Tikšanās un vizītes

2.jūlijā (02.07.2003.)
        Trešdien, 2.jūlijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Lietuvas žurnālistiem.         Tikšanās laikā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere atbildēja uz Lietuvas žurnālistu jautājumiem saistībā ar Latvijas un Lietuvas jūras robežu, kā arī par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.
1.jūlijā (01.07.2003.)
       Otrdien, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Mongolijas prezidentu Natsagiunu Bagabandi (Natsangyn Bagabandi).       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Mongolijas divpusējo attiecību attīstību un sadarbības iespējas.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka valstu attiecības var raksturot kā konstruktīvas un pastāv plašas iespējas divpusējās sadarbības paplašināšanai.       N.Bagabandi uzsvēra, ka parlaments ir visdemokrātiskākā valsts institūcija, kas pauž sabiedrības intereses, vēlmi un gribu, tālab atbalstāma un aktivizējama ir Mongolijas un Latvijas sadarbība parlamentārā līmenī gan divpusēji, gan starptautiskajos forumos. Mongolijas prezidents pastāstīja, ka nesen ir izveidota Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības atbalsta grupa, kuras mērķis ir tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu parlamentāriešiem. Viņš arī teica, ka Mongolijas parlamentā darbojas septiņdesmit seši deputāti, no kuriem deviņas ir sievietes, turklāt divas no tām darbojas Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupā. N.Bagabandi arī apsveica Latviju ar tās sasniegumiem, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO struktūrās.         Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka demokrātija ir sarežģīts process un akcentēja Latvijas paveikto demokrātisko institūtu iedibināšanā un nostiprināšanā. I.Ūdre atzina, ka Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi reformu ceļā pārejā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ir gatava dalīties šajā pieredzē. Viņa sacīja, ka Latvija ir atvērta sarunām un jaunām sadarbības iespējām ar Mongoliju, un uzsvēra, ka tieši sakari starp abu valstu parlamentāriešiem, pieredzes apmaiņa, radīs arī lielāku izpratni par likumu darbību, kas savukārt veicinās ekonomisko sadarbību.        Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka abām valstīm ir līdzīgas nākotnes ieceres un plašas sadarbības iespējas.  
30.jūnijā (30.06.2003.)
        Pirmdien, 30.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes vicepremjerministri, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polferi.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā, kā arī divpusējās sadarbības intensificēšanas iespējas.        Luksemburgas vicepremjerministre L.Polfere uzsvēra, ka viņas vizīte mūsu valstī notiek Latvijai svarīgā laika posmā - tiek ratificēti NATO protokoli un notiek gatavošanās referendumam par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pārliecību, ka referenduma rezultātiem vajadzētu būt pozitīviem. To varētu sekmēt gan sekmīgās tautas nobalsošanas citās ES kandidātvalstīs, gan tas, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. I.Ūdre informēja, ka arī starpsesiju laiku deputāti izmanto, lai tiktos ar iedzīvotājiem un pārrunātu aktuālos jautājumus, tostarp arī Latvijas integrācijas ES aspektus.        Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Luksemburga ir spilgts piemērs tam, kā Eiropas Savienībā iespējams saglabāt mazas tautas identitāti un valodu. Runājot par situāciju Latvijā, tika uzsvērts, ka likumdošana nosaka latviešu valodai valsts valodas statusu, tomēr valsts finansē pamatizglītību septiņās mazākumtautību valodās. I.Ūdre arī pastāstīja par Latvijas jauniešu iespējām iegūt izglītību ārvalstu augstskolās un norādīja, ka tas pozitīvi ietekmē viņu nostāju ES paplašināšanas jautājumā, jo paver labākas izglītības apguves un karjeras iespējas.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības Konventa darbu, uzsverot, ka nozīmīga ir mazo valstu sadarbība, tādējādi ietekmējot lēmumu pieņemšanas procesu.        Sarunas noslēgumā puses vienojās par nepieciešamību intensificēt ekonomisko sadarbību, kā arī iespēju apgūt Luksemburgas pieredzi finansu jomā.
17.jūnijā (17.06.2003.)
          Otrdien, 17.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Keumu Jung-ho (Keum Jung-ho), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Korejas divpusējās attiecības, kā arī to paplašināšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja vēstnieku, ka šonedēļ parlamentā plānota svarīgu jautājumu izskatīšana. Lai gan ceturtdien tiek beigts darbs pavasara sesijas ietvaros, jau piektdien parlamenta ārkārtas sesijā deputāti vēlēs jauno valsts prezidentu, kā arī balsos par šī gada budžeta grozījumiem. Saeimas priekšsēdētāja norādīja - lai gan iestājusies vasara un deputāti vairāk laika veltīs, lai tiktos ar saviem vēlētājiem, darbs parlamentā neapstāsies un nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas ārkārtas sesijas.         Korejas vēstnieku interesēja arī darbs pie referenduma sagatavošanas jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanas rezultāti būs pozitīvi. "Mūsu valsts integrācijai ES daudz atbalstītāju ir jaunatnes vidū, jo viņi izprot tās priekšrocības un iespējas, ko izglītības un karjeras veidošanā viņiem paver dalība šajā organizācijā," teica I.Ūdre. Viņa minēja, ka veicinošs faktors ir arī pozitīvie referendumu rezultāti citās ES kandidātvalstīs, kā arī visu parlamentā pārstāvēto politisko partiju atbalsts Latvijas dalībai ES.         K.Jung-ho, runājot par abu valstu divpusējo sadarbību, sacīja, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991.gada rudenī tās attīstījušas pozitīvi un abpusēji izdevīgi. Lai gan Latviju un Koreju šķir liels attālums un abu valstu iedzīvotājiem trūkst informācijas vienam par otru, sadarbības potenciāls gan politisko saišu stiprināšanā, gan ekonomisko sakaru veicināšanā ir pietiekams. Par to liecina arī veiksmīgā sadarbība starptautisko organizāciju, tostarp Starpparlamentu savienībā, ietvaros, kas ir labs forums ne tikai daudzpusēju, bet arī bilateriālu kontaktu veicināšanai. Korejai izveidojusies laba sadarbība ar Eiropas Savienību, tāpēc arī Latvijas iestāšanās šajā organizācijā būtu papildu stimuls attiecību intensificēšanai starp abām valstīm. Bez tam, šogad Rīgā arī parakstīts līgums par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Koreju.         Tikšanās noslēgumā I.Ūdre pastāstīja vēstniekam par valdības un parlamenta sadarbību, kā arī darbu valdību veidojošo frakciju koalīcijā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama arī abu valstu oficiālo vizīšu apmaiņa.           Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vangu Kaivenu (Wang Kaiwen), kurš bija ieradies atvadu vizītē.         Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējo attiecību attīstību un tās intensificēšanas iespējas.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kīņas Tautas Republikas vēstnieks V.Kaivens bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir veiksmīgas un turpina dinamiski attīstīties politikas, ekonomikas un izglītības jomās.          V.Kaivens uzsvēra, ka ir gandarīts par trīs gadus ilgušo darbu Latvijā, kā arī izteica pateicību par atbalstu, ko saņēmusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība mūsu valstī. Vēstnieks atzina, ka politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā ir nostabilizējusies un drīzumā tiks sasniegti arī valsts izvirzītie ārpolitiskie mērķi - dalība Eiropas Savienībā un NATO. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Ķīna pievērš īpašu uzmanību divpusējai ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju kā ES potenciālajai dalībvalstij.          I.Ūdre augstu novērtēja V.Kaivena personīgo ieguldījumu un sacīja, ka liela daļa panākumu Latvijas un Ķīnas attiecību intensificēšanā ir vēstnieka ieguldītā darba rezultāts. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka Ķīnā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām pasaules valstīm, kas vairo savu iedzīvotāju labklājību un piesaista ārvalstu investīcijas, attiecības ar Latviju un tās pārstāvjiem Ķīna vienmēr veidojusi uz līdztiesīguma un savstarpējas cieņas pamatiem.           Analizējot ekonomisko sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Ķīnas investīciju dinamisku pieaugumu Latvijā, kas laika periodā no 1997.gada līdz 2001.gadam palielinājies piecdesmit reizes. I.Ūdre uzsvēra, ka abu valstu attiecībām ir liela nākotne un iespējas tās pilnveidot arī parlamentārās sadarbības līmenī. Viņa arī izteica nožēlu par SARS epidēmijas uzliesmojumu Ķīnas Tautas Republikā un cerību, ka tas neradīs šķēršļus valstu sadarbībai.          Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pasniedza Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam V.Kaivenam piemiņas medaļu.
16.jūnijā (16.06.2003.)
         Pirmdien, 16.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Dainis Turlais tikās ar Lielbritānijas Aizsardzības Akadēmijas štāba koledžas pārstāvjiem.        Tikšanās laikā viesi tika iepazīstināti ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības galvenajiem uzdevumiem un prioritātēm aizsardzības jomā.         Saeimas deputāts D.Turlais pastāstīja Lielbritānijas Aizsardzības Akadēmijas štāba koledžas pārstāvjiem par Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, kā arī Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentārā pārraudzība, īpaši uzsverot budžeta veidošanu un finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli.           D.Turlais pastāstīja arī par savu militāro karjeru, uzsverot, ka ir saistīts ar bruņotajiem spēkiem apmēram trīsdesmit gadus, dienējis Afganistānā, bijis pirmais aizsardzības spēku komandieris Latvijā, kā arī bijis iekšlietu ministrs.         Atbildot uz viesu jautājumiem, D.Turlais pastāstīja par Latvijas Republikas Satversmi, prezidenta lomu un funkcijām, kā arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā un iekļauties NATO un Eiropas Savienības struktūrās ne vien kā drošības patērētājam, bet pilntiesīgai dalībvalstij. 
13.jūnijā (13.06.2003.)
         Piektdien, 13.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta pārstāvjiem.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Zviedrijas sadarbības iespējas aizsardzības jomā.           Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta vadītāju B.Lundinu un viņa vadīto delegāciju ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā.           Atbildot uz viesu jautājumiem, A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija un tiek veidota jauna struktūra informācijas analīzei un apstrādei.           Nacionālās drošības komisijas sekretāre L.Mūrniece atbildēja uz viesu jautājumiem par jaunveidojamās informācijas analīzes un apstrādes struktūras izveides iespējamiem termiņiem, atzīstot, ka šā gada rudenī varētu tikt veiktas arī nepieciešamās izmaiņas Latvijas likumdošanā.           Savukārt B.Lundins pastāstīja par Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta funkcijām un galvenajiem uzdevumiem Zviedrijas Karalistē. Viņš arī uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms ir kļuvis par aktuālu draudu avotu. Līdz ar to valsts drošības garantēšanā izšķirošu lomu iegūst savlaicīga informācijas analīze un apstrāde.           A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.
10.jūnijā (10.06.2003.)
        Otrdien, 10.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lāslo Nikičeru (Laszlo Nikicser).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Ungārijas vēstnieku ar stāšanos amatā un pauda cerību, ka attiecības starp abām valstīm turpinās padziļināties un attīstīties. Viņa arī informēja par Saeimas darbības aktualitātēm - šī gada budžeta grozījumiem un Valsts prezidenta vēlēšanām. Vēstnieks interesējās arī par ceturtdien plānoto balsojumu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tā ir opozīcijas iniciatīva un tā izmanto visus demokrātijas instrumentus, lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tāpēc svarīga ir parlamenta frakciju disciplīna, jo situācijā, kad tās pārākums pār opozīciju ir neliels, katra balss nozīmīgos balsojumos var būt izšķiroša. Tomēr I.Ūdre izteica pārliecību, ka Saeima nepieņems lēmumu par valdības demisiju.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī novērotāju un nākamo deputātu darbību Eiropas Parlamentā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka patlaban svarīgākais ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 20.septembrī.        Sarunas noslēgumā tās dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt abu valstu kontaktus ekonomikas jomā. Vēstnieks informēja, ka līdz ar vēstniecības darba uzsākšanu vistuvākajā laikā sāks darboties arī uzņēmēju padome, kuras uzdevums būs ekonomisko sakaru attīstība un veicināšana. Tāpat plānots, ka rudenī Latvijā būs apskatāma Ungārijas porcelāna izstāde.
6.jūnijā (06.06.2003.)
      Ceturtdien, 5.jūnijā, oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili (Katalin Szili) un viņas vadītā delegācija.      Šodien Ungārijas parlamenta vadītāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.      Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz...
4.jūnijā (04.06.2003.)
         Šodien, 4.jūnijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju Britu Impērijas ordeņa kavalieri Renni Fritčī (Dame Rennie Fritchie).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar amatpersonu amatā iecelšanas kārtību.         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters iepazīstināja Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju R.Fritčī ar komisijas darbu, kā svarīgu minot to jomu, kas saistīta ar valsts amatpersonu darbību regulējošo likumu izstrādi.          R.Fritčī iepazīstināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjus ar viņas vadītās Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas darbu, kas galvenokārt saistīts ar amatpersonu iecelšanu amatā un to pārraudzību. Viņa uzsvēra, ka minētās komisijas galvenie mērķi ir nodrošināt amatpersonu iecelšanas procesa godīgumu, likumību un caurspīdīgumu.          Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisija tika izveidota tāpēc, ka sabiedrībā un arī valsts institūcijās valdīja neskaidrība un neuzticība procesam, kad tiek ievēlētas amatpersonas svarīgos valsts amatos. R.Fritčī informēja, ka minētā komisija ir neatkarīga institūcija un nesastāv valsts civildienestā. Viņa uzsvēra, ka amatpersonu iecelšanas procesam un viņu tālākajai rīcībai ir jāattaisno sabiedrības cerības un jāiegūst tās uzticība visā amatpersonu ievēlēšanas procesā. Pašaizliedzība, godprātīgums, objektivitāte, atskaitīšanās, atklātība, godīgums un vadība ir valsts dienesta galvenie principi.           Atbildot uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas amatpersonu ievēlēšanas sistēmas sakārtošanu, R.Fritčī uzsvēra, ka svarīga ir tieši sabiedrības uzticība par amatpersonu amatā iecelšanas procesu un atlases kritērijiem. R.Fritčī arī uzsvēra sabiedrības informēšanas darba lielo nozīmi.
Ceturtdien, 15.novembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196