Otrdien, 26.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ianu Endrjū Mintonu Bondu (Ian Andrew Minton Bond), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta aktuāliem jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).     Pārrunājot abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, puses atzina, ka divpusējās attiecības attīstījušās veiksmīgi - notikušas vairākas apmaiņas vizītes, tomēr būtu nepieciešams intensificēt kontaktus starpparlamentu komisiju līmenī. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra sadarbības nozīmīgumu ES līmenī - Saeimas Eiropas lietu komisijas sadarbībā ar Apvienoto Karalisti uzsākto projektu, kura ietvaros tiek sniegts atbalsts Gruzijas parlamentam Gruzijas virzībā uz integrāciju ES.       Puses apmainījās viedokļiem par aktualitātēm ES kaimiņu politikā un demokrātisko procesu īstenošanā Ukrainā, Moldovā un Dienvidkaukāza valstīs. Vēstnieks akcentēja, ka šobrīd viena no viņa valsts prioritātēm ir palīdzēt ieviest demokrātiskas reformas jaunajās ES austrumu robežvalstīs. Viņš arī interesējās par Latvijas un Baltkrievijas divpusējām attiecībām, uzsverot to veidošanas būtiskumu.      Tikšanās laikā tika pārrunātas arī aktualitātes Latvijas un Krievijas attiecībās.     

      Pirmdien, 25.aprīlī, notika Saeimas komisiju un nevalstisko organizāciju tikšanās “HIV/AIDS joma Latvijā: atbildība, iespējas, risinājumi”, kas tika organizēta pēc Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iniciatīvas.     Sarunā piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, kā arī pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām DIA+LOGS, atbalsta grupas inficētajiem ar HIV/AIDS un citām.     Tikšanās gaitā notika domu apmaiņa par aktuāliem ar HIV/AIDS izplatību saistītiem jautājumiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja par situāciju mūsu valstī, norādot, ka pieaug jaunatklāto HIV inficēšanās gadījumu skaits un aktualizējas jaunas inficēšanās tendences. Latvijā strauji pieaug inficēšanās ar HIV, kuras cēlonis ir aktīva vīrusa izplatība no HIV inficētajiem vai neizzinātā veidā; situāciju neuzlabo arī izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, kas izpaužas cenu pieaugumā un speciālistu noslogotībā. Tā, piemēram, četras reizes paaugstinājusies maksa par analīzēm, lai noteiktu HIV klātbūtni asinīm, joprojām kavējas konkursa izsludināšana par medikamentu piegādi HIV inficētajiem, problēmas skar arī inficēto un AIDS slimnieku psihosociālo aprūpi.     Nevalstisko organizāciju pārstāvji norādīja, ka aktuālo jautājumu risinājums būtu valdības finansiāls atbalsts, kā arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbība. Tikšanās dalībnieki arī bija vienisprātis, ka valstij nepieciešams realizēt vienotu un kompleksu pieeju šai problēmai, lai tās risināšana netiktu saskaldīta ministriju un to resoru starpā.     Rezumējot sarunas gaitu, deputāti un nevalstisko organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka tā bija vērtīga domu apmaiņa un labs stimuls turpmākam darbam HIV/AIDS jomā Latvijā.

        Ceturtdien, 21.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Francijas Republikas Elzasas reģiona Lejasreinas departamenta delegāciju, ko vada Francijas Republikas Senāta viceprezidents Filips Rišērs (Philippe Richert).        Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Francijas divpusējo attiecību aktivizēšanas iespējas valstu un reģionu līmenī.        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece izteica prieku par iespēju tikties ar viesiem no Francijas un atzinīgi novērtēja abu valstu līdzšinējo sadarbību - notikušas vairākas amatpersonu apmaiņas vizītes, kā arī paplašinājušies parlamentārie kontakti - Latvijas un Francijas parlamentos darbojas parlamentārās sadarbības grupas. Viņa arī akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi un pauda cerību, ka attiecības starp Elzasas reģionu un Vidzemes reģionu paplašināsies un vizītes laikā gūtie iespaidi, kā arī Valkā noslēgtais sadarbības līgums nākotnē dos ieguldījumu dažādu projektu veiksmīgai realizācijai.        Elzasas reģiona Lejasreinas delegācijas vadītājs F.Rišērs pauda gandarījumu par vizītes plašo programmu un tās veiksmīgo norisi. Viņš sacīja, ka arī Elzasas reģions ir ieinteresēts veicināt sadarbību ar Vidzemes reģionu. "Latvijā esam atraduši partnerus, ar kuriem varēsim efektīvi strādāt," apliecināja F.Rišērs.        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja nozīmīgas lappuses abu valstu vēsturē un bija vienisprātis, ka tiešie kontakti veicina izpratni vienam par otru. Puses kā nozīmīgu informācijas avotu par Latviju minēja gaidāmo kultūras festivālu Francijā "Pārsteidzošā Latvija", kas šī gada laikā notiks vairākās Francijas pilsētās, tostarp novembrī arī Elzasas reģionā - Strasbūrā.        Tikšanās dalībnieki arī sprieda par Francijā gaidāmo referendumu par Eiropas Savienības (ES) Konstitucionālo līgumu. F.Rišērs pastāstīja, ka sekojis līdzi, kā Latvijā norisinājies referendums par mūsu valsts iestāšanos ES, un bijis priecīgs par tā sekmīgo iznākumu. Viņš uzsvēra, ka arī Francijā, balsojot par ES Konstitucionālo līgumu, svarīgi panākt tā pozitīvu rezultātu.        Tikšanās noslēgumā F.Rišērs atzinīgi novērtēja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas centienus skaidrot Latvijas vēsturi un viņas lēmumu 9.maijā doties uz Maskavu.

       Pirmdien, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece, Eiropas lietu komisijas un Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Ukrainas ārlietu ministra pirmo vietnieku Antonu Buteiko.       Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti un ir gatava dalīties ar mūsu valsts uzkrāto pieredzi šajos integrācijas procesos.        Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks A.Buteiko pateicās par Latvijas sniegto atbalstu demokrātiskas valsts veidošanā un atzina, ka starp abām valstīm izveidojusies veiksmīga sadarbība, kā arī apliecināja savas valsts ieinteresētību pārņemt Latvijas integrācijas pieredzi ES un NATO, tostarp likumdošanas saskaņošanā ar ES standartiem. Viņš apliecināja Ukrainas vēlmi īstenot tālākās valsts reformas un turpināt valsts virzību uz ES, kā vienu no piemēriem minot bezvīzu režīma ieviešanu ar ES valstīm, cerot sagaidīt līdzīgu attieksmi šajā jautājumā arī no ES.       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns akcentēja Ukrainas aktīvas sadarbības veidošanas nepieciešamību ar jaunajām ES valstīm, lai "nezaudētu tempu demokratizācijas procesā, kurš ir uzņemts". O.Kastēns informēja, ka pašreiz notiek ļoti aktīva sadarbība ar Gruzijas parlamentu eirointegrācijas pieredzes nodošanā, šāda sadarbība varētu notikt arī starp Ukrainu un Latviju, kā arī pauda gatavību ES Eiropas lietu komisiju vadītāju konferencē izteikt atbalstu Ukrainas virzībai uz ES.         Saeimas deputāti augstu novērtēja Ukrainas aizsāktās reformas demokrātiskas, tiesiskas un attīstītas valsts nākotnei un uzsvēra parlamentāro kontaktu nozīmi informācijas apmaiņā.        Sarunas dalībnieki pārrunāja arī aktualitātes abu valstu attiecībās ar Krieviju, uzsverot stabilu un draudzīgu partnerattiecību veidošanas nepieciešamību. A.Buteiko pauda atbalstu Latvijas Valsts prezidentes lēmumam piedalīties 9.maija svinībās Maskavā.        Tikšanās noslēgumā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar cilvēktiesību ievērošanu. A.Buteiko pastāstīja par aktualitātēm Ukrainā, atzīmējot, ka nesen tika atbalstīta rezolūcija cilvēktiesību jomā. 

     Šodien, 15.aprīlī, plkst.17.00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris tiksies ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem, lai apspriestu Eiropas Savienības fondu labāku izmantošanu.     Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumā sniegtās ziņas savā darbībā ņem vērā gan kredītreitinga aģentūras, piešķirot Latvijai kredītreitingu, gan ārvalstu investori, nodrošinot kapitāla ieplūdi Latvijas ekonomikā.      Tiekoties ar SVF līderiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs A.Slakteris akcentēs nepieciešamību rast atbalstu Latvijas ekonomiskajai attīstībai. “SVF ir organizācija, kas izpelnījusies gan pozitīvu, gan negatīvu vērtējumu, taču Latvijas situācijā es redzu labas izredzes turpmākai kopējai sadarbībai visdažādāko slāņu iedzīvotāju interešu apmierināšanai,” uzsver A.Slakteris.      Sarunas gaitā tiks analizēta arī Latvijas aktuālā nodokļu politika un nacionālās ekonomikas attīstības prioritātes budžeta veidošanā.      SVF ir Latvijas stratēģisks partneris jau daudzus gadus, tādēļ līdzšinējā sadarbība uzskatāma par auglīgu.

       Ceturtdien, 14.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāts Guntis Bērziņš tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Irākas departamenta direktori Džeinu Merioti un Politiskās plānošanas nodaļas vadītāja vietnieku Alesteru Totiju.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Apvienotās Karalistes dalību starptautiskajā miera misijā Irākā.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš uzsvēra, ka jautājums par miera misiju Irākā Latvijai ir aktuāls, jo pašreizējais mandāts ir līdz 2005.gada 8.jūnijam. Viņš pauda viedokli, ka Latvijai būtu jāturpina militārā klātbūtne Irākā, sniedzot palīdzību drošības un aizsardzības jautājumos, taču lēmumu par turpmāko Latvijas karavīru piedalīšanos miera misijā būs jāpieņem Saeimai; šis lēmums varētu tikt pieņemts maijā. "Latvija sniegs savu profesionālo palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, līdz brīdim, kad Irāka pati lūgs misiju pārtraukt," sacīja komisijas priekšsēdētājs.        Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Irākas departamenta direktore Dž.Meriota pastāstīja, ka situācija Irākā ir nostabilizējusies, operācijas ir norisinājušās veiksmīgi, taču vēl ir risināmi daudzi sociāli jautājumi, piemēram, policistu apmācība. Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Irākas departamenta Politiskās plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Alesters Totijs pozitīvi novērtēja vēlēšanu rezultātus Irākā un parlamenta ievēlēto prezidentu, kas liecina par irākiešu sabiedrības vairākuma vēlmi veidot demokrātisku valsti.        Puses bija vienisprātis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina sniegt savu atbalstu Irākai, lai valstī uzturētu drošību, kamēr pati Irāka spēs cīnīties pret terorismu un garantēt savu drošību.       Tika arī apspriests iespējamais Polijas lēmums no Irākas atsaukt savu militāro kontingentu šī gada beigās līdz ar ANO Drošības padomes mandāta beigām. Latvijas karavīri varētu turpināt misiju ASV vai Apvienotās Karalistes kontingentā, vai arī karaspēka vietā nosūtīt dažādus ekspertus, atzīmēja J.Dalbiņš.        Sarunas beigās abas puses pauda nepieciešamību aktivizēt kontaktus parlamentārā līmenī.

       Trešdien, 13.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas delegāciju.       Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Krievijas attiecību perspektīvas, kā arī aktualitātes minoritāšu jautājumā Latvijā - vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās un nepilsoņu naturalizācija.         Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš uzsvēra, ka Latvija ir sasniegusi ārpolitiskos mērķus - integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO - un ir gatava veidot drošības un aizsardzības sistēmu ES.       Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš īsumā pastāstīja par aktualitātēm Latvijas un Krievijas attiecības - neseno Krievijas pārstāvju vizīti Latvijā, kuras laikā abas puses pauda nepieciešamību aktivizēt abu valstu politisko dialogu un pārrunāja robežlīguma parakstīšanas iespējas. J.Dalbiņš uzsvēra uz līdzvērtīgiem pamatiem balstīta dialoga veidošanas nepieciešamību starp abām kaimiņvalstīm un kopīgu interešu atrašanas nozīmīgumu attiecību uzlabošanai. Savukārt Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas delegācijas pārstāvji pauda viedokli, ka Latvijai tāpat kā citām ES robežvalstīm kaimiņattiecības ir jāveido ne tikai nacionālā līmenī, bet arī ES kontekstā, ņemot vēra ES intereses; svarīgi sarunās ar Krieviju iezīmēt politiskās nākotnes vīziju.         Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar minoritāšu tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās, pilsonības iegūšanas iespējas un izglītības reformas ieviešanas nepieciešamību. Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Juris Dobelis skaidroja Latvijas nostāju un situāciju nepilsoņu un izglītības reformas jomā un uzsvēra, ka Latvijā nepilsoņiem dotas iespējas naturalizēties un iegūt mūsu valsts pilsonību un tā ir katra paša izvēle - to darīt vai nedarīt. Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas delegācijas pārstāvji atzinīgi novērtēja paveikto naturalizācijas jomā, kā arī uzsvēra minoritāšu konvencijas ratifikācijas nozīmīgumu.  

     Šodien, 13.aprīlī, plkst.12.00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris (TP) Latvijas Bankā tiksies ar bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, lai pārrunātu Latvijas sabiedrībā aktuālus finanšu jautājumus.     Viens no šādiem jautājumiem ir ilgstoši augstais inflācijas līmenis, šī līmeņa samazināšanas iespējas un tā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju.       Būtiska ir arī latu nomaiņa uz eiro. A.Slakteris uzskata, ka pirms tam nepieciešams veikt plašu skaidrošanas darbu sabiedrībā. Turklāt iespējami ātrāk visās tirdzniecības vietās cenas vajadzētu norādīt gan latos, gan eiro. Tas novērstu dažāda veida manipulācijas un krāpniecību.

     Otrdien, 12.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministra vietnieci Šaši Ubanu Tripati.     Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Indijas ārlietu ministra vietnieces vizīte Latvijā ir nozīmīga, jo varētu sekmēt ciešāku attiecību attīstību starp Latviju un Indiju. Mūsu valsts ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, savukārt Indija gatavo Stratēģiskās partnerības plānu ar ES, un tas ir vēl viens punkts abu valstu sadarbības veicināšanai gan politiskā, gan arī ekonomiskā jomā.     Indijas ārlietu ministra vietniece akcentēja Latvijas un Indijas attiecību vēsturi un kā īpaši nozīmīgas minēja vairāku augstu Latvijas amatpersonu vizītes Indijā - bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīti 1997.gadā un Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres piedalīšanos starptautiskajā parlamentārajā konferencē 2003.gadā, kas bija veltīta Indijas parlamenta 50 gadu jubilejai. Š.Tripati informēja, ka Indijas parlamentā pašlaik tiek strādāts pie parlamentu sadarbības grupas izveides un tas varētu pozitīvi ietekmēt personisko sakaru paplašināšanos starp Latvijas un Indijas valstu parlamentāriešiem.     Sarunas dalībnieces pārrunāja arī ekonomisko sakaru attīstības iespējas, īpaši uzsverot, ka abu valstu starpā jau parakstīti nozīmīgi līgumi - par nodokļu dubulto neaplikšanu un par investīciju aizsardzību. Pašlaik Latvijas un Indijas tirdzniecības apjomi ir visai nelieli, bet jau vistuvākajā nākotnē ir lielas iespējas tos palielināt, it sevišķi ņemot vērā Latvijas dalību ES.     Tikšanās noslēgumā V.Muižniece un Š.Tripati pieskārās arī jautājumiem par sadarbības veicināšanu izglītībā, zinātnē un kultūrā. Sarunas dalībnieces bija vienisprātis, ka abu valstu kultūras mantojums ir unikāla un savdabīga vērtība, kuras saglabāšana un izkopšana ir svarīgs valsts uzdevums.

       No 12. līdz 14.aprīlim Latvijā vizītē uzturēsies Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas pārstāvji.