Piektdien, 22.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre apmeklēja SIA “Tilts”.        SIA “Tilts” direktors Sergejs Gridņevs un tehniskā direktore Lilija Smirnova iepazīstināja Saeimas priekšsēdētāju ar kompānijas darbības virzieniem un struktūru. Tikšanās laikā I.Ūdre tika informēta par kompānijas paveikto Dienvidu tilta balstu un Saulkrastu apvedu ceļa izbūvē. Saeimas priekšsēdētāja klātienē apskatīja arī vienu SIA “Tilts” objektu - patlaban rekonstruējamo dzelzceļa pārvadu Jūrmalas gatvē.

       Piektdien, 22.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku un Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieku Uldi Dzenīti, lai pārrunātu pretterorisma drošības situāciju Latvijā, kā arī tos speciālos organizatoriskos soļus, kas tiek sperti šīs drošības nostiprināšanai.        Pēc sarunas Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka, kaut arī Latvijai nepastāv tieši terorisma draudi, kompetentās institūcijas dara visu, lai būtu operatīvi gatavas jebkurai apdraudošai situācijai.        Sarunas gaitā amatpersonas vienojās, ka Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Saeimas Nacionālās drošības komisija tiks regulāri informēti par preventīvajiem pasākumiem, kas tiek veikti terorisma novēršanas jautājumos Latvijā.

       Piektdien, 22.jūlijā, plkst.13.00 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre apmeklēs SIA “Tilts”.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre tiksies ar direktoru Sergeju Gridņevu, bet pēc tam dosies apskatīt divus objektus.

        No 19. līdz 20.jūlijam Saeima priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturas divu dienu vizītē Krāslavas novadā.        Plānots, ka Saeimas priekšsēdētāja apmeklēs Robežnieku pagasta pamatskolu un veco ļaužu pansionātu. I.Ūdre viesosies zemnieku saimniecībās “Viesturi”, “Ornija” un “Ezerkalns”.        Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Krāslavas rajona pašvaldību vadītājiem un apmeklēs Krāslavas rajona centrālo slimnīcu un Krāslavas sausā piena rūpnīcu.        Vizītes gaitā kopā ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātu Andri Bērziņu Saeimas priekšsēdētāja apmeklēs arī bērnu invalīdu nometni.

         Pirmdien, 18.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece, Saeimas sekretārs Jānis Šmits un Saeimas sekretāra biedre Inguna Rībena tikās ar IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru un pūtēju orķestru virsdiriģentiem, deju virsvadītājiem, deju lieluzveduma "Spēlēju, dancoju", deju lielkoncerta "Ritums", Garīgās mūzikas koncerta un Svētku noslēguma koncerta veidotājiem, Mākslinieciskās padomes pārstāvjiem, Jelgavas 4.vidusskolas kora "Spīgo", Smiltenes deju kolektīva "Ieviņa" un Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestra vadītājiem, lai pasniegtu Saeimas Atzinības rakstus.         Uzrunājot viesus, I.Ūdre izteica prieku par iespēju tikties un Saeimas Prezidija vārdā pateikt paldies par pašaizliedzīgo darbu IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku veidošanā un norisē. "Paldies par skaistajiem svētkiem, kas mums radīja jaukus un neatkārtojamus mirkļus," sacīja I.Ūdre.         Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tautas nākotni veidos mūsu jaunatne un tāpēc viņu mīlestība pret latviešu tautas kultūru ir ļoti svarīga. "Dziesmu svētki ir mūsu vārdi un mūsu dziesmas, kas nāk no mūsu tautas un kurus neviens mūsu vietā nedziedās," teica I.Ūdre.          Saeimas priekšsēdētāja arī pauda cerību, ka topošais Dziesmu un deju svētku likums būs labs pamats tautisko tradīciju saglabāšanā un jaunu ideju radīšanā.         No dalībnieku puses paldies par uzņemšanu un "sadzirdēšanu" sacīja IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore, Mākslinieciskās padomes vadītāja vietniece Agra Bērziņa. Viņa uzsvēra, ka paveikts liels darbs un tas atstās liecības Latvijas kultūrvēstures lappusēs.

       Pirmdien, 18.jūlijā, plkst.13.00 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uz tikšanos aicinājusi IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus - koru un pūtēju orķestru virsdiriģentus, deju virsvadītājus, deju lieluzveduma “Spēlēju, dancoju”, deju lielkoncerta “Ritums”, Garīgās mūzikas koncerta un Svētku noslēguma koncerta veidotājus, Mākslinieciskās padomes pārstāvjus, Jelgavas 4.vidusskolas kora “Spīgo”, Smiltenes deju kolektīva “Ieviņa” un Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestra vadītājus.        Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre ar viesiem dalīsies pārdomās par aizvadītajiem svētkiem un pasniegs Saeimas atzinības rakstus par pašaizliedzīgo un radošo ieguldījumu IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku veidošanā un norisē.        Tikšanās notiks Saeimas Viesu zālē Jēkaba ielā 11.        Pasākuma norisē laipni aicināti piedalīties arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

         Otrdien, 12.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Ēģiptes Arābu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mohamedu Abd El-Moneimu Al-Dorghami, kurš bija ieradies atvadu vizītē.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Ēģiptes vēstnieks, atskatoties uz pavadītajiem četriem rezidentūras gadiem Latvijā, kā vienus no galvenajiem veiksmīgas sadarbības piemēriem minēja tirdzniecības apjoma palielināšanos starp abām valstīm un pakāpenisko tūristu skaita pieaugumu. Šogad nodibināts Ēģiptes-Latvijas kopuzņēmums kokmateriālu tirdzniecībai.         Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Ēģipti vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr vēl ir liels potenciāls to attīstībai kultūras un uzņēmējdarbības jomā. Tāpēc abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, kā vienu no veidiem minot vēstniecību atvēršanu abās valstīs. Vēstnieks uzsvēra, ka vēstniecības atvēršana Kairā Latvijai dotu daudzas iespējas attiecību paplašināšanai, kā arī pavērtu durvis uz sadarbību ar citām Arābu un Āfrikas valstīm. Savukārt Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka tūrisma attīstības veicināšana sekmētu ēģiptiešu interesi par biznesa iespējām Latvijā.  

      Otrdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Kefleru, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.      Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Latvijas un Austrijas divpusējā sadarbība veidojusies sekmīgi, un izteica cerību, ka kontakti starp abām valstīm paplašināsies vēl vairāk, tostarp tūrisma jomā, kurā sadarbības padziļināšanai ir vēl liels un neizmantots potenciāls. V.Muižniece arī akcentēja nepieciešamību veicināt sadarbību parlamentu līmenī, kā avotu to aktivizēšanai minot mūsu parlamentā izveidoto Latvijas un Austrijas parlamentārās sadarbības grupu, ko vada Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.      Arī Austrijas vēstnieks V.Keflers bija vienisprātis, ka starp abām valstīm veidojušās veiksmīgas divpusējās attiecības. Viņš pauda pārliecību, ka nākotnē tās attīstīsies vēl vairāk - īpaši kultūras jomā.      Puses pārrunāja arī ar dalību starptautiskajās organizācijās saistītus jautājumus. V.Muižniece pastāstīja, ka mūsu valsts parlamentā pēdējos gados noritējis intensīvs un auglīgs darbs, kas vainagojies ar to, ka Latvija nu jau vairāk kā gadu ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Virzībā uz integrāciju ES daudz paveikts mūsu valsts likumdošanas normu saskaņošanā ar ES acquis; arī pēdējā gadā, iekļaujoties ES valstu saimē, parlaments strādājis aktīvi - ratificēta Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija, par ko Latvija līdz šim bieži saņēmusi kritiku starptautiskajos forumos. Mūsu valsts parlaments akceptējis arī Līgumu par Konstitūciju Eiropai.     Arī V.Keflers raksturoja aktualitātes Austrijā, kā vienu no svarīgākajām minot gatavošanos Austrijas prezidentūrai ES 2006.gada pirmajā pusē. “Prezidentūra būs ļoti smalka un sarežģīta,” novērtēja Austrijas vēstnieks un pastāstīja par darbu, kas tiek veikts, lai tai sagatavotos. Viņš arī pieskārās ES aktuālajam jautājumam par finanšu perspektīvu 2007. - 2013.gadam un izteica cerību, ka sarunas par to tiks pabeigtas Lielbritānijas prezidentūras ES laikā.      V.Muižniece un V.Keflers arī bija vienisprātis, ka ES kontekstā svarīgi veidot savstarpēju dialogu starp Latviju un Austriju, lai konsultētos par svarīgiem jautājumiem.     Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre novēlēja Austrijas vēstniekam sekmīgu un interesantu darbu, uzsākot pildīt savus pienākumus Latvijā, un aicināja iepazīt Latvijas kultūras un dabas savdabību.

        Pirmdien, 4.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvjiem.        Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar elektronisko mediju darbības tiesisko regulējumu - Saeimā konceptuāli akceptēto jauno Radio un televīzijas likumprojektu, grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kā arī 2.lasījumā pieņemtās izmaiņas šobrīd nozari regulējošajā Radio un televīzijas likumā, kas paredz aizliegumu izplatīt vardarbību atspoguļojošus raidījumus laikā no pulksten 7.00 līdz 23.00.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra tikšanās nozīmi kvalitatīvas normatīvās bāzes izveidošanā, kā arī iepazīstināja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvjus ar nozari regulējošo likumprojektu virzību un izskatīšanas kārtību parlamentā. Viņa aicināja klātesošos izteikt savas pārdomas un ieteikumus likumdošanas pilnveidošanā šajā jomā. "Svarīgs ir sabiedrības labums, tas, kādu produktu skatītāji saņem no raidorganizācijām," uzsvēra I.Ūdre.        Media Planning Group Baltic direktors Kaspars Ulsts raksturoja mērīšanas sistēmu un uzsvēra, ka nozari raksturo pašregulējošais aspekts - saturs mainās līdz ar skatītāju vēlmi redzēt cita veida raidījumus. Pieskaroties 2.lasījumā pieņemtajiem grozījumiem šobrīd spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā, viņš aicināja būt uzmanīgiem, jo, nosakot striktas normas, jābūt arī gradācijai, kas ir vardarbība. Savukārt a/s Radio SWH prezidents Zigmārs Liepiņš atzina, ka ir jāizveido institūcija, kas filmu skatītājiem piešķir vecuma cenzu.         TV5 programmu direktore Gunta Līdaka analizēja jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi darba grupā un aicināja atbildīgās Saeimas komisijas koordinēt savu darbu tā, lai nozari regulējošajos likumos netiktu noteiktas pretrunīgas normas. Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts atzina, ka likumprojektā nepieciešama finanšu un juridisko lietu sabalansēšana, tehniskā pamatojuma noteikšana, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pilnvaru paplašināšana. Savukārt Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Jānis Holšteins uzsvēra, ka jaunais Radio un televīzijas likumprojekts ir kompromisa variants un tas ir "mūsu situācijai atbilstošs". Viņš arī norādīja uz finansējuma aspekta nozīmi un akcentēja, ka nepieciešams pacelt bāzes budžetu un mediju vides sakārtošana ir jāatzīst par valsts prioritāti.         Puses arī padziļināti sprieda par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību un tās regulējumu jaunajā likumprojektā.          Diskusijas laikā Latvijas Raidorganizācijas asociācijas pārstāvji bija vienisprātis, ka ļoti būtiski ir iespējami ātri pieņemt jauno Radio un televīzijas likumu.         Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre rezumēja diskusijā gūtās atziņas - mūsu parlamentāriešiem jāpilnveido un jāpieņem jaunais Radio un televīzijas likums un to pavadošie grozījumi Elektronisko sakaru likumā; nepieciešama Nacionālās radio un televīzijas padomes funkciju maiņa, kā arī jādomā par saprotamu finanšu instrumentu noteikšanu.          Tā kā diskusijā vairākkārt raidorganizāciju pārstāvji norādīja uz koordinācijas trūkumu starp atbildīgajām komisijām, I.Ūdre uzņēmās sekot līdzi likumprojektu virzībai Saeimā. Viņa akcentēja sabiedrības ieinteresētību šīs jomas mūsdienīgā un augstvērtīgā darbībā un aicināja raidorganizāciju pārstāvjus uz sadarbību arī turpmāk.