Otrdien, 28.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Bauskas rajona Ceraukstes pagastu.        Paredzēts, ka Saeimas priekšsēdētāja apmeklēs putnu fabriku "Lielzeltiņi", kas ir Ceraukstes pagasta lielākais nodokļu maksātājs.        Dienas otrajā pusē Saeimas priekšsēdētāja viesosies bērnudārzā "Mūsa", Ceraukstes pagasta bibliotēkā un Griķu pamatskolā.        Pagasta padomē notiks arī tikšanās ar pagasta sieviešu klubiņa pārstāvēm.        Vizītes noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja apskatīs pagasta kultūras namu, 2.bibliotēku un V.Plūdoņa muzeju.

              Tikšanās ietvaros tika pārrunātas gan sadarbības aspekti Ziemeļreiropā, gan drošības jautājumi NATO kontekstā, gan arī ES aktualitātes.              Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par nupat notikušo Baltijas jūras valstu parlamentāriešu tikšanos Ķīles nedēļas ietvaros, kurā tika spriests par Eiropas Savienības turpmākās attīstības jautājumiem. Viņa augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu līdzšinējo sadarbību, īpaši uzsverot reģionālās sadarbības lielo nozīmi. Saeima aktīvi iesaistās arī ES kaimiņu politikas realizācijā, daloties savā eirointegrācijas pieredzē ar tādām valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija.              Puses pieskārās arī jautājumam par Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikāciju un situācijai, kāda Eiropā izveidojusies pēc negatīvajiem balsojumiem referendumos Francijā un Nīderlandē. I.Ūdre īpaši uzsvēra komunikācijas lielo nozīmi sadarbībā ar sabiedrību un daudz aktīvāka politiķu dialoga nepieciešamībai ar savas valsts iedzīvotājiem.              Norvēģijas ārlietu ministrs interesējās par Saeimas iesaisti ārpolitikas jautājumos, kā arī Eiropas lietu lemšanas mehānismiem parlamentā.

        Pirmdien, 20.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Šveices Konfederācijas federālo prezidentu Zamuelu Šmidu, kurš oficiālā vizītē uzturas Latvijā.       Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības aktualitātes un abu valstu divpusējās attiecības.        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica augsto viesi Saeimas namā un uzsvēra, ka Šveici un Latviju vieno lieliskas divpusējās attiecības. Tās attīstīs un paplašinās abu valstu amatpersonu vizīšu apmaiņa, it īpaši augstākajā līmenī. Kā zināms, Šveices Konfederācijas federālais prezidents Latvijā viesojas pirmo reizi, un tā ir viņa atbildes vizīte mūsu valsts prezidentes vizītei Šveicē 2002.gadā. V.Muižniece akcentēja Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, it īpaši lielo darbu, kas īstenots likumdošanas jomā, saskaņojot mūsu valsts likumus ar ES prasībām. “Bet tas nebūtu bijis iespējams, ja mums nepalīdzētu un mūs neatbalstītu mūsu draugi,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.       Savukārt Šveices Konfederācijas prezidents Z.Šmids akcentēja, ka Šveice strādā, balstoties uz valstu divpusējiem līgumiem un Šveices līgumu ar Eiropas Savienību, tādējādi dodot savu ieguldījumu kopīgajā ES politikā. Puses pauda pārliecību, ka tagadējās problēmas, kas ES saistās ar Eiropas Konstitūcijas ratifikāciju, nākotnē izdosies atrisināt.        Runājot par Latvijas un Šveices divpusējām attiecībām, tika akcentēta sadarbība parlamentu sadarbības grupu līmenī - Saeimā veiksmīgi darbojas Latvijas un Šveices sadarbības grupa, savukārt Šveices parlamentā - Baltijas sadarbības grupa “Pro Baltikum”. V.Muižniece norādīja, ka pēdējā laikā grupu starpā intensificējusies vēstuļu apmaiņa, kas liecina par vēlmi padziļināt un pilnveidot jau izveidojušos kontaktus; savu ieguldījumu te dod arī abu vēstniecību darbs.       Tikšanās noslēgumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) pastāstīja par komisijas darbu, kā arī uzsvēra - integrācija ES un NATO nebija Latvijas pašmērķis, bet gan līdzeklis politiskās stabilitātes, drošības un labklājības sasniegšanai. Tagad Latvija ir gatava dalīties savā eirointegrācijas pieredzē ar tām valstīm, kuras sev par mērķi izvirzījušas iestāšanos vai tuvināšanos šai organizācijai. Preses dienests

        Pirmdien, 20.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre turpina vizīti Ķīlē, Vācijā, kur notiek 40.Baltijas jūras reģiona valstu parlamentāriešu tikšanās, kas tradicionāli tiek rīkota Ķīles nedēļas ietvaros.        Tajā piedalās Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Islandes, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Fēru, Grenlandes un Ālandu salu autonomu reģionu pārstāvji un delegāti no Meklenburgas-Priekšpomerānijas (Vācija) un Štīrijas (Austrija).        Pasākumu organizē Šlēsvigas-Holšteinas Landtāgs, un šā gada diskusijas tēma ir “Identitāte-realitāte-mērķtiecība: kur atrodas Eiropas Savienība pēc pirmā paplašināšanās gada.”        Ķīles nedēļas atklāšanas pasākumā piedalījās Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers, kurš tikās arī ar Baltijas jūras valstu parlamentāriešiem.

       Pēc Šlēzvigas-Holšteinas Landtāga ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre no 18. līdz 20.jūnijam piedalīsies Ķīles nedēļas ietvaros rīkotajā parlamentāriešu tikšanās.        Šajā pasākumā piedalīsies Ziemeļvalstu, Baltijas jūras reģiona valstu, kā arī Grenlandes, Fēru un Olandes salu autonomo reģionu parlamentu pārstāvji. Šogad parlamentārieši piedalīsies diskusijā par to, kāda ir Eiropas Savienība gadu pēc tās paplašināšanās. Pasākumu ar savu dalību pagodinās arī VFR prezidents Horsts Kēlers.       Ķīles nedēļas parlamentārās tikšanās ir tradīcijām bagāts pasākums, kas vērsts uz Baltijas jūras reģiona sadarbības veicināšanu. Tajā Baltijas jūras parlamentārās konferences ietvaros aktīvi piedalās gan valstu, gan reģionu parlamentu pārstāvji, un tas ir kļuvis par veiksmīgu reģionālās sadarbības modeli, ko atzinīgi vērtē Eiropā.

             Trešdien, 15.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Itālijas Republikas parlamenta Zemkopības komisijas delegāciju.              Itālijas parlamenta Zemkopības komisijas priekšsēdētājs Džakomo Džislanconi Cardoli (Giacomo de Ghislanzoni Cardoli) pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un izteica viņa vadītās komisijas interesi par pašreizējo situāciju Latvijas lauksaimniecībā saistībā ar gaidāmajiem Eiropas Padomes lēmumiem šajā nozarē.              Savukārt senators Mauricio Ronkoni (Maurizio Ronconi) informēja, ka Itālijas parlamenta delegācijas vizītes mērķis ir iepazīties ar situāciju jaunajās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, lai rastu izprati par savstarpēji svarīgiem jautājumiem un aktuālām problēmām. Viņš pastāstīja, ka, lai gan Itālijā ir augsti attīstīta rūpniecība, svarīga ir arī lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozare - šajā jomā Itālija ir Vidusjūras valstu reģiona līdere. Tā kā Itālija ražo lauksaimniecības produktu pārstrādes iekārtas, tad šajā jautājumā varētu izveidoties veiksmīga abu valstu uzņēmēju sadarbība. Tāpēc itāļu deputātus interesējot investīciju iespējas un zemes iegādes nosacījumi Latvijā, kā arī dažādu ES prasību ieviešanas gaita lauksaimniecības nozarē. M.Ronkoni norādīja, ka Itālijas lauksaimniekus uztrauc jaunā ES lauksaimniecības reforma, kas paredz tirgus liberalizāciju, un finanšu perspektīvas 2007.-2013.gadam noteiktais finansējums lauksaimniecībai.             Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP) sveica Itālijas deputātus Saeimā, savukārt deputāts Indulis Emsis (ZZS) īsumā raksturoja Latvijas ekonomisko situāciju un norādīja, ka, neskatoties uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu pagājušajā gadā, sasniedzot 8,6%, un augsto inflācijas līmeni, biznesa vide Latvijā pēc iestāšanās ES un NATO ir uzlabojusies. I.Emsis norādīja arī uz cenu kāpumu, dzīves līmeņa atšķirību starp mūsu valsts reģioniem un atskatījās uz lauksaimniecības nozares restrukturizāciju pirms un pēc Latvijas iestāšanās ES. Savukārt deputāte Anna Seile (TB/LNNK) viesiem ieskicēja situāciju lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemju iegādē īpašumā ārvalstniekiem.               Uz viesus interesējošo jautājumu par investīciju iespējām Latvijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis (JL) atbildēja, ka mūsu valsts ir atvērta investoriem, birokrātiski šķēršļi to ienākšanai netiek radīti un ka Latvijā ir labvēlīga vide nodokļu, darbaspēka izmaksu un energoresursu ziņā.               Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis (JL) tikšanās noslēgumā viesiem īsumā pastāstīja par situāciju izglītības jomā, norādot, ka izdevīgi ir investēt ekonomikā, kas strauji attīstās, taču liela nozīme ir arī investīcijām jaunos materiālos, tehnoloģijās un procesos. Tāpēc Latvijai pašlaik aktuāls ir jautājums par augsti kvalificētu inženieru un tehnologu sagatavošanu. 

        Otrdien, 14.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ekartu Heroldu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās ietvaros tika pārrunātas gan divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas, gan arī kontakti starptautisko organizāciju ietvaros.        Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Vāciju vērtējamas kā veiksmīgas un dinamiskas. To apliecina arī nupat aizsāktais projekts, kura ietvaros tiks veidota sadarbība starp Latvijas Universitāti un universitātēm Vācijā, un īpaši perspektīva tā varētu būt fizikas jomā.        Runājot par parlamentārajiem kontaktiem, Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka tie ir svarīgi gan augstāko amatpersonu, gan arī komisiju līmenī. Tā kā gan Latvija, gan Vācija ir Eiropas Savienības dalībvalstis, ir daudzas sfēras, kurās nepieciešams kopīgs darbs, piemēram, jautājumi, kas skar apkārtējās vides saglabāšanu Baltijas jūras reģionā. Kā zināms, draudus videi var radīt gan Ignalianas atomelektrostacijas darbība, gan arī iespējamais naftas piesārņojums jūrā. Sadarbība varētu skart arī lauksaimniecības un nodokļu jomas.         Vācijas vēstnieks Latvijā izteica pateicību par darbu, kas ieguldīts, organizējot Vācijas zemju landtāgu vizītes mūsu valstī - pēdējo gadu laikā tās notikušas vairākkārt un vērtējamas kā ļoti veiksmīgas. Savukārt I.Ūdre informēja vēstnieku, ka piedalīsies parlamentāriešu tikšanās pasākumos, kas šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā notiks Vācijas pilsētā Ķīlē.       Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pārrunāja darbību Starpparlamentu savienībā, kā arī jauno kaimiņu iniciatīvu, kuras ietvaros Latvija sadarbojas ar Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas parlamentiem.

              Abas puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Īriju vērtējamas kā labas un dinamiskas. Par to liecina gan vairākas augsta līmeņa vizītes, gan intensīvie kontakti abu valstu parlamentāriešu starpā. Īrijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka īpaši produktīva varētu būt sadarbība konkrētu komisiju līmenī, savukārt V.Muižniece akcentēja arī darbu parlamentu sadarbības grupu ietvaros.              Tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par to, ka nu jau gandrīz pusotru gadu Īrijā darbojas Latvijas vēstniecība. Īrijas puse savu vēstniecību Latvijā plāno atvērt šī gada beigās. “Tas vēl vairāk tuvinās mūsu valstis, un mūsu sadarbība tādējādi varētu vēl vairāk padziļināties,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.              Sarunas noslēgumā V.Muižniece un P.Makkeibs pārrunāja konkrētas sadarbības jomas. Viena no tādām varētu būt lauksaimniecība. Pagājušajā nedēļā mūsu valstī viesojās Īrijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji, un vizītes ietvaros panākta vienošanās ar Latvijas Zemkopības ministriju par konkrētas programmas īstenošanu, kas palīdzētu ierēdņiem labāk izprast jautājumus, saistītus ar Eiropas Savienības fondu apguvi.             Trešdien, 8.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.             Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Armēnijas sadarbības padziļināšanas iespējas.             Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica viesus Saeimā un iepazīstināja ar komisijas darbības galvenajiem virzieniem. O.Kastēns uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Armēniju līdz šim veidojušās sekmīgi, tomēr to paplašināšanai vēl ir liels potenciāls, īpaši ekonomiskajā jomā. Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, un tas paver iespējas abu valstu sadarbību aktivizēt arī ES kontekstā, ņemot vērā faktu, ka abas valstis parakstījušas memorandu par sadarbību eirointegrācijas jomā. Kā pozitīvu piemēru veiksmīgai valstu sadarbībai viņš minēja Eiropas lietu komisijas un Gruzijas parlamentāriešu sadarbības projektu, kura galvenais uzdevums ir nodot Latvijas pieredzi ES likumdošanas pārņemšanā, kā darbības formas izvēloties apmaiņas vizīšu un semināru organizēšanu un piedāvājot ekspertu palīdzību.            Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz integrāciju ES un nopietno darbu, kas tiek veikts, piemērojot Armēnijas nacionālo likumdošanu ES normām.             Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans iepazīstināja ar savas valsts parlamenta un Ārlietu komisijas darbu. Viņš arī informēja, ka pašreiz Armēnijā aktuāls un sarežģīts ir jautājums par Dienvidkaukāza reģionu, īpaši akcentējot Kalnu Karabahas jautājumu un Armēnijas un Turcijas attiecības. Runājot par Armēnijas nākotnes vīziju, A.Rustamjans izteica vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis + 3 Dienvidkaukāza valstis) aktivizēšanā un pauda viedokli, ka Armēnija ir ieinteresēta izpētīt Baltijas valstu sadarbības pieredzi, kā veiksmīgu piemēru minot Baltijas Asamblejas darbību.          Sarunā tika skarts arī jautājums par Armēnijas diasporu pasaulē, tostarp arī Latvijā.

             Otrdien, 7.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.             Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības, situācija Dienvidkaukāzā, kā arī Armēnijas sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.              Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš Latvijas un Armēnijas attiecības, kas veidotas uz vispārējiem divpusējās sadarbības principiem un Latviju kā ES un NATO dalībvalsti, raksturoja kā stabilas un ar savstarpēju izpratni. Lai gan pēdējo gadu laikā divpusējām attiecībām ir bijis epizodisks raksturs - tās nav bijušas politiski aktīvas, ir veikts darbs līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai vairākās jomās.               Runājot par situāciju Dienvidkaukāzā, Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans to raksturoja kā ļoti sarežģītu, jo Armēnijai un Azerbaidžānai ir atšķirīgi viedokļi Kalnu Karabahas jautājumā, bet Armēnijas un Turcijas attiecībās sensitīvs ir jautājums par armēņu genocīdu, ko Turcija nevēlas atzīt.               Puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz dalību starptautiskajās organizācijās. Viesi pastāstīja, ka Armēnijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar NATO, taču tā kā ārpolitisko mērķi nav izvirzījusi integrāciju šajā aliansē. Armēnija nav deklarējusi arī virzību uz integrāciju ES, tomēr tās prioritāte ir dalība Eiropas Padomē un sadarbība ar ES valstu parlamentiem, tādējādi uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES standartiem. Tostarp A.Rustamjans atzina, ka Baltijas valstīm virzība uz ES bijusi veiksmīga un Armēnija ir ieinteresēta Latvijas gatavībā dalīties savā eirointegrācijas pieredzē. Armēnijas puse izteica arī vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis + 3 D-Kaukāza valstis - Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija) aktivizēšanā.             Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Armēnijas sadarbībai parlamentu līmenī vēl daudz iespēju, un izteica cerību par to aktivizēšanos nākotnē.              Otrdien, 7.jūnijā, Eiropas lietu komisijas un Juridiskās komisijas deputāti tikās ar Nīderlandes ministriju juridisko departamentu pārstāvjiem.            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar likumdošanas kārtību Latvijā un tās saskaņošanu ar Eiropas Savienības (ES) normām, kā arī ES aktualitātes.            Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs viesus iepazīstināja ar likumdošanas kārtību mūsu valstī un abu komisiju galvenajiem darbības virzieniem. Runājot par likumdošanas procesu komisijās, Dz.Rasnačs uzsvēra, ka būtisks ir nevalstisko organizāciju un dažādu ministriju devums likumdošanas pilnveidošanā.             Tika pārrunāta arī Saeimas līdzdalība ES jautājumos, kas tiek realizēta ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, jo komisija lemj, vai apstiprināt, vai noraidīt valdības sagatavotās pozīcijas pirms to paziņošanas ES institūcijām. Dz.Rasnačs arī informēja par komisijas sadarbību ar no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un pastāstīja, ka mūsu valstī vēl nav atrisināts jautājums par to, kam vajadzētu uzticēt koordinēt visus ar ES saistītos jautājumus. Piemēram, ministrijas nespēja vienoties par vienotu valdības viedokli ģenētiski modificētās pārtikas ierobežošanas regulējumam. Savukārt Eiropas lietu komisijas deputāte Vineta Muižniece atskatījās uz Latvijas virzību uz integrāciju ES un atzinīgi novērtēja Nīderlandes pieredzes nodošanu Latvijai ceļā uz pilntiesīgu dalību šajā organizācijā.          Puses apmainījās arī viedokļiem par sarežģīto ES konstitūcijas ratifikācijas procesu un bija vienisprātis, ka ES dalībvalstīs sabiedrība nav pietiekami informēta par aktualitātēm ES un pastāv zināma plaisa starp valdību un sabiedrību, par ko liecina negatīvais referenduma iznākums Nīderlandē un Francijā.           Sarunas noslēgumā Dz.Rasnačs novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes turpinājumu Latvijā. 

       No 5. līdz 9.jūnijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Armēnijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija.Svētdien, 5.jūnijā