Piektdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre darba vizītē apmeklēs Pilteni.               Plānots, ka Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Piltenes pilsētas domniekiem un pilsētas iedzīvotājiem.

        Otrdien, 18.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Georgiju Frundu.        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica G.Frundu Saeimas namā un uzsvēra, ka Latvijas lepojas ar saviem sasniegumiem, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. “Šis process ir noritējis sekmīgi, un savā darbībā esam konsultējušies ar starptautiskajiem ekspertiem un ņēmuši vērā viņu rekomendācijas,” teica V.Muižniece. Viņa arī norādīja, ka sabiedrības integrācijas jautājumi ir valdības prioritāte - par to liecina gan pieņemtie tiesību akti, gan arī darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta, kur būtisks finansējums paredzēts Naturalizācijas pārvaldei, Sabiedrības integrācijas fondam, Valsts valodas programmai, kā arī citiem integrācijas projektiem.        G.Frunds informēja, ka vizītē Latvijā ieradies pirmo reizi, un atzinīgi novērtēja jau notikušās sarunas ar izglītības ministri, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci. Viņš atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas parlaments ratificējis Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, un izteica cerību, ka laika gaitā varētu tikt atsauktas atrunas, kas skar daļēju aizliegumu izmantot minoritāšu valodu ielu nosaukumos un liegumu to izmantot valsts un pašvaldību institūcijās. Komitejas priekšsēdētājs arī pieminēja iespējamos grozījumus Pilsonības likumā, kurā varētu tikt ietverts lojalitātes kritērijs.        V.Muižniece informēja, ka diskusija par lojalitāti aizsākās pagājušajā gadā, un tās pamatā ir konkrēts atgadījums, kad cilvēks, kurš devis solījumu būt lojālam Latvijas valstij, publiski aicinājis uz pretējo. “Šī diskusija tāpat kā savulaik debates par mazākumtautību konvencijas pieņemšanu dos pozitīvus rezultātus, jo notiek demokrātiski, tajā iesaistīti gan eksperti, gan sabiedrība,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Viņa arī pastāstīja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši personu ieguvušas pilsonību naturalizācijas ceļā, un tas apliecina, ka valsts izvirzītās prasības pilsonības pretendentiem ir samērīgas.          Otrdien, 18.oktobrī, opozīcijā esošo Saeimas frakciju pārstāvji - Juris Sokolovskis (PCTVL), Valērijs Agešins (TSP), Aleksandrs Golubovs (LSP) un Māris Grīnblats (TB/LNNK) - tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Georgiju Frundu.         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, izmaiņas Pilsonības likumā un izglītības reformu.          Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs G.Frunds atzina, ka būtu nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, tajā ietverot lojalitātes kritēriju. Tomēr “lojalitātes jēdzienu nevajadzētu lietot juridisku jautājumu risināšanai”, sacīja G.Frunds. Viņš arī akcentēja, ka nacionālo minoritāšu pārstāvjiem jāsaprot latviešu valodas apgūšanas nepieciešamība.          Tika skarti arī jautājumi par atvieglojumiem iegūt pilsonību un nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.         Opozīcijas frakciju pārstāvji pauda dažādus viedokļus par ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un tai pievienoto deklarāciju par nacionālo minoritāšu definīciju. Piemēram, V.Agešins uzsvēra, ka konvencija ir zaudējusi jēgu pievienotās deklarācijas dēļ. Savukārt M.Grīnblats atzīmēja, ka nevajadzēja steigties ar konvencijas ratificēšanu, nepanākot vienprātību minoritāšu definīcijas formulējumā.          Puses apmainījās arī ar viedokļiem par izglītības reformas norises gaitu Latvijā.

     No 16. līdz 19.oktobrim Šveicē, Ženēvā, notiek Starpparlamentu Savienības (SPS) 113.asambleja. Saeimu šajā pasākumā pārstāv parlamenta priekšsēdētāja, Latvijas nacionālās grupas SPS vadītāja Ingrīda Ūdre un grupas loceklis Oļegs Deņisovs.      Šodien, 19.oktobrī, SPS 113.asamblejas delegāti turpināja darbu komiteju sēdēs. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre vadīja 2.komitejas “Ilgtspējīga attīstība, finanses un tirdzniecība” sēdes, kurās tika izskatīts un debatēs apspriests Redakcijas komisijas sagatavotais rezolūcijas projekts.       Šobrīd notiek SPS jaunā prezidenta vēlēšanas. Šim postenim izvirzīti divi kandidāti - Itālijas parlamenta Deputātu palātas spīkers Pjērs Ferdinands Kazini un Beļģijas parlamenta deputāts Gerts Feršniks.       Pēc SPS prezidenta vēlēšanām notiks noslēguma plenārsēde, kurā parlamentārieši izskatīs un akceptēs komiteju sagatavotās rezolūcijas.      Par SPS prezidenta vēlēšanu rezultātiem un plenārsēdē akceptētajām rezolūcijām informēsim rīt, 20.oktobrī.

      No 17. līdz 19.oktobrim vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda (György Frunda).Pirmdien, 17.oktobrī

         Šodien, 12.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Timu Movi, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Saeimas priekšsēdētāja un Īrijas vēstnieks pārrunāja parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējas, norādot uz neizmantoto potenciālu parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī.         I.Ūdre uzsvēra - neskatoties uz to, ka Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mēs esam ieinteresēti apgūt Īrijas pieredzi tautsaimniecības nostiprināšanā un attīstībā - gan īstenojot ekonomiskās reformas, gan izmantojot ES struktūrfondu finansējumu. Vēstnieks savukārt norādīja, ka Īrijas ekonomiskais uzplaukums bijis ilgu un sarežģītu pārmaiņu rezultāts un pirmie panākumi bijuši jūtami pēc vairāk nekā desmit gadu īstenotām reformām. “Mēs labprāt esam gatavi dalīties ar jums iegūtajā pieredzē,” akcentēja T.Move.         Vēl viens jautājums, kas skar abas valstis, ir lielais mūsu valsts viesstrādnieku īpatsvars Īrijā. Sociālās problēmas, kas aktuālas Latvijā, spiež cilvēkus doties peļņā uz citām valstīm. Puses bija vienisprātis, ka negatīvs aspekts ir tas, ka daļa no viesstrādniekiem izvēlas palikt un neatgriezties dzimtenē. Kas attiecas uz viesstrādnieku stāvokli Īrijā, tad tiek daudz strādāts pie tā, lai nodrošinātu viņu tiesību un interešu aizstāvību.

              Otrdien, 11.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Peru Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Manuelu Pikasso Botto, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.              M.P.Botto pastāstīja Saeimas priekšsēdētājai par iekšpolitisko situāciju Peru, īpaši akcentējot nākamā gada vidū paredzētās valsts prezidenta vēlēšanas, kā arī raksturoja valsts ekonomisko situāciju un attīstības prognozes.              Peru ir ieinteresēta attiecību paplašināšanā ar Latviju kā vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Latvijas un Peru divpusējo attiecību aktivizēšanā nozīmīga loma ierādāma arī parlamentārajai sadarbībai. Tie varētu būt gan savstarpējie kontakti, abu valstu parlamentos veidojot sadarbības grupas, gan Starpparlamentu savienības ietvaros, kuras kārtējā sesija šīs nedēļas beigās sāksies Ženēvā.              Vēstnieks interesējās par ES aktualitātēm un Eiropas Konstitucionālā līguma nākotni pēc negatīvajiem referendumiem par tā ratifikāciju divās no ES dalībvalstīm.               Pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres šodien iepazīšanās vizītē bija ieradies arī Azerbaidžānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Tofigs Zulfugarovs.              Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta Latvijas un Azerbaidžānas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējām, kā arī sadarbībai starptautisko organizāciju ietvaros.               Saeimas priekšsēdētāja un Azerbaidžānas vēstnieks bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības veidojušās sekmīgi, tomēr to padziļināšanai ir vēl liels potenciāls - gan politisko, gan ekonomisko sakaru jomā. Kā spēcīgu impulsu attiecību aktivizēšanai puses minēja gaidāmo vēstniecību atvēršanu abās valstīs un oktobra sākumā notikušo Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīti Azerbaidžānā.               Puses pārrunāja parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējas - gan divpusējā līmenī, gan starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas eirointegrācijas pieredzi un parlamentāro saišu nozīmi to nodošanā Azerbaidžānai. Viņa norādīja uz iespējām sadarbību aktivizēt arī starptautisko organizāciju ietvaros, tai skaitā Starpparlamentu savienības forumos.               T.Zulfugarovs akcentēja savas valsts ieinteresētību apgūt Latvijas uzkrāto reformu pieredzi un pastāstīja par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kuru norisei un atbilstībai starptautiskajiem standartiem ar lielu interesi sekos līdzi pasaules sabiedrība.Tikšanās laikā puses pieskārās reģionālās sadarbības jautājumiem, tai skaitā Azerbaidžānas un Armēnijas divpusējām attiecībām un Kalnu Karabaha konflikta mierīga noregulējuma iespējām.

         Šā gada 12. un 13.oktobrī vizītes Latvijā ietvaros ASV kongresmenis Džons Šimkus (John Shimkus) apmeklēs Saeimu.  Trešdien, 12.oktobrī

               I.Ūdre un J.Šmits ir bijušie Rīgas 6.vidusskolas absolventi. Viņi noklausījās svētku koncertu, bet tikšanās laikā ar skolas direktoru Haraldu Bārzdiņu un direktora vietnieci Lailu Āboltiņu tika pārrunātas skolas koncertzāles projekta realizācijas iespējas.

        Ceturtdien, 6.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Indijas ārlietu valsts ministru Rao Inderjitu Singhu.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta Latvijas un Indijas divpusējām attiecībām un to padziļināšanas iespējām nākotnē - gan divpusējā līmenī, gan Eiropas Savienības (ES) un Dienvidāzijas valstu sadarbības ietvaros.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Indiju vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr vēl ir liels potenciāls to attīstībai kultūras, ekonomikas un enerģētikas jomā. Tāpēc abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, kā vienu no veidiem minot parlamentāro sadarbību. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre arī atzīmēja, ka viņai bijis gods piedalīties starptautiskajā parlamentārajā konferencē Deli, kas bija veltīta Indijas parlamenta 50 gadu jubilejai. Indijas ilgā pieredze demokrātijas veidošanā var Latvijai noderēt, sacīja I.Ūdre.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka šodien 1.lasījumā Saeimas sēdē tika pieņemts likumprojekts “Par valsts budžetu 2006.gadam”, kurš izraisīja plašas debates.         Pārrunājot ES aktualitātes, Indijas ārlietu ministrs R.I.Singhs pauda viedokli, ka aktivizējamas ne tikai Latvijas un Indijas divpusējās attiecības, bet tās pilnveidojamas arī ES ietvaros.           Tikšanās laikā tika pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi, kaimiņattiecības ar Krieviju, ka arī aktualitātes enerģētikas jomā, uzsverot šī jautājuma nozīmīgumu visā pasaulē.

        Piektdien, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalās Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā vizītē Ukrainas parlamentā (Augstākajā Radā).         Šodien tās dalībnieki izplatījuši kopīgu paziņojumu presei, kurā teikts:        Būdami pārliecināti par Ukrainas stratēģisko nozīmi Austrumeiropā un to, cik svarīga visam reģionam ir Ukrainas...