Tikšanās un vizītes

14.novembrī (14.11.2003.)
No 18. līdz 20.novembrim vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komisijas priekšsēdētāja Žozete Dirjē.
Tikšanās laikā puses bija vienisprātis, ka abu valstu sarežģītās vēstures skaidrošanā ir jāpieliek papildu pūles gan Izraēlā, gan Latvijā, jo bieži vien tieši nepareiza vēstures izpratne var radīt dažādus pārpratumus. Šiem vēstures jautājumiem jāpievērš lielāka uzmanība jau skolās, jo bieži vien ir saskatāmas nepietiekamas jaunās paaudzes zināšanas par patiesajiem vēstures notikumiem. I.Vaidere atzīmēja, ka izveidotā Latvijas Vēsturnieku komisija ir ieguldījusi lielu darbu sabiedrības...
12.novembrī (12.11.2003.)
      Trešdien, 12.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lailu Freivaldi.      Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.      Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas un intensīvas gan politikas un ekonomikas jomās, gan arī citās sfērās. Par to liecina ne vien politiskais dialogs valstu augstāko amatpersonu līmenī, bet arī ciešie kontakti parlamentu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju vidū.      Īpaši tika akcentēta reģionālās sadarbības nozīme, veicinot Ziemeļeiropas reģiona lomas pieaugumu Eiropas Savienības ietvaros. Pozitīvi tika vērtēti Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes ciešie kontakti. Zviedrijas ārlietu ministre akcentēja Eiropas Savienības Jauno kaimiņu iniciatīvu, kurā, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, iesaistīsies arī Latvija. Tika pārrunāta sadarbības veicināšana ar Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta reformu procesu attīstībā šajās valstīs, konkrētu projektu realizēšanā, to ekonomiskās vides harmonizēšanā ar ES. Šeit savu ieguldījumu var dot arī parlamentārieši, parlamentu sadarbības grupu ietvaros nododot Latvijas veiksmīgo pieredzi, kas uzkrāta integrējoties ES. Tika pārrunātas arī ES un Krievijas attiecības, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība, ņemot vērā Latvijas drīzo dalību ES un NATO. Saeimas priekšsēdētāja pauda Latvijas ieinteresētību dialoga attīstībā ar Krieviju un parlamentāro kontaktu intensificēšanā. Viņa atzīmēja veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies pierobežas rajonos.     Saeimas priekšsēdētāja un Zviedrijas ārlietu ministre sarunā skāra arī Zviedrijas rosināto projektu cīņai ar cilvēku tirdzniecību, kurš tiks iesākts 14.novembrī ar zviedru filmas "Lilja mūžīgi" izrādi, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti.
6.novembrī (06.11.2003.)
    Ceturtdien, 6.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Žaku Simonē (Jacques Simonet).    Tikšanās laikā abas puses pārrunāja dažādus divpusējos jautājumus, attiecības ar Krieviju, ES kaimiņattiecību politiku, kā arī pieskārās jautājumam par Eiropas Savienības aizsardzības politikas veidošanu un sadarbības ES ietvaros attīstīšanu.    Ž.Simonē informēja, ka galvenais vizītes mērķis ir ar nākamajām ES dalībvalstīm apspriest Starpvaldību konferences darbu. Šādas vizītes plānotas visās 10 kandidātvalstīs.    Pārrunājot divpusējos jautājumus, I.Vaidere atzīmēja ciešākas sadarbības veidošanas nepieciešamību un informēja par Latvijas interesi noslēgt divpusējās nodarbinātības līgumu, kas dotu abu valstu diplomātu apgādājamajiem tiesības uz darbu otrā valstī.    I.Vaidere arī ieskicēja Latvijas pozīciju attiecībās ar Ukrainu un Baltkrieviju, kas ir Latvijas prioritāte ES kaimiņattiecību politikā, kā arī pieskārās jautājumam par sadarbību ar Krieviju. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja informēja, ka pragmatiskas un vienlīdzīgas sadarbības veidošana ar Krieviju ir viena no valsts ārpolitiskajām prioritātēm. Latvijai šobrīd īpaši svarīgi ir divi jautājumi - Starpvaldību komisijas darbība un robežlīguma ratifikācija no Krievijas puses. I.Vaidere uzsvēra, ka, ņemot vērā gaidāmo Latvijas iestāšanos ES, robežlīguma noslēgšana ir arī ES interesēs. Pēdējā laikā izskanējušos pārmetumus no Krievijas puses I.Vaidere saistīja ar priekšvēlēšanu gaisotni Krievijā un augstu novērtēja Krievijas Federācijas Padomes aicinājumu Valsts Domes deputātiem neizmantot ārpolitiku priekšvēlēšanu kampaņā.    Runājot par sadarbības iespējām ES ietvaros, viesis ierosināja izvērtēt trīs Beniluksa valstu un trīs Baltijas valstu ciešākas sadarbības veidošanas iespējas. Savukārt spriežot par Eiropas aizsardzības politikas veidošanu, Ž.Simonē uzsvēra, ka tā sauktā "Beļģijas iniciatīva" ir nepareizi izprasta - arī tā paredz transatlantiskās sadarbības veicināšanu un izvairīšanos no dublēšanās ar NATO. Galvenais iniciatīvas mērķis bijis uzsākt diskusiju par Eiropas aizsardzības politikas nākotnes perspektīvu.
4.novembrī (04.11.2003.)
    Otrdien, 4.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Mihailovski, kurš bija ieradies atvadu vizītē.    Tikšanās dalībnieki pārsprieda jautājumus, kas attiecas uz abu valstu divpusējām attiecībām un sadarbības perspektīvām nākotnē.    Vērtējot vēstnieka amatā aizvadīto laiku, V.Mihailovskis sacīja, ka tas bijis konstruktīvs un sekmīgs. "Man bija patīkami pildīt vēstnieka pienākumus jūsu valstī, pa šo laiku man izveidojošies daudzi personīgi kontakti, un man noteikti gribēsies šeit atgriezties vēlreiz," sacīja vēstnieks.    Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, tomēr to paplašināšanai un intensificēšanai vēl ir liels potenciāls. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir gatava piedāvāt savu pieredzi un palīdzību reformu īstenošanas un eirointegrācijas jautājumos. Augstu vērtējami arī iedibinātie kontakti abu valstu parlamentu, to komisiju un deputātu līmenī.     Ukrainas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka, mūsu valstij kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mainīsies arī Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, jo Latvija kļuvusi par lielas apvienības sastāvdaļu. I.Ūdre sacīja, ka mūsu valsts likumdošana ir saskaņota ar ES normām un tas varētu radīt lielāku drošību investoriem. Tāpat svarīga ir arī līgumtiesiskās bāzes sakārtošana un pilnveidošana.    Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī Ukrainas un Krievijas attiecības. Vēstnieks informēja, ka domstarpības Tuzlas salas jautājumā pašlaik ir iesaldētas un abu valstu vadītāji un valdības pārstāvji cenšas panākt konstruktīvu šīs problēmas atrisinājumu.    Atvadoties no Ukrainas vēstnieka Latvijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre viņam uzdāvināja piemiņas medaļu ar Saeimas nama attēlu.
31.oktobrī (31.10.2003.)
   Piektdien, 31.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Džonu Kalstonu.   Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar NATO paplašināšanās jautājumus.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja NATO ģenerālsekretāra vietnieku Dž.Kalstonu ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un prioritātēm. Viņš pastāstīja, ka komisijā darbojas pārstāvji no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, un atzina, ka galvenie uzdevumi ir darbs likumdošanā aizsardzības un iekšlietu jomā, parlamentārā uzraudzība, kā arī sadarbības un sakaru nodrošināšana ar NATO dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem. A.Laksa atzina, ka Latvijai iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Runājot par mūsu valsts nostāju NATO integrācijas jautājumā, A.Laksa pauda viedokli, ka Latvija ir apmierināta ar NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas gaitu. Viņš arī informēja, ka Latvijas valdība jau sagatavojusi un iesniegusi Reformu ieviešanas plānu dalībai NATO, kurā tiek nosprausti tuvākie uzdevumi un to veikšanas termiņi, kā arī norādīti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Tāpat tika atzīmēta arī cīņa ar korupciju un darbs sabiedrības integrācijas jomā.    Savukārt Dž.Kalstonu augstu novērtēja Latvijas gūtos panākumus, gatavojoties dalībai aliansē, un atzina, ka šis ir pārmaiņu laiks arī visām NATO dalībvalstīm kopumā. Viņš uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms kļuvis par aktuālu draudu avotu visai pasaulei. Dž.Kalstonu arī teica, ka Latvijas militāro spēku piedalīšanās Irākas pēckara atjaunošanas procesā ir reāla garantija tam, ka nākotnē mūsu valsts tiks aizstāvēta. Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā topošajai NATO dalībvalstij ir ļoti svarīga Nacionālo bruņoto spēku savietojamība ar NATO militārajiem spēkiem.   Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Abas puses atzina, ka ir par eiroatlantiskās saites stiprināšanu un tādu Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas vērsta uz NATO spēju papildināšanu, nevis dublēšanu.
28.oktobris (28.10.2003.)
Otrdien, 28.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Iliji Vanču (Ilie Vancea), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā, informējot par situāciju savā valstī, uzsvēra, ka tā raksturojama kā stabila. Tā kā valsts parlamentā vairākums deputātu pārstāv vienu politisko spēku ? Komunistu partiju, tas būtiski atvieglo likumdošanas darbu. Būtiskākajos jautājumos Moldovas prezidentam, parlamentam un valdībai ir līdzīga nostāja, pastāstīja vēstnieks. Zināmi uzlabojumi vērojami arī ekonomikas jomā, jo izdevies stabilizēt rūpniecību un turpināt privatizācijas procesu, un tas savukārt radījis iespēju palielināt iekšzemes kopproduktu un paaugstināt algu un pensiju līmeni valsts iedzīvotājiem. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Piedņestras reģionā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka tās risinājumam jānotiek mierīgā ceļā. I.Vančs pastāstīja par pašlaik apspriežamo jautājumu ? federācijas veidošanu, kam atbalstu izteikušas arī vairākas starptautiskas organizācijas. Tāpat notiek darbs pie valsts jaunās konstitūcijas izstrādes, kuru vajadzētu pabeigt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2005.gadā.Savukārt I.Ūdre pastāstīja par Latvijas panākto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ietver sevī gan institucionālās reformas, gan likumdošanas harmonizēšanu ar ES normām. Viņa izteica gatavību nodot mūsu eirointegrācijas pieredzi Moldovu interesējošajos jautājumos. Kā veiksmīgu sadarbības piemēru šajā jomā Saeimas priekšsēdētāja minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas un Armēnijas parlamentāriešiem.Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Moldovas savstarpējo attiecību paplašināšanai ir liels potenciāls ? gan valstu augstāko amatpersonu, gan parlamentu un to komisiju un sadarbības grupu līmenī. Par labu impulsu tam varētu kalpot arī Latvijas ārlietu ministres plānotā vizīte Moldovā šā gada novembra sākumā, kā arī iespējamā Latvijas goda konsula iecelšana. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sokolu Gjoku (Sokol Gjoka), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika pārrunāti abām valstīm aktuāli jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.Albānijas vēstnieks Latvijā sacīja, ka īpaši nozīmīga Albānijai būtu politisko kontaktu intensificēšana abu valstu starpā. S.Gjoka norādīja, ka Latviju un Albāniju saista vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, abu valstu nelielās teritorijas un vēsturiskie notikumi. “Mūsu valsts demokrātijas pieredze ir ļoti neliela, tāpēc esam ieinteresēti veicināt sadarbību starp Latvijas un Albānijas parlamentiem un komisijām, it īpaši Ārlietu un Eiropas lietu komisijām”, teica vēstnieks. Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka sadarbības padziļināšanā liela nozīme ir gan informācijas apmaiņai, gan vēl jo vairāk parlamentāriešu personīgajiem kontaktiem. Viņa akcentēja tā izpausmi starptautisko institūciju darbā, kas tādējādi nodrošina atbalstu konkrētajai valstij svarīgos jautājumos. Vēl viens veids, kā veicināt intensīvāku dialogu, ir darbs parlamentu sadarbības grupu ietvaros. I.Ūdre pastāstīja par parlamenta, it īpaši 7.Saeimas paveikto, Latvijas likumdošanas normas harmonizējot ar ES, un pauda gatavību šajā pieredzē dalīties ar Albāniju. “Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā mainījušās vairākas valdības, bet nemainīgas palikušās mūsu ārpolitiskās prioritātes ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tautas balsojums 20.septembra referendumā bija šī procesa posma veiksmīgs noslēgums”, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.Runājot par Stabilizācijas un asociācijas procesu, kuru Albānija patlaban īsteno, I.Ūdre akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi. Latvijas pieredze liecina, ka tas sekmējis ātrāku un efektīvāku reformu īstenošanu. Kā veiksmīgi reģionālās sadarbības piemēri tika minēta gan mūsu valsts dalība Baltijas Asamblejā, gan attiecības ar Ziemeļvalstīm, kur pašreiz svarīgs un aktuāls jautājums ir nākamā gada maijā plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.Tikšanās noslēgumā puses pauda pārliecību par nepieciešamību izveidot līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm, kā arī veicināt kontaktus ekonomikas, kultūras un izglītības jomās.
 Tikšanās sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa viesiem īsumā pastāstīja par komisijas darbību likumdošanas jomā, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentārajā pārraudzībā, kā arī sadarbībā ar ES un NATO dalībvalstu parlamentu radniecīgajām komisijām. Runājot par Latvijas pozīciju kājnieku mīnu jautājumā, A.Laksa informēja, ka Latvija vēl līdz šim nav ratificējusi Otavas konvenciju par kājnieku mīnu aizliegšanu, lai gan ievēro konvencijas prasības. A.Laksa minēja 2002.gadā pieņemto Ieroču aprites likumu, kas aizliedz sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, tostarp kājnieku mīnu eksportu un tranzītu. A.Laksa arī pastāstīja, ka Latvijā kājnieku mīnas netiek ražotas un ierobežotais mīnu daudzums Nacionālo bruņoto spēku krājumā - aptuveni 4500 - tiks izmantots apmācībām ne ilgāk kā nākamos septiņus astoņus gadus. Viņš arī atzīmēja, ka Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir speciāla ar Norvēģijas atbalstu izveidota Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, kas Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalījās starptautiskajā misijā Kosovā un tagad darbojas arī Irākā. Sarunas gaitā Kanādas vēstnieks R.Andrigo pozitīvi novērtēja abu valstu sadarbību militārajā jomā NATO paplašināšanās kontekstā un pauda pārliecību par tās padziļināšanos arī pēc Latvijas iestāšanās NATO. Viņš arī atzīmēja, ka Kanāda ir viena pirmajām NATO dalībvalstīm, kas jau ratificējusi Latvijas uzņemšanas Ziemeļatlantijas aliansē protokolus. Savukārt jautājumā par kājnieku mīnām vēstnieks pauda neizpratni par Latvijas rīcību, līdz šim neratificējot Otavas konvenciju, jo no Baltijas valstīm Lietuva to jau ir parakstījusi.Arī Kanādas armijas atvaļinātais ģenerālis M.Barils norādīja, ka pēc tikšanās ar militārajiem speciālistiem nācies izteikt neizpratni par Latvijas parlamenta rīcību Otavas konvencijas jautājumā. Latvijas militāro struktūru atbildīgās amatpersonas norādījušas, ka problēmām nevajadzēt būt, jo Latvija jau ievēro konvencijas principus, pie tam kājnieku mīnas pasaulē vairs neesot aktuālas, jo tiekot izmantota cita - modernāka tehnika. Uz viesu neizpratni A.Laksa atbildēja, ka 8.Saeimā lielākā daļa deputātu ir bez politiskās un likumdošanas pieredzes, tāpēc jau uz kādu no nākamajām komisijas sēdēm tiks uzaicināts aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, lai sniegtu paskaidrojumus par Latvijas kavēšanos konvencijas ratificēšanā. Komisijas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka jau tuvākajā nākotnē Saeima savu neizdarību labos un Otavas konvencija tiks ratificēta.Tikšanās noslēgumā Kanādas armijas atvaļinātais ģenerālis M.Barils norādīja, ka, jo vairāk valstu pievienosies konvencijai un to ratificēs, jo "neērtāk būs" lielākajām pasaules mīnu ražotāj/uzkrājējvalstīm - Krievijai, ASV, Ķīnai, Indijai, Baltkrievijai, Pakistānai, Korejai. "Būtu tikai loģiski, ka tāda maza, demokrātiska un pavisam nemilitāra valsts kā Latvija parakstītu šo nozīmīgo konvenciju," sarunas noslēgumā teica A.Laksa.
 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar ostu darbības, satiksmes drošības un telekomunikāciju sfēras aktualitātes abās valstīs un Latvijas un Zviedrijas radniecīgo komisiju divpusējās sadarbības padziļināšanās iespējas nākotnē. Sarunas sākumā Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties un padziļināti pārrunāt abām pusēm aktuālus jautājumus, kā arī raksturoja komisiju darbības galvenās jomas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Klāss Roksbergs aicināja kopīgi domāt par to, kā nākotnē risināt transporta kravu pārvadāšanas jautājumus Baltijas jūrā.  Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši arī pārrunāju ostu darbības regulējuma īpatnības abās valstīs. Latvijas puse raksturoja vakar parlamentā otrreizējā caurlūkošanā pieņemtos grozījumus "Likumā par ostām", kas izraisīja spraigas diskusijas un saglabā valsts un pašvaldības paritāti Ventspils ostas un Rīgas ostas valdē. A.Ārgalis un A.Tolmačovs arī raksturoja apgrozījuma pieauguma radītājus Latvijas ostās un atzina, ka, viņuprāt, šobrīd ostu jautājumu risinājumā vairāk tiek ņemts vērā politiskais, nevis ekonomiskais aspekts. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētāja vietniece Elizabete Nīstrema pastāstīja, ka Zviedrijā ostu jautājumi ir pašvaldību kompetencē, bet K.Roksbergs tuvāk raksturoja Gēteborgas ostas darbību, ko pārzina, jo savulaik bijis Gēteborgas mēra vietnieks. Viņš sacīja, ka ostu attīstība no valsts ir atkarīga tādā mērā, kā tiek risināti ar ostu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, pievedceļu izbūvi saistīti jautājumi. "Ja osta nesaņem investīcijas infrastruktūrā, darbi apstājas. Šajā aspektā valdībai uz ostām ir liela ietekme," atzina K.Roksbergs. Viesi arī pastāstīja, ka šobrīd Zviedrijā ir 53 dažādas ostas un ka tieši tirgus ietekmēs to, kā nākotnē attīstīsies ostas. Abas puses arī sprieda par satiksmes drošības jautājumiem. Latvijas un Zviedrijas parlamentu deputāti bija vienisprātis, ka abās valstīs auto avārijās bojā gājušo skaits ir liels - apmēram 500 cilvēki gadā. Viņi arī bija vienisprātis, ka nākotnē Eiropas Savienības ietvaros jāpadziļina sadarbība, lai risinātu šos jautājumus. Kā zināms, Itālijā šobrīd notiek neformāla satiksmes ministru tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta rīcības programma, kā līdz 2010.gadam uz pusi samazināt auto avārijās cietušo cilvēku skaitu. Šādas programmas ceļu drošības jomā izstrādātas arī Latvijā un Zviedrijā. Latvijas puse kā pozitīvu faktu minēja parlamentā akceptēto soda punktu sistēmas ieviešanu no nākamā gada jūlija. Zviedrijas parlamentārieši tuvāk arī vēlējās uzzināt, kā dzīvē darbojas Latvijas likumdošanā noteiktais aizliegums, vadot automašīnu, lietot mobilo telefonu. Viņi arī interesējās, vai netiks samazināts autovadītājiem pieļaujamā alkohola daudzuma radītājs asinīs. Pārrunājot šos jautājumus, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga ir nevis soda sankciju pastiprināšana, bet gan soda neizbēgamība. Parlamentārieši arī raksturoja situāciju abās valstīs telekomunikāciju jomā un pārrunāja turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisija uzaicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nākamajā gadā piedalīties viņu organizētajās konferencēs par ceļu drošības un informāciju tehnoloģijas jautājumiem.  Piektdien, 24.oktobrī, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas pārstāves tikās ar Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāvēm. Tikšanās sākumā Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja I.Ostrovska Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāves informēja, ka Latvijas parlamentā ievēlētās deputātes šo grupu nodibināja, lai veidotu un tālāk attīstītu kontaktus, kā arī dalītos pieredzē ar citu Eiropas valstu parlamentu sieviešu grupām par dzimumu līdztiesības aspektiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. I.Ostrovska arī atzīmēja Saeimā nesen izveidoto Dzimumu līdztiesības apakškomisiju, kas plānojusi veikt šo jautājumu izpēti tieši parlamentārā līmenī, nodrošinot līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē.  Riksdāga Sieviešu grupas vadītāja Helēna Heija pastāstīja, ka viņu parlamentā šajā grupā apvienojušās sievietes ar mērķi rosināt parlamentu un sabiedrību diskutēt un arī rīkot seminārus par aktuālām tēmām: sieviešu politisko darbību, diskrimināciju, bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, sociālās apdrošināšanas un mājokļu, kā arī migrācijas jautājumiem. Tikšanās laikā Latvijas un Zviedrijas parlamentārietes dalījās pieredzē un pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, bērnu izmantošanu, vecāku atbildību un adopciju, kā arī sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā.  Preses dienests
23.oktobrī (22.10.2003.)
       No 22. līdz 24.oktobrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Zviedrijas parlamenta (Riksdaga) spīkers Bjorns fon Sidovs un viņa vadītā delegācija. Trešdien, 22.oktobrī
Trešdien, 21.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196