Tikšanās un vizītes

1.decembrī (01.12.2003.)
        Pirmdien, 1.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomio Učidu (Tomio Uchida).        Sarunas galvenā tēma bija abu valstu divpusējo attiecību attīstība un sadarbības paplašināšanas iespējas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.         Izvērtējot Latvijas un Japānas attiecības, sarunas dalībnieki kopumā tās atzina par labām un konstruktīvām, uzsverot iespēju plašāk izvērst sadarbību ekonomikas jomā, pieaugot globalizācijas tendencēm pasaulē.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pateicību par Japānas valdības neatmaksājamo palīdzību Latvijai kultūras jomā, īpaši uzsverot atbalstu mūsu Nacionālajam simfoniskajam orķestrim.         Japānas vēstnieks kā nozīmīgus un apsveicamus procesus starptautiskā līmenī vērtēja ES un NATO paplašināšanos. Vēstnieks augstu novērtēja Latvijas iekļaušanos demokrātiskās paplašināšanās procesā Eiropā, kad nākamā gada maijā ES veidos divdesmit piecas dalībvalstis, kuru mērķi ir arī brīvā tirgus attīstība un cilvēktiesību principu ievērošana - domas un izteikumu brīvība.        Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par Latvijas pieredzi eirointegrācijas jautājumu risināšanā, uzsverot paveikto, saskaņojot mūsu valsts likumdošanu atbilstoši ES prasībām, kas varētu radīt lielāku drošību ekonomisko un tirdzniecisko sakaru attīstībai un investīciju piesaistei. Viņa uzsvēra, ka tuvākais Latvijas mērķis ir sasniegt tādu valsts labklājības izaugsmi, kas būtu atbilstoša ES līmenim.       Tikšanās gaitā tika iezīmēti arī jautājumi, kas saistīti ar diskusijām par ES Konstitucionālā līguma projektu, kā arī nepieciešamību sabalansēt nacionālas valsts un ES intereses, parlamentam saglabājot savu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos.          Sarunas dalībnieki atzina, ka ciešākai būtu jākļūst arī sadarbībai starp abu valstu parlamentiem, izmantojot iespējas, ko sniedz personīgo kontaktu izveidošana visdažādākajos līmeņos. Latvijas 8.Saeimā jau darbojas Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupa, kura skaitliski ir viena no lielākajām. Runājot par sadarbību Starpparlamentu savienībā, T.Učidu pateicās I.Ūdrei par Latvijas delegācijas pausto atbalstu Japānas kandidātam Starpparlamentu savienības izpildkomitejas sastāvā.
Jauno ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji piedalīsies diskusijā “Eiropa ? realitāte: nacionālo parlamentu nākotne”. Pēc tās jauno ES dalībvalstu pārstāvji dosies uz Francijas parlamenta sēdi, kuras laikā Nacionālo asambleju veidojošo frakciju pārstāvji uzdos jautājumus valdībai, klātesot arī premjerministram, par Francijas valdības Eiropas politikas aspektiem. Parlamentu vadītājiem ir paredzēta tikšanās ar Francijas premjerministru Žanu Pjēru Rafarēnu un Eiropas lietu ministri Noelli Lenuāru. Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu Žanu Luī Debrē.
Tikšanās mērķis ir pārrunāt Ķemeru nacionālā parka dabas bagātību izmantošanas iespējas un veicināt valsts atbalstu ārstniecisko dūņu lauku apgūšanā.
27.novembrī (27.11.2003.)
        Ceturtdien, 27.novembrī, Saeimas deputāti tikās ar Kanādas valdības pārstāvjiem.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Saeimas vārdā sveicot Kanādas valdības delegāciju, atzina, ka līdzšinējās abu valstu attiecības ir vērtējamas kā labas, un pateicās par izvērsto Kanādas atbalstu Latvijas centieniem iekļauties Eiropas Savienībā un NATO. Viņš uzsvēra, ka Kanāda ir sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā, transformācijas procesā no plānveida uz tirgus ekonomiku, kā arī atbalstot sabiedrisko organizāciju veidošanās procesu mūsu valstī.        Savukārt Kanādas valdības delegācijas vadītājs Pols Dibuā pastāstīja, ka vizītes mērķis ir stratēģisks - tikties ar visu desmit ES kandidātvalstu parlamentu deputātiem, valdību pārstāvjiem un uzņēmējiem. Tiekoties ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem, galvenais mērķis ir iezīmēt jaunus ceļus, jaunus veidus un sadarbības iespējas ar Latviju globālākā skatījumā. Viņš uzsvēra, ka paplašināšanās padarīs ES par vienu no ietekmīgākajiem spēkiem pasaulē. Valstis tuvinoties rada dividendes mieram, sacīja P.Dibuā.          Sarunas dalībnieki pārrunāja Latvijas pieredzi attiecībās ar ES paplašināšanās kontekstā un sadarbības iespēju intensificēšanu starp Latviju un Kanādu.
26.novembrī (26.11.2003.)
    Trešdien, 26.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas parlamenta (Nacionālās Padomes) priekšsēdētāju Pavolu Hrušovskiju un viņa vadīto delegāciju, kas oficiālā vizītē apmeklē mūsu valsti.    Šī ir pirmā Slovākijas parlamenta priekšsēdētāja oficiālā vizīte Latvijā.   Sarunas galvenā tēma bija abu valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, kā arī parlamenta loma Eiropas jautājumu risināšanā.   Slovākijas Republikas parlamenta vadītājs P. Hrušovskijs norādīja uz Latvijai un Slovākijai kopīgo - tās abas ir ne tikai jaunās ES dalībvalstis, abas ir arī salīdzinoši nelielas teritorijas un iedzīvotāju ziņā. Tāpēc būtisks ir jautājums par jauno ES konstitucionālo līgumu, nacionālo parlamentu lomu ES kontekstā, kā arī Eiropas lietu koordināciju valsts iekšienē, lai varētu pilnvērtīgi iestāties par savām nacionālajām interesē.   Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par Latvijas pieredzi eirointegrācijas jautājumu risināšanā, uzsverot parlamenta Eiropas lietu komisijas lomu, ciešo sadarbību ar valdību, kas tika iedibināta jau iestāšanās ES sarunu procesa laikā. Tagad ir jādomā par to, kā visefektīvāk realizēt kontroli pār valdības paveikto Eiropas lietās, aizstāvot Latvijas pozīcijas Briselē. "Tas, kāda būs nacionālo parlamentu loma nākotnes Eiropā, nav tikai jauno kandidātvalstu uzmanības lokā vien. Par to nopietni domā arī virknē pašreizējo ES dalībvalstu," sacīja I.Ūdre. Viņa norādīja, ka viens no veidiem varētu būt nacionālo parlamentu iespēja kontrolēt Eiropas Parlamenta budžetu, jo to veido dalībvalstu maksājumi: tātad tā ir valstu atbildība saviem iedzīvotājiem par viņu līdzekļu lietderīgu izlietojumu. Tāpat uzraudzības funkcijas varētu realizētas arī pār Eiropola darbību. I.Ūdre sacīja, ka Latvijai kā ES robežvalstij īpaši svarīgs ir drošības jautājums. Latvija lielu vērību pievērš ES "Jauno kaimiņu" iniciatīvai. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja arī par veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies ar Gruziju un Armēniju, nododot tām savu pieredzi nacionālās likumdošanas harmonizēšanā ar ES, kā arī ciešajiem kontaktiem starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.    Būtisks notikums visās jaunajās ES dalībvalstīs būs pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamā gada jūnijā. Tāpēc tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar savu valstu pārstāvju darbību Eiropas Parlamentā. Lai gan nacionālo valstu pārstāvji EP darbosies partiju frakcijās, tomēr tika norādīts uz nepieciešamību saglabāt saikni arī ar nacionālo valsti un spēju sabalansēt savas valsts un ES intereses.    Tikšanās noslēgumā abu parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka daudz ciešākai jākļūst sadarbībai starp parlamentu komisijām, kas ļautu izmantot iegūto pieredzi, kā arī apmainīties domām par aktuālajiem jautājumiem.
25.novembrī (25.11.2003.)
          Otrdien, 25.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Filipīnu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Viktoriju Bataklanu (Victoria Bataclan), kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.          Filipīnu vēstniece Latvijā nodeva Saeimas priekšsēdētājai Filipīnu Kongresa priekšsēdētāja sveicienus Latvijas valsts svētkos, paužot ieinteresētību ciešāku kontaktu veidošanā starp abu valstu parlamentiem.          Sarunas gaitā kā labs sadarbības formāts tika atzīmēta Starpparlamentu savienība, kuras ietvaros iespējams diskutēt par dažādos pasaules reģionos aktuāliem jautājumiem, apmainīties domām par atsevišķiem parlamentu darba jautājumiem, kā arī veidot divpusējus kontaktus. Saeimas priekšsēdētāja īpašu vērību pievērsa jautājumiem, kas saistīti ar globālu problēmu risināšanu, tostarp cilvēku tirdzniecību un HIV izplatību pasaulē, kuru apkarošanai nepieciešama kopīga rīcība.           Kā nozīmīgs solis Latvijas un Filipīnu attiecību attīstībā vērtējama Latvijas dalība Eiropas Savienībā, jo Filipīnām ir labas sadarbības tradīcijas ar ES. Abas amatpersonas pārrunāja savstarpējās līgumtiesiskās bāzes izveidošanas svarīgumu, kas varētu radīt lielāku drošību ekonomisko un tirdzniecisko sakaru attīstībai, kā arī veicināt tūrismu.         Filipīnu vēstniece Latvijā interesējās par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā, kā arī darbu pie ES Konstitucionālā līguma. Viņa augstu novērtēja Latvijas tautas pārliecinošo atbalstu dalībai ES, par ko liecina referenduma rezultāti.
24.novembrī (24.11.2003.)
No 26. līdz 27.novembrim vizītē Latvijā uzturēsies Slovākijas Republikas parlamenta (Nacionālās Padomes) priekšsēdētājs Pavols Hrušovskijs un viņa vadītā delegācija.
 Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas lietu komisijas darbības galvenos virzienus, sadarbību starp Baltijas valstīm, Eiropas Savienības (ES) Jauno kaimiņu iniciatīvu, ES strukturālo fondu izmantošanas iespējas un ES monetāro politiku. Sarunas sākumā O.Kastēns raksturoja Eiropas lietu komisijas darbības galvenos virzienus, akcentējot, ka komisijas uzmanība galvenokārt vērsta uz kontroles un uzraudzības funkciju īstenošanu pār jautājumiem, kas saistīti ar ES. Viņš arī sīkāk pastāstīja par Eiropas lietu komisijas lielo nozīmi ES jautājumu risināšanā līdz šim un sacīja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES tā mainīsies, kļūstot vēl ietekmīgāka. Arī J.Kacins dalījās pieredzē, kā Slovēnijā notiek sadarbība starp valdību un parlamentu, un uzsvēra, ka tai jābūt elastīgai un viņa valstī tiek apspriesti dažādi varianti, kā vislabāk risināt domu apmaiņu ar ES saistītos jautājumos. Abas puses arī pārrunāja Baltijas valstu sadarbību virzībā uz integrāciju ES un NATO. O.Kastēns atskatījās uz visu trīs valstu kopīgo vēsturisko pieredzi ceļā uz šīm organizācijām un atzina, ka vissekmīgāk sadarbība veidojusies militārajā jomā.  O.Kastēns un Slovēnijas Ārlietu komisijas pārstāvji sprieda par ES Jauno kaimiņu iniciatīvu, kurā, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, iesaistīsies arī Latvija. Tika pārrunātas sadarbības veicināšanas ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu iespējas. O.Kastēns sacīja, ka Latvija varētu veicināt attiecību padziļināšanu starp Krieviju un ES. Viņš arī norādīja, ka šobrīd vērojami labi panākumi pierobežas reģionu sadarbībā, un izteica cerību, ka pēc mūsu valsts iestāšanās ES stabilizēsies arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. Daloties pieredzē par ES strukturālo fondu izmantošanas iespējām, sarunas dalībnieki pārrunāja patlaban aktuālos jautājumus un arī ieskicēja nākotnē risināmās lietas, tostarp darbu pie dažādu projektu sagatavošanas un līdzfinansējuma meklēšanas. Abas puses arī pieskārās ES monetārajai politikai, tostarp gaidāmajai eiro ieviešanai jaunajās ES dalībvalstīs. J.Kacins uzsvēra, kas šis ir ļoti jutīgs jautājums, jo skar nacionālās identitātes apziņu sabiedrībā, bet O.Kastēns pauda cerību, ka Latvijā tas nevarētu izraisīt lielas diskusijas un domstarpības, jo eiro ieviešana varētu notikt pēc vairākiem gadiem.
20.novembrī (20.11.2003.)
       Ceturtdien, 20.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas pārstāvji tikās ar Slovēnijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Jelko Kacinu un komisijas pārstāvjiem.        Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.        J.Kacins informēja, ka galvenais vizītes mērķis ir tuvāk iepazīt un padziļināt attiecības ar Latviju, sadarbojoties divpusēji un Eiropas Savienības ietvaros. Viņš uzsvēra, ka ir gandarīts par ES paplašināšanās procesa norisi, un sacīja, ka kopēja nākotne ES rada izaicinājumu un uzliek lielākas rūpes par kopēju kaimiņattiecību politiku.        Pārrunājot divpusējos jautājumus, I.Vaidere atzīmēja ciešākas sadarbības veidošanas nepieciešamību, risinot problēmas un atbalstot kopīgus centienus. Viņa uzsvēra parlamentāro attiecību padziļināšanas nozīmi abu valstu sakaru veidošanai dažādās jomās, tostarp investīciju piesaistes un tirdzniecības sfērās. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī atzina, ka Latvijas tirdzniecības bilance ar Slovēniju pagaidām ir negatīva, un sacīja, ka tūrisma attīstība varētu būt iesākums labām biznesa attiecībām nākotnē.        Atbildot uz Slovēnijas Ārlietu komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas attiecībām ar Krieviju, I.Vaidere informēja, ka viena no valsts ārpolitikas prioritātēm ir pragmatiskas un konstruktīvas sadarbības veidošana ar kaimiņvalsti. Pēdējā laikā Krievijas izvērsto kampaņu pret Latviju jāsaista ar gaidāmajām Krievijas Valsts Domes vēlēšanām, sacīja I.Vaidere un atzinīgi novērtēja Krievijas Federācijas Padomes aicinājumu neizmantot ārpolitiku, jo īpaši minoritāšu jautājuma aktualizēšanu Latvijā un Baltijā kopumā, kā līdzekli priekšvēlēšanu cīņās. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir gatava sadarbībai, tomēr konstruktīvs dialogs lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas. I.Vaidere akcentēja, ka abu valstu attiecību klimats uzlabotos, ja Krievija atzītu Latvijas okupācijas faktu un tā radītās sekas, tostarp valsts sarežģīto nacionālo kompozīciju, kad pamatnācijai ir jārūpējas par savas valodas aizsardzību un pastāvēšanu.
19.novembrī (19.11.2003.)
Trešdien, 19.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāju Žozeti Dirjē (Josette Durrieu). Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar Vispārējās konvencijas par nacionālo mazākumtautību aizsardzību ratifikācijas procesu, kā arī izglītības reformas norisi Latvijā. EPPA Pārraudzības komitejas vadītāja atzīmēja Latvijas paveikto, norādot, ka “nav viegli vienlaikus veidot politisko nāciju un piešķirt visas tiesības valstī dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm”. Vienlaicīgi viņa akcentēja nepieciešamību iespējami ātrāk ratificēt mazākumtautību aizsardzības konvenciju, jo tam esot veikti gandrīz visi vajadzīgie priekšdarbi. Ž.Dirjē atzina, ka viņas vadītā komiteja uzmanīgi seko izglītības reformas gaitai un tās īstenošanai. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka rūpīgi iepazinusies ar Pārraudzības komitejas vadītājas sagatavotajiem ziņojumiem par Latviju, kā arī viņas darbību Francijas Senātā un Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Viņa pastāstīja par debatēm, kas par mazākumtautību konvencijas ratificēšanas iespējām ir uzsāktas Saeimas komisijās, lai pirms iekļaušanas parlamenta darba kārtībā šis jautājums būtu pietiekami izdiskutēts. I.Ūdre norādīja uz Latvijas vēsturisko pieredzi un okupācijas mantojumu, vienlaikus uzsverot, ka Latvija vienmēr bijusi daudznacionāla valsts un daudz tiek darīts, lai šeit dzīvojošās nacionālās minoritātes varētu brīvi attīstīties, saglabājot savu kultūru un identitāti. Tika atzīts, ka daudzas normas, kas ietvertas mazākumtautību konvencijā, mūsu valstī jau reāli darbojas. Tiek veicināts naturalizācijas process, lai cilvēki, iegūstot Latvijas pilsonību, varētu tieši iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.  Runājot par izglītības reformu, I.Ūdre norādīja, ka tā paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās ar krievu mācību valodu. “Viens no acīmredzamiem ieguvumiem ir skolu beidzēju gatavība turpināt mācības augstskolās, kur tās notiek tikai latviešu valodā,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Tikšanās noslēgumā Ž.Dirjē uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri apmeklēt Strasbūru.                                                                                                     Preses dienests
Trešdien, 21.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196