Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 5.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, ļoti cienījamās ministres kundzes! Labvakar, augsti godājamais ministra kungs! Labvakar, godājamie kolēģi deputāti! Ir pulksten 17.00, un sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Mums šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”. Uz šo jautājumu jau ir saņemta ministra rakstiskā atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties pirms deputātu jautājumiem sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kura jau ir rakstiski sniegtajā atbildē?

Nē? Tad sāksim ar jautājumiem. Deputātiem, kas ir iesnieguši jautājumu, ir laiks – viena minūte – papildu jautājumu uzdošanai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sudrabas kundzei! (Starpsauciens: “Ir ieslēgts!”) Ir, jā.

Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Ministra kungs! Saskaņā ar jūsu sniegto informāciju tikai 48 personas no filiālē “Rauna” dzīvojošās 71 personas un tikai 9 no filiālē “Kauguri” dzīvojošajām 66 personām ir piekritušas pārcelties uz citām telpām, turklāt 64 procenti no filiāles “Kauguri” un 56 procenti no filiāles “Rauna” klientiem uztur kontaktus ar ģimeni. Vai jūs, ministra kungs, zināt iemeslus, kāpēc klienti nevēlas pārcelties? Un kādus atbilstošus pasākumus veiks Sociālās integrācijas valsts aģentūra, lai motivētu klientus pārcelties un sniegtu atbalstu viņu ģimenes locekļiem, kuriem attāluma dēļ būs ierobežotas iespējas apmeklēt savus radiniekus, ņemot vērā papildu izdevumus ceļam?

U.Augulis (labklājības ministrs).

Jā, paldies.

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienītie deputāti! Ar katru dienu šī situācija mainās, tāpēc ka mans rīkojums ir izdots, nosakot līdz aprīlim termiņu, kura laikā ir uzdots gan Zemgales reģiona filiāles vadītājam, gan Vidzemes reģiona filiāles vadītājam, gan Rīgas filiāles vadītājam strādāt ar šiem klientiem, piesaistot arī Sociālās integrācijas valsts aģentūras speciālistus, lai mēs varētu šos klientus pārvietot uz citām filiālēm reģionu ietvaros vai lai paši klienti piekrīt, jo svarīgākais šeit ir paša klienta griba.

Tāpat arī attiecībā uz darbiniekiem ir jāmeklē risinājumi. Pirmām kārtām uzdevums ir nodrošināt esošā reģiona centra ietvaros šiem darbiniekiem darbu un, protams, tiem, kas ir gatavi, piedāvāt arī darbu tajā centrā, kurš ir Rīgā.

Un – paralēli tam – katru dienu tiek strādāts ar šiem klientiem, jo, kā jau es minēju, mums svarīgākais ir klients, lai klients būtu apmierināts.

Jaunajā, renovētajā centrā ir ļoti labi apstākļi, ir daudz plašākas iespējas nodarboties dažādās darbnīcās. Kad ar klientiem personīgi tikās parlamentārais sekretārs, bija uztraukums par to, vai, piemēram, vienai no klientēm, kurai patīk rušināties pa dārziņu, arī turpmāk tādas iespējas būs. Jā, protams, tādas iespējas būs arī jaunajā, renovētajā centrā!

Tā ka darbs šobrīd notiek. Tas notiks līdz aprīlim, jo jaunajam centram atbilstoši saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies pret Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ir jāuzsāk darbs maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Iesniedzējiem ir iespējas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu!

Sudrabas kundzei, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba. Labklājības ministrija jau kopš 2014.gada maija zināja par to, ka slēgs Valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”, bet Raunas novada dome par to uzzināja tikai šī gada sākumā – par jūsu uzdevumu slēgt ar 10.aprīli šo filiāli. Labklājības ministrijai nav konkrēta piedāvājuma, kā risināt novēloto lēmumu dēļ radīto situāciju Raunas novadā. Savukārt Raunas novada dome mūs informē, ka viņiem ir konkrēti priekšlikumi, kā, pagarinot filiāles slēgšanu vēl uz gadu, varētu nodrošināt turpmāku darba vietu saglabāšanu novadā un pakalpojumu tālāku attīstību. Kāpēc jūs neatbalstāt Raunas novada domes sniegtos priekšlikumus, bet mērķtiecīgi ar šādiem lēmumiem veicināt darba vietu samazināšanos reģionos?

U.Augulis. Jā... Pirmām kārtām jāteic, ka šie lēmumi būtībā nebija novēloti. Jau 2009., 2010.gadā, kad mēs veicām strukturālās reformas un veidojām šos lielos centrus, lai mēs samazinātu izmaksas, koncentrējot gan grāmatvedības, gan personālvadības, gan visas citas izmaksas, kas bija nelietderīgas katrā atsevišķā centrā, – jau tanī brīdī bija paredzēts, ka gan “Rauna”, gan arī tie centri, kas tajā laikā tika samazināti, lai nebūtu mums pārkāpumu, lai nebūtu mums otru “Reģu”, lai nebūtu mums otras Zolitūdes... Kāpēc novēloti? Pirmām kārtām tāpēc, ka bija tiesas protests attiecībā uz filiāli “Kalnciems”; tur baznīca centās pierādīt savas īpašumtiesības, bet, tā kā tiesa bija labvēlīga Labklājības ministrijai, tad mums par šī centra... šīs filiāles aiztaisīšanu nebija jāpieņem... nebija jāpieņem tāds lēmums, jo šis nekustamais īpašums palika valsts īpašumā. Un “Rauna” vēl joprojām ir baznīcas īpašums, kurā mēs ieguldījumus nevaram likt, un diemžēl šajā centrā ir klientiem nepiemēroti apstākļi.

Kas attiecas uz to, vai saglabāt vai ne, šobrīd Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību ir uzsākusi tādu programmu kā deinstitucionalizācija. Proti, plānošanas reģioniem ir uzdevums saplānot savā reģionā, kādi... kāda aprūpe varētu notikt reģionā, – vai nu tie būtu grupu dzīvokļi, vai tā dēvētās pusceļa mājas, vai sociālie dzīvokļi, ko tad arī ar šiem līdzekļiem varētu atbalstīt. Par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tiks atbalstītas arī vēl darbinieku papildu apmācības (supervīzijas darbiniekiem), lai mēs sasniegtu to rezultātu, ka jau esošie, pašvaldībā jau dzīvojošie cilvēki, kas ir rindā... lai noņemtu to slogu no pašvaldībām un sagrupētu klientus, lai tie klienti, kas ir spējīgi dzīvot sabiedrībā un dot sabiedrībai kādu pienesumu, būtu tiešām spējīgi to darīt. Un it sevišķi tajās vietās, kur plānošanas reģioniem jau ir apmācīti cilvēki, tas būtu tikai un vienīgi prātīgi – veidot arī šādu, alternatīvu, aprūpi.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Saskaņā ar Kārtības rulli arī tiem deputātiem, kuri nav jautājuma iesniedzēji, ir iespējams uzdot papildu jautājumus. Un deputāts Šica kungs vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

Nospiediet pogu “Mikrofons”!

M.Šics (LRA).

Viss kārtībā. Paldies.

Mans jautājums ir sekojošs. Sakiet, lūdzu, vai jūs vērtējāt novēlotā lēmuma pieņemšanas iemeslus un iemeslus tā nepaziņošanai pašvaldībai, un par to atbildīgo personu atbildību?

U.Augulis (labklājības ministrs).

Nē, nav bijuši nekādi novēloti lēmumi, nekādas novēlotas paziņošanas nav bijušas. Tad, kad ir izdots mans rīkojums, tad arī tiek paziņots gan centru vadībām, gan filiāļu vadībām, lai varētu turpināt šo darbu, jo tas nav jāizdara, tā teikt, rīt uz pusdienlaiku. Tas ir jāizdara līdz aprīlim, jo, kā jau es minēju, centram ir jāsāk strādāt maijā.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

M.Šics. Otrs mans jautājums. Vai filiāle “Rauna” netiks slēgta? Un vai tajā gadījumā, ja slēgtu filiāli “Kalnciems”... Un tajā sakarībā cits jautājums... nu, teiksim, tāds papildinājums: vai atrašanās baznīcas īpašumā nav vis pretrunā, bet varbūt tieši atbilst šai pamatnostādnei un sociālo pakalpojumu attīstībai? Un varbūt būtu jāmaina likumdošana par baznīcas tiesībām Sarkanā Krusta vai citos aprūpes objektos ieguldīt valsts līdzekļus, nevis jāslēdz teritoriāli izvietotās un organizāciju uzturētās, atbalstītās vietas?

U.Augulis. Nē. Noteikti nē!

Ja ir iespējas to darīt valsts īpašumos, tad publisko finansējumu – nodokļu maksātāju naudu! – visprātīgāk ir tomēr ieguldīt valsts īpašumos, it sevišķi tad, ja šis īpašums ir renovēts atbilstoši klientu vajadzībām un klientu iespējām dzīvot labākos apstākļos.

Sēdes vadītāja. Vēl pēdējais, trešais, papildu jautājums ir iespējams.

M.Šics. Mans pēdējais jautājums ir sakarā ar jūsu parakstīto vēstuli, kas, manuprāt, ir amorāla (vai nu jums pašam tas patīk, vai nepatīk!). Jūs rakstāt, ka direktoram ir uzdots sadarbībā ar filiāli “Ezerkrasti” filiālē nodrošināt darbu filiāles “Ezerkrasti” cilvēkiem. Tālāk tieši tādā pašā stilā ir rakstīts, ka tiem radiniekiem, kuriem visi tuvinieki ir 60–70 gadus veci (tāds ir vidējais vecums tiem cilvēkiem), tiks rasta vai saglabāta iespēja turpmāk kontaktēties ar saviem tuviniekiem, kaut gan īstenībā tas ir trīs četru stundu brauciens katrā virzienā. Kā jūs pats iedomājaties to? Kā šie “Raunas” cilvēki (tās nav Cēsis!) varēs ierasties uz darbu un būt nodarbināti šeit? Vai tā nav tomēr tāda... it kā tomēr ņirgāšanās par šiem cilvēkiem: mēs izlēmām, nolēmām un visam tā kā ceļa rullis pārbraucam pāri?!

U.Augulis. Pirmām kārtām, kā es jau teicu... Vēlreiz atkārtošu: svarīgāks ir klients, un svarīgāka ir attieksme pret klientu. Protams, tiks darīts viss iespējamais, lai mēs to varētu nodrošināt attiecībā uz vecāku apmeklējumiem, it sevišķi tiem bērniem invalīdiem, kas būs šinī centrā, lai vecāki to varētu izdarīt.

Nebūt nav tā, ka konkrētā centrā ir tikai konkrēta novada iedzīvotāji. Tas tā ir pašvaldību sociālās aprūpes centros, kur ir vecie ļaudis, bet šajos valsts centros ir garīgi un psihiski slimie – gan bērni, gan pieauguši cilvēki – no visas Latvijas.

Bet uzdevums ir centru vadītājiem runāt – iesaistot speciālistus, runāt! – gan ar klientiem, gan ar klientu vecākiem, kam tādi ir, lai būtu pēc iespējas mazāk neērtību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies labklājības ministram Uldim Auguļa kungam par sniegtajām atbildēm.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nākamais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”.

Ministres kundze, ir saņemta jūsu rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai vēl pirms papildu jautājumiem jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nē. Es esmu gatava uzklausīt jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tad uzreiz sāksim ar jautājumiem.

Arī šeit tātad līdzīgi – deputāti var uzdot jautājumus, viena minūte jautājumam, pēc tam divas minūtes atbildei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Savā atbildē jūs informējat, ka Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ir iekļauti uzdevumi, kuri netieši ietver arī pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportu un līdzdalību sporta pasākumos, kā arī informējat, ka uzdevuma izpilde ir atkarīga no pieejamo finanšu līdzekļu apmēra.

Tāpēc ir jautājums: kāds finansiālais atbalsts un kādiem pasākumiem ir ieplānots 2015.gada valsts budžetā vienlīdzīgu iespēju radīšanai pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportam un līdzdalībai sporta pasākumos?

Pateicos.

M.Seile. Labvakar, cienījamie deputāti! Kā jau minēts atbildes vēstulē, šobrīd nav speciāli izdalīta šāda kategorija – “Atbalsts pieaugušajiem ar speciālām vajadzībām”. Ir kategorija – “Tautas sporta attīstīšana”. Un ir arī konkrētas darbības, kas saistītas ar tieši sporta aktivitāšu attīstīšanu visām iedzīvotāju grupām, to skaitā pieaugušiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildu jautājums arī deputātei Sudrabai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba. Atbildē jūs sniedzat viedokli, ka nevarat salīdzināt valsts piešķirto finansējumu sportistu sagatavošanai dalībai olimpiskajās spēlēs un paraolimpiskajās spēlēs, jo sportistu skaits ir dažāds.

Tomēr sportistiem nepieciešamais atbalsts, mūsu skatījumā, ir vienāds, jo ir jānodrošina apstākļi treniņiem, jāatalgo sportistu un treneru darbs, kā arī jāapmaksā dalība nepieciešamajās kvalifikācijas sacensībās. Tāpēc jautājums: kāds ir tieši 2015.gada valsts budžetā paredzētais finansējums, lai paraolimpiskajiem sportistiem nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus, finansējot sportistu un treneru atalgojumu, dalību kvalifikācijas sacensībās un nepieciešamos treniņu apstākļus?

M.Seile. Šobrīd, plānojot valsts budžetu, nav norādīta speciāla kategorija, ka valsts budžeta līdzekļi ir izmantojami tieši tam, lai gatavotos olimpiskajām spēlēm vai paraolimpiskajām spēlēm. Tiek novirzīts noteikts finansējums, un attiecīgās sporta organizācijas pieņem lēmumu, kādā veidā šos līdzekļus izmantot.

Un attiecībā uz Latvijas Paraolimpisko komiteju jāpiemin tas, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu... ka, neskatoties uz to, ka kopējais budžeta finansējums sportam netika palielināts, nedaudz tika pārdalīts finansējums par labu tieši Latvijas Paraolimpiskajai komitejai, tādējādi nedaudz palielinot pieejamo finansējumu tieši tai.

Bet patiešām, kā tas skaidrots arī vēstulē, mēs šajā brīdī... šajā brīdī, es teikšu tā, mēs īsti neredzam, kā novērtēt vienlīdzīgu ieguldījumu, tieši tā iemesla dēļ, ka olimpiskajās spēlēs iesaistās... gan gatavošanās procesā, gan pēc tam pašās spēlēs iesaistās daudz lielāks cilvēku skaits nekā paraolimpiskajās spēlēs. Un... nu, tad tas ir pēc būtības tas, ko mēs redzam... Ārkārtīgi grūti novērtējams jautājums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī deputātiem, kas nav jautājuma iesniedzēji, ir tiesības uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

Jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot tikai divus papildu jautājumus, un tā ir izmantota. Tagad tiem, kuri nav... Kā, lūdzu? Deputāts Meija tad pēc deputāta Šica, jā...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

M.Šics (LRA).

Paldies.

Sociālo un darba lietu komisijā mēs esam skatījuši jautājumu par to, ka Labklājības ministrijas atbalsts paraolimpiskajiem sportistiem, šiem invalīdiem, kas nodarbojas ar sportu, ir niecīgs, nepietiekams. Un ko jūs kā... faktiski kā sporta ministre darāt vai cik intensīvi tomēr prasāt to rehabilitācijai paredzēto naudu, kas faktiski arī sportu segtu? Šo cilvēku rehabilitācijai līdzekļi būtu papildināmi tā, lai šis finansējums nāktu ne vien pa sporta kanālu, kas faktiski ir profesionālā sporta kanāls, bet lai tas nāktu arī no tās sfēras, kurai ir jānodrošina šo invalīdu pilnvērtīga dzīve.

M.Seile. Paldies par norādi. Pilnīgi piekrītu šim aspektam, uz ko jūs vēršat uzmanību. Mums ir bijušas aizvadītajā nedēļā sarunas arī ar koalīcijas partneriem, mums ir ieplānota tikšanās ar Labklājības ministriju patiešām tuvākajā laikā, lai pārrunātu viņu iespējas iesaistīties arī paraolimpiešu atbalstīšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir uzdoti jautājumi gan no jautājuma iesniedzējiem, gan arī jautājums no deputāta, kurš ir klāt, bet kurš nav jautājuma iesniedzējs. Līdz ar to visi deputātu jautājumi ir uzdoti. Paldies deputātiem, paldies izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei.

M.Seile. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un mēs turpinām ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai Expo izstādē”.

Lūdzu, ministres kundze! Ir saņemta rakstiska atbildes, bet jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai jūs vēlaties sniegt arī vēl kādu papildu informāciju pirms jautājumu uzdošanas?

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Komentāru.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Labvakar, Lībiņas-Egneres kundze, un labvakar, deputāti! Man vispirms jāatvainojas par to, ka atbilde jums rakstiski ir iesniegta vēlāk, nekā bija lūgts no jūsu puses.

Vairāki apsvērumi.

Viens. Mēs saņēmām ļoti vēlu to no premjerministres puses.

Un otrs. Šobrīd, kā jūs zināt, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu pārtraukt Latvijas dalību Expo izstādē, un ir dots uzdevums Ekonomikas ministrijai gan lauzt līgumu, gan veikt iekšējas dienesta pārbaudes. Līdz ar to tās atbildes, kas tiek sniegtas, ir, nu, tādas diezgan piesardzīgas un varbūt nav pārāk izvērstas, lai pēcāk mums neradītu kādas saistošas juridiskas sekas.

Šobrīd jūs informēšu, un arī atbildes vēstulē ir sniegta informācija. Dienesta pārbaudes termiņš ir noteikts – tas ir šā gada 13.februāris, kad būs šīs dienesta pārbaudes rezultāti. Tad atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumam tie tiks iesniegti Ministru kabinetam, un tad noteikti varēsim jums dot plašāku informāciju nekā šobrīd.

Taču es esmu gatava, protams, atbildēt uz papildu jautājumiem, ja tādi šobrīd rodas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirmo jautājumu vēlas uzdot deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba (NSL).

Labvakar! Un pateicos, ka jūs atnācāt.

Plašsaziņas līdzekļos un arī jūsu atbildē jūs informējat, ka projekta izmaksas uz šī gada 16.janvāri ir 1,3 miljoni eiro. Lūdzu, precizējiet! Vai jūs kā ekonomikas ministre esat šajās izmaksās ieskaitījusi arī izveidojušās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus projekta vadībai, izdevumus ministrijas darbinieku atalgojumam, komandējumiem un citus tieši ar projekta izstrādāšanu, vadību un uzraudzību saistītus izdevumus? Un kā šī kopsumma sadalās tieši pa šiem uzdevumu veidiem?

D.Reizniece-Ozola. Precīzi es jums summas tagad nevarēšu minēt, bet apmēram tie kārtas skaitļi galvā ir.

Šajās izmaksās iekļauti jau veiktie maksājumi par ēkas projektēšanu – tie ir apmēram 200 tūkstoši eiro. Šajās izmaksās iekļauta arī pamatu izbūve – tie ir apmēram 138 tūkstoši eiro. Vēl nedaudz ir atlicis – galamaksājums nav veikts. Šajās izmaksās iekļauti arī līdzšinējie maksājumi, kas ir veikti Expo komanditsabiedrībai par producēšanas līgumā veiktajiem darbiem, un arī Ekonomikas ministrijas darbinieku... nu, faktiski veiktās vadības izmaksas.

Šajās izmaksās nav iekļautas tās iespējamās papildu saistības, kas vēl radīsies, šobrīd laužot līgumus un pārtraucot esošās attiecības ar producēšanas kompāniju. Producēšanas kompānija bija jau iepriekš, Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas laikā, iesniegusi pieņemšanas un nodošanas aktu projektus par noteikta apjoma padarīto darbu. Un uz šodienu mēs esam saņēmuši vēl arī papildu informāciju un papildu pieņemšanas un nodošanas aktus no komanditsabiedrības, kur savukārt... es precīzu summu šobrīd jums neminēšu par tām saistībām, kas mums var rasties, jo mūsu uzdevums ir ļoti rūpīgi vērtēt gan šos pieteiktos darbus – to, cik tie ir pamatoti un cik maksājumu pieprasījumi ir pamatoti –, gan arī jau iepriekš veiktos maksājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājuma iesniedzēji var uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

Lūdzu, Sudrabas kundze!

I.Sudraba. Kā jūs teicāt, jūs neesat atbildējusi mums uz virkni jautājumu, jo ir uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu savlaicīgi uzsāktā projekta neveiksmīgās īstenošanas cēloņus un par to atbildīgās amatpersonas.

Bet, lūdzu, sniedziet skaidrojumu: kā situācijā, kad gan Ministru prezidente, gan jūs savā atbildē rakstāt, ka līdzekļi nav izlietoti... ka līdzekļi, kas nav izlietoti projektam, ir valsts budžeta ietaupījums, panāksiet amatpersonu atbildību par naudas līdzekļu izšķērdēšanu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā? Tātad novērtējums ir, ka mēs iegūstam ietaupījumu, bet prasīsim atbildību... (Smejas.)

D.Reizniece-Ozola. Paldies par jautājumu.

Jautājums ir mazliet iekodēts. Es mēģināšu sadalīt savu atbildi vairākos posmos.

Zināt, lēmums vai faktiski ierosinājums no Ekonomikas ministrijas... no manas puses decembrī tika ierosināts Ministru kabinetam pārtraukt dalību Expo izstādē tādēļ, ka decembra sākumā, atverot piedāvājumus paviljona būvniecībai, kas ir viena būtiska mūsu dalības sastāvdaļa... Viens ir satura veidošana. Bija noslēgts ar producēšanas kompāniju līgums apmēram 3 miljonu eiro apmērā; tur bija arī uzdevums, atsevišķi noslēdzot līgumu par projektēšanu, projektēt ēku, un bija faktiski jāiekļaujas kopējā projekta budžetā. Kopējais projekta budžets bija 5,7 miljoni, to Ministru kabinets bija nolēmis. Tas nozīmē, ka uz to brīdi apmēram 1,5 miljoni eiro bija pieejami būvniecībai. Piedāvājumi bija divi. Un abi piedāvājumi četrkārtīgi – četrkārtīgi! – pārsniedza tobrīd pieejamo budžetu jeb finansējumu būvniecībai.

Tajā brīdī mēs izvērtējām, no savas puses, ka šādā gadījumā, lai projektu realizētu sākotnējā, ieplānotajā apjomā, tas papildu sadārdzinājums būtu pārāk liels, bet atdeve no dalības izstādē nebūtu tik liela – faktiski vairāk nekā 7 miljonus tad projekts maksātu. Turklāt vēl bija nopietni riski, ka varētu nepagūt projektu realizēt laikā, jo termiņš, kad būtu jābūt jau paviljonam uzbūvētam un visai ekspozīcijai iekārtotai, ir šī gada maijs – 1.maijs.

Mēs gājām ar savu priekšlikumu atteikties no dalības izstādē, jo gan sadārdzinājums, gan arī tas, ko es redzēju, – ka projekts nav gana kvalitatīvi realizēts... Projekta īstenošana tika uzsākta jau 2012.gadā. Laiks, man šķiet, bija pietiekams, lai varētu organizēt arī iepirkuma procedūras savlaicīgi, lai tās netiktu atliktas uz pēdējo brīdi.

Un nolikta arī valdība tādā paša situācijā, kad atkārtotām iepirkuma procedūrām vairs nebija laika, nolikta tādas dilemmas priekšā, vai būtisku finansējumu piešķirt papildus vai atteikties no projekta.

Par ietaupīto vai neietaupīto. Tas ir mūsu uzdevums šobrīd – rūpīgi analizēt jau veiktos maksājumus, vērtēt, vai tās vērtības, kas ir šobrīd jau radītas, ir izmantojamas arī citiem mērķiem. Ir vienošanās ar Kultūras ministriju, ka Kultūras ministrija labprāt tās radītās mākslinieciskās vērtības, kas šobrīd ir, izmantotu arī citiem kultūras pasākumiem – Latvijas simtgades svinēšanai. Šobrīd ir konkrēts uzdevums – saprast, ko no tā visa, kas ir paveikts, par ko ir jau samaksāts, var reāli izmantot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājuma iesniedzēji abus papildu jautājumus ir uzdevuši. Tātad šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Nākamais ir deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas arīdzan ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par World Expo 2015”.

Ministres kundze, vai jūs vēlaties vēl ko papildus teikt saistībā ar jau sniegto atbildi? Atbildi jūs esat jau sniegusi. Deputāti ar atbildi nav apmierināti, vēlējās uzdot papildu jautājumus, taču nav ieradušies.

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Varbūt kolēģiem ir kādi papildu jautājumi vai precizējumi?

Sēdes vadītāja. Tad pāriesim pie papildu jautājumu uzdošanas.

Tā kā jautājuma iesniedzēju šeit nav, uzreiz pārējie deputāti, kas ir klāt, var izmantot iespēju pavisam kopā uzdot trīs papildu jautājumus.

Lūdzu, sāksim ar deputāti Ingunu Sudrabu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Jā, es to, ko iepriekš jau sāku... Tikai draudzīgas sarunas turpinājums, citādi mums tāds geto te veidojas. Mēs nevaram normāli sarunāties, bet... es... Kāpēc es uzdevu šo jautājumu? Paskaidrošu. Man liekas ļoti svarīgi, ka arī publiskajā telpā novērtē šo projektu vai nu kā projektu, kurš dod ietaupījumus, vai kā projektu, kurš ir novedis pie līdzekļu izšķērdēšanas. To es gribēju uzsvērt. Nu kā amatpersonas pēc tam var saukt pie atbildības, ja projektam dots novērtējums, ka projekts dod līdzekļu ietaupījumu?

D.Reizniece-Ozola. Mans mērķis, kad es ierosināju atteikties no dalības projektā, bija nedot iespēju izšķērdēt valsts līdzekļus. Un apstāties pie tā, kas jau šobrīd ir izdarīts. Biznesā ir tāds princips: nemetiet labu naudu pakaļ sliktai naudai! Tas, kāda šobrīd ir situācija... Nu, faktiski pareizi jūs sakāt: nevar teikt, ka tas ir ietaupītais finansējums... tas, kas jau ir iztērēts. Tas ir neiztērēts finansējums, kurš varētu tikt nelietderīgi iztērēts, ja mēs to darītu. Drīzāk tāds ir tas princips.

Un par jau izmantoto finansējumu es domāju: tas ir arī mūsu pienākums – skaidrot, vai tas ir godprātīgi izmantots un kāda ir tā lietderīgā atdeve un tās taustāmās vērtības, ko mēs šobrīd varam izmantot. Respektīvi, – maksimāli samazināt jau nelietderīgi ieguldītos līdzekļus... tos, kas jau līdz šim...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl kāds papildu jautājums? Kārtības rullis dod jums šādu iespēju – tos uzdot.

Jautājumu vairs nav. Sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies jums, ministres kundze, par sniegtajām atbildēm.

D.Reizniece-Ozola. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to arī šodien visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015.gada 5.februārī

 


Labklājības ministra Ulda Auguļa atbilde uz deputātu jautājumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 21/J12)
(Atbildes dok. Nr. 415)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 22/J12)
(Atbildes dok. Nr. 438)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   

Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai EXPO izstādē” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (23/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai) (Atbildes dok. Nr. 446)

 

Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   

Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par World Expo 2015” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 24/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai) (Atbildes dok. Nr. 445)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Otrdien, 26.septembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde