Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica vēstnieci ar stāšanos jaunajā amatā un pauda cerību, ka abu valstu sadarbība arī turpmāk attīstīsies un paplašināsies. Vēstniece uzsvēra, ka kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija panākusi būtisku progresu gan ekonomikas, gan politikas, gan arī citās sfērās. “Latvija mainījusies arī kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, un līdz ar jaunu valstu uzņemšanu mainījušās arī pašas organizācijas,” sacīja K.Poulina. Tam piekrita arī Saeimas priekšsēdētāja, norādot uz sadarbības nepieciešamību ES nu jau divdesmit piecu valstu starpā. Tāpat svarīgs aspekts ir arī nacionālo parlamentu lomas nostiprināšana.              Atbildot uz jautājumu, ko Latvija ieguvusi no dalības ES, I.Ūdre uzsvēra, ka eirointegrācijas gaitā Latvijai savu palīdzību un atbalstu sniegušas daudzas valstis. Tagad iegūtās zināšanas un pieredzi likumu harmonizācijas un reformu īstenošanas jomā mūsu valsts ir gatava nodot citām valstīm - Ukrainai, Moldovai, arī Aizkaukāza republikām.              Puses atzinīgi novērtēja arī līdzšinējo Latvijas un Kanādas sadarbību abu valstu parlamentu līmenī.              Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī darbu pie jauniešu apmaiņas līguma, kas paredzētu iespēju jauniem cilvēkiem izglītoties un strādāt Latvijā un Kanādā.

          Ceturtdien, 29.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Kijevu, lai 30.septembrī un 1.oktobrī piedalītos Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā vizītē Ukrainas parlamentā (Augstākajā Radā).           Tādējādi tiks uzsvērta Ukrainas stratēģiskā nozīme Austrumeiropā un tas, ka visam reģionam ir svarīgi, lai sekmīgi noritētu Ukrainas demokrātiskā attīstība un reformas. Baltijas un Ziemeļvalstu - Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes - parlamentu spīkeri runās par atbalstu demokrātiskajām reformām Ukrainā un piedāvās pieredzes apmaiņu Ukrainai prioritārajās jomās.           Vizītes ietvaros spīkeri tiksies ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Volodimiru Ļitvinu un parlamentā pārstāvēto frakciju deputātiem, kuras laikā tiks pārrunātas Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbības iespējas ar Ukrainas Augstāko Radu.  Tiks pārrunāts Ukrainas progress, īstenojot Eiropas Savienības un Ukrainas Rīcības plānu un padziļināto Ukrainas dialogu ar NATO, īpaši tādās jomās kā ārpolitika, drošība un reģionālā sadarbība.           Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājiem ir plānotas tikšanās arī ar Ukrainas prezidentu un valdības vadītāju.            Saeimai ir izveidojusies aktīva divpusēja sadarbība ar Ukrainas Augstāko Radu. Šā gada 13.jūnijā starp abu parlamentu Eiropas lietu komisijām tika parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību integrācijā Eiropas Savienībā, kura ietvaros ir uzsākti sadarbības projekti.

             Otrdien, 27.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šuppiusu (Eberhard Schuppius), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.              Vēstnieks pastāstīja Saeimas priekšsēdētājai par savu līdzšinējo darbību un uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas attiecības ieguvušas jaunu kvalitāti pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO - Eiropas jautājumi kļūst par dalībvalstu ikdienas darba kārtību. Puses bija vienisprātis par nacionālo parlamentu lomas nostiprināšanu paplašinātajā ES un tā ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu. Kā svarīgs tika akcentēts arī jautājums par ES Konstitūciju - pašlaik nepieciešams laiks tās principu skaidrošanai ES iedzīvotājiem.             Puses arī pārrunāja divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas. Lai gan attiecības starp Latviju un Vāciju vērtējamas kā veiksmīgas un dinamiskas, neizmantots to potenciāls ir kontaktu intensificēšana ar federālo zemju parlamentiem tādos jautājumos kā ekonomika, tirdzniecība, izglītība un kultūra.             Tikšanās noslēgumā vēstnieks informēja par iekšpolitisko situāciju Vācijā pēc notikušajām parlamenta vēlēšanām un darbu pie jaunās valdības izveides.            Otrdien, 27.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar parlamenta un nevalstisko organizāciju darba grupas pārstāvjiem.            Kā informējām, pēc Saeimas priekšsēdētājas iniciatīvas šā gada jūnijā Saeimā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis - izstrādāt Latvijas Republikas Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbības dokumentu. Darba grupas apspriedēs piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, deputāti un nozaru eksperti.             Šodien puses uz tikšanos pulcējās jau ceturto reizi, lai sarunas laikā izvērtētu topošā sadarbības dokumenta projektu. Tika spriests arī par turpmākā darba perspektīvu - likumdevēja, izpildvaras un nevalstisko organizāciju kopīgi rīkotu forumu, tā iespējamo norises laiku un izskatāmo jautājumu loku.            Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja pauda prieku par parlamentāriešu un nevalstisko organizāciju pārstāvju veikumu, kas virzās uz konkrēta rezultāta sasniegšanu - sadarbības dokumenta pieņemšanu. Viņa uzsvēra, ka memorands precizēs kārtību, kā nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, un būs labs pamats ciešākas saiknes starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību veidošanai.             Puses apmainījās viedokļiem par projekta saturu un iespējām to uzlabot, piemēram, Saeimas komisiju vadītāju aktīvāku iesaisti sadarbības dokumenta apspriešanā. Sarunas dalībnieki arī dalījās pārdomās par jautājumiem, kas skar sadarbības dokumenta pieņemšanas kārtību, tā ieviešanas mehānismus un ieviešanas pārraudzību. Puses bija vienisprātis, ka sadarbības dokuments jāapspriež un jāpieņem likumdevēja, izpildvaras un nevalstisko organizāciju kopīgi rīkotā forumā, kas varētu notikt šā gada novembra beigās.            Puses vienojās, ka nākamā tikšanās reize notiks 18.oktobrī, kurā vēlreiz tiks apspriesta sadarbības dokumenta redakcija un apkopota komisiju vadītāju analīze par to, kā arī izlemta foruma norises gaita un laiks.

      Pirmdien, 26.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas prezidentu Vladimiru Voroņinu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.       Saeimas priekšsēdētāja sveica augsto viesi un viņa vadīto delegāciju Saeimā un, raksturojot valstu divpusējās attiecības, norādīja, ka tās ir labas. Tomēr gan ekonomiskā, gan politiskā līmenī iespējama to paplašināšana. “Eirointegrācijas procesā mūsu valsts uzkrājusi nenovērtējamu pieredzi gan likumdošanas harmonizēšanas jomā, gan administratīvo reformu īstenošanā, un mēs esam gatavi ar jums tajā dalīties,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.       V.Voroņins savukārt atzīmēja, ka šī ir pirmā Moldovas prezidenta vizīte Latvijā un kopīgās vēsturiskās iezīmes palīdzēs labāk izprast jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības normu iedzīvināšanu, jo Moldova par savu stratēģisko mērķi pasludinājusi virzīšanos uz iekļaušanos ES. Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskos sasniegumus, īpašu interesi izrādot par privatizācijas procesa norisi mūsu valstī.       Puses arī pārrunāja sadarbības nepieciešamību starptautiskās organizācijās.

        Piektdien, 23.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru.       Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar 2006.gada budžeta veidošanas principus.       P.Krīgers informēja Saeimas priekšsēdētāju par šodien notikušo konferenci, kurā valdības, arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji sprieda par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un izteica nožēlu, ka no valdības puses nav izskanējuši konkrēti priekšlikumi maznodrošināto iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai.       Saeimas priekšsēdētāja un arodbiedrību līderis diskutēja par tiem soļiem, kas būtu nepieciešami, lai uzlabotu sociālo situāciju valstī. Tika apspriesti jautājumi par iespēju paaugstināt neapliekamo algas minimumu, kā arī pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas mehānismu. I.Ūdre izteicās, ka šie priekšlikumi vēl pirms 2006.gada valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā deputātiem būtu rūpīgi jāizanalizē un jāizvērtē.

       Piektdien, 23.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc valdes priekšsēdētāja Rolanda Gulbja uzaicinājuma apmeklēs vienu no sekmīgi strādājošiem Latvijas uzņēmumiem - a/s “Latvijas balzams”.       Saeimas priekšsēdētāja tiks iepazīstināta ar a/s “Latvijas balzams” mārketinga novitātēm, izvēršot aktīvu eksporta darbību lielajos pasaules tirgos un paplašinot savu veikalu tīklu ārpus Latvijas.

             Ķīnas vēstnieks beidz savu divus gadus ilgušo kadenci Latvijā un attiecības abu valstu starpā vērtēja kā labas un draudzīgas. Par to dinamisku attīstību liecina gan mūsu valsts prezidentes un parlamentāriešu vizīte Ķīnā, gan regulārā sadarbība parlamentu komisiju un sadarbības grupu ietvaros. Vēstnieks nodeva Saeimas priekšsēdētājai Ķīnas Tautas sapulces priekšsēdētāja ielūgumu oficiālā vizītē apmeklēt Ķīnu.             Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja Ķīnas sasniegto ekonomikas jomā, norādot arī uz nākotnes iespējam iesaistīties projektā “Jaunais Zīda ceļš”. Latvija varētu būt izdevīgs partneris savu neaizsalstošo ostu dēļ. Tāpat viss sadarbības potenciāls vēl nav izmantots arī tirdzniecībā.Puses pieskārās arī kultūras un izglītības sakariem, akcentējot iespēju intensificēt studentu apmaiņas programmu.

              Puses pārrunāja abu valstu sadarbību un bija vienisprātis, ka attiecības starp tām vērtējamas kā veiksmīgas. Sekmīgi tās attīstās ne tikai divpusējā līmenī, bet arī abu valstu parlamentāriešiem sadarbojoties starptautiskās organizācijās - tādās kā Starpparlamentu savienībā, kur Latvija un Izraēla darbojas vienā ģeopolitiskajā grupā. Tāpat aktīvi ir kontakti starp abu valstu parlamentāriešiem, par ko liecina arī Saeimas priekšsēdētājas nesenā tikšanās ar Izraēlas Kneseta spīkeru Reuvenu Rivlinu Pasaules parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences ietvaros Ņujorkā, ANO mītnē.               Saeimas priekšsēdētāja un Izraēlas prezidents apmainījās domām par demokrātisko vērtību nozīmi mūsdienu pasaulē un to, kas valstīm jādara, lai tās stiprinātu. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par to darbu, kas parlamentā tiek veikts, lai lēmumu pieņemšanas procesā plašāk iesaistītu nevalstiskā sektora pārstāvjus. Tikšanās dalībnieki pieskārās arī politiķu atbildības jautājumam sabiedrības priekšā un nepieciešamībai uzturēt regulāru dialogu ar to.               Sarunā tika skarta arī sadarbība holokausta izglītības jomā un Latvijas dalība Starptautiskajā holokausta izglītības, pētniecības un piemiņas darba grupā.               Tika pārrunātas arī Tuvo Austrumu aktualitātes un Izraēlas parlamenta loma, pieņemot lēmumu par karaspēka izvešanu no Gazas joslas.             Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ivanu Špildu.             Slovākijas vēstnieks bija ieradies pie Saeimas priekšsēdētājas, lai nodotu Slovākijas parlamenta priekšsēdētāja Pāvola Hrušovska ielūgumu oficiālā vizītē apmeklēt Slovākiju. Tika pārrunāts iespējamais I.Ūdres un Latvijas parlamenta delegācijas atbildes vizītes norises laiks, kas varētu būt nākamā gada sākums.             Tikšanās gaitā Slovākijas vēstnieks pastāstīja par Slovākijas iekšpolitikas aktualitātēm un problēmām, ar kurām savā darbā saskaras Slovākijas parlaments.              Šodien Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Beļģijas Karalistes Briseles reģiona parlamenta prezidentu Eriku Tomasu (Eric Tomas) un viņa vadīto delegāciju, kas Latvijā ieradusies darba vizītē.             Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta abu valstu parlamentu darba aktualitātēm, kā arī sadarbībai Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju ietvaros.             Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par Briseles reģiona parlamenta delegācijas vizīti Latvijā un pastāstīja par aktualitātēm likumdošanā, kas vērsta uz pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. Viņa akcentēja Saeimas un nevalstisko organizāciju dialogu sadarbības memoranda izstrādāšanā un darbu pie mūsdienīga elektronisko mediju darbības tiesiskā regulējuma izveides. Saeimas priekšsēdētāja arī uzklausīja informāciju par parlamentāro sistēmu Beļģijā un bija vienisprātis, ka paplašināma sadarbība abu valstu parlamentu līmenī.             Pieskaroties ES jautājumiem, puses dalījās pārdomās par situāciju pēc ES konstitucionālā līguma ratifikācijas negatīvajiem balsojumiem Francijas un Nīderlandes referendumos un izteica cerību par veiksmīgu turpmākā procesa virzību. Saeimas priekšsēdētāja arī akcentēja Latvijas veikumu reformu pieredzes nodošanā Gruzijai, Ukrainai un Moldovai.              Puses pārrunāja sadarbības paplašināšanas iespējas starptautisko organizāciju ietvaros, to vidū minot nepieciešamās reformas ANO. Saeimas priekšsēdētāja arī pastāstīja par Latvijas darbību Baltijas Asamblejā un Starpparlamentu savienībā.             Tikšanās noslēgumā puses pauda cerību, ka nākotnē kontakti starp abām valstīm, īpaši parlamentu līmenī, padziļināsies.

            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar aktualitātēm Ukrainā, integrējoties Eiropas Savienībā (ES), un Latvijas pieredzi, transformējot iekšlietu sistēmu.             Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Georgijs Kručkovs pateicās par uzaicinājumu apmeklēt Latvijas parlamentu Ukrainai ļoti atbildīgā laikā un īsumā informēja par iekšpolitisko situāciju valstī. To raksturojot, viņš norādīja, ka iekšējās drošības politika jāskata kontekstā ar valstī notiekošajām pārmaiņām un prezidenta uzsāktajām reformām drošības un aizsardzības jomā, kas saistītas ar Ukrainas apstiprināto ārpolitisko prioritāti - integrāciju ES un NATO. Tāpēc šīs vizītes laikā Ukrainas parlamentāriešus īpaši interesē Latvijas iekšlietu un aizsardzības sistēmas reformu ceļā uz šīm starptautiskajām organizācijām gūtā pieredze.             Savukārt Ukrainas parlamenta Nacionāls drošības un aizsardzības komisijas Militārpersonu sociālo garantiju nodrošināšanas apakškomitejas priekšsēdētājs Stepans Davimuka norādīja uz vairākiem bremzējošiem faktoriem, kas ietekmē Ukrainas virzību uz ES, proti, problēmām spēka struktūru reformēšanā, nesaskaņām un augsto korupciju valsts varas struktūrās, kā arī sasāpējušos sociālos jautājumus, kas sabiedrībā rada spriedzi, nedrošības sajūtu un šķeļ to. Tāpēc ir svarīgi, lai šīs nesaskaņas neapdraudētu valsts nākotni un uzsākto reformu kursu un lai pašreizējās administrācijas vēlme izskaust korupciju valstī būtu patiesa.             G.Kručkovs pauda arī interesi par parlamenta komisiju un izpildvaras sadarbību Latvijā, norādot uz ierobežotu parlamentāro kontroli Ukrainā, ko reglamentē valsts konstitūcija. Ukrainas delegācija interesējās arī par jautājumiem, kas saistīti ar panākto attiecībā pret NATO standartiem, aizsardzības budžetu, nacionālo drošību, par militāro struktūru piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi un citiem jautājumiem.            Sarunas gaitā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais, īsumā atskatoties uz paveikto pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, izteica pārliecību par Ukrainas sekmīgu iekļaušanos Eiropas valstu saimē, kā arī apliecināja Latvijas padziļināto interesi par notiekošajiem pārmaiņu procesiem Ukrainā un vēlmi dalīties gūtajā pieredzē. Viņš īsumā arī pastāstīja par aktualitātēm iekšlietu sistēmas struktūrās - Valsts policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un citās.             Noslēgumā sarunas dalībnieki pieskārās arī Piedņestras konflikta risināšanas aspektiem, kā arī Ukrainas un Krievijas attiecībām.            Arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis un komisijas deputāti tikās ar Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Genādiju Kručkovu un komisijas pārstāvjiem.            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar parlamentāro kontroli pār drošības institūcijām un Ukrainas iekšpolitiskās aktualitātes.            Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs G.Kručkovs pastāstīja par pēdējā laika iekšpolitiskajiem notikumiem Ukrainā un uzsvēra, ka nepietiekama parlamentārā kontrole pār drošības dienestiem veicina to iesaisti politiskajos notikumos. Savukārt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs I.Emsis Ukrainas parlamentāriešus informēja par Latvijas iekšpolitiskajām reformām pēc neatkarības atjaunošanas un pastāstīja, ka darbs pie parlamentārās kontroles sistēmas pilnveidošanas nav pabeigts un turpinās vēl arī šobrīd. Puses bija vienisprātis, ka drošības dienestiem ir jābūt politiski neitrāliem.            Sarunas beigās G.Kručkovs uzaicināja Nacionālās drošības komisijas deputātus apmeklēt Ukrainas parlamenta radniecīgo komisiju.

        Piektdien, 16.septembrī, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomiskās sadarbības apakškomitejas pārstāvji tikās ar NATO dalībvalstu vēstniekiem.        Tikšanās laikā galvenā izmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas ekonomisko situāciju un sadarbību ar NATO, kā arī kaimiņvalstu attiecības starptautisko organizāciju ietvaros.        NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Žans-Liks Resē (Jean-Luc Reitzer) pauda gandarījumu par tikšanos un atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskās attīstības izaugsmi, tomēr viņš norādīja, ka vēl jāveic daudzas reformas, lai sasniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni.        Diskusijas laikā tika pārrunātas arī Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, galveno vērību veltot sadarbībai ekonomikas jomā. Igaunijas vēstnieks Tomass Luks atzina, ka abu valstu kaimiņattiecības ir vērtējamas pozitīvi. Turklāt šajā gadā strauja ekonomiskā izaugsme ir vērojama visās Baltijas valstīs.          Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka pēc ārpolitisko mērķu sasniegšanas - iestāšanās ES un NATO - Latvijai ir nepieciešams atrast un izvirzīt jaunus mērķus, lai arī turpmāk sekmētu valsts attīstību. Savukārt Norvēģijas vēstnieks Nils Olavs Stava, runājot par izaicinājumiem, pie kuriem būtu jāstrādā, minēja nepieciešamību novērst sociālās plaisas, kā arī akcentēja vienmērīgu visu reģionu attīstības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanas nozīmi.        Tika pārrunāta arī Baltijas valstu ietekme Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp, kā Baltijas valstu klātbūtne veicina pārmaiņas NATO. Vēstnieki pauda atzinību Latvijai par atbalstu un praktisko palīdzību Moldovai un Gruzijai NATO integrācijas jautājumos.        NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas pārstāvji interesējās, vai Latvijā notiek plašākas diskusijas par ES paplašināšanos, proti, Turcijas iespējamo dalību šajā organizācijā un mūsu valsts iedzīvotāju atbalstu tai.          Puses diskutēja arī par Latvijas un Krievijas attiecībām, tostarp energoresursu problēmu risinājumiem dažādos reģionos. "Latvija varētu būt kā tilts starp "veco" Eiropu un Krieviju," atzīmēja Ž.L.Resē.