Tikšanās un vizītes

 RES Aizsardzības komitejas delegācija Rīgā ieradīsies šodien, 14.oktobrī. Rīt, 15.oktobrī, delegācija Saeimā tiksies ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvjiem, bet pēc tam apmeklēs Ādažu mobilo strēlnieku mācību centru un Jūras spēku Liepājas mācību centru. Papildu informācija. 1994.gada 11.septembrī tika parakstīts Baltijas valstu, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes vienošanās memorands par BALTBAT izveidošanu. BALTBAT uzdevums ir veikt miera atbalsta operācijas ar ANO un/vai EDSO mandātu, sadarbojoties ar NATO un Eiropas Savienību miera uzturēšanas jomā. 1998.gada 28.augustā prezentētais BALTRON projekts paredz Baltijas valstu kopīgas Baltijas jūras eskadras izveidošanu un darbību, lai nodrošinātu pastāvīgas ātrās reaģēšanas spējas jūrā miera un krīzes laikā, piedalīšanos kopīgās jūras atmīnēšanas operācijās, militārās jūras mācībās un misijās, Baltijas valstu teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās drošības stiprināšanā, kā arī meklēšanas un glābšanas darbos. 1998.gada 16.aprīlī Baltijas valstu valdības vienojās par Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas - BALTNET - izveidošanu. BALTNET projekta mērķi ir NATO standartiem atbilstošas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveide, gaisa telpas suverenitātes nodrošināšana, sadarbības efektivizēšana starp civilajām un militārajām institūcijām militārajā jomā un Baltijas valstu militārās sadarbības veicināšana. 1998.gada 12.jūnijā tika parakstīts memorands par Baltijas valstu valdību vienošanos izveidot Baltijas aizsardzības koledžu - BATLDEFCOL Tartu, Igaunijā. Koledžas mācību galvenais mērķis ir sagatavot virsniekus bataljona komandiera līmenī, kuri pēc absolvēšanas būs gatavi darbam starptautiskajos armijas štābos. 2001.gadā tika uzsākts projekts BALTCCIS, kas ļaus izveidot vienotu informācijas vadības un kontroles sistēmu Baltijas valstīs. Projekta mērķis ir palielināt un attīstīt Baltijas valstu vadības un kontroles spējas, radīt drošu kopīgas militārās informācijas apmaiņas sistēmu, ar perspektīvu to pieslēgt NATO sistēmai.  Otrdien, 14.oktobrī20.00........Delegācijas ierašanās.                 Viesnīcā "Reval Hotel Latvija".Trešdien, 15.septembrī9.00........Tikšanās ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem                un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas                pārstāvjiem.               Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11. 10.45........Ādažu mobilo strēlnieku mācību centra apmeklējums.                 Mobilo strēlnieku mācību centra, 1.kājnieku bataljona un                  2.kājnieku bataljona apskate.                 Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas apmeklējums.                 Autoparka un šautuvju kompleksa apskate.15.45........Jūras spēku Liepājas mācību centra apmeklējums.                 Jūras spēku mācību centra, Pretmīnu skolas un Baltijas valstu                 Ūdenslīdēju mācību centra apskate.18.50........Izbraukšana uz Viļņu. 
         Tikšanās sākumā komisijas priekšsēdētāja I.Druviete EP komisāru A.Hilu-Roblesu iepazīstināja ar komisijas darbības jomām un kā vienu no svarīgākajām minēja cilvēktiesību sfēru. Viņa uzsvēra, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir likumdošanas komisija, tāpēc tā izsaka savu viedokli par visiem parlamentā izskatāmajiem likumprojektiem, kuros skartas cilvēktiesības. I.Druviete arī pastāstīja, ka komisijā tiek saņemti iedzīvotāju iesniegumi, kas pārsvarā saistīti ar valsts sociāli ekonomisko situāciju - par personas tiesībām uz mājokli, sociālajām garantijām, ilgo atrašanos apcietinājumā un lēno lietu izskatīšanu tiesās. "Mūsu darbs galvenokārt saistīts ar vispretrunīgākajiem sabiedrības viedokļiem un uzskatiem, par kuriem cilvēkiem reizēm ir diezgan polarizēti viedokļi," atzina I.Druviete.         Sarunas gaitā A.Hils-Robless pastāstīja, ka viņa mērķis ir vizītē apmeklēt visas Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis, lai izpētītu situāciju cilvēktiesību jomā un sagatavotu ziņojumu EP Ministru Padomei. Iepazīstoties ar situāciju Latvijā, komisārs pauda, ka viņu satrauc ar valsts sociāli ekonomisko situāciju saistītās problēmas, un uzsvēra, ka to pozitīvu risinājumu veicinās Latvijas integrācija ES. Komisārs pievienojās I.Druvietes teiktajam par personu pārāk ilgo atrašanos apcietinājumā, lēno lietu izskatīšanu tiesās, kā arī par neapmierinošo situāciju ieslodzījuma vietās. A.Hils-Robless norādīja, ka pēc Sabiedriskās kārtības sargāšanas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatora apmeklējuma nācies secināt, ka izolatori neatbilst cilvēktiesību ievērošanas prasībām un tikai dažos no tiem ir ciešami uzturēšanās apstākļi.         Tikšanās laikā komisārs izteica savu redzējumu par nacionālo minoritāšu, nepilsoņu un valodas jautājumiem, uzsverot, ka "neviens neapstrīd nepieciešamību zināt valsts valodu; tā jāmācās visiem valsts iedzīvotājiem, jo tas ir valsts pamats". Norādot uz lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, A.Hils-Robless pauda, ka jāpieliek visas pūles, lai līdz Latvijas iestāšanās ES tie kļūtu par pilsoņiem, atvieglojot un paātrinot naturalizācijas procesu.        Sarunas noslēgumā komisārs A.Hils-Robless un komisijas priekšsēdētāja I.Druviete pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar 2004.gada izglītības reformu par pāreju uz mācībām latviešu valodā.  
6.oktobrī (06.10.2003.)
Pirmdien, 6.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Ķīnas Tautas Republikas parlamenta Vides aizsardzības un resursu saglabāšanas komitejas delegāciju.  Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanu vides aizsardzības jautājumos. Ķīnas Tautas Republikas parlamenta delegācijas pārstāvji uzsvēra, ka iepriekšējo reizi mūsu valstī viesojušies vairāk nekā pirms desmit gadiem - 1991.gadā, un ir patīkami pārsteigti par Latvijas sasniegto progresu, kā arī panākto vides saglabāšanas un aizsardzības jomā. Viesi uzsvēra, ka labprāt uzklausītu mūsu pieredzi šajā jomā, kā arī dalītos informācijā ar savā valstī paveikto, veicinot tīras vides nodrošināšanu. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons savukārt akcentēja, ka Ķīnas parlamenta Vides aizsardzības un resursu saglabāšanas komitejas delegācijas vizīte Latvijā varētu kalpot par stimulu sadarbības veicināšanai starp abām valstīm. "Mūsu valsts nav spēcīgākā valsts Eiropā ne ekonomiski, ne finansiāli. Bet Latvija ir robeža - robeža starp Eiropu un Krieviju, tāpēc veido labvēlīgu pamatu investīcijām un ārvalstu biznesmeņu ieguldījumiem," norādīja Ē.Jēkabsons. Viņš arī pauda pārliecību, ka robeža nenozīmē jaunu sienu un vaļņu būvēšanu - ne tiešā, ne pārnestā nozīmē, bet gan iespēju veidot sadarbību ar valstīm, ko šķir arī ģeogrāfiskais attālums. 
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanos.Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume izteica patiesu prieku, ka Latvijas tauta skaidri izteikusi savu izvēli - būt ES dalībvalstij, kā arī uzsvēra Latvijas un Francijas veiksmīgo sadarbību, kas izveidojies pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. J.Straume atzina, ka ceļš uz integrāciju ES ir tikai sākuma etapā un Latvija turpina darbu prioritāro jomu - tādām kā tiesu sistēmas reformas - saskaņošanai ar ES normām. Īpaši tika akcentēts parlamenta un Saeimas Eiropas lietu komisijas paveiktais. Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka pirmo reizi ES vēsturē notikusi tik daudzu kandidātvalstu uzņemšana un šajā vēsturiskajā situācijā savs vārds sakāms arī Latvijai. J.Straume uzsvēra, ka mūsu valsts parlamentāriešiem svarīgs jautājums ir nacionālo parlamentu lomu ES, kā arī darbs pie likumdošanas saskaņošanas ar ES institūciju prasībām. Viņš augstu novērtēja Francijas valsts ieguldījumu un pateicās par tās lielo atbalstu Latvijai ceļā uz integrāciju ES.Francijas Republikas Senāta senators S.Lagošs izteica Francijas gandarījumu, uzzinot Latvijas tautas izvēles rezultātus ES referendumā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija izrādījusi savu gribu, lai integrācija ES noritētu pēc iespējas ātrāk. Pie vēl veicamajiem uzdevumiem S.Lagošs minēja darbu administratīvās reformas jomā, kas jāpielāgo ES prasībām. Viņš arī iepazīstināja ar Francijas situāciju šajā jomā, kā arī pauda savas valsts gatavību palīdzēt Latvijai turpmākajā darbā pie prioritārajām jomām. S.Lagošs arī aplūkoja jautājumus par Starpvaldību konferences darbu un atzina, ka katrai dalībvalstij jābūt pa vienam komisāram, kā arī pieminēja iespējamās izmaiņas ES Konstitūcijā. J.Straume, runājot par Latvijas un Francijas sadarbību kultūras jomā, atzinīgi novērtēja pašreizējās Latvijas ārlietu ministres S.Kalnietes lielo ieguldījumu un atcerējās pagājušā gadā savas vizītes ietvaros atklāto mākslinieka I.Blumberga izstādi Parīzē. Tieši kultūras sakari ir tā joma, kur attiecību kapacitāte ir ļoti augsta, atzina J.Straume. Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar mazākumtautību konvencijas ratifikāciju un sabiedrības integrāciju. S.Lagošs atzina, ka Francija minoritāšu tiesību aspektā aizstāv individuālas, nevis kolektīvas intereses, un atzina vienas valsts valodas koncepciju. Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume novēlēja Francijas Republikas senatoram S.Lagošam veiksmīgu vizītes turpinājumu Daugavpilī.
Svētdien, 5. oktobrī 23.10........Delegācijas ierašanās.                 Lidostā "Rīga".
30.septembrī (30.09.2003.)
 Otrdien, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī abās valstīs notikušos referendumus. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības raksturoja kā ļoti labas. Tika minēts, ka sadarbība daudzās jomās...
29.septembrī (26.09.2003.)
 
25.septembrī (25.09.2003.)
       No šā gada 21. līdz 24.septembrim pēc Gruzijas parlamenta priekšsēdētājas Nino Burdžanadzes ielūguma Gruzijā oficiālā vizītē uzturējās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti Jānis Reirs (JL), Silva Golde (TP), Vilnis Edvīns Bresis (ZZS), Ingrīda Labucka (LPP), Guntars Krasts (TB/LNNK), Andrejs Klementjevs (TSP), Aleksandrs Golubovs (SP). Šī bija pirmā Latvijas parlamenta priekšsēdētājas un Saeimas deputātu oficiālā vizīte Gruzijā.       Vizītes laikā Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas deputāti tikās ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi un Gruzijas parlamenta deputātiem. Latvijas delegācija tikās ar Gruzijas prezidentu Eduardu Ševardnadzi un ārlietu ministru Irakliju Menegarišvili, kā arī Gruzijas uzņēmējiem.       Tikšanās laikā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju N.Burdžanadzi tika pārrunāta Latvijas un Gruzijas savstarpējās sadarbības attīstība, īpašu uzmanību veltot sadarbībai starp Latvijas un Gruzijas parlamentiem. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja sveica Latviju sakarā ar pārliecinošo tautas balsojumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. "Tauta ir apstiprinājusi politiķu izvēli," sacīja N. Burdžanadze un augstu novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz dalību ES un NATO. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja uzsvēra veiksmīgo Latvijas un Gruzijas sadarbību starptautiskajās organizācijās, pateicās par Latvijas pausto atbalstu EDSO Parlamentārās asamblejas viceprezidenta vēlēšanās. Gruzija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar Latviju, pārņemot pieredzi integrācijas procesos Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās. Gruzija ir paudusi vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī tuvināties ES, tādēļ sadarbība ar Latviju kā šo organizāciju jauno dalībvalsti ir ļoti vērtīga. Gruzijas parlamentā ir izveidota Gruzijas un Baltijas valstu parlamentu sadarbība grupa, Saeimā darbojas Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa, ir izveidojušies kontakti arī starp parlamentu komisijām. Runājot par reģionālo sadarbību, tika uzsvērta tā pieredze, ko Dienvidkaukāza valstis var gūt no Baltijas Asamblejas darba. Tikšanās laikā tik pārrunāta situācija Gruzijā. Tā kā valsts gatavojas parlamenta vēlēšanām, tika izteikts aicinājums novērotājiem no Latvijas ierasties uz vēlēšanām un sekot to norisei. Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Krievijas karaspēka bāzu atrašanos Gruzijā un ar to izvešanu saistītās problēmas.         Saeimas delegācija tikās arī ar Gruzijas parlamenta deputātiem, dažādu frakciju pārstāvjiem un pārrunāja ar parlamenta darbu saistītus jautājumus. Tikšanās laikā ar rūpnieku frakcijas vadību tika pārrunātas Latvijas un Gruzijas ekonomiskās sadarbības attīstības iespējas. Tika atzīts, ka ir svarīgi strādāt pie savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas, lai izveidotu tiesisko ievaru abu valstu uzņēmēju sadarbībai. Tiekoties ar uzņēmējiem, tika izteikta interese par aktīvākiem savstarpējiem kontaktiem, kā arī aicinājums Latvijas uzņēmējiem apmeklēt Gruziju, lai izvērtētu sadarbības iespējas.           Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei un Saeimas deputātiem bija tikšanās arī ar Gruzijas prezidentu E.Ševardnadzi. Gruzijas prezidents izteica apsveikumu Latvijai sakarā ar referenduma par Latvijas dalību ES pozitīvo rezultātu un augstu novērtēja Latvijas sasniegto. Tika pārrunāta Latvijas un Gruzijas attiecību attīstība, kā arī apstiprināta Gruzijas interese par Latvijas gūto pieredzi, integrējoties ES un NATO. E.Ševardnadze atzīmēja veiksmīgo abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās. Sarunā tika pārrunātas arī Gruzijas attīstības perspektīvas un ekonomikas izaugsmes iespējas.        Tikšanās laikā ar Gruzijas ārlietu ministru I.Menegarišvili tika atzinīgi novērtēta abu valstu divpusējo attiecību attīstība. "Mūsu valstu attiecības ir siltas un draudzīgas," sacīja ārlietu ministrs, augstu novērtējot Saeimas priekšsēdētājas un delegācijas vizīti Gruzijā. Tika runāts par Latvijas pieredzes nodošanu Gruzijai. Ārlietu ministrs kā veiksmīgu šīs sadarbības piemēru minēja Latvijas palīdzību Rīcības plāna dalībai NATO izstrādē, kur iesaistīti eksperti no Latvijas. Labas iespējas ir sadarbībai starptautiskajās organizācijās. Tika pārrunāti reģionālās sadarbības un attīstības jautājumi, Dienvidkaukāza valstu attiecības, kā arī attiecības ar Krieviju.
24.septembrī (24.09.2003.)
        Trešdien, 24.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Austrālijas parlamenta deputātu delegāciju.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un Latvijas iekšpolitisko situāciju.         Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka attiecības starp Austrāliju un Latviju vērtējamas kā draudzīgas, tomēr to paplašināšanas un padziļināšanas potenciāls nebūt nav izsmelts.       Savukārt Austrālijas delegācijas pārstāvji norādīja, ka Austrālijā dzīvo otra lielākā latviešu kopiena ārzemēs, kuras sabiedriskā dzīve ir ļoti aktīva. Tāpat tika minēts fakts, ka Austrālija bija starp pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina Latvijas neatkarību.        Puses pārrunāja arī 20.septembrī Latvijā notikušās tautas nobalsošanas par mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā rezultātus. Ē.Jēkabsons norādīja, ka Latvija vienmēr bijusi Eiropas valsts, tāpēc svarīgi akcentēt tos pamatprincipus, balstoties uz kuriem, tika veidota Eiropas Savienība - brīvība, demokrātija, cilvēktiesības. "Latvija iestājas Eiropas Savienībā kā līdzvērtīga partnere, nevis valsts, kas gaida citu dalībvalstu palīdzību, atbalstu un finansējumu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs.         Ē.Jēkabsons un Austrālijas parlamenta delegācija pārrunāja arī Latvijas un Krievijas attiecības. Tika uzsvērta ieinteresētība labās abu valstu kaimiņattiecības, tomēr lielākais šķērslis tā īstenošanai ir Krievijas puses nostāja.        Tikšanās noslēgumā, atbildot uz Austrālijas delegācijas jautājumu, Saeimas priekšsēdētājas biedrs arī pastāstīja par parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām, kā arī situāciju valdošajā koalīcijā.
23.septembrī (23.09.2003.)
         Otrdien, 23.septembrī, vizītes Latvijā ietvaros Saeimā uz ziņojumu uzklausīšanu un piedalīšanos diskusijās par minoritāšu tiesībām pulcējās NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti.        NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas vizītes Latvijā ietvaros ar ziņojumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem uzstājās īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.         N.Muižnieks pastāstīja par desmit mēnešos paveikto, veidojot līdz šim nebijušu struktūru - Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijās lietās sekretariātu. Sekretariāta darbības galvenie uzdevumi ir saistīti ar sabiedrības integrācijas, mazākumtautību un pilsoniskās sabiedrības attīstības, lībiešu kultūras un tradīciju saglabāšanas, kā arī rasu diskriminācijas izskaušanas jautājumu risināšanu, sacīja N.Muižnieks. Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācijas pamatā ir divi galvenie komponenti - sadarbība un līdzdalība, kas norisinās uz kopīgas valodas - latviešu valodas - bāzes. Ministrs atbildēja uz jautājumiem par nepilsoņu tiesībām un statusu Latvijā un Eiropas Savienībā, mazākumtautību skolām un izglītības reformu, kā arī arodbiedrību lomu valstī. N.Muižnieks vēlreiz apliecināja to, ka valdība ir arī mazākumtautību valdība, savukārt kultūras daudzveidība ir daļa no Latvijas bagātības. Viņš uzsvēra, ka valsts ir ieinteresēta ikviena cilvēka izvēlē par labu Latvijas pilsonībai, lai nodrošinātu konkurētspēju ES darba tirgū.         Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti pauda viedokli, ka sabiedrības integrācijas process Latvijā norit veiksmīgi, balstoties uz starptautisko institūciju ieteikumiem, nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstu un līdzdalību, kā arī ievērojot starptautisko likumdošanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete sacīja, ka komisijai pamatā ir jānodarbojas ar sociāli ekonomiska rakstura jautājumu risināšanu. Savukārt tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES rezultāti liecina, ka sabiedrības vairākums ir vienots savā izvēlē un daudzas ar integrācijas jautājumiem saistītas problēmas nav aktuālas. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere pauda viedokli, ka cilvēktiesību un lingvistiskās tēmas Latvijas sabiedrībā nav prioritāras, bet vairāk tiek izmantotas dažādu politisko interešu īstenošanai. Viņa atzina, ka starptautiski atzītais Izglītības likums paver jauniešiem iespējas būt konkurētspējīgiem darba tirgū, savukārt Pilsonības likums ir atzīts par vienu no liberālākajiem Eiropā. I.Vaidere uzsvēra nepieciešamību diskutēt par idejām, nevis izmantot neauglīgus apmelojumus.Tikšanās noslēgumā arī Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris pastāstīja par viņa vadītās institūcijas darbu un galvenajām funkcijām, tostarp sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas attīstība apliecina valsts virzību uz tiesiskumu un demokrātiju.         NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti uzklausīja arī Saeimas deputātu Vladimira Buzajeva un Jakova Plinera viedokli.         Vizītes noslēguma dienā viesi tikās arī ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Arnoldu Skibstedu un apmeklēja Rīgas ukraiņu vidusskolu. Tajā NATO parlamentārieši varēja iepazīties ar mazākumtautību izglītības iespējām Latvijā, paužot patiesu prieku par skolēnu spējām sarunāties četrās - ukraiņu, latviešu, krievu un angļu valodās. Vizīti noslēdza NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Gunta Bērziņa un NATO PA ģenerālsekretāra Simona Lunna (Simon Lunn) rezumējums. S.Lunns uzsvēra, ka Latvijā, uzklausot plašu viedokļu spektru, padarīts vērtīgs darbs.
Svētdien, 26.maijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf