Piektdien, 10.decembrī, notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksme.        Sanāksmes sākumā Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju pārstāvji runāja par attiecībām ar Krievijas Federāciju saistībā ar Krievijas prezidenta V.Putina ielūgumu uz Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībām Maskavā. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka jānotiek dialogam starp Krieviju un Baltijas valstīm. "Ja sarunas balstās uz vienlīdzīgiem pamatiem, tad tajās ir jāpiedalās", teica Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. "Svarīgi zināt, kāda ir Krievijas nostāja un uzvedība un kāda būs mūsu atbilde", sacīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons. Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka šo valstu prezidenti varētu apmeklēt 9.maija pasākumus Maskavā, ja vien Krievija to neizmantos kārtējo pārmetumu izteikšanai un apņemas uzsākt pragmatiskas starpvalstu attiecības. Taču galīgais lēmums jāpieņem prezidentiem pašiem. Šajās svinībās būtu jāizmanto iespēja uzrunāt starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu vēsturi Otrā pasaules kara laikā, kā arī vajadzētu aicināt Krieviju atzīt okupācijas faktu.         Sarunas turpinājumā sanāksmes dalībnieki sprieda par tranzītu uz Kaļiņingradu un vienlīdzīgiem tirdzniecības un tranzīta nosacījumiem ar Baltijas valstīm, nonākot pie secinājuma, ka pēc Šengenas līguma tādai pašai brīvai tranzīta zonai būtu jābūt starp Baltijas valstīm un Krieviju.            Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO paver iespējas jaunu sadarbības formu meklējumiem, lai tādējādi saskaņotu un koordinētu valstu nostāju dažādos jautājumos. Baltijas Asamblejas vadītājs Jānis Reirs arī piekrita, ka viens no galvenajiem instrumentiem labas kaimiņu politikas veidošanai ir parlamentārā sadarbība.

       Otrdien, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.       Tikšanās ietvaros tika spriests par abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Latvijā un Francijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par Francijas Nacionālās Asamblejas vizīti mūsu valstī un par Francijas pārstāvju tikšanos ne vien sadarbības grupu līmenī, bet arī ar parlamenta komisiju deputātiem. Puses bija vienisprātis, ka politiskā līmenī attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, savukārt ekonomikas jomā viss to potenciāls nebūt nav izsmelts - investīciju piesaistes ziņā Francija ierindojas tikai 43.vietā. “Mēs esam kopīgas savienības dalībvalstis, kuras kopīgie likumi rada papildu drošību mūsu uzņēmējiem”, teica I.Ūdre.       Runājot par ES konstitucionālā līguma ratifikāciju, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijā nav paredzēts rīkot referendumu un līguma ratifikācijai parlamentā jānotiek, cik ātri vien iespējams. “Domājams, tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt viesi informēja, ka Francijas prezidents paudis uzskatu, ka ES konstitucionālā līguma ratifikācijai Francijā būtu rīkojama tautas nobalsošana.

Pirmdien, 6.decembrī

              Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas iekšpolitiskās un starptautiskās aktualitātes. ASV vēstnieks Latvijā mūsu valsti atstāj interesantā laikā - tiek veidota jaunā valdība, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kā arī drīzumā plānota Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikācija.              Tikšanās dalībnieki atzina, ka Latvijas un ASV divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas; tās joprojām attīstās un padziļinās.                I.Ūdre un B.Karlsons pārrunāja kopīgus projektus, kurus vēstniecība sadarbībā arī ar citām organizācijām īstenojusi, izglītojot sabiedrību par cilvēktirdzniecības jautājumiem un sākot programmu no cilvēktirdzniecības cietušo personu atbalstam. Vēstnieks informēja, ka šodien Rīgā sākās un trīs dienas turpināsies starptautiska tiesu konference, kurā dalībnieki no ASV, Skandināvijas valstīm un Latvijas spriedīs par šiem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka ASV arī turpmāk atbalstīs mūsu valsts centienus cīņā pret šo noziegumu.               Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi un atzīmēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu, kas veiksmīgi attīstījusies vēstnieka darbības laikā Latvijā.              Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar valsts robežas nostiprināšanu un drošību uz tām - tas, kā arī informācijas apmaiņas Baltijas valstu robežsardzes starpā sekmētu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības samazināšanu, kā arī, iespējams, terora draudu novēršanu.   

       Otrdien, 30.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Zezu (Ferdinando Zezza), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta Eiropas Savienības (ES) jautājumiem.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka ES konstitūcijas ratifikācija Latvijā tiks veikta iespējami ātri, jo nevienai no politiskajām partijām nav iebildumu pret tās ratifikāciju. Viņa arī pastāstīja, ka par ES konstitūciju mūsu valsts likumdošana neparedz tautas nobalsošanas nepieciešamību. Latvijā šo līgumu ratificēs parlaments, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī informēja, kā Latvijā ES jautājumos sadarbojas parlaments un valdība, uzsverot Eiropas lietu komisijas nozīmi.       I.Ūdre un F.Zeza arī sprieda par Baltijas Asamblejas nozīmi un turpmākās attīstības perspektīvu. Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas tika izveidota Baltijas Asambleja, visu trīs valstu kopīgais mērķis - integrācija ES un NATO - ir sasniegts, tagad ir jāveido sadarbība ES programmu pildīšanai, atzina Saeimas priekšsēdētāja.       Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja jaunās valdības veidošanas norisi Latvijā, mūsu valsts karavīru misiju Irākā un situāciju Ukrainā.      

       Trešdien, 24.novembrī, Eiropas lietu komisijas deputāti Staņislavs Šķesters (ZZS) un Valērijs Agešins (TSP) tikās ar Slovākijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Eiropas Savienības attiecību departamenta delegāciju.       Tikšanās sākumā S.Šķesters sveica delegāciju Saeimā un informēja par gaidāmo jaunās valdības veidošanu Latvijā.        Slovākijas Lauksaimniecības ministrijas Eiropas Savienības attiecību departamenta priekšsēdētājs Jans Husariks pastāstīja, ka vizītes mērķis ir veicināt sadarbību un uzzināt, kā notiek Ministru kabineta un parlamenta sadarbība Latvijā. Viņš informēja, ka Slovākijā ir izstrādāts sadarbības akts starp valdību un parlamentu, kas šobrīd vēl nav apstiprināts. J.Husariks arī sacīja, ka Eiropas Savienības attiecību departaments kā prioritātes ir izvirzījis cukura reformu un mežsaimniecības un lauksaimniecības attīstību, par kurām gaidāmas diskusijas viņa valsts parlamentā.        Sarunas turpinājumā S.Šķesters atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar to, ka iesniegto projektu skaits līdzekļu iegūšanai no ES struktūrfondiem ir liels un ka tiem nepieciešamais finansējums pārsniedz piešķirto līdzekļu summu. Viņš arī pastāstīja par to, kā Ministru kabinets un Eiropas lietu komisija sadarbojas ES jautājumos.       J.Husariks dalījās pieredzē, kā Slovākija panāk sev izdevīgākus nosacījumus un aizstāv savas intereses ES, sūtot valsts pārstāvjus uz Briseli un meklējot domubiedrus ES darba grupās un komisijās. "Ļoti svarīga loma ir ierēdņiem, kuri pārstāv valsti," viņš atzīmēja.         Tikšanās noslēgumā tika izteikta vēlme turpināt attīstīt sadarbību ar Latviju, to īpaši veicinot nodokļu un enerģētikas jomā.

       Otrdien, 16.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, it īpaši tagad, kad Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. “Tas liek daudz plašāk skatīties uz jautājumiem, kas skar cīņu pret terorismu, cilvēku tirdzniecību, efektīvu robežkontroli, nelegālās imigrācijas novēršanu un citas starptautiskas aktualitātes,” uzsvēra I.Ūdre.       Sarunas dalībnieki pieskārās parlamentu sadarbības aspektiem. Tika pārrunāta Krievijas Valsts Domes priekšsēdētāja Borisa Grizlova iespējamā vizīte Latvijā, kas veicinātu parlamentāro kontaktu aktivizēšanos. Sadarbība varētu veidoties parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī. Augsta līmeņa tikšanās kalpotu par zīmi, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības kļūst ciešākas.       Krievijas Federācijas vēstnieks pievērsās abu valstu ekonomiskajai sadarbībai, atzīstot, ka vēlētos veicināt lietišķo kontaktu attīstību. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar savstarpējo līgumtiesisko bāzi. Būtu jāstrādā pie tā, lai sagatavotie līgumi tiktu arī parakstīti un ratificēti, tai skaitā līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokli un nodokļu nemaksāšanu. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tas veicinātu ekonomisko sadarbību starp abām valstīm un uzņēmējdarbības intensificēšanos.        Otrdien, 16.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Petru Kordosu (Petru Cordos), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā tika runāts par divpusējās sadarbības attīstības iespējām.        Rumānijas vēstnieks P.Kordoss pauda prieku par Latvijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES) tik ļoti īsā laika periodā un uzsvēra, ka Latvijas un Rumānijas divpusējās attiecības ir veidojušās veiksmīgi, tomēr nepieciešama to padziļināšana. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību izveidot parlamentu sadarbības grupas abās valstīs.        P.Kordoss informēja par gaidāmajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām Rumānijā, kuras ir ļoti nozīmīgas, jo jaunajai valdībai būs jāpabeidz iesāktās ES iestāšanās sarunas trīs nopietnās sadaļās - konkurence, vide un iekšlietas un tieslietas. Rumānijas mērķis ceļā uz ES ir 2007.gadā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti, pastāstīja P.Kordoss. Tostarp Saeimas priekšsēdētāja apstiprināja, ka Latvija kā ES dalībvalsts atbalstīs Rumānijas virzību uz integrāciju ES un nodos iegūto pieredzi iestāšanās procesā.         Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja privatizācijas procesu norisi abās valstīs. P.Kordoss informēja, ka Rumānijā daudzus lielos uzņēmumus ir privatizējušas ārvalstu kompānijas, savukārt I.Ūdre pastāstīja, ka privatizācijas process Latvijā tika uzsākts pirms 10 gadiem un vēl arvien tiek risinātas problēmas, kas skar privatizācijas sertifikātu izmantošanu. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir svarīgi izlemt, kur privatizācijas procesā iegūto naudu ieguldīt.   

               Otrdien, 9.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lo Re (Maurizio Lo Re), kurš bija ieradies atvadu vizītē.               Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības abi sarunas dalībnieki novērtēja kā veiksmīgas - izveidojusies sekmīga sadarbība parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī, notikušas vairākas valstu augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņas.               Turklāt vēstnieka darba periods Latvijā sakritis ar mūsu valstij tik nozīmīgo Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesu, kas noslēdzās ar Latvijas pilntiesīgu dalību abās organizācijās. “Līdz ar Latvijas integrāciju ES un NATO struktūrās paveras jaunas iespējas kontaktiem ar Itāliju un divpusējo attiecību padziļināšanai visos līmeņos, tostarp ekonomiskajās attiecībās”, teica Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre.              Puses arī pārrunāja jautājumus, kas skar Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu. M. Lo Re informēja, ka Itālija plāno to ratificēt jau šogad, savukārt Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijā tas varētu notikt nākamā gada laikā.               Tikšanās noslēgumā I.Ūdre pastāstīja par neseno vizīti Romā, kuras ietvaros notika Sieviešu parlamentāriešu pasaules konference un kurā piedalījās pārstāves no vairāk nekā 140 valstīm. Tajā tika spriests par starptautiski aktuāliem jautājumiem, tostarp par bērnu aizsardzības problēmām.

        Pirmdien, 1.novembrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais tikās ar Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējiem un studentiem.        Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs D.Turlais sveica Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējus un studentus Saeimā.        Viesi uzsvēra, ka Latvijā vajag augsti motivētus cilvēkus, īstus karavīrus, lai varētu nodrošināt un atjaunot aizsardzības spēkus. D.Turlais pastāstīja, ka Latvijas bruņoto spēku reformas kontekstā notiek diskusijas par profesionālās armijas izveidošanu. "Svarīgi izanalizēt, kādi draudi pastāv, kāda aizsardzības sistēma ir jāveido," norādīja D.Turlais. Viņš arī akcentēja, ka tiek spriests par aizsardzības spēku rezervju veidošanu un apmācību.        Tika apspriests jautājums par nepilsoņu iesaistīšanu armijā. D.Turlais paskaidroja, ka jādara viss, lai integrētu nepilsoņus, taču, viņaprāt, automātiski piešķirt pilsonību pēc dienēšanas armijā būtu nepareizi.         Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Latvijas un Krievijas attiecības pēc mūsu valsts iestāšanās NATO, gaidāmās prezidenta vēlēšanas ASV un to ietekmi uz politiskajiem procesiem Latvijā, kā arī terorisma draudu novēršanu Latvijā.

        Otrdien, 26.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Branko Karatanu (Branco Caratan), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par Horvātijas vēstnieka vizīti mūsu parlamentā un atzinīgi novērtēja viņa veikumu abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanā. Viņš apliecināja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalstīs Horvātijas virzību uz integrāciju ES, kā arī izteica cerību, ka iespējami ātri Horvātija kļūs par pilntiesīgu dalībnieci Ziemeļatlantijas aliansē. "Horvātija ir stiprinošs spēks Balkānos," atzīmēja A.Ārgalis. Viņš arī uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi - Saeimā attiecību padziļināšanai ar vēstnieka valsti izveidota Latvijas un Horvātijas sadraudzības grupa.        Horvātijas vēstnieks B.Karatans akcentēja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Horvātijas neatkarību. Viņš novērtēja, ka starp abām valstīm izveidojušās draudzīgas attiecības, un pauda prieku par mūsu valsts sekmīgo integrāciju ES un NATO. Savukārt Horvātijas mērķis ceļā uz ES ir 2007.gadā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti, pastāstīja B.Karatans. Viņš arī raksturoja ekonomisko situāciju Horvātijā un izteica cerību, ka šajā jomā kontakti starp abām valstīm kļūs ciešāki. Aktivizējama arī sadarbība tūrisma sfērā, atzīmēja Horvātijas vēstnieks.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda ieinteresētību arī nākotnē padziļināt attiecības starp abām valstīm un pasniedza Horvātijas vēstniekam B.Karatanam piemiņas medaļu.