Tikšanās un vizītes

12.septembrī (12.09.2003.)
       No 17. līdz 19.septembrim oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Izraēlas parlamenta (Kneseta) spīkers Reuvens (Rubijs) Rivlins.       Trešdien, 17.septembrī, Izraēlas parlamenta spīkers R.Rivlins piedalīsies konferencē "Ebreji mainīgajā pasaulē", tiksies ar Ebreju kopienas pārstāvjiem un apmeklēs ebreju aģentūru Baltijas valstīs "Sonhut".       Ceturtdien, 18.septembrī, augstais viesis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kā arī teiks uzrunu Saeimas sēdē. Šajā dienā paredzēti vairāki atceres pasākumi - R.Rivlins noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un Raudu mūra, kā arī piedalīsies piemiņas brīdī holokausta upuru piemiņas vietā Rumbulas mežā. Piemiņas brīdi holokausta upuriem ar lūgšanu ievadīs Ebreju draudzes kantors, pēc tās sekos Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres, Kneseta spīkera R.Rivlina, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko uzrunas un vainagu nolikšana. Viesis arī apmeklēs Rīgas Š.Dubnova ebreju vidusskolu un Rīgas ebreju privātskolu "Habad", bet pēcpusdienā dosies ekskursijā pa Vecrīgu.       Piektdien, 19.septembrī, Kneseta spīkers tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un apmeklēs Ebreju sinagogu, bet plkst.10.30 notiks R.Rivlina un Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres preses konference.
Tikšanās laikā Izraēlas vēstnieks G.Korens augstu novērtēja un izteica atbalstu Latvijas veiksmīgajai integrācijai Eiropas Savienībā, atzīmējot, ka Izraēla Latvijas dalību ES vērtē kā nozīmīgu arī Tuvo Austrumu procesa veiksmīgā atrisināšanā. G.Korens īsumā informēja par Izraēlas skatījumu uz esošo situāciju Tuvo Austrumu miera procesā un šī jautājuma attīstību.Savukārt I.Vaidere uzsvēra, ka Latviju satrauc situācijas saasināšanās šajā reģionā un tā neatbalsta terorismu nekādās tā izpausmēs. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka Latvija līdz ar iestāšanos ES spēs sniegt pozitīvu ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesa virzībā.Tikšanās noslēgumā G.Korens informēja par Izraēlas parlamenta spīkera R.Rivlina plānoto vizīti Latvijā un I.Vaidere augstu novērtēja spīkera interesi tikties arī ar Saeimas Ārlietu komisiju.
11.septembris (10.09.2003.)
         11. un 12.septembrī Rīgā notiks Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēde. Tajā piedalīsies Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Latvijas valdības, Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvji.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā un 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par to, ka Eiropas Parlamenta prezidents viesojas Latvijā mūsu valstij tik svarīgā laikā, kad līdz tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā atlikušas nepilnas divas nedēļas. Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka iedzīvotāju attieksme šajā jautājumā ir atšķirīga ? gan dažādos reģionos, gan dažādās vecuma un sociālajās grupās. “Ļoti svarīga cilvēkiem ir iespēja iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu,” sacīja I.Ūdre. Viņa arī informēja viesus par tikšanos ar Latvijas uzņēmējiem, kas notika vakar un kurā tika pausts atbalsts Latvijas integrācija ES. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka uzņēmēji redz reālos ieguvumus, ko dos Latvijas dalība šajā organizācijā, un tie skar ne tikai finansiālās iespējas. Tikšanās dalībnieki pārrunāja šodien pēcpusdienā plānoto Jelgavas apmeklējumu. Tika uzsvērts gan pilsētas paveiktais investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, gan arī salīdzinoši lielais studējošo skaits, kas ir visvairāk ieinteresēti savas nākotnes veidošanai piedāvātajās iespējās.  Eiropas Parlamenta prezidents minēja, ka ir dzirdējis par nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, kas ietekmējuši šī gada ražu, un interesējās, kā tas varētu iespaidot lauksaimnieku attieksmi referendumā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijā ar lauksaimniecību nodarbojas liels cilvēku skaits, tāpēc ir ļoti svarīgi viņiem izskaidrot ES palīdzības instrumentu, piemēram, tiešo maksājumu un subsīdiju izmantošanas mehānismu, kā arī to, ka valdība savu iespēju robežās cenšas viņiem palīdzēt. I.Ūdre informēja, ka rīt tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensēšanu. Sarunas noslēgumā puses runāja par nacionālo parlamentu lomu pēc ES paplašināšanas un sadarbības nepieciešamību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu likumdevējiem. 
8.septembrī (08.09.2003.)
        Pirmdien, 8.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas uzņēmējiem.         Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti un Latvijas uzņēmēji pārrunāja uzņēmējdarbības attīstību mūsu valstī un nākotnes perspektīvas Eiropas Savienībā, kā arī 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību ES.         "Globālais jautājums ir - būt vai nebūt ES", sacīja Saeimas priekšsēdētāja un pateicās klātesošajiem par atsaucību piedalīties diskusijā. Dalību ES būtu nepareizi salīdzināt ar Latvijas vēsturē gūto pieredzi citā savienībā. Galvenās pamatvērtības ES ir demokrātija un cilvēktiesības, valstis saglabā savu neatkarību, identitāti un valodu, bet arī ES konstitucionālais likums paredzēs valstīm iespēju no tās izstāties. Uzsākot diskusiju I.Ūdre uzsvēra, ka pamatā visi esam eirooptimisti, galvenais ir savstarpējā ieinteresētība un mūsu bērnu nākotne.          Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts atzina - lai gan viņš ir pārliecināts par referenduma pozitīvu iznākumu, tomēr saglabājas zināma nervozitāte. Viņš sacīja, ka uzņēmēji jau pamanījuši notikušās tiesiskās un likumiskās vides izmaiņas, kas liecina par to, ka Latvija jau ir Eiropas valsts. Savukārt, neiestājoties ES, Latvijā varētu iestāties zināms šoks tautsaimniecībā, kas izpaustos caur finanšu sistēmu, kā arī preču eksportētājiem uz Lietuvu, Igauniju un ES kopumā.           Sarunas gaitā aktīvi iesaistījās Latvijas uzņēmēji, kopumā izsakot pozitīvu attieksmi mūsu valsts dalībai ES. Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka valdībai būtu nepieciešams konsultēties ar sociālo partneri - uzņēmēju pārstāvjiem, pieņemot nozīmīgus lēmumus un Briseles direktīvas. Viņš arī atzina, ka uzņēmēji ir gatavi aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi.           Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons pastāstīja, ka banku sektorā ES direktīvas darbojas jau kopš 1995.gada, un aicināja diskusijā par Latvijas dalību ES pievērsties globāliem un stratēģiskiem attīstības jautājumiem, nevis meklēt putekļus vai bedrītes ceļā uz ES.           Arī Ivars Strautiņš, pārstāvot "Turību", sacīja, ka, izpētot ES dalībvalstu pieredzi, nācies secināt, cik svarīgi ir sagatavoties prasībām un savlaicīgi veikt pirmsiestāšanās mājasdarbus un sakārtot savas ražotnes atbilstoši ES prasībām. Runājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu valstī, viņš uzsvēra, ka valdības līmenī būtu nepieciešams atzīt, ka svarīgākā prioritāte ir uzņēmēji, jo tikai viņi var nopelnīt naudu, ko vēlāk valsts var sadalīt veselības, izglītības un sociālajām vajadzībām. I.Strautiņš arī akcentēja nepieciešamību izvērtēt valsts attīstību stratēģiski globālā līmenī, aplūkojot globalizāciju kā draudu Eiropai, nepieciešamību risināt ar migrāciju un reliģiskajām kustībām saistītas problēmas un to iespējamo ietekmi Latvijā.            Kirovs Lipmans, akciju sabiedrības "Kalceks" pārstāvis, pauda pārliecību, ka Latvijai nav cita ceļa kā dalība ES, un atzina, ka viegli nebūs, tomēr valstij kopumā tas būs pozitīvs ieguvums. Savukārt Valdis Jākobsons pievērsa uzmanību nepieciešamībai aizsargāt vietējo tirgu un uzņēmēju intereses, bet Kārlis Miķelsons no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" akcentēja, ka dalība ES ir izvēle mūsu pašu rokās, jo visas līdzšinējās izvēles bijušas uzspiestas.         Nobeigumā arī Saeimas deputāti B.Brigmane un I.Emsis izteica savu pozitīvo attieksmi jautājumā par Latvijas dalību ES. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka diskusija noritēja abpusēji auglīgi, jo lielākā daļa uzņēmēju atbalsta valsts stratēģiju. Viņa arī izteica pārliecību, ka referenduma iznākums būs pozitīvs, kā arī aicināja klātesošos vienoties kopīgam darbam nākotnē.
8.septembrī (08.09.2003.)
        No 10. līdz 12.septembrim Rīgā notiks Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēde.        Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumiem, kas skar politisko un ekonomisko situāciju Latvijā; ES un Latvijas pašreizējās attiecības. Paredzēta viedokļu apmaiņa par ES paplašināšanos un tās jaunajām kaimiņvalstīm; ES nākotni ES Konventa un nākamās starpvaldību konferences kontekstā; gatavošanos referendumam par Latvijas iestāšanos ES; novērotāju Eiropas Parlamentā lomu un citiem jautājumiem.        Eiropas Parlamenta deputāti dosies arī izbraukumā uz ISPA projektu Via Baltica autoceļu uzlabošana un tiksies ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem - valsts sekretāru Gunāru Kūtri, Tiesu departamenta direktora vietnieci Elitu Stivriņu un Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. Sandru Strenci. Sarunas laikā paredzēts apspriest jautājumus, kas saistīti ar Latvijas tiesu darbību, lietu izskatīšanas kārtību (process, problēmas un to risināšana) un citas ar Latvijas integrāciju ES un tiesvedību saistītas tēmas.        ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēdē piedalīsies Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Latvijas valdības, Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvji.        Tā notiks 11. un 12.septembrī Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.
8.septembrī (08.09.2003.)
        Šā gada 9. un 10.septembrī vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss.
4.septembrī (04.09.2003.)
        Ceturtdien, 4.septembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete tikās ar Spānijas Karalistes valsts sekretāru Eiropas institūcijas lietās Ramonu de Miguelu.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar cilvēktiesību jautājumu risināšanu mūsu valstī un Latvijas un Spānijas sadarbības iespējas un perspektīvas nākotnē.        Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete uzsvēra, ka Latvijas un Spānijas attiecības parlamentu līmenī ir vērtējamas kā labas un aktīvas. Viņa atgādināja, ka pagājušā gada nogalē darba vizīte Spānijas parlamentā tikusies ar saviem kolēģiem. Viņa arī pastāstīja, ka vada Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupu, kurā pārstāvētas Saeimas frakcijas.         Spānijas Karalistes valsts sekretārs Eiropas institūcijas lietās R.de Miguels uzsvēra, ka atrodas Latvijā vēsturiski nozīmīgā periodā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā (ES) un vēlas apliecināt savas valsts ieinteresētību stiprināt bilaterālās attiecības ar Latviju, veidojot tās saturīgākas un intensīvākas. Viņš sacīja, ka Latvijas un Baltijas valstu dalība ES varētu tām radīt garantijas neatkarības nostiprināšanai un stabilitātei. Savukārt Eiropas valstu saime tiktu bagātina dažādos aspektos, tostarp kultūras mantojuma saglabāšanā.          Atbildot uz R.de Miguela, jautājumiem I.Druviete pastāstīja par cilvēktiesību jautājumiem, tostarp sabiedrības integrācijas procesa norisēm, minoritāšu jautājuma risināšanu, izglītības reformas dažādiem aspektiem, kā arī nepilsoņiem Latvijā. Viņa uzsvēra, ka šo jautājumu risināšana ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ikdienas darbs un tajā palīdz laba savstarpējā izpratne un dialogs. Neatkarības gados uzkrātā pieredze liecina, ka problēmu risinājumi Latvijā tiek meklēti mierīgu diskusiju ceļā un etniski konflikti mūsu valstī praktiski nav iespējami, sacīja I.Druviete. Panākumi ir gūti arī sabiedrības lingvistiskā integrācijā - beidzamo gadu laikā to cilvēku skaits, kuri zina latviešu valodu, īsā laikā ir pieaudzis līdz pat 82 procentiem. Savukārt izglītības reformai Latvijā ir atrasts piemērotākais modelis, kas ir zinātniski un metodiski pamatots.          Pārrunājot nepilsoņu jautājumu, R. de Miguels pauda bažas par šīs problēmas risinājumu un šo cilvēku statusu ES. Viņš sacīja, ka tiesības iegūt ES pilsonību ir tikai dalībvalstu pilsoņiem nevis visiem. I.Druviete atzina, ka Latvija un Igaunija šajā gadījumā ir īpašā statusā, ņemot vērā abu valstu vēsturisko pieredzi un nepilsoņu skaitu. Viņa uzsvēra, ka ES jau palīdz nepilsoņu jautājuma risināšanā, un akcentēja nepieciešamību gaisināt mītu par automātisku nacionālo valstu un ES pilsonības iegūšanu, atgādinot, ka šobrīd darbojas un arī saglabāsies noteiktas prasības un kritēriji, lai iegūtu pilsonību. Latvija vēlas demonstrēt priekšrocības, ko sniedz pilsonības iegūšana, sacīja I.Druviete. Viņa arī izteica pārliecību, ka jau sadarbojoties ar starptautiskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un ES dalībvalstīm šis jautājums tiks atrisināts.            Sarunas noslēgumā abas puses akcentēja Latvijas un Spānijas sadarbības padziļināšanas nepieciešamību nākotnē, īpaši pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
5.septembrī (04.09.2003.)
      Šā gada 9. un 10.septembrī vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss.      Otrdien, 9.septembrī, Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru Pēteri Bušmani. Pēcpusdienā Latvijas Lauksaimniecības universitātē notiks P.Koksa lekcija Jelgavas rajona pašvaldību vadītājiem, studentiem un iedzīvotājiem, bet vakarā Eiropas Parlamenta prezidents sniegs intervijas Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.      Trešdien, 10.septembrī, augstais viesis tiksies ar Ministru prezidentu Einaru Repši, Rēzeknes rajona pašvaldību vadītājiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un iedzīvotājiem, bet plkst.12.00 paredzēts Eiropas Parlamenta prezidenta P.Koksa un Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres preses brīfings. Pēcpusdienā Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss dosies uz Igauniju.
3.septembrī (03.09.2003.)
         Trešdien, 3.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman), kurš bija ieradies atvadu vizītē.          Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta abu valstu sadarbībai un aktuāliem ar Eiropas Savienību saistītiem...
Sestdien, 20.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196