Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2012.gada 31.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir deviņi!

Tā kā mūsu valstī oficiālā vizītē divas dienas viesojas Polijas Republikas Seima maršale Viņas Ekselence Eva Kopačas kundze, viņa šodien uzrunās Latvijas parlamentu.

Tātad tas ir pirmais mūsu darba kārtības jautājums.

Vārds Polijas Republikas Seima maršalei Evai Kopačai.

(Aplausi.)

 

E.Kopača (Polijas Republikas Seima maršale).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Augstais parlament!

Man ir patiešām milzīgs gandarījums par iespēju uzstāties Latvijas Saeimas sēdē. Jau pats jūsu parlamenta nosaukums raisa asociācijas ar Polijas Seimu, kura priekšsēdētāja esmu es. Vārdi „Saeima” un „Seims” atspoguļo mūsu valstu un tautu tuvumu. Mūs vieno vēsture. Senā un jaunākā vēsture.

Polijas un Latvijas vēsture daudznacionālās Žečpospolitas ietvaros 16.-18.gadsimtā. Tik milzīgi mūsu vēstures notikumi kā kauja pie Kirholmas jeb Salaspils 1605.gadā, notikumi, kas saistīti ar karaļu Sigismunda Augusta un Stefana Batorija laikiem.

No tuvākiem laikiem varam atgādināt ļoti nozīmīgo Rīgas Politehnikuma lomu. Tā absolventi bija Polijas Republikas prezidents Ignacijs Moscickis, uzvarētājs pie Montekasīno Vladislavs Anderss un tūkstoši izcilu Polijas inteliģences pārstāvju.

Mēs nevaram aizmirst arī par Polijas un Latvijas ieroču brālību Latgales kampaņas laikā, kurā piedalījās Juzefs Pilsudskis. Par kopīgo vēsturi var runāt ļoti daudz. Bet mums, parlamentāriešiem, vēl svarīgāka ir šodiena.

Mūsu valstu politika un kopējās intereses ir īpaši tuvas. Baltijas virzienam Polijas politikā ir stratēģiska nozīme. Pirms pāris dienām NATO samitā Čikāgā tika pieņemts lēmums turpināt gaisa telpas patrulēšanas misiju (Air Policing), par ko esmu īpaši lepna. Lepna tāpēc, ka brīdī, kad saku šos vārdus, Latvijas debesu drošību sargā poļu piloti. Tā būs arī turpmāk.

Ziemeļatlantijas bloka solidaritāte ir miera, attīstības un labklājības garantija. Rāmis jeb ietvars, kurā mēs attīstāmies, ir Eiropas Savienība. Ar patiesu gandarījumu var konstatēt, ka mūsu pozīcijas Eiropas debašu laikā lielākoties ir ļoti tuvas. Sarunās par Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu Polija un Latvija aizstāv kopīgo kohēzijas politiku un iestājas par daudz godīgāku kopējo līdzekļu sadalījumu kopējai lauksaimniecības politikai. Mēs cenšamies kopīgi gādāt, lai Austrumu partnerības programma būtu reāls instruments, kas atbalsta demokrātiskās un tirgus pārmaiņas arī pie mūsu partneriem Austrumos.

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mūsu balss Briselē ir labi dzirdama arī tāpēc, ka Latvija un Polija ir valstis, kas gūst ekonomiskos panākumus. Neraugoties uz kārtējo ekonomiskās krīzes vilni, mūsu ekonomika attīstās, un ar milzīgu gandarījumu varu teikt, ka mūsu valstis attiecībā uz ekonomisko izaugsmi savstarpēji sacenšas par līdera pozīciju apvienotajā Eiropā. Tas ir īpašs iemesls, dārgie kolēģi, lai jūs apsveiktu jūsu valstī. Latvija ir izkļuvusi no ļoti dziļas krīzes. Mēs Polijā ar apbrīnu skatāmies, kā jūs veicat reformas un konsolidējat budžetu. Es lieliski zinu, es brīnišķīgi zinu, cik grūti mums - sabiedrības pārstāvjiem - pieņemt sabiedrībai sāpīgus lēmumus, tomēr tā ir mūsu atbildība ilgākā perspektīvā, nevis tikai viena sasaukuma laikā. Es zinu, ka pēc brīža jūs atgriezīsieties pie diskusijas un balsošanas par grūtām ekonomiskām problēmām. Es zinu, ka Latvijas parlamentāriešiem nepietrūks gudrības un izturības, to īpašību, kuras padarīja Latviju par lielisku paraugu visai Eiropai.

Cienītie klātesošie! Kā Polijas Seima maršale es šajā forumā īpaši gribētu pateikties Latvijai par lieliskajām attiecībām starp Latviju un šeit dzīvojošajiem poļiem. Tas ir lieliskas un gudras divu tautu savstarpējas sadarbības piemērs. Neraugoties uz budžeta grūtībām, Latvijā lieliski darbojas poļu skolas, sabiedriskās organizācijas, mediji un kultūras institūti. Ik gadus Polijā viesojas lieli kori, piemēram, koris Jutrzenka no Rēzeknes, pārstāvot ne tikai poļu kultūru, bet arī slaveno Latvijas koru dziedāšanas tradīcijas.

Liels paldies par atbalstu poļu minoritātei Latvijā. Bet es lūdzu arī nedaudz vairāk. Esmu pārliecināta, ka Saeima, pieņemot grūtus lēmumus par budžetu, atcerēsies arī par minoritātēm, it īpaši par atbalstu kultūrai un izglītībai.

Komunisma laiki ir mūs attālinājuši, tādēļ tagad rūpes pirmām kārtām par zinātni, vēsturi un jaunatnes audzināšanu palīdz pārvarēt trūkumus un veidot kopīgu nākotni. Šai nākotnei jābalstās uz savstarpēju ekonomisko izdevīgumu.

Vakar pastaigas laikā Rīgā es ievēroju, ka veikalos daudz produktu ar uzrakstu - ražots Polijā. Es zinu, ka, izņemot 2009.gadu - krīzes gadu, mūsu preču apgrozījums ik gadu pieaug. Esmu pārliecināta, ka lielie infrastruktūras projekti - tādi kā Rail Baltica, Via Baltica, elektrolīniju un gāzesvadu savstarpējie savienojumi - vēl vairāk nostiprinās mūsu ekonomiskās saites. Es ceru, ka apmēram 300 firmām, kas darbojas Latvijas tirgū, pievienosies arī citas. Pašreizējā politika, es zinu, - tā ir veiksmīgu nosacījumu veidošana ekonomiskajai sadarbībai un sadarbībai tīri cilvēciskā plāksnē.

Poliju un Latviju nešķir robežas, atliek tikai pārvarēt nepamatoto sajūtu, ka mēs atrodamies tālu viena no otras. Tas tad arī ir uzdevums mums, parlamentāriešiem. Es priecājos, ka mūsu starpparlamentu sadarbības grupās ir tik daudz izcilu parlamentāriešu. Grupu priekšsēdētāji pirms dažām dienām tikās Varšavā, bet tagad viņiem ir iespēja tikties šeit pie jums, Rīgā.

Es zinu, ka mūsu sadarbības grupas var rēķināties ar manu atbalstu, kā arī manas kolēģes - Solvitas Āboltiņas atbalstu.

Ja jau es šeit pieminu priekšsēdētājas kundzi, ir vērts uzsvērt sieviešu lomu Polijas un Latvijas attiecību veidošanā. Protams, mana uzstāšanās būtu nepilnīga, ja es šeit neatgādinātu par Itu Kozakēviču - pēc neatkarības atgūšanas pirmās Latvijas Saeimas deputāti, kura parakstīja arī Neatkarības deklarāciju, leģendāro Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Neapšaubāmi, ar viņu, kuru traģiska nāve priekšlaicīgi izrāva no Latvijas un Polijas sabiedriskās dzīves, mēs būtu tikuši tālāk, nekā esam šodien.

Nobeigumā atļaušos atgādināt par vēl vienu lielisku sievieti, poļu dzejnieci Kažimiru Illakovičuvnu, kura dzimusi Latgalē, bet visu mūžu pavadījusi Varšavā un Poznaņā. Viņa bija Juzefa Pilsudska ilggadēja asistente un Polijas Ārlietu ministrijas darbiniece. Savas dzīves novakarē viņa rakstīja (es atļaušos citēt): „Man dzimtene vienmēr paliks Lietuva un Latvija. Viss pārējais - Varšava, Poznaņa - bija un ir ārvalstis. Visa mana ainava ir no turienes - no manām dzimtajām pusēm.”

Es ceru, ka kopīgi ar priekšsēdētājas kundzi mēs kopsim šīs tradīcijas, šo mantojumu, sieviešu mantojumu, veidojot starp Latviju un Poliju jaunus draudzības tiltus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas 31.maija sēdi.

Pirms turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, ziņoju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu - Dzintara Zaķa, Arvila Ašeradena, Alekseja Loskutova, Jāņa Ozoliņa un Valda Zatlera - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā un kā otro darba kārtības jautājumu izskatīt likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

 

 

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.950. Diezgan vēsturisks likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Saņēmām vienu priekšlikumu no Saeimas Juridiskā biroja un to apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Labrīt!

Tātad šodien ļoti svarīgs līgums būtu Latvijas Saeimai jāakceptē, un tas ir Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Fiskālās disciplīnas līgums). Manuprāt, Latvijai šī līguma būtība ir ļoti skaidra, jo Latvija gājusi cauri ļoti dziļai krīzei. Mēs patiesībā esam ratificējuši un izpratuši jau daudz no šī līguma punktiem jeb būtības. Tas varbūt ir jaunums vai kaut kas nezināms daļai Eiropas Savienības valstu, bet katrā ziņā, es domāju, par Latviju nevajadzētu būt jautājumam. Mūsu izpratne ir pietiekoši laba, un mēs lieliski saprotam, ko tas dos kopumā Eiropas Savienībai un pārējām dalībvalstīm.

Es gribētu vērst uzmanību uz septiņiem argumentiem „par” (tieši konkrēti, pragmatiski „par”!), jo tas ir ļoti svarīgi - izprast šī līguma būtību.

Pirmais arguments „par”. Līgums atbilst Latvijas interesēm - stiprināt Eiropas Savienību, novēršot pārmērīgu budžeta deficītu, kas rada finanšu tirgu nestabilitāti Eiropā. Stabila ekonomiskā un finanšu tirgu vide ir priekšnosacījums ilgtspējīgas un stabilas Eiropas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, un tas pilnībā atbilst arī Latvijas interesēm.

Diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka Eiropas Savienības likumdošanā noteiktie mehānismi, kas paredzēti tam, lai nepieļautu pārmērīgu budžeta deficītu, nedarbojas. Eiropas Savienības valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada valstij papildu izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtamas šodien pilnā mērā. Fiskālās disciplīnas līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu. Mēs to lieliski redzam, jo tagad pat tām valstīm, kur ekonomika ir pietiekami labā kondīcijā, kur fiskālais deficīts ir mazs vai pat ir tuvu pārpalikumam budžets, kur ir zemas aizņemšanās tirgus likmes... arī tās valstis cieš no tā, ka Eiropas kopējā zona tirgus novērtējumā tiek uztverta kā viens vesels mehānisms. Un jebkuras negatīvas ziņas, kaut vai tās, kas tagad ir Grieķijā vai Spānijā, pieņemsim, negatīvi ietekmē Itāliju. Kaut gan Itālijas valdība tiešām ir veikusi ļoti lielu progresu salīdzinājumā ar situāciju pirms pusgada, tik un tā Itālijas likmes no tā cieš, un tāpat tas atspoguļojas pašreiz uz Vācijas, Nīderlandes un Skandināvijas valstu reitingiem vai naudas cenu. Tā ka tas ir nepārprotami svarīgi. Investori tirgū skatās uz Eiropas Savienību kā vienu veselumu. Viņi saprot: ja vienā valstī būs problēmas, tās var pārsviesties jebkurā brīdī uz citu valsti, pēc tam var radīt, teiksim, tādu spirāles efektu.

Otrs arguments. Līgums atbilst Latvijas uzsāktajam kursam atbildīgas fiskālās politiskas īstenošanā un neradīs nepieciešamību mainīt līdzšinējo kursu uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu.

Līgums ir nepatīkams tiem, kas uzskata, ka varam dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Kā jau es minēju, Latvija to visu ir redzējusi, tas nav nekas jauns mums. Ja šo līgumu grib ignorēt, tad jautājums ir tāds - uz ko tad oponenti vērš uzmanību. Tad acīmredzot vērš uzmanību uz lielu fiskālo deficītu, uz to, ka varētu arī palielināties valsts parāds. Tas ir, manuprāt, Latvijai nepieļaujami. Mēs esam redzējuši, kā tas ir bijis īstenots pirms krīzes.

Trešais arguments. Līgums stiprina Latvijas suverenitāti. Ievērojot Fiskālās disciplīnas līguma jeb pakta 3.panta nosacījumus, mēs izvairīsimies no nonākšanas situācijā, kurā jālūdz starptautiskā palīdzība un ar kuru saistīta suverenitātes zaudēšana budžeta veidošanā. Fiskālā līguma nosacījumi paredz labajos laikos veidot uzkrājumus, ar kuriem pārdzīvot ekonomikas lejupslīdes posmu.

Uzskats, ka fiskālais līgums laupa Latvijas suverenitāti, ir mīts, ja vien ar suverenitāti nesaprot dzīvošanu pilnīgā izolācijā. Valstis saista starptautiskie līgumi. Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības regulas. Līdz ar to mūsdienās valstu suverenitāte nav absolūta. Šis līgums ir dalībvalstu brīvprātīga vienošanās par noteiktiem fiskālās politikas principiem. Parakstot līgumu, mēs uzņemamies saistības veidot ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu, taču līgums nediktē valstu parlamentiem, kādu izdevumu vai ieņēmumu politiku īstenot. Latvija nevar būt ne Šveice, ne Norvēģija. Mēs nevaram būt izolēti. Mēs nevaram būt tā kā Albānija pirms pārdesmit gadiem. Mēs nevaram būt kā Ziemeļkoreja. Mēs esam integrēti Eiropas Savienībā, mums jārespektē tomēr tās galvenās vadlīnijas.

Ja runājam par suverenitātes zaudēšanu, tad jāteic, ka iepriekšējos gados veids, kādā tika uzraudzīts Latvijas budžets, mums esot starptautiskā aizdevuma programmā... Bija daudz, daudz grūtāki un sarežģītāki nosacījumi. Tas, kas tiek patlaban līgumā piedāvāts, absolūti neietekmē to, kādā veidā mēs skatīsimies uz saviem izdevumiem un ieņēmumiem. Tas paliek mūsu pašu ziņā.

Ceturtais arguments. Līgums samazinās maksu par Latvijas parādzīmēm. Viens no Fiskālās disciplīnas līguma mērķiem ir radīt starptautiskajām finanšu institūcijām uzticību, ka Eiropas Savienība spēj tikt galā ar savu deficītu. Šo uzticību iegūt - tā nav vēlme izpatikt, bet gan nepieciešamība, jo no tā, cik lielā mērā starptautiskās finanšu institūcijas uzticas, ir atkarīgs, cik liels procentu maksājums būs jāmaksā par aizņēmumu, ko dalībvalsts ņems, lai segtu savu deficītu.

Starptautiskās finanšu institūcijas savus lēmumus par uzticību veido, pamatojoties uz reitinga aģentūru reitingiem. Oponenti izmanto Grieķijas un Portugāles piemēru: tās fiskālo līgumu ir ratificējušas, bet lielāku uzticību nav ar to ieguvušas. Lai secinātu, ka fiskālā līguma ratifikācija vai neratifikācija nemaina reitinga aģentūru vērtējumu par valsti... Valstu apņemšanās ievērot deficīta samazinājumu, protams, nenozīmē, ka reitinga aģentūras paaugstina reitingu. Vērā tiek ņemti arī valstu panākumi fiskālās disciplīnas nodrošināšanā.

Ja valsts tomēr nevēlas ratificēt līgumu, rodas pamatots jautājums, kāpēc tas notiek. Iespējams, ka valstī dominē viedoklis, ka budžeta deficīta samazināšana nemaz nav prioritāte. Šajā gadījumā nebūtu pamata cerēt, ka reitinga aģentūras uztvers šo rīcību kā apsveicamu. Tātad, ja valsts atsakās ratificēt, vilcinās, tad ir pamatots jautājums - kādēļ tas tiek darīts? Atkal acīmredzot tādēļ, lai palielinātu budžeta deficītu vai valsts parādu.

Piektais arguments. Līgums dod papildu argumentus sarunās par lielākiem finansējumiem Latvijai nākamajā periodā. Tas, cik Latvija varēs saņemt no Eiropas Savienības fondiem, tieši nav atkarīgs no pievienošanās Fiskālās disciplīnas līgumam. Bet visas lietas ir jāvērtē kontekstā. Pašlaik notiek sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Līguma ratifikācija - papildu arguments mūsu pusē, iestājoties par lielāku Eiropas Savienības finansējuma daļu Latvijai. Jo, kad fiskālie jautājumi valstī sakārtoti, tad ir mazāks risks, ka fondi tiks nelietderīgi izmantoti. Par to ir pietiekami daudz signālu saņemts. Ja valstīm ir ambīcijas palielināt savus, teiksim, ieņēmumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tad valstīm ir jābūt ar pietiekami labiem rādītājiem, kas netracinātu vai nesatrauktu Eiropas Savienību, ka šīm valstīm ir kaut kādas fiskālās problēmas.

Sestais arguments. Līguma ratifikācija nav jāvilcina.

Tiek piesaukts salīdzinājums, ka Latvija rīkojas kā tāds priekšzīmīgs pionieris - gatava ar degsmi pildīt jebkuru Briseles prasību, nedomājot, vai Latvijai tas ir izdevīgi. Šajā sakarā vēlamies norādīt, ka Latvija rīkojas kā pragmatiska Eiropas Savienības valsts, kas uzskata, ka fiskālā disciplīna Eiropas Savienībai ir Latvijas interesēs. Tā kā Latvija atbalsta fiskālās disciplīnas principus, ir loģiski, ka līgums tiek ratificēts bez vilcināšanās. Ar šo soli Latvija pauž savu nostāju līgumā noteikto principu iedzīvināšanai Eiropas Savienībā. Līguma ratificēšanas atlikšana būtu loģiska tikai tad, ja Latvijai fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu nepieņemami un mēs vēlētos tos pēc iespējas attālināt... attālināt to brīdi, kad būtu jāsabalansē valsts budžets. Lai arī oponenti uzskata, ka Eiropas Savienība vislabāk varētu funkcionēt, ja Eiropas Savienības dalībvalstis bremzētu to lēmumu iedzīvināšanu, par kuriem pašas ir vienojušās, jebkura veida vilcināšanās nozīmē aizvien lielāku jau eksistējošo tirgus nervozitāti, kas diemžēl gan Latvijai, gan pārējām valstīm nozīmē to, ka ir runa par augstākām aizdevumu likmēm. Jebkurā gadījumā vilcināšanās tiek vērtēta kā vājuma pazīme, ja reiz valstis konceptuāli ir sapratušas, ka Eiropas Savienībā ir jāmaina attieksme pret fiskālajām lietām.

Septītais arguments. Līgums veicina izaugsmi.

Taupības politika, oponenti uzskata, žņaudz attīstību. Par šo jautājumu var diskutēt ļoti plaši. Šā apgalvojuma aizstāvjiem vajadzētu salīdzināt Latvijas un Igaunijas attīstību. Igaunija ievēroja taupības pasākumus pirmskrīzes laikā, turpretim mēs īstenojām politiku „gāzi grīdā!”. Tomēr tas nenodrošināja Latvijai straujāku ekonomikas pieaugumu ilgtermiņā. Toties negatīvās sekas ir redzamas. Mēs par saviem parāda procentiem vien maksājam apmēram 2 procentus no kopprodukta, savukārt Igaunijai tie ir apmēram desmit reizes mazāki maksājumi. Latvija starptautiskajiem aizdevējiem maksā ap 200 miljoniem latu, savukārt Igaunija šādu summu var atļauties ieguldīt savā tautsaimniecībā. Turpretim mēs šādu summu samaksājam tiem, no kuriem mēs aizņemamies, - starptautiskajām finanšu institūcijām!

Ideja, ka attīstībai mēs varam aizņemties, jo tas nākotnē nesīs labumu, ir teorētiski pareiza, bet kurš uzņemsies atbildību, ka aizņemtā nauda tiešām paaugstinās izaugsmi? Vai beigās nebūs tā, ka nauda tiks izlietota, bet efekts uz izaugsmi... efekts izaugsmē būs minimāls? Noteikti paliks parāds, kurš būs jāmaksā. Maksās gan esošā, gan nākamās paaudzes.

Pēdējo gadu fiskālā politika ir sekmējusi valsts ātru izeju no recesijas, konkurētspējas atjaunošanu un atgriešanos uz izaugsmes ceļa. Atcerēsimies, ka Latvijai ir pieejami struktūrfondi, kas ir paredzēti attīstībai! Šajā periodā 7 gadiem tie veido apmēram 3,5 procentus no Latvijas kopprodukta. Vidēji 0,5 procentus no kopprodukta mēs saņemam kā neatmaksājamu palīdzību no Eiropas Savienības valsts attīstībai.

Latvija ir maza valsts, un tās varējums, pārvarot krīzi, bijis ļoti liels, un Latvijas īpatsvars... Latvijas reputācija krietni pārsniegusi tās izmērus... gan valsts ekonomikas, gan teritorijas. Latvija kļuvusi daudz nopietnāks spēlētājs Eiropas Savienībā dēļ mūsu izlēmīgās rīcības, pārvarot krīzi. Un tāpēc tas ir ļoti svarīgi - stiprināt mūsu valsts izaugsmi arī turpmāk. Tāpēc es aicinu deputātus tiešām izprast, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai turpmāk, sabalansētai attīstībai, un atbalstīt šo līgumu, jo tas tiešām rezultēsies daudz augstākā reputācijā, daudz labākā uzņēmējdarbības vidē un kredītreitingos.

Un, ja mēs runājam arī par iedzīvotājiem - mēs bieži vien aizmirstam aiz lieliem skaitļiem parasto Latvijas iedzīvotāju! -, tad jāsaprot, ka mūsu iedzīvotājs, parastais Latvijas iedzīvotājs, parastais uzņēmējs, ilgojas pēc stabilitātes, pēc ilgtermiņā izprotamas valsts attīstības, lai nebūtu šādu populistisku izgājienu, ka valsts pilnīgi aizmirst gan par fiskālajiem jautājumiem, gan par parādu jautājumiem, iekrīt kaut kādā eiforijā, solījumos. Nodrošināsim beidzot šo stabilitāti, lai mums ir ilgtspējīga attīstība, un aizmirsīsim par dažādiem izlēcieniem, kas ir bijuši līdz šim dēļ īsa mirkļa vājumiem!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Par līgumu.

Es rosinu neatbalstīt šā līguma ratifikāciju Latvijas Republikā. Līgums neļaus nepieciešamajā apjomā uzsākt investīcijas mūsu infrastruktūrā, zinātnē, izglītības attīstībā un pat arī neveicinās mūsu demogrāfiskās problēmas risināšanu.

Kāpēc šis līgums izstrādāts? Tāpēc, ka daudz Eiropas Savienības valstu veica bezatbildīgu aizņemšanās politiku, radīja problēmas ne tikai savām valstīm, bet arī visai Savienībai, un skaidrs, ka tagad tās valstis, kas cieta visvairāk dēļ sava ieguvuma Eiropas Savienībā, vēlas nodrošināt savas pozīcijas savos eksporta tirgos. Bet Latvija nekad nebija tāda valsts, kas bezatbildīgi aizņēmās tirgos! Latvija vienmēr bija paklausīga Māstrihtas kritēriju izpildē un bija ļoti disciplinēta valsts Eiropas Savienībā, Eiropas tautu saimē.

Tālāk. Šā līguma mērķis ir ierobežot valsts tēriņus, bet šis līgums nemaz neietekmē privātā kapitāla tēriņus, tāpat kā neietekmē privātkapitāla plūsmas. Bet atcerēsimies, ka tieši privātkapitāla ieplūšana Latvijas Republikā, tāpat kā Spānijā, Īrijā un arī Portugālē, izraisīja kreditēšanas burbuļus un ekonomikas pārkarsēšanu! Līdz ar to tās pašas problēmas, kas izraisīja Eiropas ekonomikas krīzi, var atkārtoties arī turpmāk, un šis līgums nemaz neizņems nekādus iemeslus no šo problēmu klāsta.

Vēlreiz gribu atkārtot, ka līgumā ietvertais fiskālās disciplīnas piespiedu mehānisms un ārējās sankcijas par līguma noteikumu neievērošanu ir pretrunā ar Latvijas suverenitāti. Mēs zaudēsim iespējas likt lietā galveno un ļoti nopietno instrumentu mūsu turpmākajā attīstībā, proti, fiskālo stimulāciju. Tās fiskālās stimulācijas iespējas, kas ir ietvertas līgumā, ir niecīgas. Strukturālais deficīts, kurš var būt ne vairāk par 1 procentu, neļaus Latvijai tomēr risināt savas problēmas. Šīs problēmas var tikt atrisinātas valstī, kurā iedzīvotāju skaits ir lielāks par dažiem miljoniem, bet mūsu valstī, kur mūsu ir gandrīz 2 miljoni (un ne vairāk!) un kur vēl emigrācijas process turpinās un nav nekādu pazīmju, ka tas samazinās, mēs nevaram atļauties attīstīties ar tempiem, kas ir 2 vai 3 procenti gadā. Vienīgā iespēja, kā nodrošināt mūsu iedzīvotāju atgriešanos atpakaļ Latvijā, ir noslēgt... plānot budžeta deficītu ar nolūku investēt vairāk līdzekļu mūsu infrastruktūrā, veidot vairāk darba vietu, lai radītu mūsu, Latvijas, iedzīvotājos, kas tagad ir ārpus Latvijas, pārliecību, ka viņi šeit, Latvijā, atradīs ne tikai darbu, bet arī nākotni savām ģimenēm.

Tas ir vienīgais atrisinājums, kā mēs varam iziet no šīs lielākās krīzes.

Šis līgums noteikti ir izdevīgs. Bet kam tas ir izdevīgs? Tām valstīm, kas izmantoja jaunās Eiropas valūtas ieviešanu, lai mazinātu līdz nullei savas valūtas riskus. Tas ir arī mūsu mērķis. Tas gan nodrošinās mūsu iespējas, bet ne šajos apstākļos. Šis līgums mūsu valstij Latvijai ir kaitīgs, mēs nevaram šobrīd, šajos apstākļos, atļauties to atbalstīt.

Līdz ar to es aicinu jūs neatbalstīt šā līguma ratifikāciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par tā dēvēto Fiskālās disciplīnas līgumu, daudz tiek pieminētas Latvijas nacionālās intereses.

Jā, stingras fiskālās disciplīnas ievērošana ir Latvijas interesēs - it sevišķi jau tāpēc, ka mūs spiež ārējo parādu slogs!

Tāpēc man patiess prieks, ka diskusijās par šī līguma ratifikāciju tika skarts tāds ļoti būtisks jautājums. Šīs diskusijas rezultējās ar valdošās koalīcijas apņemšanos Saeimā uzsākt - vistuvākajā laikā uzsākt! - diskusiju par Latvijas enerģētikas politiku. Esmu pārliecināts, ka šī diskusija beigsies ar Latvijas atteikšanos no līdzdalības Visaginas atomelektrostacijas projektā, kurš palielinātu Latvijas parādsaistības par vismaz 1 miljardu eiro.

Mēs runājam par Latvijas nacionālajām interesēm. Jā, Latvijas nacionālajās interesēs, neapšaubāmi, ir starppartiju sarunas un starppartiju dialogs. Šis dialogs ir noticis, un tā rezultāts būs gan ratificēts līgums par fiskālo disciplīnu, gan arī lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšana, kura, neapšaubāmi, ir Latvijas nacionālajās interesēs, jo mūsu interesēs ir saglabāt zemi latviešiem, latviešu tautai.

Paldies.

Aicinu atbalstīt. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Kauns! Kauns, Līdaka!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs, šeit, zālē, sēdošie deputāti, visi neesam finansisti un visi neesam ekonomisti, bet mēs esam politiķi. Un, neapšaubāmi, šis nav jautājums tikai par finansēm, finanšu disciplīnu. Tas ir ģeopolitisks jautājums. Šis ir jautājums par mūsu ģeopolitisko orientāciju.

Es saprotu, ka laikā, kad Eiropai neklājas viegli, ir populāri kritizēt Eiropu. Es saprotu, ka arī laikā, kad ieilgst karš Afganistānā, ir populāri kritizēt NATO. Bet pasakiet atklāti: vai mums, atrodoties šeit ģeopolitiski, ģeogrāfiski uz robežas starp... uz šīs šķirtnes starp Rietumiem un Austrumiem... Vai mēs varam atrasties tilta, kā viens otrs mīl teikt, pozīcijā? Mēs nevaram atrasties pelēkajā zonā. Mēs varam būt vai nu tur, vai tur: vai nu kopā ar mūsu Rietumu sabiedrotajiem, vai Austrumos. Un atcerēsimies, ka joprojām Austrumos, tajā pašā NVS, ir valstis, kurās nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir desmitiem reižu mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā! Un mēs redzam visus tos notikumus, kuri ir notikuši Gruzijā, kuri ir notikuši Moldāvijā, kuri ir notikuši daudzos citos karstajos punktos, un tāpēc, diskutējot par šīm finanšu lietām, mums vienmēr jāpatur prātā šis pamatjautājums - ar ko mēs būsim kopā, kas būs mūsu sabiedrotie? Un vēlreiz saku: neskatoties uz to, ka šobrīd Eiropā ir sarežģīta situācija (un šeit es domāju Eiropas Savienību), mums nav citas izvēles. Kas kuram ir vairāk vajadzīgs? Vai mēs esam vairāk vajadzīgi NATO vai NATO - mums? (Starpsauciens no SC frakcijas: „Jūs NATO!”) Protams, NATO esam vajadzīgi arī mēs, bet, manuprāt, mūsu vajadzība pēc NATO ir stipri lielāka nekā NATO vajadzība pēc mums. Un līdzīgi ir arī ar Eiropas Savienību.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis ir pārāk nopietns jautājums, lai tas varētu tikt pārvērsts par tirgošanās objektu, lai tirgotos par dažādām prasībām, dažādu partiju prasībām. Un man bija prieks dzirdēt iepriekšējo runātāju, ka viņi ir to sapratuši. (Starpsauciens no zāles: „Nakti negulēja!” No zāles dep. A.Bērziņš: „Es neko neesmu sapratis!”) Tāpēc, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam būt Eiropas Savienības valsts, ja mēs gribam būt stipri kopā ar mūsu sabiedrotajiem, tad mums šis lēmums, lai cik nepopulārs tas varbūt izskatītos viena otra acīs, ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģes un kolēģi! Maza, bet būtiska niansīte.

Es skatos uz jums, Grigules kundze! Šis ir starpvaldību līgums. Un ar ko tas atšķiras no Eiropas Savienības tā sauktās likumdošanas? Faktiski ne ar ko. Mēs pirms gada pieņēmām te, Sarkanajā zālē, piecas... vienu direktīvu un piecas regulas, ko sauc par sešpaketi. Un būtībā šis līgums ir tas pats, ko jau mēs esam pieņēmuši. Tas ir tas pats! Un tā sešpakete - viena direktīva un piecas regulas - izauga no Stabilitātes un izaugsmes pakta... no līguma, ko savulaik Vācija pieprasīja, kad teica: „Labi, mēs atteiksimies no mūsu stiprās markas, ja būs stiprs eiro.” Vārdu sakot, mēs te neko jaunu nedarām... nepieņemam neko tādu, kas nav jau spēkā.

Un, ja mēs salīdzinām Igauniju un Latviju, kā to jau nupat darīja mūsu finanšu ministrs, tad atcerēsimies - Igaunija turējās pie Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijiem. Mēs - ne. Kurš tad vairāk zaudēja suverenitāti? Igaunija guva vairāk, mēs - zaudējām.

Un vēl viena lietiņa, kas arī ir viena svarīga lietiņa. Iespējams, ka būs arī tāda lieta kā izaugsmes līgums, ko pieprasa... ko lūdz Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi. To pašu aicina darīt arī Olands. Bet, ticiet man, nevarēs atbalstīt izaugsmes līgumu, ja nebūs Fiskālās disciplīnas līguma! Olands būs vēl niknāks taupītājs nekā mēs, ticiet man! Jaunajā Francijas parlamentā atbalstīs Fiskālās disciplīnas līgumu, bet varbūt arī pievienosies, kā es jau teicu, izaugsmes līgumam. Tā ka lūdzu... Par ko mēs te runājam? Viss jau ir izdarīts, un viss ir pareizi! Mēs faktiski šādā veidā stiprinām savu suverenitāti, jo mēs nedzīvojam vairs izolētā pasaulē, kādā mēs dzīvojām agrāk - trīsdesmitajos gados.

Paldies. (No zāles dep. I.Grigule: „Paldies, Lejiņa kungs, paldies!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Es kā parasti centīšos runāt ļoti īsi.

Ar izbrīnu es skatos uz „Saskaņas Centru”, ka viņi nevar saprast septiņus ļoti labus argumentus par to, kāpēc mums vajadzētu pieņemt šo likumprojektu. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Jūs varētu atkārtot?”) Ko, lūdzu? Es tos varētu atkārtot, man tie visi ir pierakstīti, bet man ļoti žēl, ka jūs neesat klausījies un pats pierakstījis.

„Saskaņas Centrs” runā par to, ka šis līgums neveicinās izaugsmi. Man liekas, ka „Saskaņas Centrs” grib atkal kaut kādu burbuļa izaugsmi. Burbulis plīsīs, un Latvijai būs slikti, un varbūt tas saskan ar jūsu interesēm. Es domāju, ka atbildīga izaugsme ir tā, par ko mēs runājam. Un te tika jau minēti vairāki piemēri, ko atbildīga izaugsme un konservatīva fiskālā politika rāda. Visspilgtākais piemērs ir Vācija, kas pirms desmit gadiem izgāja šo pašu kursu. Varbūt ne tik smagā veidā, kā mēs esam to izgājuši, bet viņi ir to izgājuši. Un kur ir stiprākā tautsaimniecība Eiropā tagad? Tā ir Vācijā! Par to nav nekādu šaubu.

Ja mēs runājam par kaut kādu suverenitātes zaudēšanu, tad jāteic, ka tādas lielas valstis ar tik lielu iedzīvotāju skaitu kā Spānija, Portugāle, Īrija, Itālija... tās ir zaudējušas savu suverenitāti lielā mērā. Iedomājieties šīs lielās valstis! Un, ja mēs gribam būt Grieķija, tad, lūdzu, nebalsosim par šo lietu! Es negribu būt Grieķija, es gribu būt vienā labā izaugsmes Latvijā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Es gribu uzdot jums jautājumu. Sakiet, vai vārdi „Latvijas neatkarība” un „suverenitāte” vispār kaut ko nozīmē priekš jums vai neko? Pavisam nesen, tikko, mēs dzirdējām Polijas parlamenta priekšsēdētājas uzstāšanos. Viņa mums stāstīja par savu vēsturi, par Batorija laikiem, viņa stāstīja par... faktiski par Polijas neatkarību... visus šos simtus gadus... Kāpēc mēs šodien dzirdam no Ābiķa puses šos vārdus - „ziniet, vai nu tur, vai tur”... Es atceros - padomju laikā Maskavā, Kremlī... šitādas ideoloģijas cilvēki kā Ābiķis skrēja un laizīja vienu vietu Kremlī. Priekš kam? (Zālē troksnis. Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Ooo!”) Un tagad to pašu dara Rietumos. Un tāpēc...

Sēdes vadītāja. Mirska kungs, lūdzu, ievērojiet pieklājību.

S.Mirskis. ... Godātie kolēģi... Godātie kolēģi! Tieši tāpēc jums nav vajadzīga ne neatkarība, ne suverenitāte. Tāpēc, ka tā ir cīņa. Tā ir cīņa par savu tautu, par savas valsts interesēm. Jūs šodien atsakāties... Jebkurš no jums, kas balsos šodien „par” to likumprojektu, balsos faktiski pret Latvijas suverenitāti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vārds austerity (jeb latviski - „taupība”, „fiskālā konsolidācija”) 2010.gadā tika atzīts par gada vārdu, un tas bija arī visbiežāk meklētais vārds internetā. Taču ir daudzi ekonomisti, kuri uzskata, ka tas ir nevis gada vārds, bet šī laika nevārds un tas faktors, kas ļoti būtiski kavēs Eiropas Savienības attīstību.

Mēs runājam par divu ātrumu Eiropu. Mēs runājam par ekonomisko izrāvienu, kas mums ir arī Nacionālā attīstības plāna galvenā prioritāte šobrīd, bet vienlaikus nonākam pretrunās, jo ar taupību vien mēs šo attīstību nodrošināt nevarēsim.

Vilka kungs ir ekonomists, viņš arī ļoti labi zina, ka šobrīd, ja mēs runājam par ekonomikas attīstību pasaules mērogā... ka mēs nerunājam vairs par to, ka lielās valstis apēdīs mazās, bet ātrās apsteigs lēnās. Un, ja mēs runājam par šī līguma parakstīšanu, par Latvijas, nu, faktiski ekonomiskās attīstības plānošanu, tad mums ir jādomā ne tikai par taupības pasākumiem, bet arī par attīstības pasākumiem. Un tas ir tas, kam es vēlos šodien pievērst uzmanību, jo tad, kad mēs runājam par Latvijas konverģences programmu, tie ir tie pasākumi, kurus mēs katru gadu saskaņojam ar Eiropas Komisiju, kur mēs rādām nevis tikai to, ka mēs taupīsim, bet arī to, kā mēs taupīsim.

Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību dažiem skaitļiem.

2010.gadā izglītībai veltītais budžets bija 4,4 procenti no IKP. Latvija paredz, ka 2020.gadā tie būs 4 procenti, 2030.gadā - 3,7 procenti, 2040.gadā - 3,3 procenti... Tā tendence ir tāda, ka šie līdzekļi aizvien samazinās.

Uz kā rēķina mēs attīstību nodrošināsim? (No zāles dep. J.Reirs: „Uz attīstības pieaugumu!”) Mēs minam šeit ļoti... Vai tiešām tik milzīgs pieaugums būs?

Es vēl varētu pastāstīt par pensijas vecumu. Mēs sakām, ka šīs tendences, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, vienlaikus paredzot, ka arī pensiju izdevumi būtiski kritīsies... Sabiedrība novecosies, pensijas maksāsim mazāk. Ļoti loģiski.

Tas, ko es vēlos uzsvērt: tad, kad mēs parakstīsim šo līgumu - un šodien, visticamāk, tiks nobalsots „par” pievienošanos šim līgumam -, mums nevajadzētu akli sekot... skatīties Merkeles kundzei acīs un klausīties Vācijas viedoklī, bet drīzāk atbalstīt arī tāda izcila cilvēka kā Mario Monti viedokli, ka ir jādomā arī par attīstību. Mēs Latvijas tautai stāstām, ka mūs Starptautiskais Valūtas fonds spiež tikai taupīt, taupīt, taupīt. Tā nav patiesība! Starptautiskais Valūtas fonds vēl nesen izteica ļoti atzinīgus vārdus arī Mario Monti, kurš ne tikai veica taupības pasākumus, bet arī runāja par drosmīgiem lēmumiem ekonomikas attīstībai Eiropā, un arī dara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

 

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Man šorīt zvanīja (kā varbūt daudziem no jums) viens vēlētājs un teica, ka vajagot torpedēt to likumu.

Es balsošu „par”, bet man tādā telefonsarunā... ir ļoti grūti paskaidrot to īsā sarunā. Un te ir divi iemesli. Viens iemesls ir tās spekulācijas par suverenitātes zaudēšanu, kuras, protams, ļoti emocionāli un spēcīgi iedarbojas uz cilvēkiem, uz tiem, kuri, bez šaubām, nav pat lasījuši šo līgumu un neiedziļinās, bet nu... ka tas ir pret suverenitāti...

Otra lieta, man ir jāatzīst, ir arī varbūt steiga un zināma tirgus piesmaka... Nu, jā, es arī balsošu „par”.

Suverenitāte - nu, tas ir pirmais jautājums. Ja jau kādu tas ļoti uztrauc, tad paliek tā pēdējā iespēja - jebkurā brīdī no šī līguma izstāties, it īpaši tiem cilvēkiem, kuri ir ļoti dedzīgi par suverenitāti.

Tas nav arī balsojums par eiro, tas bieži tiek jaukts.

Šīs spekulācijas ar suverenitāti, es domāju, pieradina tautu pie tādas ilūzijas, ka mums var būt tāda unikāla, bez patvaļīgas uzvedības ekonomika un ka Latvija var būt tāda supervalstiņa, kura ļoti veikli funkcionēs starp dažādiem blokiem. Tieši suverenitāti, ja runājam par nacionālajām lietām, par nacionālo identitāti un, ja kāds grib, arī par latvisku Latviju, es saskatu tikai ekonomiski ļoti vienotā un stiprā Eiropā. Tā nav šīsdienas Eiropa, protams. Ja mēs gribam patvaļīgu ekonomisko uzvedību, baudot kaut kādu Eiropas Savienību, tad, protams, tas ir jau pieminētais Grieķijas scenārijs.

Par tām mielēm arī es nevaru nepateikt. Skaidrs, ka steiga te ir, un man ir grūti saprast, kāpēc mums vajag būt pirmajiem... vieniem no pirmajiem un aizsteigties priekšā ļoti daudziem. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Mēs neesam pirmie!”)

Nu, daži pauž prieku, ka te nekāds tirgus nav bijis un ka tas nav tirgošanās objekts. Man liekas, ka tomēr kaut kāds tirgus... tomēr visiem nav skaidrs, ka tas nav tirgošanās objekts.

Protams, ja mums būtu bijusi iespēja mierīgi izrunāt un arī pat izskaidrot saviem vēlētājiem, sabiedrībai, tad es varētu to arī divās minūtēs telefonsarunā paskaidrot. Šobrīd, es domāju, diez vai kāds var divās minūtēs telefonsarunā izskaidrot to.

Bet, neskatoties uz situāciju, es esmu pret šīm spekulācijām ar suverenitāti un drīzāk suverenitātes vārdā es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Parunāsim par sapratni, kas te tika piesaukta.

Visi šie argumenti, ko es šodien šeit dzirdēju par labu šim līgumam, liecina par to, ka šīs sapratnes - tādas fundamentālas sapratnes - par to, ko darīs šis līgums, nav. Joprojām nav nekādu racionālu argumentu, kāpēc Latvijai būtu jāsteidzas ar šī līguma ratifikāciju - bez dziļākas diskusijas un izpratnes par iespējamām sekām. Sevišķi situācijā, kad citas Eiropas valstis neievēro šos fiskālos parametrus un necenšas veikt atbilstošus fiskālās disciplīnas pasākumus, ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu atbilstoša izpratne par sekām, kādas radīs šī līguma ratifikācija un kādas būs citu... un vajag saprast vispirms, kāda būs citu valstu gatavība īstenot šinī līgumā paredzēto. Jo, redziet, tā būtība šim līgumam ir tāda, ka tiek uzlikts vienāds fiskālais ietvars visām valstīm neatkarīgi no to ekonomiskās attīstības fāzes. Pēc būtības tiek piedāvāts noteikt, ka turpmāk Eiropas valstis varēs attīstīties tikai ar to potenciālu, kas ir pašu valstu rīcībā, un tas savukārt nozīmē, ka, esot vienotā telpā - un tā ir ļoti svarīga nianse, kas tiek šeit izlaista, - vienotā telpā esot, valstīm, kuru potenciāls ir lielāks vai kuras jau laikus ir izdarījušas savus mājasdarbus - investīcijas tehnoloģijās vai infrastruktūrā - piemēram, Vācijai -, tiek nodrošināts attīstības pārākums pār pārējām valstīm, kuru potenciāls ir mazs vai noplicināts, kā tas ir Latvijas gadījumā.

Valstīm ar nobriedušu ekonomiku šāds līgums ir izdevīgs - nu, līdzīgi kā pieaugušam cilvēkam ir izdevīgi, lai viņam zābaku izmērs nemainītos -, jo tas nodrošina tām nepieciešamos apstākļus stabilitātei un tādējādi arī pārākumu pār attīstības valstīm. Savukārt valstīm, kuras atrodas tikai ekonomiskās izaugsmes fāzē, kurām vajag augt, tas ir līdzīgi kā augošam bērnam spiest nēsāt visu laiku viena un tā paša izmēra zābaciņus: tas neatļaus tām normāli attīstīties un kropļos to izaugsmes pašus pamatus.

Es nerunāju par to... Tas absolūti nenozīmē, ka valstij nav jāīsteno atbildīga fiskālā politika. Bet vispirms ir jābūt samērojamībai un sapratnei, ilgtspējīgas attīstības redzējumam. Mēs ejam pretēju ceļu, darām otrādi! Un problēma, ka ir bez šāda redzējuma... Tas, kas notiek pašlaik, šī kropļošana, izskatās tā, ka Latvijai tā ir liktenīga kļūda, jo netiek ņemts vērā, ka, esot kopējā tirgū - darbaspēka, kapitāla un preču tirgū -, kur valstis savā starpā it kā godīgi konkurē, mēs nostādām sevi zaudētāja pozīcijā attiecībā pret citiem, pat ja šādā pozīcijā gūstam relatīvu labumu. Par šo relatīvo labumu tika runāts, kāds tas varētu būt, jo problēma ir tā, ka mēs attīstīsimies lēnām un primitīvāk nekā citi. Un, ilgstoši saglabājot šādu savu esošo atpalicību vienotā Eiropas telpā, mēs radām un nostiprinām savai ekonomikai un valstij graujošu faktoru ietekmi. Un tās liktenīgos rezultātus mēs jau varam redzēt, tas ir, šāda pozīcija rada un nostiprina nelabvēlīgas plūsmas darbaspēkam: darbaspēks aizplūst projām tur, kur tam ir labāks piedāvājums, kur ir iespēja vairāk nopelnīt.

Kapitāls. Arī kapitāls, augstražīgs kapitāls, pie mums neieplūdīs, jo mēs tam šeit nespēsim nodrošināt vajadzīgos apstākļus - nepieciešamo infrastruktūru, cilvēkus, kas varētu būt augsti produktīvi. Viss, ko ar šādu pasākumu izdarīsim, - nu, piesaistīsim šeit spekulatīvu kapitālu un mazražīgu kapitālu. Arī preču plūsma nelabvēlīga mums. Nebūdami spējīgi ražot konkurētspējīgas preces, mēs kļūstam par noieta tirgu citām valstīm.

Tādējādi valsts, kura savā attīstības līmenī nav spējīga konkurēt ar nobriedušām ekonomikām, atrazdamās šinī vienotajā spēles laukumā ar visstraujākās izaugsmes iespējām, pati sevi nolemj upura lomai, no sākuma barodama nobriedušo valstu ekonomiku ar savu cilvēkkapitālu un pēc tam būdama spiesta pārdot tām savus aktīvus. Tas nozīmē valstij piederošā, tautai piederošā īpašuma privatizāciju.

Tāpēc, pirms Latvijai izšķirties par tai... es aicinu, kolēģi: pirms izšķirties par to un pieņemt Latvijai atbilstošu fiskālo politiku, pareizi būtu vispirms pabeigt Nacionālā attīstības plāna sagatavošanu, valdībai nodefinēt savu solīto ekonomiskā izrāviena plānu un tad, vadoties no tā, spriest par to, kāds fiskālais ietvars un kad mums ir vajadzīgs. Un tikai tad būtu pareizi atgriezties, apspriest un ratificēt šo līgumu.

Un saviem kolēģiem no „Visu Latvijai!” es gribētu pajautāt... Jūs ar ieročiem rokās stāstījāt par to, kā savulaik Latvija aizstāvējusi savu neatkarību. Padomājiet, ko jūs stāstīsiet saviem bērniem, kā jūs to esat aizstāvējuši.

Paldies. (Aplausi. No zāles dep. J.Reirs: „Lūdzu, raksta autoru!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es piekrītu tam, ko Atis Lejiņš teica, - ka būs mums papildinājumi... Piekrītu ne tikai tam, ko mums Reiznieces-Ozolas kundze teica, - ka attīstībai būtu jābūt.

No sākuma par piemēriem. Man, godīgi sakot, jau... man ļoti patīk mani kaimiņi igauņi. Bet tik daudz reižu, cik igauņus mēs liekam piemēros, mēs... dienā es dzirdu vismaz reizes sešas. Un tā katru dienu! Bet kas viņiem ir pozitīvs? Viens, ko tomēr igauņi ir izdarījuši, ir tas, ka viņi savulaik ir pieņēmuši bezdeficīta budžetu. Un, man liekas, tas ir tāds likumā iestrādāts un ļoti pozitīvs moments bijis. Principā viņi šo dokumentu jau ir akceptējuši stipri iepriekš.

Otrs, kas ir saistīts ar... Man bija iespēja pagājušajā nedēļā būt Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Sociālo un darba lietu komisijā, kur bija klāt mūsu kolēģi no visām Eiropas valstīm - attīstītām, mazāk attīstītām, krīzes valstīm - un kur tiek izskatīts dokuments par sociālo drošību, un tur bija runa tieši par to, ka par attīstības jautājumu obligāti būs jārunā. Un es esmu stipri pārliecināts, ka mums būs... es nezinu, kādā formā... Lejiņa kungs arī to teica, bet arī viņš to laikam riktīgi nezina... un nezinām mēs visi. Bet to, ka būs pievienots klāt vēl dokuments, kas ierobežos naudas līdzekļu tēriņu... ka būs otrs dokuments, kas būs saistīts ar to un kas būs vērsts arī uz attīstību... es domāju, ka mēs piedzīvosim arī to momentu šeit, parlamentā, ka tādu vai citādāku dokumentu mēs noliksim blakus... ka fiskālās disciplīnas dokumentam mēs pieliksim klāt arī attīstības dokumentu. Protams, tas būs reglamentēts.

Tātad es šodien balsošu par to, lai tas būtu, lai mēs to akceptētu, bet esmu stingri pārliecināts, ka mēs šeit balsosim arī par dokumentu, kurš dos iespēju mūsu valstij arī attīstīties saprātīgās robežās, nepārkāpjot daudzas normas, proti, par dokumentu, kas dos arī iespēju mūsu valstij virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Šobrīd mums visiem ir skaidri jāapzinās, ka ar šī līguma ratifikāciju mēs skaidri pasakām saviem cilvēkiem, kuri ir visus šos gadus savilkuši jostas, kuri ir taupījuši, uz kuru rēķina mēs esam izgājuši no krīzes, ka vēl ilgi, ilgi mēs nevarēsim viņus nopietni, kaut cik jūtami atbalstīt. Mēs nevarēsim palielināt algas skolotājiem, mēs nevarēsim palielināt algas mediķiem, policistiem, māmiņām, mēs nevarēsim palielināt pensijas pensionāriem, jo mums ir jāsaprot, ka šinī brīdī, ja mēs ratificējam šo līgumu, lieli budžeta līdzekļi, kas ir mērāmi miljardos, aizies kā līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondiem, un tas ir objektīvi, struktūrfondu projektiem, un arī tas ir objektīvi, - tādiem lieliem projektiem kā Rail Baltica, kā sašķidrinātās gāzes terminālis, kā Visagina. Šī nauda tiks izņemta no budžeta, un proporcionāli samazināsies izdevumi dažādām sociālām un izglītības vajadzībām. To, manuprāt, mēs visi saprotam...

Kas notiek Eiropā? Jā, protams, mēs te varam runāt par suverenitāti un par spekulācijām ar suverenitāti, kā nu kurš to traktē. Bet Čehija nav parakstījusi šo līgumu, un Čehijas prezidents ir skaidri pateicis... Atļaujiet nocitēt bez autoratlīdzības maksāšanas: „Mēs neatdosim savas valsts suverenitāti un lēmumu pieņemšanu par mūsu cilvēku likteņiem Briseles eirokrātu un birokrātu rokās.” Labi. Čehija nav parakstījusi. Francija ir parakstījusi. Kas notiek Francijā, mēs visi labi zinām. Ir ievēlēts jaunais Francijas prezidents, kura programma ir diametrāli pretēja Sarkozī kunga programmai. Viņš un finanšu ministrs joprojām uzstāj uz to, ka šādā izskatā šo līgumu Francija neratificēs. Ka Francija gatavos vai nu pielikumu, vai izstrādās pavisam jaunu dokumentu, kas būs vairāk orientēts uz eiroobligāciju ieviešanu, pret ko šobrīd stingri iestājas Vācija. Vai mums ir jāsteidzas? Varbūt sagaidīsim Francijas kolēģu priekšlikumus, izdiskutēsim Eiroparlamentā... Eiropas Komisijā un tad pieņemsim lēmumu.

Kas notiek Vācijā, šajā taupības bastionā? Vai kāds ir pasekojis, kas notiek... ko, teiksim, raksta starptautiskā finanšu prese pēdējās pāris dienās? Ja šodien būtu vēlēšanas Vācijā, Merkele nebūtu premjere. Valdību sastādītu sociāldemokrāti un „zaļie”. Vācija šobrīd šo līgumu pati nespēj ratificēt. Nespēj to ratificēt, jo sociāldemokrātu piekrišana ir vajadzīga, bet Vācijas sociāldemokrāti atbalsta Francijas sociāldemokrātus. Aizvien vairāk valstu no Vācijas attālinās. Itālija, Francija, Beļģija... Tad kāpēc mēs šobrīd liekam, tā teikt, uz nokusušu zirgu... Varbūt tomēr pagaidīsim, līdz šīs lielās dalībvalstis tiks skaidrībā savā starpā! Šeit nav runa par to, ka nevajag turēties pie principa un nevajag interpretēt. Nevajag demagoģiju. Pie principiem ir jāturas. Bet vai mums ir jāturas tik stingri un dzelžaini pie papīra, pie līguma, kas, piedodiet, būs diezgan neatgriezenisks šajā situācijā? Mēs nevarēsim šo līgumu tik vienkārši lauzt.

Ņemot vērā šos argumentus, piedodiet, cienījamie kolēģi, es šodien nevaru balsot „par” šī līguma ratifikāciju. Par principiem... Protams, man personīgi nav nekādu šaubu, ka Vilka kunga stiprajās rokās un uz Dombrovska stiprajiem pleciem šī lieta, šī fiskālā disciplīna, no pareizā ceļa Latvijā nenoies vēl vismaz trīs gadus. Es nešaubos par šo divu kungu uzņemtā kursa pareizību un nemainīgumu. Bet vai tāpēc mums ir jāsteidzas šinī brīdī, kad mēs nezinām, kā un vai vispār šo līgumu pat Vācija ratificēs?

Es atceros, pirms pāris gadiem pie Saeimas ēkas ziemas spelgonī stāvēja jauni puiši... (No zāles: „Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Grigules kundze! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”, „Laiks beidzies!”)

I.Grigule. ... Lūdzu vēl vienu minūti. Es otrreiz nenākšu.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies.

I.Grigule. Labi, es atnākšu otrreiz. Paldies, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie deputāti! Protams, ir ļoti daudz dažādu runu attiecībā uz Fiskālās disciplīnas līgumu. Ir gan plusi, gan mīnusi... gan ekonomiska, gan politiska rakstura. Bet attiecībā uz tiem septiņiem punktiem, ko viens otrs kolēģis tomēr nevarēja man vēlreiz atkārtot, es vēlētos norādīt, ka tik tiešām mums būs iespējams papildus izmantot finansējumu no Eiropas stabilitātes mehānisma. Tas tiešām ir pluss. Mums būs vajadzīgi vēl aizdevumi. Minētā līguma ratificēšana pašreiz Saeimā tik tiešām ir liels pluss tam, ka mēs varēsim iestāties eirozonā. Šie argumenti, šī līguma ratifikācija tiks ņemta vērā.

Tiešām ir liels pluss tas, ka mums piecu gadu laikā būs jāiemaksā aptuveni 150 miljoni. Tas arī ir pluss... visiem tiem, kam jūs solāt algu palielinājumu.

Protams, tas arī būs pluss, ka Eiropas Savienībā mēs esam pabērna lomā un mums tiek diktēti nosacījumi par maksājumiem, ko mēs saņemam lauksaimniekiem, un arī kohēzijas maksājumiem. Tas arī ir pluss. Varbūt mēs kaut kam būsim tik lielā mērā pateicīgi un kaut kā izpelnīsimies viņu acīs, lai kaut ko saņemtu pretī. Bet tomēr es gribētu jums minēt sekojošus juridiskus apsvērumus, kuri ir rakstīti, piemēram, Fiskālās disciplīnas līguma preambulā, un nolasīt deputāta zvērestu.

Katrs no jums, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas, ne Eiropas Savienības, tautas priekšā (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ak tā - tu zvērēji Putinam?!”) zvērēja (svinīgi solīja) būt uzticīgs Latvijai - ne Eiropas Savienībai, ne tam diktātam, kurš šobrīd tiek uzspiests Latvijai, - stiprināt tās suverenitāti. Vai jūsu zvērestā ir rakstīts - stiprināt Eiropas Savienības suverenitāti? „Stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu” - šos vārdus, protams, mēs izlaidīsim (Zālē smiekli un starpsaucieni.), jo tie nav attiecināmi uz šo jautājumu, bet esat arī zvērējuši aizstāvēt Latviju, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu valsti. Kur tad rakstīts par Eiropas Savienību? Fiskālās disciplīnas līguma preambulā un vairākos punktos ir rakstīts un lieliem burtiem akcentēts, ka jāņem vērā „Eiropas Savienības ekonomikas politika”. Tas ir vispārsvarīgs jautājums - ne jau Latvijas, bet gan Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības ekonomikas politikas koordinācija. Ja viens otrs jurists pastudētu, ko nozīmē koordinācija, tad šajā gadījumā lielā mērā šaubu un diskusiju par to Latvijas suverenitāti un neatkarības stiprināšanu, es domāju, nebūtu.

Līgums prasa ieviest normas, lai nodrošinātu visu eirozonu. Kur te ir Latvija? Eiropas Savienības dalībvalstīm jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt ekonomisko savienību mērķus. Turpmāk mēs pieņemsim lēmumus priekš Eiropas Savienības, ne priekš Latvijas. Atbalstīsim priekšlikumus, kurus Eiropas Komisija varētu iesniegt. Mēs parakstāmies attiecībā uz nākotni, uz to, ka viņi vēl kaut ko varētu iesniegt, mēs apņemamies viņus atbalstīt, izmantot kopīgi saskaņotas metodes vidēja termiņa mērķiem. Piedodiet, man ir jāpiekrīt Zariņa kungam. Nu, ar to ekonomisko izaugsmi gan mums būs tā pašvaki. Bez tam šis līgums ir veidots kā kārtīgs krimināllikums. Eiropas Savienības Tiesa piemēro soda naudas, kavējuma naudas, un līgums neparedz atteikšanos no Fiskālās disciplīnas līguma saistībām. Ļoti jauki nosacījumi. Kur mēs ejam? Tik tiešām, šajā gadījumā es jūs aicinātu nepārkāpt Saeimas deputāta zvērestu. Jūs neesat zvērējuši Eiropas Savienībai. Jūs esat zvērējuši Latvijai.

Paldies (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Jau diezgan daudz ir pateikts. Es mēģināšu runāt īsi un minēt tikai divus argumentus, kāpēc, manuprāt, jāatbalsta Fiskālās disciplīnas līgums.

Mans pirmais arguments - es aicināšu paskatīties uz tādu ļoti lielu bildi. Un otrs arguments - sarunas par nākamā perioda daudzgadu budžetu Eiropas Savienībā.

Ja mēs runājam par lielu bildi, pavisam lielu bildi - par Eiropu kā tādu, tad mēs tomēr runājam par tādu diezgan bezprecedenta mēģinājumu apvienot vairākas valstis, izveidot jaunu federāciju bez vardarbības, kā to savulaik mēģināja Napoleons, Hitlers un tā tālāk. Vēsturē tam nav nekāda precedenta. Mēs runājam par ļoti dažādām valstīm, par ļoti dažādām kultūrām. Salīdziniet Vāciju un Grieķiju - valstis, kuras runā ļoti dažādās, vairākās valodās un atrodas ļoti dažādos attīstības līmeņos! Salīdzināsim to pašu Latviju ar to pašu Vāciju! Ir tagad tāds bezprecedenta, ļoti sarežģīts izaicinājums, vēsturisks izaicinājums, kā izveidot šādu Eiropas Savienību. Un vienotā valūta - eiro - ir viens no nepieciešamajiem starpsoļiem, viens no vairākiem starpposmiem.

Kad eiro 90.gadu beigās tika izveidots, tas diemžēl bija pārsteidzīgs solis. Vairāki ekonomisti tajā laikā brīdināja: ja būs vienota valūta, bet nebūs ciešākas fiskālās integrācijas un nebūs lielākas mobilitātes darba tirgū, tad katastrofa ir neizbēgama. Un tas diemžēl ir noticis. Bet tagad ir jautājums: kas būs tālāk? Un te ir divi ceļi.

Viens ceļš ir izmantot šo krīzi. Es atgādināšu, ka krīze... Ja nemaldos, ķīniešu valodā ir tāds hieroglifs, kurš sastāv no divām daļām: viena nozīmē „bīstamība, risks” un otra - „iespēja”. Tātad vajag izmantot šo iespēju, lai dabūtu ciešāku integrāciju gan darba tirgos, gan fiskālā ziņā, lai vienotā valūta varētu strādāt. Un te ir vieta šim fiskālajam paktam, kas arī ir viens no tiem priekšnosacījumiem, lai vienotā valūta nākotnē varētu strādāt.

Ir arī otrs ceļš. Un šis otrs ceļš, manuprāt, ved uz Eiropas kā tādas vai nu sabrukšanu, vai uz to, ka šis apvienošanās process uz vairākiem desmitiem gadu tiks nobremzēts. Savulaik viens no maniem disertācijas darbiem... Es uz Krievijas Federācijas piemēra studēju federācijas sabrukšanas procesus. Tas varbūt jauniešiem ir tāds mazpazīstams fakts, bet mani vecākie kolēģi varbūt atceras... Tomēr PSRS... starp citu, viens no sākotnējiem iemesliem, kāpēc Baltijas valstīs sacēlās nemiers, bija tā saucamais ceļu nodoklis, kura būtība patiesībā bija tāda, ka Baltijas valstīm, kuras bija Padomju Savienības bagātākās republikas, vajadzēja maksāt citām valstīm Centrālajā Āzijā tādu fiskālo transfertu. Tolaik mēs PSRS bijām kā šodienas Eiropas Savienībā Vācija, kurai šodien vajadzēja maksāt Grieķijai.

Un kas notika pēc tam? Protams, Baltijas valstis negribēja maksāt, pēc tam arī citi negribēja maksāt, ir pat attiecīgs termins par to, kas notiek ar federācijām, kad sastāvdaļas - republikas, dalībvalstis - negrib maksāt. Nu, padomājiet par Eiropas Savienību, arī tādu lielu bildi!

Pirms kādiem 20 gadiem Lielbritānija negribēja maksāt. Mārgareta Tečere bija dabūjusi tā saucamo rebate - atlaidi. Jā, tā bija viena valsts. Tagad šo valstu sarakstā ir Vācija, Nīderlande, Dānija, Francija, kuras grib dabūt atlaidi... kuras grib samazināt Eiropas Savienības budžetu. Tas process patiesībā ir vecs kā vēsture, proti, bagātās valstis vairs negrib maksāt nabagajām valstīm un negrib maksāt lielā mērā uz kohēzijas fondu rēķina.

Nu, varbūt es pārspīlēju, bet šis process... Es lūdzu atļauju runāt vēl divas minūtes...

Sēdes vadītāja. Vai zāle atļauj runāt vēl divas minūtes? (No zāles: „Nē!”, „Laiks!”, „Lai runā!”) Jūs vēlaties balsojumu par to, vai drīkst runāt vēl divas minūtes?

Tad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, vai atļaut deputātam Vjačeslavam Dombrovskim turpināt debates vēl divas minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 2. Paldies.

Lūdzu, turpiniet debates vēl divas minūtes!

V.Dombrovskis. Paldies par atbalstu, kolēģi.

Kas notiks, ja tomēr Eiropas Savienība kā tāda, ne tikai eiro, sabruks? Tad, kolēģi, jums būs pavisam pilnīga suverenitāte. Ko šī pilnīgā suverenitāte nozīmē? Pirmkārt, Latvija šobrīd ir tiešā saņēmējvalsts. Gan kohēzijas fondi, gan tiešmaksājumi zemniekiem. Protams, ja mēs būsim pilnīgi suverēni, ārpus Eiropas Savienības, nekā tāda nebūs. Zaļie un zemnieki, lūdzu, ņemiet to vērā - kā jūs skaidrosiet saviem vēlētājiem, zemniekiem, ko nozīmē šī pilnā suverenitāte. Dažas citas partijas - Nacionālā apvienība, tas ir adresēts jums. Un jūs zināt, kāpēc. Tā pilnā suverenitāte mazai valstij nozīmē, ka vēsturiski to reti izdodas saglabāt. Ja tas nebūs eiro, tad tā noteikti būs cita valūta. Varbūt arī rubļi. Tātad aicinu padomāt par to. Protams, nav tā, ka viss notiks tieši mūsu lēmuma dēļ - vai tiks nobalsots „par” fiskālo paktu vai ne, bet tas būs viens no vairākiem elementiem, vairākiem soļiem, kas varētu novest pie šāda rezultāta.

Un beidzot mans otrais arguments. Ja pievēršamies sarunām par nākamo periodu budžetu, kurās pēdējā laikā mēs kopā ar manu kolēģi Zandu Kalniņu-Lukaševicu diezgan daudz piedalāmies no parlamenta puses... Jautājuma cena ir 760 miljoni eiro, ja mēs runājam par papildu tiešmaksājumiem nākamajiem septiņiem gadiem, ko mēs prasām, ja dabūsim 80 procentus no vidējā tiešmaksājumu līmeņa... un 600 miljoni eiro no Kohēzijas fonda. Tātad sarunu process ir ārkārtīgi sarežģīts un ir atkarīgs no vairāku spēlētāju labvēlības. Un šajā brīdī, vai jums tas patīk vai ne, viens no mūsu galvenajiem argumentiem, viens no mūsu galvenajiem trumpjiem ir tas, ka mēs esam izturējuši to, ko apzīmējam ar vārdu vai nevārdu, proti, „taupība”. Mēs esam izturējuši to, kas citiem neizdevās. (Starpsaucieni no zāles: „Laiks!”) Ka mēs esam parādījuši tomēr...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (Starpsaucieni no zāles: „Lai runā vēl!”)

V.Dombrovskis. Tagad jau ir pieprasījums no zāles. Man patiesībā ir viena minūte, ja drīkst.

Šobrīd mēs rādām tādām valstīm kā Vācija un citām, tādām valstīm kā Grieķija un Spānija, psiholoģisku piemēru, ka ir iespējama izaugsme arī pēc taupības, ka tomēr ir gaisma tuneļa galā. Tas tomēr var būt tāds netaustāms, bet ļoti, ļoti svarīgs labums. Un šajā ziņā, ja mēs palīdzēsim tai pašai Vācijai un konkrēti kanclerei Merkelei pārliecināt pārējo Eiropu, ka izaugsme pēc taupības ir iespējama, tad tas, protams, palīdzēs mums iegūt arī Vācijas un citu valstu labvēlību sarunās par nākamo daudzgadu budžetu. Un es arī gribētu pievērst uzmanību tam, ka tā ir tiešām izvēle, vai mēs gribam palīdzēt kanclerei Merkelei vai Olanda kungam. Un tā, protams, ir politiska izšķiršanās! Bet es atgādināšu, ka Francijas prezidents Olands ir Sociālistiskās partijas...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu laiks ir trešo reizi beidzies. Es tiešām tomēr aicinu ievērot Saeimas kārtības rulli.

V.Dombrovskis. Es jau pabeidzu. Es nebūšu pārsteigts, ja „Saskaņas Centrs” atbalstīs Francijas Sociālistiskās partijas platformu, bet būs pavisam, pavisam dīvaini, ja Francijas Sociālistiskās partijas prezidenta platformu atbalstīs arī dažas partijas, kuras sevi sauc par labējām.

Paldies, kolēģi, par atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr vēlos atgādināt, ka Saeimas kārtības rullis nosaka runāšanai piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Mēs Saeimā esam partija, kura ir bijusi no paša sākuma, un mēs arī šobrīd esam pārstāvēti. Tam ir viens iemesls - mums ir pilnīgi skaidras tās vērtības, un vēlētāji to saprot. Gribētu minēt trīs galvenās. Tā ir latviskas Latvijas veidošana, tā ir ekonomiski spēcīga Latvija un droša Latvija.

Kas attiecas... Varbūt sākšu ar drošību. Man bija tas gods strādāt no 1999.gada līdz 2002.gadam par Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāju. Tas bija laiks, kad mēs runājām par savu aizsardzību, par savu ģimeņu drošību, savas valsts drošību, kad bija tādi atbalstītāji, kuri teica, ka mums pietiks ar divarpus tankiem un tiem kalašņikoviem, ko mēs esam dabūjuši un iegādājušies no krievu armijas tanī laikā, un mēs esam braši zēni un tiksim paši galā. Protams, vēl runājām ar igauņiem un lietuviešiem. Šeit mums klāt ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viņš apliecinās, ka mēs esam bijuši... mūsu partija ir bijusi viena no tām, kura ir bijusi vilcēja šinī procesā. Mēs spējām tanī laikā pārliecināt savus kolēģus Saeimā, ka tas ir vienīgais ceļš, lai gan sākumā tas šķita utopisks. Kam mums tāds... kam mums NATO, priekš kam mēs esam vajadzīgi? Bet mēs to izdarījām. Un, pateicoties arī tālaika prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura bija izcila, manuprāt, ārlietu speciāliste un ar lielu ietekmi uz citu valstu vadītājiem, mēs to panācām.

Tagad par ekonomisko drošību. Mēs esam arī par ekonomisko drošību, līdz ar to es neredzu nekādu pamatu tam, ka mēs nevarētu šobrīd atbalstīt šo līgumu. Mums tas ir vitāli svarīgs, un mūsu partija viennozīmīgi to atbalstīs. Protams, šeit arī mans kolēģis minēja par taktiku, kā tas tiek izdarīts, kurā laika posmā. Bet mēs uzticamies mūsu Ministru prezidentam un viņa teiktajiem vārdiem, ka šis ir īstais laiks, ka no tā ir atkarīgi arī tiešmaksājumi vai Kohēzijas fonda līdzekļi. Un, ja tiešām tas tā ir un mēs neizdarām šobrīd šo darbiņu, tad kā mēs varēsim skatīties acīs zemniekiem, kā mēs varēsim skaidrot sabiedrībai, kāpēc nav izbūvēti ceļi vai vēl kādas lietas nav izdarītas? Viņu ģimenes nedabūs darbu un līdz ar to arī iztikšanas līdzekļus. Manuprāt, risks, neatbalstot šo līgumu, ir daudz, daudz lielāks nekā atbalstot.

Es aicinu visus atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

 

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ingmārs jau drusku pieskārās tam jautājumam, kas mūs šeit patiešām visvairāk interesē. Un dzirdējām arī izteikumus par to, ka ir bijis kāds tirgus. Jā, es atzīstos, bija mums tirgus un mēs ietirgojām patiešām divus ļoti svarīgus jautājumus. Mēs ietirgojām to, ka valdība beidzot sāk domāt par to, ka varētu kreditēt zemniekus zemes iegādei, un mēs ietirgojām to, ka Visaginas atomstacijas jautājums un vispār Latvijas energosaimniecības jautājums tiks izskatīts Saeimā un, iespējams, arī tiks pieņemta kāda rezolūcija par to, ar kādiem noteikumiem Latvija šinī projektā varētu piedalīties. Un es tur nesaredzu absolūti neko ne sliktu, ne nosodāmu.

Bet ir viens cits aspekts, par ko neviens šeit vēl nav runājis. Kad mēs pirms divām nedēļām tikāmies ar premjeru, viņš, protams, teica, ka gribētu, lai šo Fiskālās disciplīnas līgumu pieņemtu līdz Jāņiem, bet nekas traks jau nebūtu arī tad, ja pieņemtu rudenī, jo nekāda steiga jau īsti neesot, bet tāds labs signāls būšot. Jautājums tikai, kam šis labais signāls ir. Protams, šis labais signāls šobrīd pārsvarā ir domāts mūsu draugiem Eiropā, bet nekādā ziņā ne mūsu iedzīvotājiem un vēlētājiem, jo, atgādinu, šis līgums darbosies tikai tajās valstīs, kurās būs eiro, un pagaidām mums līdz eiro vēl ir diezgan grūts ceļš ejams. Ja kāds ir pamanījis pēdējās aptaujas, tad šobrīd eiro ieviešanu pilnībā atbalsta 4 procenti iedzīvotāju un daļēji varētu atbalstīt 11 procenti 15...”)

Saeima atbalsta, bet mums, Reira kungs, jādomā arī par tiem, kas pēc tam ar tiem eiro staigās valstī un maciņos. Un te nu es gribētu citēt savas mīļākās juristes Ilmas Čepānes teikto, kad viņa runāja par sliekšņa pacelšanu referendumā... par to, ka nevarētu valstī būt tā, ka niecīgs mazākums diktēs savu gribu vairākumam. Un diemžēl eiro atbalstītāji šobrīd (Aplausi.) ir ļoti niecīgā mazākumā, tāpēc, pirms viens otram sitam pa muguru, uzdauzot zilumus priekā par to, ka mums šodien ir izdevies šo līgumu ratificēt, sāksim domāt, kā pārliecināt iedzīvotājus par to, ka mums to eiro vajag, citādi visa šī tirgošanās un, kā saka, darbošanās būs bijusi velta.

Tā ka domāsim par to, bet mūsu četras „zaļās” balsis jūs ar šo Visaginas vienošanos tomēr esat dabūjuši. (No zāles dep. S.Mirskis: „„Uzmetīs” jūs, „uzmetīs”!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirmkārt, gribu pateikties Juridiskajam birojam par priekšlikumu, kas šī likumprojekta otrajā lasījumā deva mums iespēju runāt, diskutēt.

Tātad, pirmkārt, gribu pastāstīt par šī līguma vēsturi un mūsu valsts attīstības vēsturi, nedaudz ieskatīties šajā vēsturē. Pilnīgi nepiekrītu tiem kolēģiem, kuri saka, ka mēs ejam Eiropas Savienības pēdās, pēc Eiropas Savienības diktāta. Latvija sāka šo domu un šīs idejas iestrādāt likumā jau pagājušā gada janvārī. Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā bija dalībnieki no visām Saeimā pārstāvētajām partijām, un šajā darba grupā mēs jau spriedām par šo lietu. Tātad Latvija pie šīm atziņām, ka, fiskāli atbildīgi vadot valsti, var panākt izaugsmi, nonāca daudz ātrāk par Eiropu. Un līdz ar to šeit nav nekāda skriešana pakaļ Eiropai... Mums ir izdevīgi, lai šis līgums tiktu pieņemts un mēs dzīvotu stabilā Eiropā.

Tālāk. Ja jau šī diena sākās ar Polijas parlamenta spīkeres uzrunu un te tika piesaukta Polijas neatkarība un cīņa par... bet mēs tikām kaunināti... Polija sen ir izvēlējusies neatkarību Eiropā, un Polijas neatkarība... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Trīs minūtes līdz pārtraukumam. Pacietieties!

J.Reirs. Polijas neatkarība Eiropā ir arī apstiprināta ar balsojumu, Mirska kungs, par Fiskālās disciplīnas līgumu, kuru Polija jau ir ratificējusi. Un es uzskatu, ka šis jautājums ir tieši ģeopolitisks, un visiem, kas piesauc Latvijas neatkarību no Eiropas un atkarību austrumu virzienā, šeit nu gan ir jāsaprot, ka šī lieta ir ģeopolitiska.

Tālāk. Mēs daudz runājam par Eiropu kā tādu, par Eiropas uzbūvi, un ļoti interesantai tēmai pieskārās Vjačeslavs Dombrovskis. Kolēģi! Eiropa bez kariem Eiropas teritorijā dzīvo jau 75 gadus. Visā pastāvēšanas laikā tā nav bijis, un jautājums ir par to, ka Eiropas Savienība ir tā valstu apvienība, kura izrāva Eiropu no kariem. Jūs varat teikt, ka, jā, divtūkstošo gadu sākumā bija situācija, kad valstis pārtrauca karot, mēģināja risināt konfliktus mierīgā ceļā; ka kari nav iespējami. Nē! Karo visur un turpina karot. Līdz ar to mūsu izvēle, mūsu neatkarība ir tikai Eiropas neatkarīgā... Eiropas kopējā telpā. Un līguma parakstīšana ir viens maziņš solis šajā lietā. Šis līgums neatrisina visu, bet ir maziņš solis tajā virzienā.

Un vēl es gribētu pieskarties jautājumam, ko tad līgums dos. Te teica, ka nograus, bet neviens nepieskārās jautājumam par reitingiem, aģentūru reitingiem. Šis ir signāls, kas nepieciešams starptautisko aģentūru reitingiem, kas mums ļaus samazināt mūsu parādu.

Un parāda samazināšana ir būtiska, jo mēs tālāk nevaram aizņemties. Mēs jau pašreizējā situācijā, pateicoties bezatbildīgai fiskālai politikai, pateicoties tam, ka mūsu parāds ir apmēram 5 miljardi, maksājam gadā 300 miljonus parāda apkalpošanai. Šis ir vesels izglītības budžets! Igauņi to nemaksā. Igauņi var divkārši dot izglītībai. Mēs to nevaram tikai tāpēc, ka aizņemamies.

Un, kolēģi, kas tiek piedāvāts vēl? Aizņemties vēl vairāk, graut budžetu, atdot procentos vēl par medicīnu, par visu pārējo! Nē! Mēs nevaram aizņemties, mēs nevaram dzīvot uz mūsu bērnu, mazbērnu rēķina! Tas ir pilnībā bezatbildīgi!

Līdz ar to es aicinu būt atbildīgiem, domāt par mūsu valsts suverenitāti. Un mūsu valsts suverenitāte, kā mēs to redzam un iedomājamies, ir tikai Eiropas telpā, nevis Eirāzijas telpā, kā te mēģina ieskaitīt. Un es saprotu: jo mums labāk iet, jo kādam ir sliktāk. Tas ir tiešām! Jo situācijā, kad esam panākuši, ka mūsu attīstība, rūpniecība, mūsu eksports jau pārsniedz pirmskrīzes apjomu... Tas tiešām ir labs rādītājs. Tas ir ļoti labs rādītājs! Skaidrs, kuram politiskajam spēkam tā ir traģēdija, liela traģēdija, jo te nevar veidot nestabilitāti.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo līgumu! Es aicinu atbalstīt Latvijas stabilitāti, es aicinu atbalstīt Latvijas suverenitāti... Šī līguma atbalstīšana arī ir solis uz šiem mērķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalniņas-Lukaševicas, Zatlera, Ozoliņa, Bišofas un citu deputātu lūgumu turpināt 31.maija sēdi bez pārtraukuma līdz šī jautājuma izskatīšanas beigām. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Jā, deputātiem ir iebildumi, man arī ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 31.maija sēdi bez pārtraukuma līdz otrā jautājuma - likumprojekta „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” - izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 24. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, sēde tiek turpināta bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.

I.Grigule (ZZS).

Paldies VIENOTĪBAS kolēģiem, kas man deva iespēju nākt otrreiz! Es saprotu, ka tas, ko es saku, acīmredzot jums ir ne pārāk patīkami, bet... Labi. Tātad par Olandu. Olands un Francija aicina nevis savilkt jostas, izstrādājot jaunu likumu vai pielikumu, bet - taisni otrādi! - izlaist eiroobligācijas simtiem miljardu vērtībā, radīt jaunas darba vietas un tādējādi stimulēt ekonomiku, kā tas ir Amerikā! Tas nav nekas jauns!

Protams, tas nav pieņemams lielajām valstīm, lielajām, pārtikušajām valstīm, tādām kā Vācija, kā Austrija. (No zāles dep. J.Reirs: „Francija nav maza valsts!”) Jebkurā gadījumā, cienījamie kolēģi, es esmu pārliecināta, ka daudzi no jums, šajā pusē sēdošie, kaut kad nožēlos šo savu šodienas balsojumu. Un nesakiet, ka jūs nezinājāt, par ko balsojāt!

Un nobeigumā par tiem puišiem. Pirms vairākiem gadiem puiši ziemas spelgonī stāvēja pie Saeimas ēkas ar kailām krūtīm un uzrakstu uz tām: „Abrene”. Tam nevajadzēja drosmi, tam vajadzēja fizisku izturību, jo bija 20 grādu sals. Šodien ir pavasaris, un šodien tiešām ir vajadzīga drosme, lai šinī brīdī neatbalstītu šo līgumu. Mums nav jāsteidzas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja jūs neieņemsiet vietas un nepārtrauksiet sarunāties, es pārtraukšu Saeimas sēdi. Lūdzu, ievērojiet kārtību! Jūs paši nobalsojāt par pārtraukumu. Tad, lūdzu, ieņemiet vietas, arī meitenes man pretī, lūdzu, ieņemiet vietas! Paldies.

Turpinām sēdi. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Es vēlos teikt, ka Nacionālā apvienība ir veidojusies no dažādiem politiskiem spēkiem, kuri pārstāv dažādus viedokļus attiecībā uz Eiropas Savienību. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka mūsu frakcijā bija tiešām plašas diskusijas par šo līgumu. Es neuzskatu, ka mums būtu jāliekuļo. Šis līgums nav labs, bet šajā brīdī diemžēl nepieciešams solis. (No SC frakcijas: „Uz kurieni?”) Es ceru, ka šis līgums ir pēdējais Eiropas Savienības centiens tiekties federālas savienības virzienā. Varu teikt, ka ļoti daudzi „vislatvieši” cer, ka turpmāk Eiropas Savienība attīstīsies kā neatkarīgu valstu konfederatīva savienība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man īstenībā nav saprotama jūsu augstprātība jeb arogance, ar kādu jūs runājat par Latvijas vietu... salīdzinot ar Grieķiju vai salīdzinot ar Krievijas Federāciju. Es gribu jums paziņot vienu statistisku informāciju, kuru izplatīja ASV Centrālā izlūkošanas aģentūra. Latvija ar 15,4 tūkstošiem ASV dolāru gadā iekšzemes kopprodukta ziņā pasaulē atrodas 80.vietā. Savukārt Krievija ar 16,7 tūkstošiem atrodas 70.vietā. Tas nozīmē, ka Latvija atpaliek no Krievijas Federācijas par 10 vietām. Piedodiet, tas ir arguments tiem cilvēkiem, kas šeit biedē mūs ar Eirāziju un citu valsts valūtu, un tā tālāk. Savukārt es nesaprotu, kāpēc cienījamie deputāti negrib dzīvot Grieķijā, jo Grieķija atrodas augstāk par Latviju - 49.vietā ar 27,6 tūkstošiem ASV dolāru. Tas ir par statistiku.

Tagad es gribētu pacelt jautājumu par Eiropas maksājumiem, kurus Latvija it kā nesaņems, ja mēs neratificēsim šo līgumu. Piedodiet, kolēģi, vai jūs nezināt, kas tagad notiek ar konkursu par Latvijas elektrovilcieniem? Tur Latvijai bija brīnišķīga iespēja saņemt Eiropas naudu, bet tagad viss sabrūk tāpēc, ka Latvijā, protams, ir birokrātija, kura ir pilnīgi nacionāla un nekāda jautājuma par tās latviskumu pašlaik nav. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Bet tomēr šo konkursu mēs pašlaik zaudējam.

Man nav saprotami argumenti par to, ka šā līguma ratifikācija ir kaut kādā veidā saistīta ar NATO. Piedodiet, NATO sastāvā ir tādas valstis kā ASV, Kanāda, Īslande, Turcija, kuras nemaz neatrodas Eiropas Savienības ietvaros un kurām pašām ir sava monetārā politika. Pajautājiet, lūdzu, kāpēc Īslande rīkojās ar savām bankām tā, šī valsts to izdarīja. Nesamaksāja... uz savu iedzīvotāju rēķina, bet izvēlējās šo banku īpašnieku akcijas neatdot viņiem. Man liekas, ka tagad arī mums jārunā par to, ka diemžēl notiek tā saucamā securitization jeb, teiksim, pārvēršana par drošības jautājumu. Ja mēs kādu finansiālu jautājumu pārvēršam par drošības jautājumu, tad mums nenotiek diskusijas un visi tie cilvēki, kas ir pret, ir Latvijas ienaidnieki un tā tālāk. Nu piedodiet, par to nav vērts diskutēt. Man šķiet, ka šodien viss, kā Lejiņa kungs teica, jau ir pieņemts, viss jau ir pareizi, viss ir izlemts. Man nav šaubu, ka ar ZZS palīdzību šis līgums tiks ratificēts, jo, protams, cilvēkiem ir vēlme un dažreiz varbūt arī izredzes dabūt siltu vietiņu valdošajā koalīcijā. Bet, piedodiet, pēc tam, pēc diviem gadiem, kad mums veikalos būs citi cenrāži, cita valūta, man šķiet, visi varēs atcerēties šo mūsu sēdi un lasīt stenogrammas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka Seržanta kungs šeit, zālē, ir Saeimas deputāts, nevis mīļākais žurnālists.

Un otra lieta, ko es gribu teikt, - gudrs cilvēks mācās no citu kļūdām, bet muļķis nemācās pat no savām kļūdām.

Un šodien šeit, īpaši runājot par suverenitāti, par valsts neatkarību, populisms sit ārkārtīgi augstu vilni. Man ir vienkārši, es teikšu, kauns runāt par šīm lietām. Nu tad lūdzu - man nav laika, man ir tikai dažas minūtes - izlasiet, lūdzu, visupirms, ja jūs nevarat atrast konstitucionālo tiesību ekspertu doktrīnas, tad vismaz Satversmes tiesas spriedumu, kurš tika pieņemts 2009.gada 7.aprīlī un kurā tika izanalizēts... Tātad lietas nosaukums - „Par likuma „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.pantam”. Mēs šeit varam atrast ārkārtīgi daudz atziņu par Latvijas valsts suverenitāti saistībā ar Latvijas valsts uzsākto kursu uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Es arī biju šeit, Saeimā, tajā laikā, kad ar saukli „gāzi grīdā!” un realizējot pilnīgi vieglprātīgu politiku, 2007.gada beigās-2008.gada sākumā, 2009.gadā faktiski tika apdraudēti valsts pastāvēšanas pamati. Šeit bija klāt gan „Saskaņas Centrs” un to visu redzēja, gan Zaļo un Zemnieku savienība. Mēs toreiz bijām opozīcijā. Kas tad tajā laikā notika? 2009.gada vasarā un rudenī valsts patiešām bija pavisam tuvu maksātnespējai. Tātad es atgādināšu. Tajā laikā Latvijā bija visstraujākais kopprodukta kritums Eiropas Savienībā. Jūs to neatceraties? Latvijā bija visaugstākā inflācija Eiropas Savienībā, pateicoties šai vieglprātībai. Jūs to neatceraties? Kalvīša valdība un Godmaņa valdība neuzklausīja ne pašmāju, ne ārvalstu ekonomistu brīdinājumus par iespējamo tautsaimniecības sabrukumu. Tas arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kas sēž šeit, zālē, gāja gar ausīm. Valdība nemaz neanalizēja tajā laikā pieaugošās nekustamā īpašuma akciju, vērtspapīru un privatizējamo uzņēmumu cenas. Un neizvērtēja, ka tās nebūt nav tā bagātības forma, no kuras gūst labumu visa sabiedrība. Vai tajā laikā jūs nezinājāt - man liekas, jūs arī šodien esat aizmirsuši -, ka kredīts var būt produktīvs tikai tad, kad tas tiek ieguldīts reālā ekonomikā, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus? Jūs visu redzējāt un neko nedarījāt tajā laikā, kad kredīts tika izmantots spekulācijas uzkurināšanai un faktiski bagātībā iedzīvojās tikai neliels pašmāju spekulantu slānis un jaunā birokrātiskā oligarhija. Vai jūs nezinājāt, ka 2008.gadā Latvijas preču un pakalpojumu imports par aptuveni 2,7 miljardiem latu pārsniedza eksportu? Mēs visi to zinājām. Vai jūs nezinājāt, ka ārējais parāds šādas saimniekošanas rezultātā tajā laikā jau bija sasniedzis gandrīz 21 miljardu latu? Nodokļu politika, protams, arī netika pārskatīta. Un tajā laikā nemitīgi tika palielinātas algas valsts sektorā. Bet uzņēmēji privātajā sektorā vairs nevarēja samaksāt saviem darbiniekiem. Es tiešām negribētu redzēt atgriežamies to murgu, kad nauda tika bezjēdzīgi tērēta komandējumiem (bija tāda aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””, amatpersonas, kas braukāja pa visu pasauli), dažādiem plenēriem, ziedojumiem, maziem un lieliem pārgājieniem. Diemžēl šī sērga vēl nav izskausta. Un, manuprāt, dažiem no šeit, zālē, klāt esošajiem, piedodiet, vienkārši ir iestājies atmiņas zudums, jo pretējā gadījumā šeit šādas runas neskanētu. Protams, atsevišķiem cilvēkiem, kas nepārzina likumprojektu, šīs runas varbūt liekas patīkamas, bet nevajadzētu tomēr maldināt tautu un spekulēt ar šādām populistiskām runām. Es cienu tos cilvēkus, kas runā konstruktīvi, bet aicinu nerunāt par suverenitātes zaudēšanu, nezinot, ko jūs paši saprotat ar šo suverenitāti pašreizējā ģeopolitiski ekonomiskajā situācijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mūsu diskusijai ir nozīme tikai tādēļ, ka mūs tagad klausās mūsu vēlētāji. Es domāju, ja radioklausītāji mūs tagad nedzirdētu, mēs jau sen būtu apzīmogojuši šo līgumu un tagad jau tiktu citi jautājumi skatīti. (No zāles dep. J.Reirs: „Ļoti paškritiski!”)

Es... tas attiecas uz visiem šeit runājušajiem un tiem, kas runās turpmāk. Es domāju, ka tas ir svarīgs apstāklis un ka tieši tāpēc visi argumenti ir jānosauc īstajā vārdā.

Sauklis „pedāli grīdā!” nekādā gadījumā nebija skatāms šā līguma kontekstā, Čepānes kundze. Mūsu valsts Māstrihtas kritērijus pildīja kārtīgi, precīzi, vēl vairāk - 2007.gadā savu budžetu noslēdza ar pārpalikumu. Tas ir punkts numur viens.

Reira kungs! Polija ir ratificējusi līgumu, bet Polijā nacionālā valūta - zloti - mainās brīvi un valdība ļoti... ne valdība, bet banka valda šo valūtas kursu tieši tāpēc, lai veicinātu ekonomikas attīstību. Latvijas Banka to darīt ir atteikusies jau sen, sekojot valsts ievirzei, ļoti neoliberālajam virzienam, vienkārši tādēļ, lai nodrošinātu eiro ieviešanu, bet līdz ar to atteikusies arī no monetārās politikas, kas vērsta uz ekonomikas attīstību. Mēs nevaram sevi salīdzināt ar Poliju, bet tāpēc, ka Polija neieviesīs eiro agrāk par 2019.gadu... Par ko mēs runājam, kungi? Mēs arī nevaram uzskatīt, ka netaupība bija par iemeslu krīzēm Spānijā, Īrijā un, piemēram, tāpat Latvijā, kas piesaistīja latu pie eiro. Gluži otrādi. Gluži otrādi! Tieši šis apstāklis nedeva iespēju attīstīties...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)

I.Pimenovs. ...ekonomikai Spānijā, Īrijā un Latvijā. Un līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu laiks ir beidzies.

I.Pimenovs. Es lūdzu 30 sekundes.

Sēdes vadītāja. Runājiet 30 sekundes.

I.Pimenovs. Ja mēs sekotu Eiropas Savienības federalizācijai, tad droši vien Brisele jau sen būtu uzņēmusies visu atbildību par mūsu teritorijas attīstību. Bet pagaidām mēs cīnāmies par taisnīgākiem tiešmaksājumiem mūsu lauksaimniekiem un arī par to, lai tādā pašā līmenī būtu nodrošināts kohēzijas finansējums. Līdz ar to mūsu liktenis ir mūsu rokās. Gan to, kas cīnījās par neatkarību, gan to, kas pret neatkarību... Tagad ir valstis, kas ir mums priekšā... Un vienīgā svira, ar kuras palīdzību mēs varam pacelt šo smago svaru, ir izmantot tās iespējas, ko var dot mūsu likumdošana un mūsu suverenitāte. Un tā ir iespēja veikt fiskālo stimulāciju ekonomikas attīstīšanai. Ar šo līgumu mēs no šādas stimulācijas atsakāmies. Tā ir kļūda, ko mēs vēl nožēlosim, ja ratificēsim šo līgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ko teica Putins?”)

J.Urbanovičs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skaidrs, ka runāt par suverenitāti, tāpat kā par nevainību, kura jau sen, daudzus gadus atpakaļ, zaudēta, nav nekādas jēgas. To mēs, kas runājam par to, saprotam, bet ir daudz nopietnākas lietas, par kurām tomēr šodien vajadzētu atgādināt.

Skaidrs, ka, pat ja šodien, nedod Dievs, šīs sarunas nesanāks, nevainagosies ar pietiekamu balsotāju skaitu, tās vienalga turpināsies, un tas balsu skaits būs pietiekams, un mēs katrā ziņā vieni no pirmajiem šo līgumu ratificēsim un būsim tur, kur visi sapņojam būt.

Es vienkārši gribu pamatot, kāpēc mēs balsosim „pret”, saprotot šo te nolemtību.

Un mēs balsosim tieši pret šo nolemtību, tehniskai valdībai asistējošas koalīcijas nespēka demonstrāciju, piekrišanu un demonstrēšanu, ka ne tikai tagad, bet nekad Latvijā nebūs tādas valdības, kas spētu prognozēt, plānot un savus plānus īstenot. Šodien banku sektors ir zviedru, šodien televīzija - zviedru... Zviedri rādīs, zviedri stāstīs, Latvija skatīsies, Latvija klausīsies, ies uz zviedru bankām un ņems kredītu, lai... varbūt pat strādātu vai apsaimniekotu zviedriem vai citiem skandināviem piederošās zemes platības...

Šī te nolemtība ir sākusies krietni iepriekš, vēl pirms šīs valdības vai pat šīs koalīcijas... visu triju Dombrovska valdību, teiksim, strādāšanas laika... ir sākusies ar to, ka mēs vienu pēc otra atņemam sev instrumentus, ar ko varētu ietekmēt... Manuprāt, tādas iespējas bija, bet mēs tās nemitīgi uzmetam, izmetam no sava arsenāla. Proti, tiklīdz lats tika „piemetināts” pie eiro, protams, nekādas vērtības latam Latvijā vairs nebija, un mēs svārstāmies kopā ar eiro. Tad jau, protams, labāk uzreiz pāriet uz eiro.

Nelaime tikai tā, ka ir tā kā tajā pasakā par lapsu un vīnogām. Jau Vilka kungs un citi sāk stāstīt, ka tās ogas ir skābas, jo, redz, nav izredžu, ka mūs pieņems eirozonā, pat neskatoties uz grāmatvediskām manipulācijām un pašiedvesmojošiem stāstiem par milzīgo izaugsmi pēc zemā kritiena. Šīs manipulācijas ar makroekonomiskiem cipariem ir labi redzamas tur, kur tās ir jau ierasta lieta. Tāpēc nevajadzētu tagad iekarst un stāstīt, ka ir apdraudēta latviska Latvija, ka, tiklīdz mēs nebūsim starp pirmajiem, kas ratificēs šo, iespējams, nekad dzīvi nepieredzējušo, šo te mirušo līgumu... iespējams, citas valstis to nemaz neratificēs, būs kāda cita formula, kuru „izpīpēs” Londona, Berlīne un Parīze. Viss iet uz to, ka modelis Eiropā būs citādāks. Ko mēs darīsim, kad kārtējo reizi būsim nodemonstrējuši savu lielo duku atbalstīt lietas, kuras mums nemaz nav izdevīgas?

Tāpēc, nu, lai veicas visiem tiem, kas šodien ne tikai atsakās no savas spējas domāt un ražot, un darīt, bet arī paziņo visai pasaulei un paši sev, un visai Latvijai, ka viņi netic, ka Latvijai kādreiz varētu būt tāda valdība, kas spēj ne tikai pildīt un reģistrēt svešas pavēles, bet arī veidot savu likumdošanu un plānot darbu tā, lai Latvijas ļaudīm nevajadzētu braukt prom.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien mani uz uzstāšanos mudināja daži ekskursi vēsturē. Un es gribu atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība tiešām ir bijusi visās iepriekšējās valdībās, mēs nekad neesam baidījušies vai vairījušies no atbildības. Kad atsevišķas partijas, kas veidoja valdību, izšķīrās doties prom un pateikt: „Mēs šeit nebūsim, lai te notiek pēc mums kas notikdams!” - es gribu atgādināt to „Jaunajam laikam”, Čepānes kundze! -, jā, mēs palikām tajā valdībā, strādājām Kalvīša valdībā. Grūti gāja, bet mēs bijām, mēs neaizmukām prom! Mēs gribam atgādināt to, ka mēs palikām arī VIENOTĪBAS valdībā, „Jaunā laika” valdībā, kad Tautas partija pateica: „Nē, mēs nestrādāsim, mēs iesim prom, lai te notiek kas notikdams!”

Grūti bija, jā, bet strādājām un... Varbūt ir bijuši kļūdaini lēmumi, bet pārmest mums to, ka mēs šajā brīdī kalkulējam, kā būs izdevīgāk, vai kā... Nu, bijām kopā! Bijām kopā arī ar VIENOTĪBU šajos grūtajos gados, kad bija šie svarīgie lēmumi jāpieņem, bija mums smagas diskusijas savā starpā par to, kuri ir šie jautājumi, ko vajag risināt. Vai tās ir pensijas, vai tie ir nodokļi vai kas cits. Bet es gribu teikt, ka neviens nevar mums pārmest, ka tajos brīžos no šiem lēmumiem mēs vairījāmies vai kaut kādā veidā centāmies stāvēt malā.

Šobrīd arī mēs negribam stāvēt malā. Un jautājums, kas ir šodienas darba kārtībā, protams, ir vitāli svarīgs. Te ir dažādi aspekti. Mana konkrētā izšķiršanās par šo līgumu notika tajā brīdī, kad uzliku savu parakstu zem vienošanās ar Valdi Dombrovski. Tajā brīdī mana balss bija „par” šo līgumu. Protams, šeit var kalkulēt, kurā laikā šis jautājums parādījās Saeimā... kad ir atbilde uz otru jautājumu par tiešmaksājumiem zemniekiem, kas ir šīs vienošanās pirmajā sadaļā, kur skaidri un gaiši paredzēts, ka valdības vadītājs un sarunu vedēji ir atbildīgi par zemniekiem labvēlīgākiem tiešmaksājumiem no Kohēzijas fonda. Bet šīs vienošanās gars ir tāds, ka mūsu valsts ir piederīga Eiropas Savienībai. No tā brīža, kad mēs parakstījām līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, skaidrs, ka šie kopējie notikumi un noteikumi zināmā mērā diktē arī mūsu valsts dzīvi un tālāko likteni.

Labs jautājums ir par to, vai vispār tiks iedarbināts šodien pieņemtais likums, atbalsts šim līgumam. Vai Latvija pievienosies eirozonai? Šajā brīdī, kad sabiedrības attieksme pret šo tēmu ir tik ļoti kritiska, es nebūt nepiekrītu viedoklim, ka lēmums par pievienošanos eirozonai ir jāpieņem parlamentam. Es vairāk sliecos uz to, ka tas ir referenduma jautājums, ka sabiedrībai šajā atbildīgajā jautājumā tomēr ir jāizsaka savs viedoklis daudz plašākā mērā. Saeimas mandāts, man liekas, ir gana mazs, lai šo jautājumu izsvērtu tieši šādā plāksnē.

Bet ir lieli darbi un ir mazi darbi. Un es domāju, ka tie mazie darbi ir tomēr Latvijas vēsturē paliekoši. Zemnieku kreditēšanas jautājums, kas ilgstoši bija jau iepriekšējās Dombrovska valdības darba kārtībā, paldies, beidzot ir izkustējies no kritiskā punkta. Paldies, Vilka kungs, par atbalstu šim jautājumam. Es domāju, ka pozitīvi risinās arī citi jautājumi, es ceru, ka ar konkrētu saturu un rīcību tiks piepildīta Latgales attīstības programma. Paldies, Klauža kungs, par iniciatīvu attiecībā uz Aglonu... Ilgstoši valdības augstākajām amatpersonām labpatīk aizbraukt uz attiecīgo pasākumu, bet vienmēr, cik es atceros - mēs paši esam bijuši valdībā -, vienmēr ir bijusi cīņa par to, vai dot vai nedot līdzekļus svētvietas sakārtošanai.

Es domāju tā - soli pa solim, var būt, ka tie ir tirgošanās objekti vai kas, bet tie tomēr ir tādi paliekoši darbi mūsu Latvijai. Es balsošu „par” šo līgumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņa kungs ko vēlas piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Paldies.

Arī mums Ārlietu komisijā bija tikpat interesantas diskusijas kā šeit. Tikai izskanēja vēl viens arguments, ko es šeit nedzirdēju. Un tas bija atgādinājums, ka 19.aprīlī mēs šajā Saeimā vienbalsīgi apstiprinājām Eiropas stabilizācijas mehānismu. Un, ja to uzskata par glābšanas mehānismu, kas paredzēts valstīm, kuras varētu nonākt eirokrīzē, tad šo fiskālo disciplīnu var uzskatīt par kontroles mehānismu, un, ja kontroles mehānisms darbojas, tad glābšanas mehānismu nevajadzēs. Komisijā izskanēja šāds arguments: ja mēs izdarījām „A” aprīlī, tad šodien ir laiks darīt „B”. Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā mums šī jautājuma pieņemšanai ir nepieciešams kvorums... protams, es redzu, ka zālē ir, bet, lai būtu precīzi, mums ir nepieciešams reģistrēt kvorumu pirms balsošanas.

Tātad vispirms lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu_rezultātu! Reģistrējušies 97 cilvēki. Tas ir pietiekami, lai mēs šo jautājumu varētu izskatīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 29, atturas - 1. Likums pieņemts. (Aplausi.)

O.Ē.Kalniņš. Paldies. Es domāju, ka šoreiz Eiropa mūs patiešām sapratīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bet, tā kā mēs nobalsojām par to, ka strādāsim bez pārtraukuma līdz šā jautājuma izskatīšanai, tad... Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos visus aicināt uz Saeimas Lielo vestibilu, kur tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde. Jūs varējāt vērot, kā mūs šeit ilgu laiku zīmēja. Tātad šodien varēsim vērtēt, kā studenti mūs redz.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Neskatoties uz izstādi, esiet tik laipni un šajā pārtraukumā nāciet uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienītie kolēģi! Pulkstenis ir 11.30.

Mēs varam turpināt sēdi.

Tātad mums ir jāturpina izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Bet, pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām. Deputāti Smiltēns, Zaķis, Čigāne, Ašeradens un Vjačeslavs Dombrovskis lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 7.punktu - likumprojektu „Grozījums Sporta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tā priekšlikuma motivācija ir šāda. Pasākumi, kas paredzēti likumprojektā „Ēku energoefektivitātes likums”, sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir tehniskie pasākumi, kas nodrošina šīs lietas, un otra daļa ir apsaimniekošana un pārvaldīšana, ko regulē cits likums, kas ir komplekss likums un paredz arī dažādas citas procedūras. Tāpēc komisijas viedoklis ir tāds, ka šis jautājums būtu jāskata kompleksi, vienā paketē ar visiem likumprojektiem, kas regulē šo jomu, ņemot vērā to, ka pārvaldīšana ir principiāli svarīgs moments, jo bez labas pārvaldības nevar tikt realizēts neviens pasākums, kas nodrošina energoefektivitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim!

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Šis likumprojekts jau vēsturiski ir bijis - es domāju, ka Kusiņa kungs to apstiprinās, - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārziņā un nāk no Ekonomikas ministrijas, no kuras saņemtie likumprojekti arī tradicionāli ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārraudzībā. Es domāju, ka nebūs nekādu problēmu, ja Dolgopolova kunga komisija to pārņems kā līdzatbildīgā komisija. Mums nav nekādu problēmu strādāt kopā, ņemot vērā, protams, arī to, ka mūsu komisijā ir veseli četri „Saskaņas Centra” deputāti, un es domāju, ka Dolgopolova kungam nebūs nekādu problēmu strādāt ar viņiem kopā vai iesniegt savus priekšlikumus.

Tomēr lūgšu, lai šis likumprojekts paliktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka nevienam nebūtu iebildumu pret to, ka likumprojekts tiktu nodots abām komisijām, bet ir diskusijas un domstarpības par to, kura no komisijām būtu atbildīgā komisija. Tātad ir jābalso par iesniegto priekšlikumu, par to, ka atbildīgā komisija būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tātad likumprojekts tiktu nodots abām komisijām - gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atbalstītu priekšlikumu, ka likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 17, atturas - 16. Tātad likumprojekts ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vairākās komisijas sēdēs ir izskatījusi jautājumu par fotoradaru ieviešanu. Jau pirmajā no šīm sēdēm, kuras bija veltītas šim jautājumam, komisijas deputāti norādīja uz nelāgo praksi, kuru piekopa fotoradaru uzstādītāji, slēpjot fotoradarus aiz reklāmas stendiem, ceļu norobežojumiem, stabiem un automašīnām.

Mēs lūdzām pārtraukt šādu praksi, kas diskreditē fotoradaru ieviešanas ideju.

Es jums atgādināšu, ka fotoradaru ieviešanas galvenais mērķis bija un ir, un vienmēr arī būs ceļu satiksmes negadījumu prevencija, nevis autovadītāju sodīšana un budžeta papildināšana.

Sākumā mēs lūdzām, bet nekas nemainījās, pēc tam mēs aicinājām, bet nekas netika mainīts. Visbeidzot mēs pat draudējām. Jā! Nosūtījām komisijas vēstuli Ceļu policijas priekšniecībai un aicinājām izbeigt šo praksi, norīkot dežūrekipāžas, kuras varētu apbraukāt vietas, kur jābūt pārvietojamiem fotoradariem, bet nekas nemainījās.

Tāpēc komisijas deputāti uzskatīja, ka vienīgā iespēja, kā pārtraukt attiecīgo praksi, tas ir, slēpšanu, ir tādas jaunas normas ieviešana, kura uzliek par pienākumu fotoradaru izvietotājiem nodrošināt, ka 50 metrus pirms katra pārvietojamā fotoradara apdzīvotās vietās un 200 metrus pirms katra pārvietojamā fotoradara ārpus apdzīvotajām vietām tiek uzstādīta pagaidu ceļazīme „Fotoradars”. Attiecīgās normas pieņemšana palīdzēs panākt fotoradaru ieviešanas galveno mērķi - ceļu satiksmes negadījumu profilaksi. Un tas ir pats svarīgākais šajā jautājumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprastu, ja ar šādu priekšlikumu nāktu klajā kāds opozīcijas deputāts, es saprastu, ka kādam ir nepieciešama popularitāte, neskatoties uz to, cik absurds būtu šis priekšlikums. Bet mani pārsteidz, es pat varētu teikt, mani mulsina, ka šāds piedāvājums nāk no VIENOTĪBAS pārstāvja, jo, manuprāt, tieši jūsu rindās vajadzētu būt biedriem, kuriem būtu jāatceras, kā galu galā tapa šis projekts par fotoradariem. Galu galā jums būtu jāatceras, kā policija nonāca pie šāda privātā partnera, un būtu arī jāatceras, kā tapa šī līguma teksts, ar kuru pašlaik policijai jāstrādā un kurš pēc sava satura nebūt nav policijas pozīciju stiprinošs.

Bet, ja runājam par pārvietojamām zīmēm pirms pārvietojamiem radariem, tad pirmām kārtām būtu jāsaprot, ka pārvietojamo un stacionāro radaru sūtība un funkcijas ir pavisam dažādas.

Tātad, ja runājam par stacionārajiem radariem, tad mērķis ir, lai tie tiktu uzstādīti vietās, kur policija vēlas samazināt pārvietošanās ātrumu.

Ja runājam par pārvietojamiem radariem, tad būtiska šo radaru loma ir tāda, lai potenciālais likumpārkāpējs nekad nevarētu būt drošs, ka viņa iespējamais pārkāpums netiks fiksēts. Tātad, ja mēs pieņemtu šo likumprojektu, kas ir pašlaik ierosināts, tad mums vajadzētu loģiski, pēc loģikas principa iet vēl tālāk un pārvietojamās zīmes izvietot arī pirms policijas ekipāžām, kuras strādā ar rokas radariem, jo starpības faktiski nav nekādas.

Mēs varam iet vēl tālāk - nest zīmi pirms Valsts policijas vai pašvaldības policijas darbinieka, kurš kontrolē situāciju tirgū, jo tā būtu iespējams pabrīdināt potenciālo likumpārkāpēju, pirms policijas vai varas pārstāvis viņu satiek. Šeit iespēju izpausties ir ļoti daudz.

Tāpēc, kolēģi, es ierosinu nemēģināt būt populāriem šādā veidā un aicinu balsot „pret”, jo „pret”, kā jūs jau zināt, ir Valsts policija, un arī Ceļu satiksmes drošības direkcija izteikusi vēlmi nesteigties ar šāda likumprojekta pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es... Pašlaik nav debates, var tikai viens runāt... var viens runāt „par”, viens - „pret”. Bet es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, nevis VIENOTĪBAS deputāti, tā ka, lūdzu, esiet precīzi savos izteikumos, kaut ko pamatojot, jo komisija ir... tātad, lai likumprojekts varētu tikt iesniegts, par to bija jānobalso komisijas vairākumam, un komisijā ir pārstāvētas visas frakcijas. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Vienbalsīgi nobalsoja!”) Tā kā ir viens runājis „par”, viens - „pret”... (No zāles: „Par komisijas maiņu!”)

Par komisijas maiņu... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ar šo likumprojektu ir nodarbojusies vismaz gadu... ar šīm problēmām ir darbojusies vismaz gadu un mēs esam izpētījuši no A līdz Z visas nianses, lai šo likumprojektu varētu ātrāk ieviest dzīvē, es aicinu par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret Jāņa Ādamsona priekšlikumu un atbildīgās komisijas maiņu?... Nē, vispirms mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu un tad par paša likumprojekta nodošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 41, atturas - 4. Vienādi. Mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Rībenas kundze, ieņemiet savu vietu! Rībenas kundze, lūdzu, ieņemiet savu vietu! Inguna, lūdzu, ieņem vietu! Paldies.

Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts. Komisija nav mainīta. Tātad atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tagad mums ir jābalso par to, lai šo likumprojektu vispār nodotu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Runājot par tiesiskumu un par tiesiskuma stiprināšanu, jāuzsver, ka, neapšaubāmi, vadošā loma tiesiskuma stiprināšanā pieder prokuratūras iestādēm.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc samērā ilga darba, pēc diskusijām gan ar prokuratūras pārstāvjiem, gan ar Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu, Latvijas Prokuroru biedrību sagatavoja likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Šis likumprojekts paredz saskaņot Prokuratūras likuma normas ar spēkā esošajām tiesību normām, tajā skaitā ar likumu „Par tiesu varu”, Satversmes tiesas likumu, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Krimināllikumu, Civilprocesa likumu, Administratīvā procesa likumu, Kriminālprocesa likumu, kā arī Eiropas Savienības dokumentiem.

Šis likumprojekts paredz ne tikai tehniska rakstura izmaiņas, bet arī ļoti svarīgas, būtiskas izmaiņas attiecībā uz prokuroru gan iecelšanas amatā, gan atbrīvošanas no amata kārtību. Īpaši tas skar ģenerālprokuroru. Likumprojekts paredz ierobežojumus - ieņemt ģenerālprokurora amatu var ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas, paredz minimālo vecumu kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu - 40 gadus. Ir paredzēts noteikt arī minimālo vecumu, lai vispār varētu ieņemt prokurora amatu, - 25 gadus. Un ir paredzēts noteikt prokurora amata pienākumu pildīšanai maksimālo vecumu. Likums, ievērojot prokuratūras ieteikumus, paredzētu pilnveidot prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, ne retāk kā reizi piecos gados novērtēt prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, analizēt darba statistiskos rādītājus un citus prokurora darbības novērtēšanas kritērijus.

Jāsaka, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, strādājot pie pašas likumprojekta idejas un teksta, bija vienisprātis, un tāpēc es komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu nodot izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to par vienīgo un atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Zaķa, Dzintara, Lībiņas-Egneres, Olšteina, Kalniņas-Lukaševicas, Čigānes, Naudiņa, Parādnieka un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Ņemot vērā asās domstarpības jautājumā par publiskā izpildījuma piemērošanu un sekojošiem absurdajiem bargajiem sodiem par radio atskaņošanu darbavietās, Nacionālā apvienība kopā ar koalīcijas partneriem ir iesniegusi šos grozījumus Autortiesību likumā, paredzot, ka radioprogrammu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Līdz ar to tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā.

Esošo likumdošanas aktu nepilnības spilgti ilustrē nesen notikušais gadījums, kad 500 latu sods par valsts radio ziņu programmas un mūzikas atskaņošanu dažu minūšu garumā tika piemērots uzņēmumam, kurš ar mūzikas atskaņošanu peļņu negūst.

Šāda likuma piemērošana rada ne tikai problēmas nelieliem uzņēmumiem to darbībā, bet arī drošības apdraudējumu, ja iedzīvotāji neklausās nacionālo radio.

Autortiesību un blakustiesību izmantošanas jomā Latvijā joprojām, neskatoties uz Eiropas praksi, netiek atsevišķi vērtēts, vai ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta darba pārraidīšana vai atskaņošana notiek komerciālā vai nekomerciālā nolūkā. Attiecīgi arī atlīdzība ir jāmaksā vienādi, neatkarīgi no tā, vai persona tādējādi gūst kādu labumu vai ne.

Pašreiz licences ir nepieciešamas gan raidorganizācijām, gan arī personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos dara pieejamus plašākam sabiedrības lokam. Pēc minēto grozījumu veikšanas licences būs nepieciešamas tikai raidorganizācijām.

Līdzīgu viedokli publiskajā telpā ir paudusi grupas „Prāta vētra” ģenerālmenedžere Aija Auškāpa: „Ar radio klausīšanos patlaban jau sanāk tā, ka par vienu lietu maksā divreiz. Radio samaksā par tiesībām raidīt dziesmu, un tagad tiek mēģināts iekasēt atlīdzību par to, ka kāds vēl arī to klausās. Manuprāt, tam visam pietrūkst loģiska skaidrojuma.” Citāta beigas.

Saistībā ar ieinteresētās puses atsaucēm uz konvencijām, kas liegtu veikt šādus grozījumus, manuprāt, pieminēšanas vērts ir Saeimas deputātes Ilmas Čepānes komentārs, ka deputātiem būs jāņem vērā, ka autortiesību jautājumus regulējošajā Bernes konvencijā, kuru parakstījusi arī Latvija, nav atrodamas izsmeļošas norādes par to, kas ir publiskais izpildījums. Konvencija vien nosaka, ka autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu.

Jāatzīmē, ka Bernes konvencija paredz valstīm salīdzinoši plašas iespējas definēt savu izpratni par autortiesībām un publisko izpildījumu. Tāpēc varam teikt, ka parlaments var un tam vajag veikt grozījumus šajā likumā, lai izskaustu absurdu autortiesību interpretāciju. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka esošā redakcija nākamajos lasījumos ir jāpilnveido, meklējot iespējami labāku risinājumu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses.

Izstrādājot minētos priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, Nacionālā apvienība ir konsultējusies ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Raidorganizāciju asociāciju. Visas minētās asociācijas likumprojektu atbalsta.

Aicinu jūs atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz noteikt to par līdzatbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tiktu noteikta par līdzatbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Autortiesību likumā”? Iebildumu nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” tiktu nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Paldies.

Nākamā sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Sociālo un darba lietu komisija kā patstāvīgo priekšlikumu ir iesniegusi lēmuma projektu „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums tiks izskatīts šīsdienas sēdes darba kārtības beigās.

Paldies.

Nākamā sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 24.maijā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Zemļinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 7.jūnijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 7.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 14.jūnijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 14.jūnijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesniegumu par Edvarda Kušnera izvirzīšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatam.

Komisija saņemtos dokumentus rūpīgi izvērtēja, konstatēja, ka Kušnera kungam ir pietiekama pieredze valsts pārvaldē. Atgādināšu, ka viņš piecus gadus pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir vadījis Eiropas Integrācijas biroju un no 2003.gada ir Latvijas Bankas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks.

Bez tam viņam ir atbilstoša izglītība, lai ieņemtu šo amatu, un Kušnera kungs arī ārpus saviem tiešajiem pienākumiem veic nopietnu papildu profesionālo darbību. Kā piemēru varu minēt to, ka viņš ir Latvijas Ekonomikas attīstības foruma valdes loceklis. Viņš ir darbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā un ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.

Komisija sagatavoja lēmuma projektu, vienbalsīgi atbalstīja Kušnera kunga kandidatūru un lūdz Saeimu apstiprināt lēmuma projektu „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Kušnera kungu ar iecelšanu nozīmīgajā amatā. Vēlu sekmes, pienākumus pildot. (Aplausi.)

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 29.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 29.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Aiju Pāveli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova un citu deputātu pieprasījums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Savā 23.maija sēdē Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova un citu iesniegumu „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”, uzklausīja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, kam bija adresēts šis pārmetums par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā, un pēc debatēm nolēma pieprasījumu noraidīt kā nepamatotu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova un citu deputātu pieprasījumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 8. Pieprasījums noraidīts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.277/Lp11.

Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Lai novērstu iespējamās domstarpības, likumprojekta 17.pants papildināts ar normu, ka no ienākumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas neietur ienākuma nodokli izmaksas vietā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, lai likums stātos spēkā nevis trīs dienu laikā, kā tas ir klasiski paredzēts šādiem likumiem, kas pieņemti steidzamības kārtībā, bet nākamajā dienā, tā ka sezonu varētu ātrāk sākt, vadoties jau pēc šīs jaunās normas. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekta apspriešana komisijā ir bijusi ļoti smaga un dažādi priekšlikumi nāk līdzi no lasījuma uz lasījumu. Es palūdzu Juridiskās komisijas konsultantēm noskaidrot - mēs kopumā šim likumprojektam esam veltījuši gandrīz 10 stundas un deviņas sēdes.

Neskatoties uz to, ka vairāki jautājumi jau konceptuāli tika izlemti gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, tik un tā sakarā ar šo likumprojektu mans pienākums ir jums pateikt, ka pret to iestājas Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Par šo likumprojektu, par šādu koncepciju, kāda likumprojektā ir, iestājas tiesībsargs, Lielo pilsētu asociācija, biedrība „Latvijas pilsoniskā alianse” un arī citas nevalstiskās organizācijas.

Juridiskā komisija, neskatoties uz minēto mūsu sociālo partneru iebildumiem, nemainīja savu pozīciju, ka valstij ir pienākums nodrošināt brīvu un bezmaksas pieeju sistematizētiem tiesību aktiem un arī pēc likuma pieņemšanas ir jāsaglabā šobrīd funkcionējošā tīmekļa vietne www.likumi.lv. Tāpat mēs skaidri definējām valsts aģentūras „Latvijas Vēstnesis” pienākumus tiesību aktu skaidrošanā un sabiedrības informēšanā.

Kā jau es teicu, atkārtoti gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan arī atsevišķi deputāti - sākotnēji deputāts Ribakova kungs, pēc tam arī deputāts Ābiķa kungs, kurš pēc tam atsauca savus priekšlikumus, un no viņiem stafeti tagad ir pārņēmusi cienījamā Dana Reizniece-Ozola un Vējoņa kungs - uzstāja uz šaurāku aģentūras funkciju noteikšanu, atstājot privāto partneru ziņā gan tiesību aktu sistematizēšanu, gan arī sabiedrības informēšanu un tiesību aktu skaidrošanu. Mēs atkārtoti šos priekšlikumus noraidījām, jo mums patiešām rodas bažas, ka varētu tikt apdraudēta daudzu cilvēku iespēja bez maksas iepazīties ar tiesību aktiem, ērti tos lietot. Tas zināmā mērā varētu būt pretrunā ar Satversmes 90.pantu.

Un tagad sākam izskatīt priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt likumprojekta nosaukumu jaunā redakcijā, jo, kā jūs redzat, šim likumam jāregulē arī valsts pienākumi tiesību aktu sistematizēšanā. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī tika atbalstīts, jo tika precizēts likuma mērķis, uzsverot tā saikni ar Satversmes 90.pantā minētajiem valsts pienākumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums ir tehnisks. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākošajā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un līdz ar to arī komisija ir atbalstījusi 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Līdz ar to arī 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. Un mans pienākums ir jums paskaidrot, kādēļ tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums netika atbalstīts. Komisija šādu regulējumu jau apsprieda pirms otrā lasījuma un to noraidīja, un arī šoreiz Juridiskā komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams likumā ietvert šādu regulējumu, jo likums saglabā līdz šim spēkā esošo principu: ja spēku zaudē deleģējošā norma, tad spēku zaudē visi normatīvie akti, kas uz tās pamata izdoti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tapa pēc ļoti ilgām debatēm. Komisija izšķīrās rosināt šo pantu, kas regulē tiesību teorijas jautājumus, no likumprojekta izslēgt, jo likumā nav vēlams pārlieku regulēt tiesību teorijas jautājumus. Par tiem ļoti bieži risinās diskusijas starp dažādiem zinātniekiem, un likumdevējam nevajadzētu būt tam, kas šos strīdus izšķir. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais, 17., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Iekļauts 21. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Runājot par nākošo, 21.priekšlikumu, man ir jāsaka: lai gan Juridiskās komisijas deputāti bija skeptiski noskaņoti pret šo tiesību teorijas jautājumu regulēšanu likumā, tomēr mēs komisijā uzklausījām vairākas personas, kas aicināja minimāli nepieciešamos tiesību teorijas jautājumus tomēr likumā noregulēt viena iemesla dēļ, proti, lai atvieglotu tiesību praktiķiem atsaukšanos ikdienas darbā uz šīm te lietām. Līdz ar to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 26. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputāta Vējoņa priekšlikums, kas nav atbalstīts. Šī priekšlikuma būtība ir uzdot Tieslietu ministrijai funkcijas, kuras pašlaik veic valsts SIA „Latvijas Vēstnesis”. Kā jau es teicu sākumā, šāda rakstura priekšlikumi tika izteikti no deputāta Ribakova puses otrajā lasījumā. Saeima tos noraidīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jāteic, ka šoreiz tiešām ar prieku pārņemu šo stafeti no deputāta Ribakova kunga. Paskaidrošu, kādēļ.

Runājot par šo likumprojektu, mēs runājam ne tikai par oficiālās publikācijas nodrošināšanu (par to šinī gadījumā diskusijai nevajadzētu būt, valstij ir šāds pienākums, un valstij ir arī pienākums to nodrošināt bez maksas), bet runājam arī par efektīvu valsts pārvaldi.

Kolēģi! Mēs pēdējā laikā diezgan daudz vingrinājumu veicam, lai parādītu, ka īstenojam strukturālās reformas, ka mēģinām uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, atceļam padomes, tad atkal plānojam no jauna tās veidot. Ministru kabineta 15.maijā sēdē tika apstiprināta valsts kapitāldaļu pārvaldības koncepcija, un no tās es citēšu: „Publisko personu kapitālsabiedrības, kuras veic valsts nodevas administrēšanu, kā arī kuru ienākumi veidojas no dotācijas vai sniegtā pakalpojuma, izpildot tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, tiek pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādēm.” Tāds ir plāns. Plāns ir līdz šī gada oktobrim visās esošajās valsts kapitālsabiedrībās izvērtēt to funkcijas un attiecīgi pieņemt lēmumu, vai tām joprojām būtu jāturpina būt par kapitālsabiedrībām vai jākļūst par valsts aģentūrām vai arī par tiešās valsts pārvaldes iestādēm.

„Latvijas Vēstnesi” mēs šobrīd plānojam pārveidot par valsts aģentūru. Divi gadi ir paredzēti šim procesam, bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs rudenī atgriezīsimies pie šī jautājuma un tas vērtējums būs tāds, ka nav lietderīgi uzturēt atsevišķu institūciju. Un šīs funkcijas var veikt pati Tieslietu ministrija.

Es vēlos minēt dažus argumentus, kādēļ ir šāds priekšlikums un uzskats... Gan šis priekšlikums, gan arī nākamie priekšlikumi, protams, ir saistīti.

Nozares partneri - jau minētā LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - ir aprēķinājuši, ka šobrīd maksa, kas Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem ir jāmaksā par oficiālo publikāciju, ir nesamērīgi augsta. „Latvijas Vēstneša” vadītāja pati pirms neilga laika publiskajā telpā pauda, ka šādas oficiālās publikācijas pašizmaksa ir 3 lati 60 santīmi. Savukārt par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu maksājam 24 latus; paziņojums kreditoriem, paziņojums par maksātnespēju, bankrotu izmaksā 34 latus, par laulāto mantiskajām attiecībām - 8 latus, par valsts iestāžu vakancēm - 16 latus. Respektīvi, tas, ko mēs reāli maksājam, vairākkārt pārsniedz pašizmaksu. Ja mēs paskatāmies „Latvijas Vēstneša” budžetu, tad redzam, ka vienīgā pozitīvā bilance ir oficiālās publikācijas nodrošināšanai. Visas pārējās saimnieciskās darbības - dažādu portālu uzturēšana, grāmatu izdošana - ir ar negatīvu zīmi vai vismaz pa nullēm.

Rezultātā Latvijas valsts kapitālsabiedrība faktiski nodarbojas ar šķērssubsidēšanu, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas normatīvo aktu pārkāpums. Komisijā bija diskusija. Vai mēs tikai šķērssubsīdijas dēļ tagad mēģināsim mainīt sistēmu? Šķērssubsīdija nav tikai... Par šķērssubsidēšanu Latvijai var draudēt nopietnas sankcijas. Tas ir nopietns slogs arī uzņēmējiem.

Mēs visu laiku runājam par to, ka Latvijā ir nepietiekami attīstīta uzņēmējdarbība. Mums jāveicina šī vide. Ja mēs paskatāmies, cik maksā jaunais uzņēmējs, dibinot savu kapitālsabiedrību, tad redzam, ka no kopējām izmaksām vienu ceturto daļu veido oficiālā publikācija. Tas nav īpaši normāli. Šāds modelis neatbilst arī citām Eiropas Savienības rekomendācijām un principiem. Ir tāds princips - publicē sludinājuma rašanās vietā. To nosaka Eiropas direktīva 68/151/EEK.

Otrs princips ir maksa par sludinājumu, kas nav samērīga ar izlietotajām izmaksām. Tas ir pretrunā ar regulas 2137/85 prasību, ka maksa par sludinājumu nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas. Jau minēju šo salīdzinājumu, cik reāli jāmaksā par sludinājumu un cik tas reāli izmaksā.

Priekšlikums līdz ar to ir oficiālās publikācijas nodrošināšanu uzticēt Tieslietu ministrijai, kā tas šobrīd notiek Igaunijā, kur funkcijas veic apmēram 70... es atvainojos, funkcijas veic apmēram 10 cilvēku. Ja mēs paskatāmies, cik darbinieku šobrīd ir „Latvijas Vēstnesī”, tad redzam, ka vairāk nekā 70.

Vienlaikus līdz šī gada augustam Uzņēmumu reģistram būs izveidota elektroniskā uzņēmumu reģistra sistēma, kas ne tikai ļaus attālināti uzņēmumus reģistrēt, bet arī ļaus Uzņēmumu reģistram pašam nodrošināt ar uzņēmumu reģistrēšanu saistīto oficiālo publikāciju, nenosūtot to „Latvijas Vēstnesim” vai vēl kaut kur citur, kā tas notiek šobrīd.

Priekšlikums ir konkrēti uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, nodrošinot valsts funkcijas realizēšanu daudz efektīvāk. Ir aprēķināts, ka tādējādi mēs varam ietaupīt līdz pusotram miljonam latu gadā, un tas, manuprāt, ir ievērības cienīgs skaitlis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Gan šis - 26., gan 29.priekšlikums, gan visi nākošie priekšlikumi paredz faktiski vienu, un es šajā sakarā gribētu atgādināt, ka pretēji tam, kā tas tiek apgalvots, Tieslietu ministrija Latvijā nekad nav veikusi oficiālo publicēšanu. Oficiālā publicēšana, Reiznieces kundze, nav raksturīga ministrijas funkcija, tādēļ ir saprātīgi, ka šādas funkcijas tiek pildītas organizatoriski nodalītā struktūrā, kāda šobrīd ir „Latvijas Vēstnesis”.

Mēs komisijā detalizēti iepazināmies arī ar „Latvijas Vēstneša” sniegto informāciju. Mēs iepazināmies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas informāciju un tomēr nolēmām, ka, ņemot vērā to, ka „Latvijas Vēstnesis” nodrošina oficiālo publikāciju jau kopš 1993.gada, nav iemesla esošo sistēmu atsevišķu uzņēmēju interesēs sagraut un būvēt kaut ko jaunu. Manuprāt, tieši tā būtu ļoti neefektīva resursu izmantošana.

Par pārmetumiem. Es gribētu teikt, ka valstij ir tiesības izvēlēties savu funkciju finansēšanas kārtību. Kā es jau sacīju, no 1993.gada, tātad gandrīz 20 gadus, šo funkciju finansē nevis no budžeta, bet ar obligāto oficiālo publikāciju palīdzību. Un šāda prakse, godātie kolēģi, ir vairākās Eiropas valstīs - Austrijā, Slovēnijā un citur. Un, starp citu, es uzsveru īpaši, ka arī „Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” tiek finansēts tieši tādā veidā, proti, no maksām par sludinājumiem par publiskajiem iepirkumiem. Un nav nevienas Eiropas Savienības direktīvas pret šādu praksi. Es ļoti apšaubu, ka arī minētā regula šādu šķērssubsidēšanu aizliegtu. Arī komisijā neviens pārliecinoši nevarēja norādīt kādu konkrētu Eiropas Savienības aktu, bet tikai vispārīgi runāja par šīm Eiropas Savienības regulām.

Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Es neplānoju runāt, jo Dana Reizniece-Ozola jau it kā visu pateica. Bet mani mazliet pārsteidza Čepānes kundzes teiktais.

Ne es, ne Reizniece-Ozola neesam piedāvājuši kaut ko atdot privātajiem. Mūsu piedāvājums ir, ka šīs funkcijas pildītāja un bāzes turētāja ir Tieslietu ministrija. Un tas, ka līdz šim ir bijusi prakse, ka to dara „Latvijas Vēstnesis”, kas pašlaik ir SIA, bet ko ir plānots pārveidot par valsts aģentūru, nenozīmē, ka tā tam ir jābūt uz mūžīgiem laikiem. Tas nav efektīvākais naudas izmantošanas veids! Un tas, ka šajā organizācijā darbojas vairāk nekā 70 cilvēki, kas, jāsaka, ir cienījama vecuma cilvēki... Es saprotu, ka šī varbūt ir rūpe par sociālas dabas jautājumu risināšanu, par kuriem arī ZZS, neapšaubāmi, iestājas... Bet, ja mēs runājam par reālām reformām valsts pārvaldē, tad šī ir viena lieta un vieta, kur tās ir iespējams veikt. Un visu to darbu, ko līdz šim dara... Var atrast modeļus, kas ir daudz efektīvāki un valstij izmaksās daudz mazāk.

Tāpēc mēs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru esam sagatavojuši šos priekšlikumus. Mēs arī vienmēr atsaucamies uz to, ka vajag uzklausīt sociālos partnerus. Un šis ir priekšlikums, kas sagatavots kopā ar sociālajiem partneriem.

Tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumus un noraidīt Juridiskās komisijas apstiprināto.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tad, kad es 2003.gadā sāku strādāt Tieslietu ministrijā, pirmais dokuments, ko man iedeva iepazīties, bija 2001.gadā Pasaules Bankas veiktais funkcionālais audits attiecībā uz Tieslietu ministrijas un tās pārraudzības nozares struktūru. Un viena no galvenajām pētījuma atziņām un rekomendācijām ir izsakāma vienā vārdā - decentralizācija. Un pa šiem gadiem, protams, ministrija ir sev izveidojusi optimālu struktūru, un šī konkrētā funkcija - tiesību aktu publicēšana - ļoti labi ir nodrošināta tanī juridiskajā un organizatoriskajā formā, kāda ir bijusi līdz šim. Ministrijas centrālais aparāts nav jāapgrūtina ar tam neraksturīgām funkcijām. Šī ir tehniska funkcija, un tai noteikti ir jābūt ārpus ministrijas centrālā aparāta, jo ministrijas centrālajā aparātā lētāk to izdarīt nevarēs. Tāpēc par tiem finansiālajiem ietaupījumiem arī būtu jādiskutē šinī kontekstā.

Tā ka aicinu atstāt spēkā esošo kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais, 27., ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 29. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputāta Vējoņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

30. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 31. - deputāta Vējoņa priekšlikums, kas ir saistīts ar visiem iepriekšējiem neatbalstītajiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Par leitnantu nekļūsi!”)

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēģināšu runāt īsi.

Redzat, kā žurnālists es savulaik ar diezgan lielu izbrīnu esmu raudzījies uz šo veidojumu, kas saucas par „Latvijas Vēstnesi”, jo, par atalgojumu it kā darot valstij svarīgu darbu, šī izdevniecība pamanās veikt arī diezgan ievērojamu saimniecisko darbību. Piemēram, izdod žurnālu „Jurista Vārds”, kurš visus šos izdošanas gadus ir strādājis ar mīnusiem, bet kurā labprāt publicējas un saņem diezgan labus honorārus, teiksim, dažāda kalibra juristi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „„Uzvārās” tie, kas publicējas!”)

Tieši tāpat „Latvijas Vēstnesis” izdod grāmatas, kuras arī nekad nav bijušas plusos, bet vienmēr mīnusos.

Tā ka varbūt šinī gadījumā neatņemsim „Latvijas Vēstnesim” tiesības publicēt dažādu uzņēmumu paziņojumus un tamlīdzīgas vajadzīgas lietas, bet varbūt aizliegsim nodarboties ar nelietderīgu uzņēmējdarbību. Tā šo lietu vajadzētu nostādīt, un tad arī valsts budžetā ienākumi būtu lielāki. Es vēl atceros kādus gadus piecus senu vēsturi, kad tur bija gan valde, gan padome un katrs valdes loceklis saņēma, es atminos, 2000 latu. Un šo valdi vadīja fotogrāfs, kuram nebija nekādas jēgas par juridiskām lietām, bet kurš bija kādai partijai pietuvināta persona. (No zāles: „Ak šitā?!”) Tā ka varbūt sāksim domāt arī par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Par šīm izmaksām, Seržanta kungs, man ir visa statistika, es jums varu parādīt. Tās ir samazinātas, un neviens partijai pietuvinātais tur nav palicis. Tā prakse tagad laikam ir izbeigta.

Bet es jums gribu teikt to, ka „Jurista Vārdā” ne tikai ielūkojas, bet „Jurista Vārda” publikācijas izmanto dažāda kalibra žurnālisti un dažāda kalibra uzņēmēji, piemēram, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, jo būtībā autoratlīdzība, ko saņem dažāda kalibra juristi, īpaši augstākā kalibra juristi, ir ļoti niecīga. Lai gan atsevišķi žurnālisti mēģina pateikt, ka man katru mēnesi tērcītēm tur tek liela nauda, un radīt iespaidu, ka man šeit ir ļoti būtisks interešu konflikts, es to publiski arī šodien noliedzu, jo ķēpa tur ir lielāka nekā atlīdzība par šīm publikācijām. Bet veidot juridisko domu, uz kuru var balstīties tiesu prakse, arī studenti un visi pārējie, tostarp uzņēmēji, es domāju, ir pieļaujami.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Man jāsāk atkal. Čepānes kundze, es ne mirkli neapšaubu jūsu akadēmiskās domas lidojumu un juridiskās domas paušanu. Bet žurnālistika vai izdevējdarbība ir uzņēmējdarbība, tas ir bizness. Ja cilvēks raksta rakstus, kurus kāds publicē, par kuriem maksā honorārus, tad... esi tik mīļš un cīnies pats ar savu naudu, riskē, publicē, drukā, pārdod un maksā! Šeit to visu dara valsts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu ! Par - 12, pret - 66, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais - 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Ir atbalstīts arī 33.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 34.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 35.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 37. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais - 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 39. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 42. - Reiznieces-Ozolas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Tātad es gribētu runāt par to, kādēļ ir strīds par šo likumprojektu. Mēs šeit redzam, ka acīmredzami izpaužas atsevišķu tādu uzņēmēju lobijs, kuri pelna naudu ar sistematizētu normatīvo aktu tālāku pārdošanu un grib samazināt valsts funkcijas šajā jomā. Taču Juridiskā komisija nolēma, ka mūsu mērķis ir ar šā likuma palīdzību noteikt valsts pienākumu konsolidēt un sistematizēt normatīvos aktus, kā to šobrīd dara „Latvijas Vēstnesis” mums vispārzināmajā bezmaksas portālā www.likumi.lv, kur jūs noteikti visi, lai arī ne katru dienu, tad vismaz vairākas reizes nedēļā ielūkojaties. Šāds valsts pienākums, kolēģi, izriet no Satversmes 90.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Un valsts nevar prasīt, lai persona pildītu pienākumus, likumus, ja tai nav iespēju iepazīties ar tiesību aktiem, ar to konsolidētajām versijām. Un šobrīd Tieslietu ministrija sistematizēšanas funkciju ir deleģējusi „Latvijas Vēstnesim”, un tā oficiāli tiek veikta pieminētajā datubāzē www.likumi.lv. Un ik mēnesi šo datubāzi lieto - paklausieties! - vairāk nekā 150 tūkstoši apmeklētāju. Un, nostiprinot šīs datubāzes www.likumi.lv statusu likumā, Saeimai ir jāizšķiras starp minēto cilvēku interesēm un 2-3 privātu komersantu peļņas iespēju. Ja šādas bezmaksas datubāzes nebūtu, sabiedrība būtu spiesta normatīvos aktus pirkt no privātā sektora, kā tas ir ar NAIS, kā tas ir ar „Lursoft”.

Es gribu vēl nedaudz piebilst par vēsturi. No 90.gadu sākuma līdz pat 2011.gada februārim valsts no budžeta Tieslietu ministrijas personā finansēja privāto datubāzi NAIS, jo vairāku Tieslietu ministrijas štata darbinieku pamatpienākums bija veidot NAIS saturu, tātad arī konsolidēt normatīvos aktus NAIS vajadzībām. Savukārt NAIS ir privātveidojums, un valsts iestādes, to skaitā pati Tieslietu ministrija, tā materiālus abonē par naudu. Lielāku ačgārnību es vispār nevaru iedomāties. Un tādējādi valsts finansē šo privāto komersantu divkārt, gan nodarbinot savus algotos darbiniekus NAIS uzturēšanā, gan pēc tam pērkot NAIS saturu valsts iestāžu vajadzībām. Un NAIS gada abonēšanas maksa bija 900 latu, un tā samazinājās tikai tad, kad Tieslietu ministrijas uzdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gadā veido savu bezmaksas portālu.

Un arguments, ka privātais sektors varētu oficiālo publikāciju veikt lētāk, nav patiess, jo NAIS īpašnieki ar Tieslietu ministrijas darbinieku rokām uzbūvēto datubāzi piedāvāja pārdot valstij par 2 miljoniem latu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Čepānes kundze.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

 

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupas locekļi, Sarkanajā zālē uz īsu tikšanos mūs jau gaida Katalonijas parlamenta bijušie deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Lolita Čigāne... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Aleksands Sakovskis... nav, Juris Viļums... nav. Ir? Juris Viļums ir zālē. Dzintars Zaķis... ir, Igors Zujevs... arī ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 31.maija sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” un uzsākām debates par 42. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu.

Turpinām debates. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Vissliktāk ir debatēt pirmajai pēc pusdienām.

Čepānes kundze, es jūs ļoti cienu, tādēļ jo īpaši aicinu nemaldināt kolēģus par šī priekšlikuma būtību. Šī priekšlikuma būtība nav nedz kādu privātpersonu, nedz uzņēmumu lobēšana. Šī priekšlikuma būtība paredz, ka līdz brīdim, kamēr konsolidētie tiesību akti Latvijas Republikā nav oficiālā publikācija, to konsolidāciju var veikt jebkurš, ne tikai „Latvijas Vēstnesis”, un tas ir tas, ko paredz šis priekšlikums. Nevis aizliegt „Latvijas Vēstnesim”... Tieši otrādi, „Latvijas Vēstnesim” tas ir jādara! Bet vajag ļaut to darīt arī citiem, tajā skaitā komersantiem, ja viņiem ir tāda vēlme. Tādēļ ir svarīgi nejaukt oficiālo publikāciju ar konsolidētajām versijām, lai nemaldinātu šo konsolidēto versiju lietotājus. Mēs šobrīd jau redzam, ka „Latvijas Vēstnesis” savos reklāmas materiālos rāda, ka www.likumi.lv - tās ir oficiālās publikācijas. Nu, tās nav oficiālās publikācijas! Šiem konsolidētajiem tiesību aktiem ir tikai informatīvs raksturs, un neviens neatbildēs par kļūdām šajās publikācijās. Un, ja mēs cilvēkiem sakām, ka šī ir oficiālā versija, kuru valsts ir nodrošinājusi, tad būtu jāpasaka, ka tur arī nebūs nekādu kļūdu, bet kļūdas ir un diemžēl ne reti. Tādēļ mūsu priekšlikums nav nekādā pretrunā ar valsts funkcijas pildīšanu, bet - tieši otrādi! - korekti paredz vienlīdzīgas tiesības gan „Latvijas Vēstnesim”, gan arī citiem konsolidēt tiesību aktus... Visiem citiem, kuri vēlas to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst?

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Jā. Es komisijas vārdā gribu vēl piebilst, ka komisijā bija informācija, ka uzņēmēju sludinājumi „Latvijas Vēstnesī” sastāda tikai vienu ceturto daļu no visiem oficiālajiem obligātajiem, sludinājumiem.

Un otra informācija. Mūs iepazīstināja ar neatkarīgu ekspertu pētījumu, proti, ka 80 procenti no uzņēmējiem paši izmanto šo www.likumi.lv. Es arī aptaujāju vairākus šeit, zālē, sēdošos deputātus, un arī viņi, tāpat kā Juridiskās komisijas locekļi, izmanto šo www.likumi.lv, un līdz ar to nenoliedzami tādai privātkompānijai kā NAIS rodas zaudējumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākamais ir 43. - Vējoņa kunga priekšlikums, kas komisijā, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 45.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 46. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un līdz ar to, ja deputāti ir piekrituši iepriekšējiem trijiem priekšlikumiem, es lūdzu atbalstīt 47.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 50. -Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 51. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Vējoņa, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 22.pantu. Komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 52. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Juridiskā komisija ir iesniegusi arī 53.priekšlikumu, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 54. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 55. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 58. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 60. - Juridiskās komisijas tehniska rakstura priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāds pats ir 61.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 62. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 64. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 64. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 65, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Un pēdējais ir 65. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi! Es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, Nr.250/Lp11, pirmajā lasījumā.

Grozījumi likumā ir nepieciešami trīs svarīgu iemeslu dēļ.

2012.gada 1.aprīlī Ministru kabinetā tika pieņemts rīkojums par valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” reorganizāciju un par veselības ministra tiešā pakļautībā esošas pārvaldes iestādes - Slimību profilakses un kontroles centra - izveidošanu, tāpēc ir nepieciešams likumā mainīt šo iestāžu nosaukumus.

Otrkārt. Līdz šim termins „karantīna” noteica ierobežojošus pasākumus ārstniecības iestādē, bet, piemēram, gripas sezonas laikā karantīnas pasākumus nepieciešams noteikt arī izglītības, sociālās aprūpes un citās iestādēs. Grozījumi paredz, ka pašvaldības būs tiesīgas pēc Slimību profilakses un kontroles centra vadības ieteikuma pieņemt lēmumu par karantīnas noteikšanu.

Un treškārt. Lai veicinātu finanšu līdzekļu ekonomisku izlietojumu un administratīvā sloga samazināšanu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, Veselības inspekcijai tos pārvaldes uzdevumus, kuri attiecas uz uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kā arī uz sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādēm, ir lietderīgi nodot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Līdz ar to netiks dalītas kompetences starp divām ministrijām - Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, bet turpmāk šo uzdevumu pārraudzīs Zemkopības ministrija.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 8.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā. Pamatodamās uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, tā lūdz izskatīt komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”.

Kopumā otrajam lasījumam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas paredz Valsts augu aizsardzības dienestam uzticēt arī novērtēšanas sistēmas uzturēšanu un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - zemkopības ministres priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 6. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pirmajam lasījumam.

Grozījumu būtība ir tāda, ka sakarā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem nav vairs nepieciešama uzņēmumu pārreģistrēšana, pieteikšana ierakstīšanai Komercreģistrā vai likvidēšanas ierakstīšana. Un līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 5.panta pirmo daļu un 17.¹ pantu. Un tas ir tādēļ, ka šis iepriekš minētais likums ir atcelts.

Līdz ar to komisijas vārdā es... Vispirms par steidzamību?

Sēdes vadītāja. Jā, vispirms par steidzamību.

E.Smiltēns. Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku!

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā mēs gaidīsim līdz šī gada 4.jūnijam, un sēdē tas tiks izskatīts 7.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 7.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, dokuments Nr.237.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi 36 priekšlikumus.

Sāksim skatīt priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā.

1. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz apdrošināšanas stāža palielināšanu uz 25 gadiem valdības rosināto 20 gadu vietā. Nav komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Reformu partija izstrādāja un iesniedza priekšlikumus likumā „Par valsts pensijām” šādā redakcijā: tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem. Tātad jautājums ir par 25 gadiem.

Pamats šim likumam „Par valsts pensijām” ir 1995.gadā izstrādātā pensiju reformas koncepcija, no kuras, protams, dažas lietas ir paņemtas, dažas savukārt aizmirstas. 1995.gada 1.martā 5.Saeima rīkoja ārkārtas sēdi, kas ilga veselu dienu, lai tikai lemtu par pensiju jautājumu un šo reformu. Šajā koncepcijā teikts par pensiju pirmo līmeni. Visi iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem tiek ietverti shēmā ar obligātajiem maksājumiem no algām, citiem ienākumiem vai aktīviem. Pensiju veido pamatpensija un papildpensija. Pilna pamatpensija pienākas personām, kurām ir pilns apdrošināšanas stāžs. Tas ir 47 gadi. Pensijas apmēru samazina par 2 procentiem par katru gadu, par kuru nav veiktas iemaksas. Savukārt pirmais trūkums pensiju likumdošanā ir tas, ka ir noteikts, ka tiesības uz darba pensiju tiek iegūtas pat tad, ja ir ļoti niecīgs darba stāžs - pieci gadi. Tas ļauj lielu darba mūža daļu vispār nepiedalīties sociālā budžeta veidošanā un par salīdzinoši nelielu līdzdalību saņemt valsts garantētu darba pensiju. Līdz šim likumdošanā pastāv norma, ka apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, un, kā atzīst eksperti, tas ir viens no iemesliem, kādēļ tagad sociālais budžets nespēj izturēt šo slodzi. Protams, Latvija vienmēr grib būt pirmajā vietā, un arī šajā jautājumā attiecībā uz tik mazu darba stāžu - desmit gadi - Latvija līdz šim ir bijusi Eiropā pirmajā vietā.

Ja mēs parēķinām, ko rāda konkrētais priekšlikums, tad šai normai spēkā stāšanās laiks ir 2025.gads. Personas, uz kurām attieksies šī norma, ir dzimušas 1960.gadā. Ja mēs zinām, ka padomju laikos tomēr visiem bija jāstrādā, tad varam secināt, ka līdz Latvijas neatkarības atgūšanai šie cilvēki bija nostrādājuši vismaz desmit gadus. Ja mēs skatām, kas notiek neatkarīgajā Latvijā, tad no 1991.gada līdz 2025.gadam ir 34 gadi, un, no šodienas skaitot līdz 2025.gadam, ir divpadsmit ar pusi gadu, kuru laikā vēl var sakrāt darba stāžu, ja tiešām iepriekšējos divdesmit gadus... divdesmit divus gadus cilvēks ir pastaigājies un nav apgrūtinājis sevi ar darbu.

Galvenais komisijas deputātu iebildums bija tas, ka mēs jau nesaprotam, kāda ir situācija valstī un kāds ir bezdarbs. Jāteic, ka līdz šim brīdim mēs neesam saņēmuši no Labklājības ministrijas datus un aprēķinus, ar kuriem varam pierādīt, ka cilvēki 65 gadu garumā šajā valstī nevar nostrādāt vismaz 25 gadus, un tad rodas jautājums, kāda ir vajadzība palielināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem un noteikt minimālo darba stāžu - 20 gadi. Ja augstskolu mēs pabeidzam 25 gadu vecumā, tad 20 gadus pastrādājam un četrdesmit piecos gados esam brīvi, jo zinām, ka valsts par mums jau parūpēsies, būs visāda veida pabalsti un būs arī valsts pensija. Un varbūt ir pienācis laiks beidzot šajā valstī pateikt, ka strādāt ir goda lieta, un tā ir goda lieta attiecībā uz visiem tiem cilvēkiem, kuru darba stāžs ir 30, 40 un 50 gadi un kuri patiesi dod ieguldījumu sociālajā budžetā.

Reformu partija savā programmā kā prioritāti ir izvirzījusi ekonomisko attīstību... darba vietu radīšanu. Pēc septiņu mēnešu darba pagājušajā nedēļā mēs lēmām par būtiskiem nodokļu samazinājumiem. Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja mūsu kolēģa izstrādāto Latgales reģiona rīcības plānu 2012.-2013.gadam. Tas pierāda: ja grib lietas Latvijā sakārtot un grib rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem, tad var to izdarīt.

Lai sakārtotu pensiju sistēmu, lai Latvijas iedzīvotāji tai uzticētos, ir daudz darāmā. Ir pozitīvi, ka labklājības ministre ir apstiprinājusi, ka pēc Jāņiem sāks strādāt darba grupa, lai skatītu demogrāfijas jautājumus, un Reformu partija ierosina skatīt arī jautājumus, kas attiecas uz visiem trijiem pensiju līmeņiem. Un tādēļ visus, kas ciena tos cilvēkus, kuri rūpīgi un pacietīgi strādā šajā valstī, kas uzskata, ka darbs ir dzīves pamats un kas ir 10.Saeimā arī balsojuši par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, lai 2030.gadā Latvija būtu plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts... Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai. Šeit katrs varēs īstenot savus mērķus, nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās...

Sēdes vadītāja. Bišofas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)

Es ļoti atvainojos, jūs nedrīkstat aizrādīt sēdes vadītājam. Ir Kārtības rullis, kurš visiem jāievēro, un, ja cilvēks vēlas runāt, tad zāle viņam var atļaut to darīt. Tā ka, ja zāle atļauj, tad, lūdzu, turpiniet, Bišofas kundze.

I.Bišofa. Paldies.

...latviešu valodas bagātībā un citu valodas zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā. Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.

Es aicinu kolēģus balsot „par” un būt visiem kopā atbildīgiem arī par sociālo budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Ašeradens. Jā. Paldies par - varbūt es varētu teikt - spožo uzstāšanos, bet es gribētu atgādināt, ka mēs runājam par minimālo pensijas stāžu, kas ir nepieciešams, lai kvalificētos vecuma pensijai. Un es gribētu teikt, ka valdības programma šobrīd paredz diezgan drastisku šo pensijas vecuma celšanu. Tā līdzšinējā situācija - tie bija 10 gadi. No 2014.gada būs 15 gadi, bet, beidzoties pensiju reformai, jau 20 gadi - tātad tiks palielināts par divām reizēm, tiks dubultots šis vecums.

Un mums jāatgādina, ka, raugoties no savas pozīcijas, tiešām likās: varbūt mums visiem jākvalificējas vidējam pensionēšanās darba stāžam, kas šobrīd ir 36 gadi... Taču dzīve ir ļoti dažāda, un mēs noteikti... komisijas vārdā arī to es varētu teikt, ka 25 gadu darba stāža noteikšana, lai kvalificētos vecuma pensijai, varētu izslēgt milzīgu skaitu iedzīvotāju no tiesībām saņemt pensiju. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir nesamērīgi!”) Tas būtu nesamērīgi daudz.

Tā ka es aicinu balsot...

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Zatlera Reformu partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

2. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums un 3. - deputāta Klementjeva kunga priekšlikums - būtu jāskata kopā. Šie priekšlikumi paredz piecu bērnu un bērnu invalīdu vecākiem tiesības uz pensiju piecus gadus agrāk, ja darba stāžs ir 25 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā. Tātad priekšlikumi paredz šo stāžu samazināt, ļaujot atvieglot pensionēšanās nosacījumus šiem vecākiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Ašeradens. Paldies.

4. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kurš paredz tiesības par katru bērnu doties pensijā attiecīgi vienu, divus, trīs vai četrus gadus agrāk. Nav komisijā atbalstīts.

Taču, ņemot vērā, ka līdzīga rakstura priekšlikumus bija iesnieguši arī pozīcijas deputāti, Labklājības ministrija uzskatīja, ka par šo jautājumu ir vērts diskutēt tālāk. Tāpēc jūnija beigās Labklājības ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas skatīs demogrāfijas jautājumus kopumā, iekļaujot arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 5. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz atstāt spēkā pašreizējo invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību, nevis valdības rosināto. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 6. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kurš būtu jāskata kopā ar 6., 7. un 8.priekšlikumu, kuri paredz būtiski un inovatīvi mainīt apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Tas būtu par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 11. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz atcelt 8.pantā pirmajā lasījumā atbalstīto tiesību normu, kas nodrošinātu elastīgāku pārmaksātā pabalsta summas atgūšanu. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Centīšos jūs sevišķi ilgi neaizkavēt, bet vēlos teikt tā: ja uzmanīgi palasām pirmā lasījuma redakciju, tad redzam, ka tur ir tāda īpaša lieta, ko mums piedāvāja Ministru kabinets un izstrādāja, manuprāt, nopietni ierēdņi Labklājības ministrijā. Un kas tagad iznāk? 32.panta pirmās daļas... vienpadsmitās daļas pirmais teikums: „Ja vecuma vai izdienas pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības summu.” Šī naudiņa, kolēģi, tiek maksāta no speciālā budžeta. Bet tālāk mani ļoti samulsināja otrais teikums, un tādēļ mans priekšlikums ir šo otro teikumu izslēgt: „Ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemamā pabalsta summu.” Šeit ir runa par apgādnieka zaudējuma pensiju, kuru arīdzan maksā no speciālā budžeta, bet pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu nav sociālās apdrošināšanas budžeta jautājums. Pēc šī te manis tikko nolasītā teikuma, ja tas tiek saglabāts likumā, kolēģi, iznāk, ka apgādnieka zaudējuma pensiju bērnam no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam jebšu, ja viņš turpina mācības, tad vēl ilgāk, tūlīt pēc vecāku nāves nevar piešķirt. Bet bāriņtiesa šo lēmumu pieņem ļoti strauji. Jo bērnam kaut kur ir jābūt. Un ļoti bieži šis bērns nonāk pie saviem tuvākajiem radiniekiem vai vecvecākiem, sliktākajā gadījumā - bērnunamā. Un, lūk, tad, kad tiek piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, tā tiek piešķirta ar dienu, kad šīs tiesības radās, tātad arī tas ir atpakaļejošs periods, mēs ņemsim no apgādnieka zaudējuma pensijas nost naudiņu šim bērnam. Šis atskaitījums, kolēģi, ir no apgādnieka zaudējuma pensijas, nevis no valsts vecuma pensijas, kā iepriekš runāts šajā vienpadsmitajā daļā. Tādēļ es, kolēģi, ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā likums „Par sociālo drošību”, kur skaidri un gaiši norādīts, ka sociālā atbildība iestājas no 15 gadu vecuma, tiešām visiem spēkiem centīšos šo jautājumu izskaidrot gan šiem radiniekiem, gan vecvecākiem, gan arī pašiem jauniešiem un aicināšu, lai viņi apgādnieka zaudējuma pensiju noformē uz sava vārda, lai pensija viņiem vismaz no 15 gadu vecuma ir aizsargāta. Un no tās neko tādā gadījumā noņemt nevarēs.

Es ļoti lūdzu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

Nākamie priekšlikumi - 12., 13., 14. un 15. - būtu skatāmi kopā. Tie paredz paplašināt apdrošināšanas stāžam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1991.gadam, proti, Latvijas pilsoņiem, ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam paredz pielīdzināt obligāto aktīvo militāro dienestu neatkarīgi no dienesta vietas un alternatīvo dienestu. Līdzšinējā prakse neparedzēja ieskaitīt darba stāžā laiku, kad dienesta vieta bija ārpus PSRS teritorijas. Tie ir deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Kolēģi! Kas slēpjas aiz tiem cipariem, kas parādījušies tabulā? Līdz šim likuma neprecizitātes dēļ Latvijas pilsoņiem, kuri dienējuši ārpus Latvijas, proti, bijušajā PSRS teritorijā, bija liegta iespēja ieskaitīt darba stāžā gadus, kas pavadīti armijā. Tādējādi aptuveni 4000 Latvijas iedzīvotāju, kuri karoja Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, kā arī aptuveni 1000 iesaucamo Latvijas pilsoņu, kuru karaspēka daļas dislocējās Čehoslovākijā, Vācijā, Polijā, Ungārijā un tā tālāk, zaudēja divus gadus no stāža, kas, pārrēķinot attiecībā uz pensijas lielumu, ir aptuveni 10 latu. Vēl vairāk - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ne reizi vien ir kļūdījusies, interpretējot likuma normas, kuras attiecas uz dienestu armijā. Rezultātā daudziem pensionāriem ticis izdarīts pensijas pārrēķins samazinājuma virzienā.

Man ir liels prieks, ka Labklājības ministrija ar lielu atsaucību līdzdarbojas izklāstītās problēmas risināšanā. It īpaši gribu pateikties Ašeradena kungam, kas izdarīja visu iespējamo, lai padarītu minēto likuma normu caurspīdīgu un saprotamu ne tikai ierēdņiem, bet arī parastajiem iedzīvotājiem.

Starp Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem šajā reizē bija vienprātība par to, ka padomju laikā armijā iesauktajiem nebija iespēju izvēlēties, kur noritēs viņu dienests. Un tādēļ ir nepieņemama situācija, ka likums apdala tos, kuri dienēja Vācijā vai „karstajos” punktos. Pateicoties komisijas un ministrijas konstruktīvam darbam un jūsu atbalstam, es ceru, tagad mēs varam panākt, lai visiem iesauktajiem un daļai virsnieku - Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu - neatkarīgi no dienesta vietas gadi, kas pavadīti armijā, tiktu ieskaitīti darba stāžā.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ivanovai-Jevsejevai.

12.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Līdzīgi ir ar 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Runājot par nākamajiem trim priekšlikumiem - 16., 17. un 18.priekšlikumu -, jāteic, ka situācija ir pilnīgi pretēja. Tātad tie ir grozījumi, kuri paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt ne tikai obligāto aktīvo militāro dienestu, bet arī virsdienestu PSRS bruņotajos spēkos neatkarīgi no dienesta vietas. Un šādus labojumus, ņemot vērā to, ka izšķiršanās - būt vai nebūt virsdienestā - ir bijusi katra indivīda brīva izvēle, komisija nav atbalstījusi.

Tātad 16. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums - nav atbalstīts.

17. - deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Šie priekšlikumi ir skatāmi kopā. Tikko izskanēja, ka tie ir skatāmi kopā... Cienījamie kolēģi! Komisijas lēmums neatbalstīt šos priekšlikumus - abus aizsardzības ministra priekšlikumus, kā arī manu priekšlikumu, kuri, kā teica Ašeradena kungs, pēc būtības un pēc satura ir vienādi, var kļūt par īstu traģēdiju lielai topošo pensionāru kategorijai, jo Latvijas pilsoņiem, bijušajiem virsniekiem, uzkrājas desmit vai padsmit gadu, kas pavadīti PSRS armijā. Un tie nav tikai virsnieki klasiskajā izpratnē, tie ir gan militāro orķestru mūziķi, gan hokeja komandu ārsti, kas bija armijas pakļautībā, gan citi speciālisti, kuri apzinīgi strādāja, cerot uz pienācīgām vecumdienām. Pastāv maldinošs priekšstats, ka par šo periodu viņi saņem Krievijas Federācijas militāro pensiju, bet tā nav. Tātad tie gadi atbilstoši spēkā esošā likuma redakcijai nav pielīdzināmi darba periodam un attiecīgi neparādās stāžā. Tas nozīmē, ka, palielinot obligātā apdrošināšanas stāža periodu, daudzi latvieši vispār var palikt bez vecuma pensijas.

Jā, formāli Latvijas pilsoņiem virsdienests ir pielīdzināms stāžam, ja cilvēki bija iesaukti aktīvajā virsdienestā pēc obligātā karadienesta, taču, kā atzina VSAA, pierādīt šo faktu gandrīz nav iespējams, jo dokumentos bieži vien nav redzams dienesta raksturs, līdz ar to likuma norma šodien gandrīz nestrādā un prasa pārstrādi. Tam pilnīgi piekrīt Aizsardzības ministrija, kas lūdza komisiju beidzot izlemt jautājumu par virsdienestā bijušajiem karavīriem latviešiem un to detalizēti arī argumentēja komisijas sēdē.

Arī Labklājības ministrija piekrita, ka cietušo rindās var parādīties jau minētie Afganistānā dienējušie latvieši (No zāles dep. I.Čepāne: „Krievijas pilsoņi!”), pilsoņi. Tagad viņiem ir apmēram piecdesmit, piecdesmit pieci gadi, un, kad pēc desmit gadiem šie cilvēki sasniegs pensijas vecumu, viņiem būs īsta traģēdija tas, ka afgāņu karā pavadītie gadi izkrituši ne tikai no dzīves, bet arī no pensijas. Un Viņķeles kundze pat piekrita, ka pienāks laiks, kad izņēmuma kārtā „afgāņu” jautājums varbūt tiks izskatīts pozitīvi. Taču likumdevēji nevar rīkoties pēc varbūtības principa. Respektīvi, mēs esam tie, kas izlemj Latvijas iedzīvotāju likteņus. Turklāt situācija, ka Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija nevar vienoties savā starpā, kārtējo reizi liecina par to, ka valdībā nav vienotības.

Nav vienotas vīzijas par pensiju reformas un sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības virzību. Vai tas nenozīmē, ka Valda Dombrovska komandā notiek arvien spēcīgāka šķelšanās, ka premjera monolītā parādījusies plaisa? Domstarpības starp ministriem tikai vairo neuzticību varai. Tas ir acīmredzami, Čepānes kundze.

Bet šodien mēs, cienījamie kolēģi, varam pierādīt pretējo ar savu balsojumu par taisnīgumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ivanovai-Jevsejevai.

Vai komisijas vārdā kāds vēlas kaut ko piebilst?

A.Ašeradens. Paldies Ivanovas-Jevsejevas kundzei. Bet gribu atgādināt, ka VIENOTĪBA tomēr valdībā vēl ir. (No zāles: „Tikai saskaņas nav!”) Saskaņas nav, jā, tas taisnība.

16. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 17. - deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 18. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas grozījums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 20. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kas paredz ievērojami paplašināt apdrošināšanas stāžam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, proti, laikā, kad jau bija ieviests sociālais nodoklis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 21. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums - attiecas uz šo pašu tēmu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 22. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums, kas paredz lēzenāku pensionēšanās vecuma celšanu, nekā tas bija paredzēts valdības priekšlikumā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums daļēju atbalstu ir ieguvis komisijas sēdē tikai tādēļ, ka savā priekšlikumā es ierakstīju, ka, sākot no 2016.gada, pensionēšanās vecums ir paaugstināms par trim mēnešiem gadā.

Es, kolēģi, tik tiešām ļoti, ļoti ilgi strādādama šajā sistēmā, esmu godprātīgi uzklausījusi iedzīvotājus. Esmu uzmanīgi ieklausījusies mūsu sadarbības partneros, kuri piedalījās arī komisijas sēdē, turklāt ne vienu reizi vien, - es runāju par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, es runāju par Latgales Senioru aliansi, kas nesen ir nodibināta -, un mēs kopā arīdzan ar pozīcijas deputātiem piedalījāmies Rēzeknē viņu lielajā sanāksmē. Arī par Latvijas Pensionāru federāciju, kas maijā sanāca, bet nepaspēja savus priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu, taču noteikti iesniegšot trešajam lasījumam... Viņi visi kā viens, cienītie kolēģi, teic, ka 2014.gadā ir par agru uzsākt pensionēšanās vecuma palielināšanu.

Būsim pavisam godīgi: kur tad mēs aicināsim personas pirmspensijas vecumā un ko mēs darīsim ar šīm personām? Tas, ka likumā ir norma par tiesībām priekšlaicīgi, divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma, pensionēties, saņemot 50 procentus no aprēķinātās pensijas, protams, ir viens solītis pretī šīm personām. Bet cilvēkiem būtu jāsniedz atbalsts gan mūžizglītībā, lai viņiem būtu iespējas pārkvalificēties, gan daudz lielāks atbalsts būtu nepieciešams, lai attiecīgās personas varētu iesaistīties darba tirgū, jo tagad šie skaitļi ir visai skaudri. Un, ja runājam par personām pirmspensijas vecumā, manuprāt, mēs nevaram vairs runāt tikai par tām personām, kurām ir 55 un vairāk gadu, jo jārunā arī par personām, kurām ir 45 un vairāk gadu. Jo Nodarbinātības valsts aģentūras informācija par šāgada pirmo ceturksni... pavaicājot, kāda ir situācija personām no 45 gadu vecuma, kuras ir stājušās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē, uzzinām, ka tādu ir vairāk nekā 43 procenti. Kolēģi, tas ir ļoti, ļoti satraucošs skaitlis!

Vienā no Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs. Viņa uzstāšanās... teikšu pavisam atklāti, nekas godīgs tur neiznāca, jo izrādījās, ka mūžizglītības jautājumos nekas vēl skaidrs nav. Ķīļa kungs tajā dienā bija „trīs vienā personā”, kā viņš teica, tajā skaitā arī labklājības ministrs. Un ko tad mēs darīsim ar šīm personām? Arī par to vēl īstas skaidrības nav.

Tādēļ es domāju, kolēģi, ka mums būtu jāļauj valdībai ļoti čakli strādāt, visiem spēkiem censties atrisināt gan nodarbinātības, gan mūžizglītības jautājumus, kā arī īstenot daudzas citas labas ieceres Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzsākt pensionēšanās vecuma pagarināšanu ne agrāk kā 2016.gadā. Es domāju, ka Latvijas cilvēki šo mūsu labo soli noteikti atbalstītu un saprastu.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt manu - 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst? Tātad 22.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Deputāti vēlas balsojumu. Par 22., jā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 34, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 23. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Ziniet, ja jāsaka godīgi, augsti godātie deputāti, es gaidīju šodien tādu vērienīgu diskusiju kā no rīta par finansēm. Tāpēc, ka mēs šodien lemjam par cilvēkiem, aptuveni 250 tūkstošiem mūsu Latvijas iedzīvotāju. Paldies labklājības ministrei, ka atnāca pie mums. Bet kur ir veselības ministre? Kāpēc viņa nepārliecina mūs, ka latvieši vai vispār Latvijas Republikas iedzīvotāji tagad var atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā? Es pateikšu. Zaķa kungs man visu laiku traucē runāt, bet es pateikšu. Tu zini... jūs zināt, ka 40 procenti vīriešu nevar sasniegt šo vecumu. Cik veselīgi vajag dzīvot visus savus jaunības gadus, lai sasniegtu šo vecumu - 65 gadus - ar mūsu diagnostiku, ar mūsu protezēšanas iespējām, ar mūsu rehabilitācijas pasākumiem? Saprotiet: latvieši nevar izdzīvot līdz 65 gadiem! Tas nozīmē, ka Circene vispār neinteresējas par to, kas notiek parlamentā. Es komisijā viņu neesmu redzējis jau vairāk nekā gadu. Viņa kaut kur slēpjas. Es saprotu, ka viņai ir pilnīgi citas lietas vai štelles - sakārtot visu Infekcijas slimnīcu, pēc tam pamainīt valdi Stradiņos, neskatoties... nepaskatoties, kas tur notiek blakus slimnīcai. Bet atnākt uz parlamentu un pateikt: mēs tik labi dzīvojam Latvijā, ka varam atļauties iet pensijā 65 gados... Mēs nevaram neko! Mēs finansējam Veselības ministriju kā pēdējo salīdzinājumā ar visām pārējām Eiropas valstīm. Cilvēki trūcīgāk dzīvo tikai Rumānijā un Bulgārijā. Bet mēs - mēs pirmie ieslēgsim šo ātrumu un 2020.gadā 65 gadu vecumā iesim pensijā saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu. Es uzskatu, ka šodien pietrūkst diskusijas un... mani nepārliecināja dokumentācija, kura ir komisijā par to, kas tagad notiek ar veselības nozari. Mēs nevaram šodien atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā. Mēs nevaram ieguldīt naudu medicīnā, tāpēc nevaram no cilvēkiem prasīt, lai viņi konkurē darba tirgū, kad sasnieguši 63 vai 64 gadus. Ko mēs darām? Mēs speciāli palielinām pensionēšanās vecumu ar cerību, ka cilvēki nevarēs šo vecumu sasniegt un nomirs. Tas nav godīgi! Ja jūs kā valdošie politiķi tuvākajos gados neieguldīsiet medicīnā miljardus... miljardus, lai izglābtu mūs no šīs bedres... Tikai Latvijā var notikt tā, ka mūsu slimnīcas teritorijā cilvēks mēnesi miris noguļ un neviens nepamana viņu. Tikai mūsu valstī var izstumt no pieņemšanas nodaļas cilvēku, kuram asinis... (No zāles: „Tek!”) gandrīz. Pareizi man palīdz kolēģi. Bet mēs ņēmām un pacēlām - no 65 gadiem. Kur vēl jūs redzat tādus briesmīgus stāstus, kas notiek Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā šodien? Es domāju, ka Zatlera kungam bija jācenšas palīdzēt šai slimnīcai izkļūt no šīs situācijas. Es uzskatu, ka šodien mēs nevaram to darīt. Un kauns, ka veselības ministre slēpjas no deputātiem. Neatnāca ar smuku paziņojumu, ka mums... kādā stāvoklī šodien atrodas mediķi. Tāpēc ka...

Galvenais, ko es gribu pateikt: ja mēs nevaram cilvēkiem garantēt, ka viņi var pieteikties pie ģimenes ārsta, ja mēs nevaram garantēt normālu rehabilitāciju, ja mēs nevaram atļauties diagnostiku cilvēkiem pirms pensijas, tad mēs nevaram spiest viņus strādāt līdz 65 gadiem. Un, pamatojoties uz visiem šiem emocionālajiem izteikumiem, es lūdzu atlikt šo jautājumu un atgriezties pie varianta, ka mēs vēl pagaidīsim un iesim ar tādu priekšlikumu, ka 62 gadi ir viss, ko varam atļauties šodien. Es saprotu: kamēr esam jauni un nerūpējamies tik cītīgi par veselību, varbūt mūs tas neuztrauc, bet reāli... Kad jūs aizejat pie vēlētājiem, tad redzat, kādi izskatās mūsu pensionāri 63-64 gados... Viņi nevar reāli konkurēt darba tirgū. Un paskatieties, kādi izskatās japāņu pensionāri, kuri staigā pa Vecrīgu! Vot, tiem jau var... var atbalstīt 65 vai 70 gadu vecumu kā pensionēšanās vecumu. Bet šodien mēs to nevaram atļauties.

Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu vispār izņemt no darba kārtības, kamēr mēs nevarēsim pacelt mūsu veselības apstākļus līdz tādam līmenim, ka reāli varam prasīt no cilvēkiem darbu.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam. Likumprojektu nevar izņemt no darba kārtības, jo tas ir iekļauts darba kārtībā.

Šobrīd mēs debatējam par 23.priekšlikumu.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Godātie deputāti! Vēlos komentēt dažus Klementjeva kunga izteikumus.

Viņš absolūti pareizi norādīja, ka mēs šobrīd nevaram atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā. Un to jau arī mēs nedarām. 65 gadu vecumā mēs dosimies pensijā 2025.gadā, pateicoties arī opozīcijas ierosinājumiem un arī Labklājības ministrijas uzskatiem, ar lēzenu soli pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu no 2014.gada par trim mēnešiem.

Tas ir pietiekams laiks, lai mums ar Klementjeva kungu būtu iespēja izvērtēt savu dzīvesveidu, lai būtu iespēja izvērtēt savu konkurētspēju darba tirgū, novērtēt iespēju tikt pārvēlētiem parlamentā vai varbūt lūkoties pēc cita darba, vai uzsākt savu biznesu.

Ar šo es vēlos teikt, ka signāls par to, ka cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par to, kādu dzīvesveidu viņš piekopj, cik konkurētspējīgs viņš ir darba tirgū, mums ir jāraida jau šobrīd. Tas, protams, neatbrīvo mūs no pienākuma nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi, stabilu sociālo budžetu tiem ļaudīm, kas jau šobrīd saņem pensiju.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tās vaidu runas par to, ka līdz pensijai jau neviens nenodzīvo, absolūti neatbilst patiesībai. Ir gandrīz pusmiljons pensionāru, tātad vismaz pusmiljons ļaužu līdz tam pensionēšanās vecumam tomēr ir nodzīvojuši.

Valdība šobrīd strādā pie nodarbinātības politikas pamatnostādņu izveides. Vakardien Ekonomikas ministrijā ministrs Daniels Pavļuts iepazīstināja ar industriālās politikas pamatnostādnēm, kas ir gatavas īstenošanai. Paldies Dievam, ir apstiprināta jauna profesionāla, godīga Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, kura ir apņēmības pilna revidēt arī bezdarbnieku programmas, pārapmācības.

Vēl. Vēlos norādīt, ka Klementjeva kungs teica, ka pensionāri nevar konkurēt darba tirgū. Pensionāriem nav jākonkurē darba tirgū! Darba tirgū ir jākonkurē pirmspensijas vecuma cilvēkiem, uz kuriem šobrīd arī tiek vērstas un kuriem tiek izstrādātas īpašas pārapmācības un nodarbinātības programmas.

Līdz ar to es tomēr aicinu sabiedrībai godīgi pateikt, ka Latvijā, gluži tāpat kā jebkurā citā Eiropas valstī, pensijā mēs iesim vēlāk. Jo mēs arī dzīvosim ilgāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Viņķeles kundzei.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Mani ļoti iedvesmoja tas, ko Klementjeva kungs ir teicis.

Es pateikšu vienu tēzi, ar ko mēs varētu raksturot visu minēto likumdošanas iniciatīvu. Jūs varētu vienkārši iedzīvotājiem paziņot: nomirsti līdz 65 gadiem, citādi tu apzodz valsti! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Elksniņa kungam.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst? Tātad 23.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē, deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 24. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir līdzīga rakstura. Ir atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas apkopo visus līdzšinējos... minētos trīs priekšlikumus un ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 26. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums (No zāles: „Nav tādas partijas vairs!”) Labi, labi... Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz vecuma pensijas stāža palielināšanu no 10 uz 15 gadiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek noteiktas tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz izdienas pensijas apliecību izsniegšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš vēl divus gadus paredz pagarināt līdzšinējo kārtību vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 30. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz pensiju piemaksu pārcelšanu uz pamatbudžetu jau ar 2013.gadu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Kad rakstīju šo priekšlikumu, es nekādā gadījumā vēl nevarēju prognozēt, ka mums būs iespēja tieši šodien noklausīties finanšu ministru. Un finanšu ministra runa mani vēl vairāk pārliecināja, lai es aicinātu jūs nobalsot par 30.priekšlikumu.

Jo, redzat, mums ekonomika attīstās. Finanšu ministrs teica, ka mūsu iedzīvotājs ilgojas pēc stabilitātes un izaugsmes, un finanšu ministrs mums šorīt apgalvoja, ka Latvijā nopietni ir sākusies strauja izaugsme un mēs esam uz izaugsmes ceļa.

Kolēģi! Ja ir sākusies strauja izaugsme, esam no krīzes ārā. Ja esam uz izaugsmes ceļa, kā teica Vilka kungs, tad kāpēc mēs nevarētu no valsts pamatbudžeta, sākot jau ar 2013.gada 1.janvāri, pārņemt piemaksas pie valsts pensijām valsts vecuma pensiju un invaliditātes pensiju saņēmējiem par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim? Jo, kolēģi, tie tomēr ir vairāk nekā 100 miljoni. Nu, lūk!

Un tādēļ... un, ja nu jūs to nevēlaties atbalstīt, tad es katrā gadījumā droši vien varu pieļaut, ka valdība, tajā skaitā Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, nemaz tik nopietni nav nolēmusi cīnīties ar pelēkajā zonā strādājošajiem, ar aplokšņu algām, ka viņi nav nolēmuši čakli cīnīties ar tiem, kuri nav varējuši vai nav gribējuši nodokļus nomaksāt.

Pretējā gadījumā man ir tiesības, šodien noklausoties mūsu finanšu ministru Vilka kungu, domāt, ka īstā straujā izaugsme... ka izaugsmes ceļš, kolēģi, tā pa īstam sācies tikai Finanšu ministrijā. Jo nevienā citā ministrijā... neviens cits ministrs nav varējis atļauties darbinieku, ierēdņu algas šogad paaugstināt un noteikt praktiski visas maksimālo algu apmērā, jo Finanšu ministrija ir tā, kura plāno budžetu un prot kaut kā pie sevis bāzes ciparu palielināt, lai pēc tam varētu jauku, nopietnu novērtējumu izdarīt saviem darbiniekiem.

Es, kolēģi, uzskatu, ka arī tie cilvēki, tie ierēdņi, kuri strādā citās ministrijās, kuri strādā valsts pārvaldes iestādēs, ir pelnījuši, lai arī viņu darbs tiktu novērtēts, citādi man, atkārtoju vēlreiz, šķiet, ka tā pa īstam uz izaugsmes ceļa - uz straujas izaugsmes ceļa! - ir tikai Finanšu ministrija.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt 30.priekšlikumu, ar kuru es aicinu pārcelt piemaksas pie valsts vecuma pensijām un invaliditātes pensijām ne ar 2014.gadu, bet jau ar 2013.gada 1.janvāri.

Domāju, ka te ir iespējams saspringt un šo lietu izdarīt. Un līdz ar to arī nebūs no rīta līdz vakaram jārunā, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā pietrūkst naudas, ka mēs nezinām, kur naudu ņemt, un tā tālāk. Jo, klausoties šādās runās, ļoti slikti pašreiz jūtas ne tikvien cilvēki, kuri saņem valsts vecuma vai invaliditātes pensiju, bet slikti jūtas arī viņu ģimenes locekļi. Un, jo vairāk mēs tā stāstīsim, runāsim, mēs... es uzskatu, ka mēs riskējam ar to, ka mēs nostādīsim paaudzes vienu pret otru. Un tas jau nu gan nebūtu pareizi darīts.

Aicinu atbalstīt 30.priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Kolēģi, lai nenostādītu ne vien paaudzes vienu pret otru, bet arī profesionālās grupas vienu pret otru, lai nenostādītu kopumā vienu sabiedrības grupu pret otru, kas saņem jebkāda veida finansējumu - vai tas būtu algās vai pensijās -, paturēsim prātā, ka ir zināmas kopsakarības starp sociālo budžetu un pamatbudžetu!

Barčas kundze brīnišķīgi argumentēja to, kādēļ pensiju piemaksas ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Es ceru, ka kolēģis Jānis Reirs sniegs īsu ieskatu pensiju piemaksas vēsturē un lēmumos, kas tika pieņemti, lai to sāktu maksāt no sociālā budžeta.

Bet ir vēl arī tādi apsvērumi, ka, piemēram, pedagogu algas arī ir jāapmierina, tāpat mediķu algas, tāpat valsts pārvaldē strādājošo algas. Un šeit īsa piezīme: Finanšu ministrijā cilvēkiem par to ārkārtīgi smago un atbildīgo darbu, ko viņi ir veikuši, maksimālais atalgojums - tiem, kam tas tiek izmaksāts, - tiek izmaksāts esošā budžeta ietvaros, un tam nav papildu finansējuma. Līdz ar to tas apliecina vienīgi to, ka Vilka kungs un Bajāres kundze, Finanšu ministrijas valsts sekretāre, spēj balansēti un ļoti atbildīgi saimniekot un atrast motivējošus faktorus esošā budžeta ietvaros.

Barčas kundze pilnīgi noteikti zina, ka algas ir jāpalielina arī sociālās aprūpes centros. Vēl vairāk! Sociālās aprūpes centri ir jāreformē. Barčas kundze noteikti zina, ka tas arī maksā noteiktu naudu.

Līdz ar to saliksim kopā visas izvēles, kas pie augošas ekonomikas mums ir jāapmierina, un būsim atbildīgi, par to lemjot! Budžetā ir ietāmēta piemaksu pārlikšana 2014.gadā, un es aicinu arī šo lēmumu nemainīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Viņķeles kundzei.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, es gribētu īsi piebilst.

Tas pamatojums, ko Viņķeles kundze teica... es pilnībā viņai piekrītu, bet... Mēs varētu varbūt līdz 2014.gada 1.janvārim tikt arī skaidrībā, kāpēc tad tas tika ielikts sociālajā budžetā. Ja mani atmiņa neviļ, tad no 2002.gada līdz pagājušajam gadam sociālo nozari pārvaldīja Zaļo un Zemnieku savienība (No zāles: „Kauns!”), un man prieks, ka Barčas kundze beidzot ir sapratusi, ka ne tur ir ielikts... Bet mēs pa šiem diviem gadiem varbūt varētu saprast, kāpēc tas bija ielikts tur, tajā budžetā, nevis pamatbudžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Debates slēdzu. Piedodiet, debates jau bija slēgtas...

Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst?... Vai jūs vēlaties piebilst kaut ko komisijas vārdā?...

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Tā, paldies.

Nākamais ir 31. - deputāta Klementjeva priekšlikums, kurš paredz atjaunot ar 2012.gada 1.janvāri pārtrauktās piemaksas pie vecuma invaliditātes pensijām piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Es gribu atgādināt jums, ka pieteikums Satversmes tiesā jau ir iesniegts un Satversmes tiesa ir pieņēmusi šo pieteikumu. Un mēs komisijā lūdzam ministru dot mums godavārdu, ka, ja mēs tiesā vinnēsim, tad tiks atlaists - kā minimums! - valsts sekretārs. Tāpēc, ka iznāk tā, ka viņš visu laiku pārkāpj Satversmi - iesniedz likumprojektu, kurš tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, un zaudē... Mēs ne pirmo reizi Satversmes tiesā vinnējam ar Saeimas kolēģiem no „Saskaņas Centra”. Ļoti žēl, ka mēs nedabūjam šo godavārdu no ministra, ka tad tiks atlaists šis ierēdnis. Bet es gribu brīdināt kolēģus: tiem, kuri balsos pret manu priekšlikumu, pēc tam es pierādīšu ar Satversmes tiesas spriedumu, ka man bija taisnība. Lūdzu, tad aizejiet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pie Orlova kunga un publiski atvainojieties, ka jūs pārkāpāt Satversmi! Mums ir tāda interesanta kārtība, ka mēs nenesam nekādu atbildību par saviem balsojumiem.

Ja jūs izlasīsiet mūsu pieteikumu Satversmes tiesai, ja jūs sapratīsiet, kāpēc Satversmes tiesa pieņēma šo pieteikumu, tad jūs sapratīsiet, ka šodien vajag atbalstīt manu priekšlikumu.

Tas balsojums... Tas ir Satversmes pārkāpums, un tie ir cilvēki, kuri ne tikai balso, bet arī pasniedz augstskolās, viņi arī saprot, tas pārkāpums ir daudz smagāks - balsot pret Satversmi - nekā, pieņemsim, tas, ko izdarīja Kabanova kungs.

Sakarā ar to es lūdzu tos, kuri balsojumā neatbalstīs manu priekšlikumu: paņemiet izdruku, sagaidiet spriedumu un piesakieties, lūdzu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pie Orlova kunga!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Nu, lūk, godātie kolēģi! Tā kā ir mans priekšlikums un Klementjeva kunga priekšlikums, kas turpina vēl šo jautājumu par valsts pensiju piemaksām par darba stāžu, es gribētu tādā gadījumā, Reira kungs, atgādināt to vēsturi. Bet, ja nu atgādinām viens otram, tad nu tā taisnīgi, līdz pat sīkumiem!

8.Saeima - tad man nebija gods šeit būt - pieņēma lēmumu šajā jautājumā un sāka maksāt piemaksas par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tajā laikā labklājības ministre bija Dagnija Staķe, finanšu ministrs - Valdis Dombrovskis, premjers - Einārs Repše. Tāda ir tā vēsture. (Starpsaucieni no zāles: „Ū, ai, ai, ai, ai, ai!”, „Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Tātad ļoti labi ir pateikts, kurš ir ierosinājis veikt šīs piemaksas pensionāriem, kam ir vismazākie ieņēmumi. Viņiem ir iespēja... bija iespēja saņemt visus šos gadus šīs pensijas. Bet jūs, atrazdamies pozīcijā visus šos gadus, nepapūlējāties saprast, ka tas ir slikti - no tā fonda saņemt... ņemt no vienas puses un pārcelt uz pareizo - jūsuprāt, pareizo - vietu.

Bet es gribētu paturpināt Klementjeva kunga domu par to, ka viņš mums visiem lūgs, lai mēs atvainotos... lai atvainotos visi, kas balsos „pret”. Es gribu atgādināt, ka daudzi „Saskaņas Centra” pieteikumi nav pieņemti Satversmes tiesā. Tad nu par tiem mēs nerunāsim? Par tiem mēs nerunāsim? Bet ir arī tādi pieteikumi, kuri ir zaudējuši tiesā, Klementjeva kungs! Viens, piemēram, bija par sociālajām iemaksām, par pensiju aprēķinu no faktiskām sociālajām iemaksām, nevis no deklarētām sociālajām iemaksām. Un, Klementjeva kungs, „Saskaņas Centrs” ir zaudējis! Es lūdzu visus pieteicējus, 20 cilvēkus no „Saskaņas Centra”, atvainoties visiem tiem Saeimas deputātiem, kas balsoja par šo un vinnēja Satversmes tiesā.

Paldies. Un lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Debatēs vārds deputātam Uldim Augulim. (Starpsauciens no zāles: „Vilks apēda zaķa ...” Zālē smiekli, aplausi.)

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Cienītā ministres kundze! Ja jau mēs runājam par to, kas ir darīts vai nav darīts, tad... Reira kungs, jūs tad droši vien nebijāt vēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, bet Saeimā bijāt. Jau tad, 2010.gadā, manā vadībā Labklājības ministrija bija izstrādājusi koncepciju, kādā veidā mēs šo jautājumu par ilgtermiņa sociālā budžeta nodrošinājumu varam virzīt. Šobrīd arī ministres kundze daļu no šiem jautājumiem virza un turpina virzīt pareizā virzienā. Šeit nebūtu droši vien pamata runāt par to, ka nekas netika darīts. Tika piedāvāts gan finanšu ministram Repšes kungam, gan finanšu ministram Vilka kungam šo jautājumu risināt jau divus gadus atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Auguļa kungam. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst? Nē.

Es saprotu, ka deputāti lūdz balsojumu par 31.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

32. - deputāta Klementjeva priekšlikums, kas paredz atjaunot 2006.gada normu... pārejas noteikumu normu, kura deva iespēju daļai personu, kurām vecuma pensija bija piešķirta priekšlaikus un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz likumā noteiktā vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai bija turpinājušas strādāt un tāpēc nebija saņēmušas priekšlaikus piešķirto vecuma pensiju, pieprasīt vecuma pensijas piešķiršanu no jauna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Nē, deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

33. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz vēl uz diviem gadiem saglabāt līdzšinējo praksi. Ir runa par tiesībām uz priekšlaicīgu pensijas piešķiršanu par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Lūdzu mani uzklausīt vēlreiz - un šodien pēdējo reizi! - saistībā ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”.

Kādēļ izstrādāju 33.priekšlikumu? Paskaidrošu, lai jums būtu skaidrs.

Latvijā, gan Liepājā, gan Daugavpilī, gan Rīgā, gan Brocēnos, dzīvo un cenšas iztikt, un gaida savu iespēju priekšlaikus pensionēties atbilstoši pirmajam un otrajam sarakstam tie cilvēki, kuri ir strādājuši smagos un kaitīgos vai īpaši smagos un īpaši kaitīgos darbos.

Kolēģi! Iepriekšējā periodā, 90.gadu sākumā, darba devējs par šīm personām, par šiem darbiniekiem, maksāja paaugstinātu sociālo nodokli. Lūk, par personām, kuras strādāja sevišķi kaitīgos darba apstākļos, darba devējs maksāja 75 procentus, par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos - 50 procentus.

Mēs droši varam šodien manu priekšlikumu neatbalstīt, jo, kā esmu informēta, personas pašas vērsīsies Satversmes tiesā, un, es domāju, pierādījums būs šis paaugstinātais sociālais nodoklis, kas darbojās Latvijā vēl pirms valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, un šie darba devēji godprātīgi šo nodokli maksāja. Maksāja dēļ viena aprēķina - dēļ tā, ka viņi nevar nodrošināt pietiekami labus darba apstākļus. Te ir runa, piemēram, par karstajiem cehiem „Liepājas Metalurgā”, kur... Tikai tagad - arīdzan ar mūsu, iepriekšējā Saeimā strādājušo deputātu, atbalstu - šis kredīts tika garantēts un „Liepājas Metalurgā” šie jautājumi tika sakārtoti. Un pilnīgi iespējams, ka visi iepriekšējie gadi viņiem paliks tikai „Liepājas Metalurga” vēstures istabās...

Un, lūk, uz šodienu situācija ir tāda, ka tās personas - vīrieši, kuri strādāja pēc otrā saraksta, - var pensionēties 62 gadu vecumā. Tātad tagad, kad mums uz šodienu jau ir pilnais pensijas vecums... Un tādēļ cilvēki gan zvana, gan paši ierodas pie mums tikšanās reizēs un aicina, un lūdz vismaz vēl uz diviem gadiem... Jo cilvēki Latvijā tic un cer, ka situācija uzlabosies, ka būs iespējas darba tirgū strādāt, ieņemt tādus atbilstošus amatus vai darīt tādus atbilstošus darbiņus, kas viņu jau tā sabojātajai veselībai būtu pa spēkam... kaut gan arī šeit, mūsu tabulā un likumprojektā, kā neliels mierinājums ir komisijas izstrādātais 36.priekšlikums, kas atļauj šīm personām pensionēties divus gadus pirms oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas (protams, nosakot, kādam ir jābūt kopējam darba stāžam un cik lielam ir jābūt darba stāžam, kas ir uzkrāts, strādājot kaitīgos vai sevišķi kaitīgos darba apstākļos). Es aicinu: kolēģi, nav daudz to cilvēku Latvijā, cienīsim viņus! Nav vajadzīgi tik lieli naudas līdzekļi, lai nevarētu to izdarīt uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina. Es domāju, palūkosimies, kā... Mēs te ar Reira kungu tagad cenšamies „spīdēt” ar vēstures faktiem... Centīsimies atcerēties tos faktus! Kad Latvijā deviņdesmitajos gados maksājām sociālo nodokli, šie darba devēji godprātīgi samaksāja gan tos 75 procentus, gan 50 procentus no konkrētā darbinieka darba algas, jo tajā laikā neviens nevarēja piešķirt kādu sociālu pakalpojumu, ja darba alga būtu tikai uzskaitīta; par to bija jābūt nodoklim nomaksātam.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu - 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - referents Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka komisija ļoti rūpīgi uzklausīja gan Barčas kundzes priekšlikumus, gan arī nākamo - Klementjeva kunga priekšlikumu. Ņemot vērā, ka līdz šim esošās normas ir bijušas mainīgas vai lejupkrītošas, Labklājības ministrija izstrādāja un komisija atbalstīja priekšlikumu, par kuru Barčas kundze jau runāja, un, manuprāt, tas ir izcils ilgtermiņa kompromiss šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

34. - deputāta Klementjeva priekšlikums, kurš paredz paaugstināt vecumu, kādā rodas tiesības uz pensijas piešķiršanu par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 35. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Un pēdējais - 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru jau minēja Barčas kundze. Tas paredz stabilizēt situāciju saistībā ar tiem, kuri strādājuši smagos un sevišķi kaitīgos apstākļos. Ir komisijas izstrādāts un komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Paldies, cienījamie kolēģi, par izturību. Līdz ar to visi 36 priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu jūs balsot par likumprojektu kopumā, atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības...

A.Ašeradens. Paldies. Es labprāt vēl...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jā, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu?... Ir par īsu noteiktais termiņš. Vai varētu 5.jūniju?

A.Ašeradens. 5.jūnijs?

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Ašeradens. Paldies.

5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - referente Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 239/Lp11.

Kā jau nosaukumā ir minēts, runa ir par nekustamā īpašuma atsavināšanu Kuldīgas ielā 2, lai izveidotu jaunu satiksmes mezglu, gan brauktuvi, gan arī kājāmgājēju celiņu, Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā.

Pirms otrā lasījuma Juridiskā komisija lūdza Rīgas pašvaldību iesniegt papildu informāciju, vai tiešām ir apsvērti visi, arī citi - alternatīvie - tehniskie risinājumi šīs satiksmes vietas pārbūvei, un esam šādu informāciju saņēmuši. Rīgas domes Satiksmes departaments ir iesniedzis projektētāja - SIA „PRO VIA” - informāciju, ka alternatīvu risinājumu gadījumā būs nepieciešams izbūvēt vairākus krustojumus, radīsies 17 papildu konfliktpunkti saistībā ar transportlīdzekļiem un tiks samazināta pārredzamība, kā arī risinājums būs par 100 tūkstošiem latu dārgāks nekā piedāvātais.

Pirms otrā lasījuma tika saņemts arī viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tā būtība ir tāda: no atsavināmo īpašumu saraksta izslēgt šķūnīti ar kadastra apzīmējumu 0100-061-0140-009, jo šis šķūnītis nav nostiprināts zemesgrāmatā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Es lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties debatēs runāt par šo priekšlikumu? (No zāles: „Runāt par to? Par šķūnīti debatēt?!”) Deputāti atbalsta priekšlikumu.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Paldies, kolēģi!

5.jūnijs ir piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir vairāk redakcionāls labojums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir redakcionāls labojums, kuru atbalstām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka Arī ar 3.priekšlikumu ir tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - deputātu Līdakas un Vējoņa priekšlikums, kurš nosaka, ka likums deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt ierobežojumus ģenētiski modificētu organismu - kultūraugu - audzēšanai aizsargājamās dabas teritorijās. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. un 8.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums...

I.Līdaka. Es atvainojos! Atvainojos... 6.priekšlikums pazudis...

Sēdes vadītāja. 24.lappuse.

I.Līdaka. Jā.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. un 8.priekšlikums pēc būtības ir identiski, atšķiras tikai pēc... teiksim, pēc juridiskās formas. Komisija ir atbalstījusi deputāta Blumfelda priekšlikumu - izslēgt... pēc būtības šī priekšlikuma mērķis ir atcelt pirmajā lasījumā iebalsotos grozījumus 22.panta otrajā daļā... tos, kas ierobežoja pašvaldību tiesības noteikt no ģenētiski modificētiem organismiem brīvu teritoriju statusu. Lūdzu atbalstīt 7. - deputāta Blumfelda priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 8. - deputātu Līdakas un Vējoņa priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir pēc formas identisks, un varētu uzskatīt, ka tas ir iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tā ir atsauce uz Eiropas Savienības likumdošanu. Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.jūnijs.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts deputātu Smiltēna, Zaķa, Zatlera, Ozoliņa un Bišofas iesniegums - turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma. Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpināsim sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - referents Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.951 - „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Minētais grozījums ļauj mums pilnveidot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu, papildināt ar pieredzējušiem Ārlietu ministrijas diplomātiem, tiem nezaudējot ne rangu, ne stāžu.

Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - referente Daina Kazāka.

D.Kazāka (ZRP).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.261/Lp11).

Likumprojekta mērķis ir noteikt pienākumu tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, iekļaut visās programmās reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotos raidījumus un sižetus, ja tie... ja pēdējie ir izteikuši šādu vēlmi.

Izskatot minēto likumprojektu, deputāti uzklausīja nozares speciālistus, to skaitā Latvijas Reģionālo televīziju asociāciju, un vienojās aicināt Satiksmes ministriju sagatavot priekšlikumus otrajam lasījumam, ņemot vērā Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas ieteikumus. Šādu risinājumu komisijas deputāti atbalstīja vienbalsīgi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Kazāka. Šā gada 14.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par tiem grozījumiem Prokuratūras likumā, kurus izstrādāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un par kuriem šodien es stāstīju mūsu sēdes pirmajā daļā. Varu vēlreiz tikai apstiprināt, ka komisija ļoti rūpīgi sagatavoja šos priekšlikumus, respektēja Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Prokuroru biedrības viedokli. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Jūnijs?

A.Loskutovs. Jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūlijs. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr.254/Lp11)”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - referente Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģes un kolēģi! Kopīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs uzklausījām ekspertus un iepazināmies ar šo likumprojektu, un tajā sēdē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konstatēja, ka šie likuma grozījumi ir tieši Sociālo un darba lietu komisijas kompetencē, jo tiem ir visai mazs sakars ar zinātni un izglītību.

Tāpēc mūsu komisija lūdz noteikt Sociālo un darba lietu komisiju kā atbildīgo komisiju, un šīs komisijas deputāti, kas bija klāt tajā sēdē, tam piekrita.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr.254/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - referents Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu motivēt komisijas lēmumu.

Jautājumam par psihologa darbību reglamentējošo likumu izstrādi ir diezgan gara priekšvēsture.

Pirmo likumprojektu, kas regulētu psihologa darbu, Latvijā jau 2009.gadā mēģināja izstrādāt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tās vadītājas Lailas Riekstas-Riekstiņas kundzes vadībā. Toreiz inspekcija kā pamatojumu šāda likuma nepieciešamībai minēja problēmas ar psihologu atzinumu kvalitāti; tie bieži vien bija izšķirīgi bērnu tiesību aizsardzības iestāžu lēmumos par bērna tālāko nākotni.

Tajā laikā psihologa rakstīts atzinums, ja tas bija neprofesionāls... Valstī nebija nevienas institūcijas, kas to izvērtētu un vainīgo sauktu pie atbildības, kā arī nebija nekādu vienotu kritēriju ne atzinuma rakstīšanai, ne paša psihologa kvalifikācijas noteikšanai.

Minētais likumprojekts diemžēl līdz skatīšanai Saeimā nenonāca.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2010.gada maijā kopā ar psihologu asociācijām panāca vienošanos par to, ka nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu, kas reglamentētu nozares profesionāļu darbu. Psihologus apvienojošo organizāciju pārstāvji apņēmās sagatavot savstarpēji saskaņotus priekšlikumus nozares darba reglamentēšanai. Likumprojekta sagatavošanā iesaistījās arī Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Psihologu apvienība un Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Likumprojektu 10.Saeima savā 2011.gada 8.jūlija sēdē izskatīja pirmajā lasījumā, kā atbildīgo komisiju nosakot Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma darbu pie likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” turpināt, lūdza Izglītības un zinātnes ministriju sniegt atzinumu par to.

Saņemtais ministrijas atzinums vēstīja, ka likumam, kas reglamentētu psihologa profesiju un virkni šīs profesijas specialitāšu, kurām ir ietekme uz indivīdu, ir jābūt kā nozares likumam par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu kā sociālā pakalpojuma un/vai sociālās palīdzības veidu. Tādā pašā veidā - attiecīgās nozares tiesiskā regulējuma ietvaros - tiek reglamentētas arī citas profesijas Latvijā. Ir svarīgi jaunu profesiju reglamentēšanai Latvijā saglabāt sistēmisku pieeju, kas ir iedibināta līdz ar likumu „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Likumprojekts „Psihologu profesionālās darbības likums” pašlaik šos principus neievēro, tāpēc to būtu ieteicams nodot izstrādei Ministru kabinetam vispārējā kārtībā, lai visām iespējami iesaistītām ministrijām un valdības sociālo partneru un sadarbības institūcijām būtu iespēja piedalīties likumprojekta izstrādē un apspriešanā, kas, piemēram, ļautu identificēt arī citas nozarē ietilpstošās profesijas, kurām arī būtu nepieciešama šāda veida reglamentācija.

Ievērojot to, ka jau pašlaik vairāki Latvijas likumi, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, nosaka pienākumus valsts vai pašvaldību iestādēm to sniegto sociālo pakalpojumu skaitā nodrošināt psihologa pakalpojumus, atbildīgajai ministrijai par šā likuma izstrādi vajadzētu būt Labklājības ministrijai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi Ķīļa kunga parakstīto atzinumu, savā 23.maija sēdē nolēma atbalstīt ministra priekšlikumu, pārtraucot tālāko likumprojekta virzību Saeimā, kā arī uzdot likuma, kurš reglamentētu psihologu nozares darbību, izstrādi Ministru kabinetam.

Aicinu Saeimu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ašeradena kungam.

Uzsākam debates.

Vai Ašeradena kungs vēlas piedalīties debatēs? Nē. Tad debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Tikai divas lietas.

Pirmām kārtām jāteic, ka daudzi, kas ir šeit, zālē, nezina to, ka šis likumprojekts ir tapis ilgi - desmit gadus. Desmit gadus diemžēl nav bijis iespējams psihologiem vienoties par šādu likumu. Desmit gadus viņi savā starpā strīdējušies, desmit gadus dažādas asociācijas ir... viena piekritusi, otra nav piekritusi, pēc tam atkal ir dots atpakaļ... Man ir lūgums, lai Ministru kabinets šo jautājumu skatītu paātrinātā veidā, jo diskusijas šinī jautājumā ir bijušas plašas, likums par šo sfēru būtu jāpieņem, jo mums ir pietiekami daudz arī pseidopsihologu, kuri strādā un darbojas gan ar bērniem, gan ar veciem cilvēkiem un kuri tikai uzsit virsū durvīm savas tāfelītes... savas izkārtnītes, apgalvodami, ka viņi esot psihologi, un ņem pietiekami lielus honorārus par šo darbu. Tāpēc man ir lūgums, protams, atbalstīt to, ko Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi, - atdot šo likumprojektu Ministru kabinetam, lai to izstrādātu tālāk, bet raudzīties, lai tas notiktu ātrā tempā. Un es neredzu, ka... Šeit, Saeimā, laikam nekādas diskusijas vairs nebūtu nepieciešamas. Vienreiz mums tas striķītis ir jāpārcērt - jāpieņem ir radikāls lēmums šajā jautājumā, ir jāuzņemas Saeimai atbildība un šis likums jāpieņem! Bet lūgums būtu, lai tas tiktu ātri sagatavots no Ministru kabineta puses un šeit, Saeimā, pieņemts, jo nu jau ir pagājuši desmit gadi - man liekas, nav neviena likuma, kurš būtu tapis desmit gadus! - un mēs atkal esam nonākuši strupceļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Bērziņa kungam.

Debatēs vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (ZRP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Deputāti! Visi, kuri seko līdzi sēdes norisei!

Es gribu sākt savu runu ar pateicības izteikšanu tiem cilvēkiem, kuri ir veikuši diezgan nopietnas iestrādes šajā likumprojektā un aktualizējuši problēmjautājumus, kas ir saistīti ar psihologu pakalpojumu sniegšanu. Gribu pateikt paldies arī Sociālo un darba lietu komisijas visiem, pilnīgi visiem deputātiem, kuri ar izpratni izvērtēja šo likumprojektu un atbalstīja to, ka ir nepieciešams jauns likumprojekts, kura izstrādi uzņēmās Labklājības ministrija. Un gribu pateikt tiešām ļoti lielu paldies arī Ašeradena kungam, kurš veltīja ļoti daudz darba, lai pulcētu kopā psihologu organizāciju pārstāvjus, tātad šos nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai kopā ar šiem sociālajiem partneriem runātu par problēmjautājumiem.

Taču gribu ieskicēt dažas lietas, kuru dēļ tik daudz laika mēs pavadījām, lai izvērtētu, kādēļ ir nepieciešams jauns likumprojekts, ņemot vērā to, ka jau, kā Bērziņa kungs minēja, gandrīz desmit gadi pagājuši, kopš ir uzsākts darbs pie šādiem psihologu profesionālo darbību reglamentējošiem normatīviem dokumentiem.

Un, iepazīstoties ar šī likumprojekta saturu, arī ministrijas eksperti atzina to, ka bija neskaidras terminu definīcijas, likumprojektā ietvertā informācija dublējās ar profesijas standartā iekļauto informāciju.

Likumprojektā bija diemžēl iekļautas neesošas psihologu specializācijas jomas, un par to bija pārsteigti ļoti daudzi psihologu organizāciju pārstāvji. Nebija arī skaidri noteikta ministrija, kas atbildīga par šo sfēru, un nebija pārdomāta funkciju deleģēšana. Un jāteic, ka... (Zālē pamazām pieaudzis troksnis.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
>Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izturieties ar cieņu pret runātāju!

I.Vanaga. Un jāteic, ka nebija arī skaidri...

Sēdes vadītāja. Latkovska kungs! Ainar!...

I.Vanaga. ... nebija arī pietiekami skaidrs šis sertifikācijas modelis, tātad šī sertificēšanas sistēma.

Šis likumprojekts tiešām ir ļoti svarīgs un nepieciešams. Labklājības ministrija uzņēmās atbildību izstrādāt un virzīt šo likumprojektu, un mēs apņēmāmies iespēju robežās sniegt atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, jo tas ir saistīts ar reglamentētajām profesijām.

Lūgums tātad atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai iesniedzēju vārdā Ašeradena kungs vēlas ko teikt?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 31.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 15.30 komisijas telpās. Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Indijas grupa un interesenti! Tiekamies tagad 307.telpā - Ārlietu komisijas telpā. Būs profesore Ankrava, kas runās par Indijas apciemojumu. Laipni lūgti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Ingmārs Čaklais... nav, Lolita Čigāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Igors Pimenovs... ir... ir, ir, jā, un Aleksandrs Sakovskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 31.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2012. gada 31. maijā

Polijas Republikas Seima maršales V.E. Evas Kopačas (Ewa Kopacz) uzruna
Par darba kārtību
Likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” (Nr. 243/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 950)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- finanšu ministrs A.Vilks
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Līdaka
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. S.Mirskis
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Grigule
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. Dz.Kudums
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Grigule
	- dep. J.Dombrava
	- dep. N.Kabanovs
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Urbanovičs
	- dep. A.Brigmanis
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētaja S.Āboltiņa
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 274/Lp11) (Dok. Nr. 929, 929A)
Par likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 275/Lp11) (Dok. Nr. 930, 930A)
Par likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr. 276/Lp11) (Dok. Nr. 931, 931A)
Priekšlikumi par atbildīgo komisiju	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. V.Dombrovskis
Par likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 278/Lp11) (Dok. Nr. 938, 938A)
Priekšlikumi	- dep. A.Latkovskis (par)
	- dep. E.Demiters (pret)
Priekšlikums par atbildīgo komisiju	-dep. J.Ādamsons
Par likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 279/Lp11) (Dok. Nr. 941, 941A)
Priekšlikums	- dep. A.Loskutovs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 281/Lp11) (Dok. Nr. 943, 943A)
Priekšlikums	- dep. J.Dombrava (par)
Priekšlikums par atbildīgo komisiju	- dep. I.Mūrniece
Lēmuma projekts „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu” (Nr. 233/Lm11) (Dok. Nr. 937)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 24. maijā (Dok. Nr. 953)
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 7. jūnijā (Dok. Nr. 954)
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 14. jūnijā (Dok. Nr. 955)
Lēmuma projekts „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 234/Lm11) (Dok. Nr. 944)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 236/Lm11) (Dok. Nr. 962)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 237/Lm11) (Dok. Nr. 963)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Urbanoviča, Igora Meļņikova, Mihaila Zemļinska, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Ņikitas Ņikiforova, Aleksandra Jakimova, Vladimira Nikonova pieprasījums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā” (Nr. 7/P11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 890, 890A)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 277/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 935)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums” (Nr. 68/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 947)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Debates	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Čepāne
	- dep. R.Vējonis
	- dep. K.Eņģelis
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Čepāne
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Čepāne
Paziņojums
	- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 250/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 807, 936)
Ziņo	- dep. I.Bišofa
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 238/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 939)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 264/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 881, 940)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 237/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 946)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Debates	- dep. I.Bišofa
	- dep. A.Barča
	- dep. M.Ivanova-Jevsejeva
	- dep. M.Ivanova-Jevsejeva
	- dep. A.Barča
	- dep. A.Klementjevs
	- labklājības ministre I.Viņķele
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Barča
	- labklājības ministre I.Viņķele
	- dep. J.Reirs
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. A.Barča
	- dep. J.Reirs
	- dep. U.Augulis
	- dep. A.Barča
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” (Nr. 239/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 948)
Ziņo	- dep. D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 245/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 949)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 263/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 951)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 261/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 864, 952)
Ziņo	- dep. D.Kazāka
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 279/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 941, 941A)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr. 254/Lp11)” (Nr. 235/Lm11) (Dok. Nr. 945)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Lēmuma projekts „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu” (Nr. 233/Lm11) (Dok. Nr. 937)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Debates	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Vanaga
Paziņojumi
	- dep. I.Bišofa
	- dep. A.Lejiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 31.05.2012 10:14:06 bal001
Par - 62, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 31.05.2012 10:31:40 bal002
Par - 51, pret - 6, atturas - 24. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 31.05.2012 10:58:03 bal003
Par - 67, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (243/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 11:34:47 bal004
Par - 48, pret - 17, atturas - 16. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Ēku energoefektivitātes likums (276/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.05.2012 11:42:25 bal005
(atkartots balsojums).
Par - 45, pret - 41, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (278/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.05.2012 11:43:05 bal006
Par - 45, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (278/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.05.2012 11:43:48 bal007
Par - 65, pret - 19, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (278/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.05.2012 11:53:02 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 7.jūnijā

Datums: 31.05.2012 11:53:28 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 14.jūnijā

Datums: 31.05.2012 11:55:27 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (234/Lm11)

Datums: 31.05.2012 11:56:41 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (236/Lm11)

Datums: 31.05.2012 11:57:40 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (237/Lm11)

Datums: 31.05.2012 11:59:09 bal013
Par - 27, pret - 48, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā (7/P11)

Datums: 31.05.2012 12:00:53 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (277/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.05.2012 12:19:49 bal015
Par - 15, pret - 63, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 12:20:34 bal016
Par - 12, pret - 64, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 12:21:03 bal017
Par - 12, pret - 65, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 12:25:57 bal018
Par - 12, pret - 66, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 12:26:50 bal019
Par - 11, pret - 63, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:35:04 bal020
Par - 9, pret - 64, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:35:34 bal021
Par - 8, pret - 63, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:37:07 bal022
Par - 8, pret - 64, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:38:11 bal023
Par - 8, pret - 64, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:39:20 bal024
Par - 12, pret - 65, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:39:49 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:42:22 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (250/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:44:47 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā (238/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:46:15 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (264/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:46:41 bal029
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (264/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.05.2012 13:56:15 bal030
Par - 17, pret - 35, atturas - 35. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:03:01 bal031
Par - 38, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:12:32 bal032
Par - 39, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:12:59 bal033
Par - 38, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:13:26 bal034
Par - 39, pret - 41, atturas - 8. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:19:46 bal035
Par - 40, pret - 34, atturas - 15. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:38:06 bal036
Par - 38, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:43:49 bal037
Par - 40, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:44:45 bal038
Par - 39, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:50:43 bal039
Par - 38, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:52:02 bal040
Par - 49, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:55:21 bal041
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā (239/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 14:58:40 bal042
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (245/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 15:00:10 bal043
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (263/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.05.2012 15:01:57 bal044
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (261/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.05.2012 15:03:25 bal045
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (279/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.05.2012 15:05:26 bal046
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"”(Nr.254/Lp11) (235/Lm11)

Datums: 31.05.2012 15:15:09 bal047
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu (233/Lm11)

Frakciju viedokļi
2012.gada 31.maijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Un pirmais šodien pie mikrofona politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos īsi un kodolīgi paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par diviem jautājumiem.

Vispirmām kārtām – par Fiskālās disciplīnas līgumu. Šodien „Saskaņas Centrs” balsoja pret šo līgumu, jo mēs neesam gatavi ziedot Latvijas neatkarību eirozonas valstu problēmu risināšanā. Un turklāt Latvija nav eirozonas valsts un mums nav kur steigties un nav jārisina grieķu pensionāru problēmas.

Otrām kārtām – par frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju pensiju jautājumā. Runājot par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, vēlos informēt par to, ka Labklājības ministrija ir piekritusi kompromisam, daļēji akceptējot politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas un deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumus, to skaitā priekšlikumu atjaunot iespēju priekšlaikus doties vecuma pensijā tiem cilvēkiem, kuri strādājuši veselībai kaitīgās ražotnēs. Pēc garām diskusijām ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem komisijas sēdēs mūsu frakcijas pārstāvji vienojušies, ka cilvēki, kuri strādājuši veselībai kaitīgās ražotnēs, varēs doties pensijā divus gadus ātrāk par noteikto vispārējās pensionēšanās vecumu. Būtiski, ka šis atvieglojums ir beztermiņa, tas ir, šīs normas darbība nav ierobežota līdz kaut kādam noteiktam gadam.

Tādējādi mēs esam spējuši panākt Labklājības ministrijas piekāpšanos vairākos mums un mūsu vēlētājiem principiālos jautājumos.

Pirmkārt, Labklājības ministrija pilnībā pieņēma „Saskaņas Centra” priekšlikumu – pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniskāk līdz 2025.gadam, nevis līdz 2020.gadam, kā tika plānots iepriekš.

Otrkārt, samazināts darba stāžs, kāds nepieciešams, lai dotos pensijā vecāki, kuriem ir 5 un vairāk bērnu, kā arī tie vecāki, kuriem ir bērni invalīdi. Šīm iedzīvotāju kategorijām ir arī vienkāršota pati pensionēšanās procedūra.

Un, treškārt, panākta vienošanās par priekšlaicīgu pensionēšanos cilvēkiem, kas strādājuši kaitīgos apstākļos ražošanā.

Tomēr kopumā „Saskaņas Centra” nostāja paliek nemainīga: „Saskaņas Centrs” neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu principā. Mēs nevaram atbalstīt pensionāru stāvokļa pasliktināšanos, bet cīnāmies, ja var tā pateikt, par katru ierakumu.

Mēs apzināmies, cik sarežģīta demogrāfiskā situācija ir izveidojusies valstī, un šajā situācijā pats svarīgākais ir mīkstināt triecienu vecākajai paaudzei un nodrošināt pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātību. Mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā es jums svinīgi to solu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (ZRP).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē nedaudz satraucošā gaisotnē tika pieņemts ļoti svarīgs likums, ar kuru Latvija pievienojas starpvaldību līgumam par budžeta disciplīnu, proti, Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Un turpmākajās minūtēs es gribu nedaudz izskaidrot šī, pēc nosaukuma spriežot, sarežģītā dokumenta būtību.

Kādas saistības Latvija uzņemas līdz ar pievienošanos šim līgumam?

Pirmkārt, jāatzīmē, ka pilnā mērā šis līgums Latvijā stāsies spēkā tikai tad, kad mēs pievienosimies eirozonai.

Otrkārt, par saistībām, kuras Latvija līdz ar to uzņemsies. Valdība budžetu plānos līdzsvarā vai ar pārpalikumu (tā, kā tas ir, piemēram, šogad). Budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 0,5 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta; pie zema valsts parāda tas varētu sasniegt 1 procentu. Tātad saskaņā ar šī līguma nosacījumiem valdības gada budžeta parāds, ja mēs par atskaites punktu pieņemam šī gada iekšzemes kopprodukta prognozi, varēs būt robežās starp 65 līdz 135 miljoniem latu (aptuveni).

Šīs saistības no līguma oponentu puses tiek kritizētas kā nevēlamas, jo, pieņemot šādus nosacījumus, Latvijas valdība nevarēs aizņemties vairāk par noteikto ierobežojumu, lai stimulētu Latvijas ekonomiku, kad atkal būs uznākusi kāda ekonomiskā krīze vai kad, aizņemoties papildu līdzekļus, valdība, tos ieguldot ekonomikā, varētu veicināt tās ātrāku izaugsmi.

Lai atspēkotu šo kritiku, ir jāatzīmē divas lietas. Pirmkārt, šis līgums paredz pretciklisku fiskālo politiku. Tas nozīmē, ka valdībām būs jāveido uzkrājums. Un šis uzkrājums arī ir paredzēts ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, tātad – resursi ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Attiecībā uz argumentu, ka valdība nevarēs aizņemties, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, es gribu minēt dažus piemērus. Es nosaukšu piecas Eiropas valstis, kurām ir augsts valdības parāds – tāds valdības parāds, kas pārsniedz 100 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tās ir – Grieķija, Portugāle, Itālija, Īrija un Vācija.

Kā jūs zināt, no šīm piecām tikai Vācijas ekonomikā nepastāv finansiālas problēmas, pārējās valstis ar augstiem valsts parādiem šobrīd ir finanšu grūtībās.

Mūsu ekonomikas piemēri ir jāmeklē tuvāk, salīdzinot Igauniju, Latviju un Lietuvu. Igaunijas valdības parāds ir 6 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijas un Lietuvas – 40 procenti. Tātad, izvērtējot šos valstu ekonomiku modeļus, mums ir jāsecina, ka mums piemērotāki ir ekonomikas modeļi, kuros ir zems valdības parāds. Un, ņemot vērā, ka šobrīd mums tas jau ir saprātīgās robežās, mums ir jāturpina izvēlētā ekonomiskā politika un jāturpina to samazināt, pēc iespējas ievērojot šī līguma nosacījumus, kuram mēs esam pievienojušies.

Vēl. Es īsi atzīmēšu politisko nozīmību, kāda ir šim līgumam. Šī līguma noraidīšana būtu tāds notikums, kas nepārprotami vājinātu Latvijas pozīciju Eiropas Savienībā. Reformu partijas nostāja ir vērsta un arī turpmāk tiks vērsta uz Latvijas pozīciju stiprināšanu Eiropas Savienībā, un tāpēc mēs esam gandarīti, ka, lai arī ne vienbalsīgi, Saeima tomēr šodien ratificēja šo līgumu.

Paldies.

Uz redzēšanos.

Vadītāja. Paldies Eņģeļa kungam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

 

Labdien, klausītāji! Es papildināšu to, ko Eņģeļa kungs teica, ar to, ka īstenībā šajā fiskālajā līgumā nekā īpaši jauna nav; tas jau ir pieņemts, to mēs jau esam pieņēmuši Eiropas Savienības direktīvās un regulās. Gribu uzsvērt, ka līgums atbilst Latvijas interesēm stiprināt Eiropas Savienību. Padomājiet, – ja mums būtu bijusi Eiropas Savienība trīsdesmitajos gados, mēs nebūtu piedzīvojuši tās šausmas, ko mēs zinām, esam piedzīvojuši.

Un, otrkārt, šis līgums stiprina Latvijas suverenitāti. Mēs izvairīsimies no nonākšanas situācijā, kad jālūdz starptautiskā palīdzība, ar ko saistīta suverenitātes zaudēšana budžeta veidošanā. Mēs šādu fiskālo politiku jau tik un tā īstenojam.

Un gribu norādīt vēl uz to, ko jau Eņģeļa kungs teica. Par tām parādzīmēm, kuras tagad mums ir, mums ir tagad jāmaksā procentlikmes, tas ir, apmēram 200 miljoni latu gadā. Ja mēs būtu šādu fiskālo disciplīnu ievērojuši pirms krīzes, tad mums būtu šodien lieki 200 miljoni latu, ko mēs varētu ieguldīt mūsu tautsaimniecības attīstībā.

Un vēl. Tas arguments, ka fiskālais līgums var kaitēt izaugsmei, ir falšs arguments, jo mēs redzam, ka valstīs, kas ievēro fiskālo līgumu, piemēram, Igaunijā un Latvijā, un Lietuvā, un Slovākijā, un Vācijā, ir ekonomiskā izaugsme. Iespējams, ka atsevišķi vēl var nākt klāt papildu līgums par izaugsmi, kā, piemēram, Francijā jaunais prezidents Olanda kungs prasa. Un arī Eiropas Centrālās bankas jaunais direktors to prasa. Bet tas būs kopā ar šo fiskālo līgumu, būs saistīts ar to.

Ja mēs neratificētu fiskālo līgumu, tad mēs nevarētu ratificēt arī izaugsmes līgumu. Tā ka pareizi vien mēs esam darījuši, ka ar divām trešdaļām balsu esam ratificējuši fiskālo līgumu, un ar to tiek stiprināta Latvijas suverenitāte un drošība Eiropas Savienībā.

Vadītāja. Paldies Lejiņa kungam.

Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Es šodien esmu deleģēta, lai stāstītu jums par to, kā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija darbojas un strādā, kā strādā Sociālo un darba lietu komisija, kuru man ir tas pienākums vadīt.

Šodien, manuprāt, Saeima ir izdarījusi ļoti labu darbu, jo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais lēmuma projekts „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu” ir pieņemts, ir par to nobalsots, un Saeima tādējādi ir devusi Ministru kabinetam konkrētu uzdevumu – izstrādāt šīs jomas tiesisko regulējumu. Panākt vienošanos starp ministrijām – tas būs Ministru kabineta uzdevums, bet Saeima ir noteikusi konkrētus datumus – kad ir jāizstrādā koncepcijas, kad ir jāizvērtē situācija Latvijā un kad Saeimā ir iesniedzams Psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības likuma projekts. (Kā tieši šo likumu sauks – par to tad lems Ministru kabinets.) Mēs ļoti labprāt šādu likumprojektu sagaidīsim Saeimā, lai beidzot tiktu skaidrībā, ko īsti darīt un kā psiholoģisko palīdzību var saņemt ģimenes, kurās ir noticis kāds smags sociālais risks – tuvinieku, vecāku vai bērnu nāve – vai kurās ir bijuši dažādi vardarbības akti un tā tālāk. Tātad, manuprāt, ļoti, ļoti nopietns dokuments un ļoti nopietns uzdevums Latvijas Republikas valdībai.

Otra lieta, par kuru es gribu vēstīt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, ko šodien skatījām otrajā lasījumā.

Varbūt daži ļoti priecājas, bet es šodien neesmu tik priecīga. Man gribas teikt, ka esmu saskumdināta par to, ka neizdevās mums panākt vienošanos un zaudējām – šajā konkrētajā gadījumā zaudējām pozīcijai –, un Latvija uzsāk pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ar 2014.gadu, skaidri un gaiši apzinoties, ka pirmspensijas vecuma personām nav iespējas iekārtoties darba tirgū, mūsu veselības aprūpe nav tādā līmenī, lai cilvēki, kas ir vecumā līdz 65 gadiem, līdz 2025.gadam būtu laimīgi, priecīgi un visi varētu savu veselību uzlabot. Bet diemžēl tāds ir balsojums.

Vēl, protams, es domāju, ka mums vajadzēja panākt – bet diemžēl tā tas nav –, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim... Pirmajā lasījumā valdības iesniegtajos grozījumos likumā „Par valsts pensijām” noteiktais datums ir 2014.gads. Vēl joprojām turpinu uzskatīt, ka jau no 2013.gada valdība varētu saspringt un šo naudu, kas ir vairāk nekā 100 miljoni, sākt maksāt no valsts pamatbudžeta, bet diemžēl šādu vienošanos neesam panākuši.

Katrā ziņā man nepatīkami ir jums, klausītāji, ziņot, ka aizsardzības ministra Arta Pabrika iesniegtie priekšlikumi, kas atļautu ieskaitīt darba stāžā arī virsdienestu karavīriem un dienestu virsniekiem Latvijas Republikas armijā un Latvijas Republikas pilsoņiem – arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja pilsonis nesaņem citu valstu pensiju, diemžēl tika noraidīti.

Es vēlos teikt, ka turpināsim strādāt ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Aicinu mūsu sadarbības partnerus ļoti nopietni pārdomāt un savus priekšlikumus iesniegt, kā viņi to iepriekš jau darīja, kad likumprojekts tika gatavots otrajam lasījumam. Tie ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latgales Senioru alianse. Es viņiem saku lielu paldies par iepriekšējo sadarbību. Aicinu arī Latvijas Pensionāru federāciju savus izstrādātos priekšlikumus iesniegt Saeimā, jo otrajam lasījumam mēs tās priekšlikumus nesaņēmām. Un aicinu arī pārējās nevalstiskās organizācijas uzrunāt deputātus, uzrunāt komisiju, jo mēs komisijā vienmēr liekam darba tabulā arī mūsu sadarbības partneru labos priekšlikumus. Iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs, līdz pulksten 17.00.

Vēlos pateikt, ka šodien par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” nobalsoja „par” 49 deputāti no 56 pozīcijas deputātiem, pret bija 39, nevienam neatturoties.

Es ļoti ceru, ka kopīgiem spēkiem turpmāk mums tomēr izdosies kaut nedaudz uzlabot grozījumus likumā „Par valsts pensijām”.

Lai jums jauka šī nedēļas nogale! Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Nacionālajai apvienībai balsojums par Fiskālās disciplīnas līgumu nebija vienkāršs, jo Nacionālā apvienība ir veidojusies no dažādām organizācijām ar atšķirīgu redzējumu uz Eiropas Savienības procesiem (daļa no mums bija sākotnēji eiroskeptiķi, citi savukārt aktīvi iesaistījušies Eiropas integrācijas procesos), tomēr mēs panācām vienošanos, ka par šo līgumu ir jābalso „par”, un droši vien izšķiroši bija ģeopolitiskie faktori. Un gribu no sevis minēt arī argumentu, ka īstenībā jau tā ilūzija, ka mēs varētu tērēt ļoti lielu budžeta deficītu, ko bieži proponē „Saskaņas Centra” deputāti, ir tāda diezgan nesaprātīga, faktiski tas ir grūti iedomājams mūsu apstākļos. Un vienīgais, kas šādu deficītu varētu finansēt, ir neskaidras izcelsmes nauda no Austrumiem.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgas lietas, ko mēs šodien esam arī pārrunājuši ar koalīcijas partneriem, un šajā nedēļā virzību guva Imanta Parādnieka ideja par Demogrāfijas fondu un Goda ģimenes statusu, un mēs ceram, ka to izdosies īstenot un realizēt jau nākamajā gadā.

Manuprāt, ir ļoti nozīmīgi, ka mūsu koalīcijas partneri piekrita atbalstīt mērķdotācijas pašvaldību mākslas kolektīviem saistībā ar tuvojošamies Dziesmu svētkiem. Un būtisks būtu Kultūrkapitāla fonda finansējums šajā gadā un vienošanās par stabilu, pieaugošu Kultūrkapitāla fonda finansējumu nākamajā gadā, jo tieši nacionālā kultūra, Latvijas kultūra, ir tas, kas notur šo valsti, un kultūras joma tiešām ir tā, kas pēdējos gados ir visvairāk cietusi no šīs konsolidācijas.

Tāpat palielināms arī finansējums mūzikas skolām, valsts profesionālās izglītības iestāžu darba samaksai, kurš jau tā ir bijis zemāks nekā vispārējās izglītības iestādēs, un mēs esam arī panākuši vienošanos, ka tomēr šai darba samaksai finansējums ir jāatrod.

Tā ka šo jautājumu risināšana, kas bija jau sen apsolīta no Finanšu ministrijas puses, bet īsti nebija guvusi virzību, šodien ir mūsu sarunās zināmu virzību guvusi, un es domāju, ka tas, ko Nacionālā apvienība šajā nedēļā ir izdarījusi, ir panākums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Cilinska kungam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties. Lai veiksmīga pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos!