Tikšanās un vizītes

9.februārī (09.02.2005.)
     Trešdien, 9.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas vicepriekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski.     Kā informē Aizsardzības un iekšlietu komisija, deputāti uzklausīja Ģ.V.Kristovska ziņojumu par EP aktualitātēm drošības un aizsardzības jomā, tostarp Ārlietu komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā izskatītajiem jautājumiem, kā arī par viņa darbību Attīstības komitejā un EP politiskajās grupās.     Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas kopējās drošības politikas attīstības jautājumus, tostarp Eiropas drošības stratēģijas īstenošanas gaitu un ar to saistītos uzdevumus. Ģ.V.Kristovskis akcentēja, ka stratēģija vērsta uz to, lai tiktu palielinātas Eiropas aizsardzības un drošības spējas, panākot lielāku rīcības spēju un saskaņotību, kā arī efektīgāk izmantojot ES militāros resursus.      Sarunas gaitā tika skarts jautājums par ES transatlantiskās saites nostiprināšanu, kā arī efektīvu un līdzsvarotu partnerattiecību ar ASV veidošanas perspektīvas un Latvijas vietu šajos procesos.
8.februārī (08.02.2005.)
      Otrdien, 8.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Katerīnu Todu Beiliju, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.      Tikšanās ietvaros tika spriests par Latvijas un ASV sadarbības aktuāliem aspektiem.      Saeimas priekšsēdētāja apsveica vēstnieci ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un izteica cerību, ka arī nākotnē abu valstu attiecības attīstīsies veiksmīgi, padziļinoties sadarbībai politikas, ekonomikas un citās jomās.       Sarunas dalībnieces pievērsās abu valstu sadarbības parlamentārajai dimensijai, kontaktiem ar ASV Kongresu. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Vašingtonā pagājušajā gadā, tikšanos ar Pārstāvju palātas spīkeru un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī ASV kongresmeņu viesošanos Latvijā. Ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāriešu sadarbību, kas varētu izpausties, gan veidojot kopīgus projektus, gan apmainoties pieredzē. ASV vēstniece interesējās par darbu, kas Saeimā tiek veikts, lai izstrādātu Deputātu ētikas kodeksu.      Saeimas priekšsēdētāja un ASV vēstniece pārrunāja arī Saeimā notikušās debates un parlamenta pausto atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi.      Augstu tika novērtēta sadarbība, lai veicinātu drošību pasaulē un cīnītos pret starptautisko terorismu. Tika skarts arī jautājums par nelegāli iegūtu līdzekļu tranzīta un legalizācijas izskaušanu.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja interesējās par atvieglota vīzu režīma kārtības noteikšanu Latvijas pilsoņiem. Vēstniece norādīja, ka izprot šī jautājuma nozīmību Latvijai.
3.februārī (03.02.2005.)
       Piektdien, 3.februārī, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga deputātu, Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas spīkera vietnieku ārpolitikas jautājumos un Vācijas delegācijas vadītāju NATO Parlamentārajā asamblejā Markusu Mekelu.       Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta jautājumiem, kas skar aktualitātes Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijas un Krievijas attiecības.       Vācijas Bundestāga deputāts, Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas spīkera vietnieks ārpolitikas jautājumos un Vācijas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā asamblejā M.Mekels atzīmēja, ka vienmēr atzinis Baltijas valstu neatkarību, kā arī atzinīgi novērtēja paveikto 14 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas - Latvija kļuvusi par dalībvalsti ES un NATO.        Puses pārrunāja abu valstu attiecības ar Krieviju. Spriežot par aktualitātēm Latvijas un Krievijas bilateriālajās attiecībās, M.Mekels atzina, ka Krievija vilcinās ar robežlīguma parakstīšanu, taču šajā jautājumā būtu jābūt vienotai ES pozīcijai, proti, līgums ir jāparaksta. Runājot par Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas lēmumu piedalīties 9.maija pasākumos Maskavā, viņš uzsvēra, ka Eiropas Parlamentam būtu jāpauž sava nostāja Baltijas valstu sarežģītajā vēsturē. M.Mekels akcentēja, ka arī pašiem ir jāizrāda lielāka iniciatīva, lai Eiropas valstis informētu par Latvijas vēsturi, jo pieredze rāda, ka lielākā daļa eiropiešu to nezina. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins (TP) pastāstīja, ka nesen izdota grāmata latviešu un krievu valodā par Latvijas vēsturi un tā izraisījusi plašas diskusijas gan Latvijā, gan arī Krievijā.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns (LPP) informēja, ka Latvijā Līgums par Konstitūciju Eiropai tiks ratificēts iespējami ātri, prognozējot, ka tas varētu notikt līdz jūnijam. Viņš arī informēja, ka to atbalsta gandrīz visas partijas, tāpēc tā ratificēšanai nevarētu būt nekādu šķēršļu. Tostarp deputāts N.Kabanovs (PCTVL) sacīja, ka, iespējams, PCTVL frakcija balsos pret ratifikāciju, jo pēc iestāšanās ES minoritāšu situācija Latvijā nav uzlabojusies. Savukārt M.Mekels pastāstīja, ka Vācijas Bundestāgā ratificēšana notiks jau maijā un par ES konstitūciju notikušas plašas diskusijas starp parlamenta frakcijām. Viņš arī uzsvēra, ka ES konstitūcijas ratifikācija nav jāsaista ar nacionālajiem jautājumiem.       Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja jautājumus, kas skar ES jauno kaimiņu politiku.
28.janvārī (28.01.2005.)
        Piektdien, 28.janvārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Albānijas Republikas aizsardzības ministru Pandeli Majko.         Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu.        Albānijas aizsardzības ministrs P.Majko pastāstīja, ka viņam bijis gods parakstīt Latvijas un Albānijas līgumu par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā, kas aktivizēs abu valstu divpusējo militāro sadarbību, un tas bijis pirmais sadarbības līgums, ko parakstījusi Albānija un Latvija. Ministrs arī atzīmēja, ka 1994.gadā Albānija pievienojās NATO PfP programmai, kuras ietvaros albāņu bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera misijās, un Albānija, Horvātija un Maķedonija, lai stabilizētu situāciju Balkānu reģionā, darbojas ASV-Adrijas Hartas ietvaros. Savukārt J.Dalbiņš izteica ieinteresētību aktivizēt kontaktus, lai dalītos informācijas apmaiņā par Balkānos notiekošo, jo arī Latvija no 1994.gada piedalās šajā miera misijā.         P.Majko informēja, ka pašreiz Albānijā aktuāls ir jautājums par vēlēšanu reformu un tāpēc tiek kavēta virzība uz integrāciju NATO. Savukārt J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai ceļš uz iekļaušanos NATO dalībvalstu saimē nav bijis viegls, un atzinīgi novērtēja Albānijas vēlmi integrēties Ziemeļatlantijas aliansē.       Tikšanās laikā tika arī pārrunāti jautājumi, ka skar krīzes kontroles sistēmas veidošanu Latvijā un Eiropā, kā arī aktualitātes minoritāšu jautājumos.       Sarunas noslēgumā J.Dalbiņš novēlēja Albānijas aizsardzības ministram panākumus, pildot amata pienākumus.
26.janvārī (26.01.2005.)
        Trešdien, 26.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins un deputāti Leopolds Ozoliņš un Aigars Pētersons tikās ar Tunisijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Hatemu Ben Salemu.        Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas.        Tikšanās sākumā Tunisijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās H.B.Salems pastāstīja, ka Tunisijai ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, un lūdza Latvijas atbalstu Tunisijas un ES Asociācijas līguma slēgšanā. Viņš uzsvēra, ka Tunisijai ir sena vēsture un dažos aspektos tā līdzinās Latvijas vēsturei - arī šī Āfrikas valsts piedzīvojusi vairākas okupācijas, taču tagad Francija ir Tunisijas lielākā sadarbības partnere.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas, taču sadarbība vēl intensificējama, kā pozitīvu piemēru minot Latvijas tūristu interesi par Tunisiju. Savukārt deputāts L.Ozoliņš informēja, ka Saeimā iecerēts izveidot Latvijas un Tunisijas parlamentu sadarbības grupu, kas padziļinās kontaktus starp abu valstu parlamentiem.        Puses sprieda par aktualitātēm Tuvo Austrumu miera procesa noregulējumā un Tunisijas iniciatīvām, kas vērstas uz stabilitātes nodrošināšanu šajā reģionā. Savukārt A.Kiršteins akcentēja, ka Latvija aktīvi iesaistās miera uzturēšanas procesos, kā arī seko līdzi notikumiem Tuvajos Austrumos. Viņš arī informēja, ka Saeima ir nolēmusi dalībai Vidusjūras parlamentārās asamblejas darbā deleģēt divus mūsu valsts parlamentāriešus.         Mūsu parlamentārieši arī interesējās par Tunisijas attiecībām ar Krieviju un Ukrainu. H.B.Salems atzīmēja, ka viņa valstij izveidojusies laba sadarbība ar Krieviju, kā arī tā seko līdzi norisēm Ukrainā.        Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu aktivizēšana.
27.decembrī (28.12.2004.)
      Pirmdien, 27.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju.      Ārlietu komisija informē, ka tikšanās laikā pārrunāti būtiski Latvijas un Krievijas attiecību jautājumi.      “Tika pārrunāta nepieciešamība noslēgt līgumu starp Krieviju un Latviju par repatriācijas veicināšanu, paredzot finansiālu palīdzību aizbraukt gribētājiem. V.Kaļužnijs tika iepazīstināts ar Eiropas Padomes dokumentiem, kuri Krievijai nosaka pienākumu izmaksāt kompensācijas no Baltijas valstīm deportētajiem iedzīvotājiem. A.Kiršteins Krievijas vēstniekam iedeva arī krieviski rakstošo Latvijas laikrakstu naidīgu publikāciju kopijas, kurās aicināts nepakļauties Latvijas likumiem un izteikta vēlme pārcelties uz dzīvi NVS vai ES valstīs. V.Kaļužnijs saņēma kopijas arī no Ārlietu komisijai adresētajām vēstulēm, kurās izteikta vēlme saņemt finansiālu palīdzību, lai aizbrauktu no Latvijas. A.Kiršteins vēlējās noskaidrot, cik šādu iesniegumu - atgriezties Krievijā - šobrīd ir Krievijas vēstniecībā Rīgā.     Runājot par nepilsoņiem Latvijā, kas pamatā ir bijušie PSRS pilsoņi, A.Kiršteins norādīja, ka Latvijā pilsonības iegūšanas kārtība salīdzinājumā, piemēram, ar Šveici, kurā nesen tika noraidīti priekšlikumi atvieglot pilsonības iegūšanas noteikumus otrās un trešās paaudzes imigrantiem, ir vienkāršota.    Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar 1920.gadā starp Latviju un Padomju Krieviju noslēgto miera līgumu un tajā noteiktajām īpašumtiesībām. A.Kiršteins lūdza iepazīstināt Ārlietu komisiju ar dokumentiem, tostarp PSRS Augstākās padomes balsojumu par Latvijai piederošās Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu nelikumīgu aneksiju. Krievijas vēstnieks saņēma 1920.gada miera līguma kopiju. Minētie jautājumi un atbildes uz tiem tiks pārrunāti kopīgā Krievijas vēstnieka Latvijā un Ārlietu komisijas sēdē 2005.gada februāra sākumā.”
                 Rabīns M.Barkahans Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei prezentēja grāmatu “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. - 1940.”, kas veltīta izcilā Latvijas ebreju reliģiskā un kultūras darbinieka rabīna Natana Barkāna piemiņai.                 Viņš Saeimas priekšsēdētāju arī iepazīstināja ar projektu “Latvijas bērni zīmē Pirmās Latvijas Republikas sinagogas”, kas tiek īstenots sadarbībā ar UNESCO, un informēja, ka projektā iesaistījušās vairāk nekā 40 Latvijas skolas. I.Ūdre tikšanās laikā arī aplūkoja vairāku skolu skolēnu zīmējumu paraugus.                  “Šādas iniciatīvas ir ļoti nozīmīgas, lai labāk izprastu Latvijas vēsturi visā tās daudzveidībā, kā arī audzinātu jauno paaudzi atbilstoši sabiedrības integrācijas interesēm,” izsakot morālu atbalstu, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.                  Tikšanās noslēgumā rabīns pasniedza Saeimas priekšsēdētājai grāmatu “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. - 1940.” un vēlēja panākumus un daudz radošas enerģijas darbam Latvijas labā.
17.decembrī (17.12.2004.)
        Piektdien, 17.decembrī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais (LPP) un Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS) tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas prezidentu, Beļģijas Karalistes Pārstāvju palātas deputātu Stefu Gorisu (Stef Goris) un Rietumeiropas Savienības asamblejas Politiskās komitejas padomnieku Florisu Govu (Floris de Gou).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Rietumeiropas Savienības (RES) asamblejas un Eiropas Savienības (ES) lomu Eiropas drošības politikā.         Rietumeiropas Savienības asamblejas prezidents S.Goriss pauda prieku par Latvijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES) tik ļoti īsā laika periodā un uzsvēra, ka drošība ir ļoti svarīga tādai mazai valstij kā Latvija.        Puses bija vienisprātis, ka drošības un aizsardzības politika Eiropā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, taču ir dažādi viedokļi par to, kura no institūcijām ir galvenā šajā jomā. S.Goriss pauda pārliecību, ka savstarpējās palīdzības pants Eiropas Konstitūcijā ir ļoti svarīgs, kas nav skaidri izteikts RES līgumā, un ka ES jaunais līgums neaizstās RES funkcijas. RES asamblejai ir jāspēlē kontroles loma Eiropas Parlamentā, un "Eiropas drošības politika bez RES asamblejas spertu soli atpakaļ", uzsvēra asamblejas prezidents. Kamēr nav izveidota vienota ES ārpolitika, nav arī drošības politikas, tāpēc RES asamblejai ir nepieciešams ES 25 valstu atbalsts tās īstenošanai.  
10.decembrī (10.12.2004.)
       Piektdien, 10.decembrī, notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksme.        Sanāksmes sākumā Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju pārstāvji runāja par attiecībām ar Krievijas Federāciju saistībā ar Krievijas prezidenta V.Putina ielūgumu uz Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībām Maskavā. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka jānotiek dialogam starp Krieviju un Baltijas valstīm. "Ja sarunas balstās uz vienlīdzīgiem pamatiem, tad tajās ir jāpiedalās", teica Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. "Svarīgi zināt, kāda ir Krievijas nostāja un uzvedība un kāda būs mūsu atbilde", sacīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons. Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka šo valstu prezidenti varētu apmeklēt 9.maija pasākumus Maskavā, ja vien Krievija to neizmantos kārtējo pārmetumu izteikšanai un apņemas uzsākt pragmatiskas starpvalstu attiecības. Taču galīgais lēmums jāpieņem prezidentiem pašiem. Šajās svinībās būtu jāizmanto iespēja uzrunāt starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu vēsturi Otrā pasaules kara laikā, kā arī vajadzētu aicināt Krieviju atzīt okupācijas faktu.         Sarunas turpinājumā sanāksmes dalībnieki sprieda par tranzītu uz Kaļiņingradu un vienlīdzīgiem tirdzniecības un tranzīta nosacījumiem ar Baltijas valstīm, nonākot pie secinājuma, ka pēc Šengenas līguma tādai pašai brīvai tranzīta zonai būtu jābūt starp Baltijas valstīm un Krieviju.            Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO paver iespējas jaunu sadarbības formu meklējumiem, lai tādējādi saskaņotu un koordinētu valstu nostāju dažādos jautājumos. Baltijas Asamblejas vadītājs Jānis Reirs arī piekrita, ka viens no galvenajiem instrumentiem labas kaimiņu politikas veidošanai ir parlamentārā sadarbība.
7.decembrī (07.12.2004.)
       Otrdien, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.       Tikšanās ietvaros tika spriests par abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Latvijā un Francijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par Francijas Nacionālās Asamblejas vizīti mūsu valstī un par Francijas pārstāvju tikšanos ne vien sadarbības grupu līmenī, bet arī ar parlamenta komisiju deputātiem. Puses bija vienisprātis, ka politiskā līmenī attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, savukārt ekonomikas jomā viss to potenciāls nebūt nav izsmelts - investīciju piesaistes ziņā Francija ierindojas tikai 43.vietā. “Mēs esam kopīgas savienības dalībvalstis, kuras kopīgie likumi rada papildu drošību mūsu uzņēmējiem”, teica I.Ūdre.       Runājot par ES konstitucionālā līguma ratifikāciju, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijā nav paredzēts rīkot referendumu un līguma ratifikācijai parlamentā jānotiek, cik ātri vien iespējams. “Domājams, tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt viesi informēja, ka Francijas prezidents paudis uzskatu, ka ES konstitucionālā līguma ratifikācijai Francijā būtu rīkojama tautas nobalsošana.
Piektdien, 29.martā