nav nedz par personu, par kuru izplatītas ziņas, nedz par iespējamo subjektu, kurš šīs ziņas izplatījis. Ja būtu vairāk informācijas un vairāk konkrētības, par kuru cilvēku šīs ziņas izplatītas un kas tās izplatījis, tad varētu sniegt atbildi, vai tiesa šādu prasību pieņemtu vai ne.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un jautājumu uzdevējiem ir iespējams uzdot vēl vienu – pēdējo papildjautājumu.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātais ministra kungs! Man ir jautājums sakarā ar to, ka pašreiz izveidojusies pielaižu piešķiršanas prakse, ka jautājums par to, vai cilvēkam nodrošināma pielaide valsts noslēpumam, tiek risināts tikai pēc tam, kad cilvēks stājies amatā. Un viņam pēc tam, stājoties amatā, ir divus vai trīs mēnešus ilgs pārbaudes laiks, un, ja tad saņem atteikumu, tiek zaudēts darbs. Un viņš jau ir aizgājis arī no iepriekšējā darba... Vai šī prakse, ka pārbaudi attiecībā uz iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem neveic pirms personas stāšanās darbā vai pretendēšanas uz amatu, ir likumīga? Vai tomēr Tieslietu ministrija nedomā kaut ko šajā sakarībā darīt?

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrijai var būt idejas, un var arī strādāt. Taču Tieslietu ministrija nav tā iestāde, kura ir tiesīga pati bez saskaņošanas ar citām iestādēm, kuru darbu tas skar, virzīt šādus grozījumus. Būtu pareizi, ja konkrēti izveidotā darba grupa virzītu šādus vai līdzīgus grozījumus, kas pilnveidotu kārtību. Es domāju, ka kārtības pilnveidošanā būtu jāizmanto salīdzinošā metode – salīdzināšana ar pieredzi un praksi citās valstīs. Bet vienlaikus tas jau neizslēdz arī to, ka pielaide tiek pazaudēta... ka, stājoties amatā, pielaide ir, bet, ja tiek konstatēts, ka konkrētais cilvēks ir ar paaugstinātu valsts noslēpuma izpaušanas risku, tad viņam pielaidi pēc tam atņem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi iespējamie jautājumi no jautājuma sākotnējo uzdevēju puses ir uzdoti. Arī deputāts, kurš sākotnēji jautājumu nav uzdevis, tagad ir uzdevis. Un ministrs ir atbildējis. Paldies tieslietu ministram par atbildēm un deputātiem par jautājumiem.

Sēdi slēdzu. Uz redzēšanos!

Dz.Rasnačs. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 28. maijā

 

Par darba kārtību
   
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 52/J12)
(Atbildes dok. Nr. 762). (Atbildes dok. Nr. 758).
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: tieslietu ministram Dz.Rasnačam un ārlietu ministram E.Rinkēvičam)
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Svētdien, 17.decembrī