Trešdien, 26.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas parlamenta (Nacionālās Padomes) priekšsēdētāju Pavolu Hrušovskiju un viņa vadīto delegāciju, kas oficiālā vizītē apmeklē mūsu valsti.
   Šī ir pirmā Slovākijas parlamenta priekšsēdētāja oficiālā vizīte Latvijā.
   Sarunas galvenā tēma bija abu valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, kā arī parlamenta loma Eiropas jautājumu risināšanā.
   Slovākijas Republikas parlamenta vadītājs P. Hrušovskijs norādīja uz Latvijai un Slovākijai kopīgo - tās abas ir ne tikai jaunās ES dalībvalstis, abas ir arī salīdzinoši nelielas teritorijas un iedzīvotāju ziņā. Tāpēc būtisks ir jautājums par jauno ES konstitucionālo līgumu, nacionālo parlamentu lomu ES kontekstā, kā arī Eiropas lietu koordināciju valsts iekšienē, lai varētu pilnvērtīgi iestāties par savām nacionālajām interesē.
   Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par Latvijas pieredzi eirointegrācijas jautājumu risināšanā, uzsverot parlamenta Eiropas lietu komisijas lomu, ciešo sadarbību ar valdību, kas tika iedibināta jau iestāšanās ES sarunu procesa laikā. Tagad ir jādomā par to, kā visefektīvāk realizēt kontroli pār valdības paveikto Eiropas lietās, aizstāvot Latvijas pozīcijas Briselē. "Tas, kāda būs nacionālo parlamentu loma nākotnes Eiropā, nav tikai jauno kandidātvalstu uzmanības lokā vien. Par to nopietni domā arī virknē pašreizējo ES dalībvalstu," sacīja I.Ūdre. Viņa norādīja, ka viens no veidiem varētu būt nacionālo parlamentu iespēja kontrolēt Eiropas Parlamenta budžetu, jo to veido dalībvalstu maksājumi: tātad tā ir valstu atbildība saviem iedzīvotājiem par viņu līdzekļu lietderīgu izlietojumu. Tāpat uzraudzības funkcijas varētu realizētas arī pār Eiropola darbību. I.Ūdre sacīja, ka Latvijai kā ES robežvalstij īpaši svarīgs ir drošības jautājums. Latvija lielu vērību pievērš ES "Jauno kaimiņu" iniciatīvai. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja arī par veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies ar Gruziju un Armēniju, nododot tām savu pieredzi nacionālās likumdošanas harmonizēšanā ar ES, kā arī ciešajiem kontaktiem starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.
    Būtisks notikums visās jaunajās ES dalībvalstīs būs pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamā gada jūnijā. Tāpēc tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar savu valstu pārstāvju darbību Eiropas Parlamentā. Lai gan nacionālo valstu pārstāvji EP darbosies partiju frakcijās, tomēr tika norādīts uz nepieciešamību saglabāt saikni arī ar nacionālo valsti un spēju sabalansēt savas valsts un ES intereses.
    Tikšanās noslēgumā abu parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka daudz ciešākai jākļūst sadarbībai starp parlamentu komisijām, kas ļautu izmantot iegūto pieredzi, kā arī apmainīties domām par aktuālajiem jautājumiem.

 Trešdien, 26.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un deputāti tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, lai informētu par komisijas darbu un apmainītos ar viedokļiem par dažādām ārpolitiskajām aktualitātēm.
 Tikšanās sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere iepazīstināja Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu ar komisijas darbības aktualitātēm ? darbu pie Latvijas integrācijas ES un NATO, notikušajām svarīgākajām vizītēm, iesaisti jaunās ārpolitiskās koncepcijas izstrādē un komisijā izskatāmajiem aktuālajiem likumprojektiem.
 Tikšanās gaitā deputāti izteica savu viedokli par viņus interesējošiem jautājumiem. Deputāte Sarmīte Ķikuste vērsa uzmanību uz slikto demogrāfisko situāciju valstī, atzinīgi novērtējot valdības pēdējā laikā veiktos soļus šī jautājuma risināšanā.
 Deputāts Leopolds Ozoliņš atzinīgi novērtēja prezidentes pēdējā laika aktivitātes Latvijas vēstures skaidrošanā ārvalstīs un izklāstīja savu skatījumu par Latvijas okupācijas fakta starptautiskas atzīšanas veicināšanu.
 Atbildot uz deputātes Silvas Goldes jautājumiem, V.Vīķe-Freiberga pauda savu viedokli par valdības lēmumu nepiedalīties EXPO izstādē Japānā, Latvijas karaspēka misijas Irākā pagarinājumu, kā arī atbalsta sniegšanu Gruzijai.
 Prezidente uzklausīja arī deputāta Gunta Bērziņa viedokli par Latvijas kā donorvalsts lomas palielināšanu. Deputāts informēja par Rietumvalstu pārstāvju paustajiem uzskatiem, ka Latvija var dot savu ieguldījumu pieredzes nodošanā ES kaimiņvalstīm austrumos, piemēram, Ukrainai, Moldovai, Baltkrievijai, arī Gruzijai.
 Savukārt deputāts Aigars Pētersons īsumā informēja prezidenti par parlamenta vēlēšanu norisi Gruzijā, kuru viņš apmeklēja kā parlamentārais novērotājs un izteica cerību, ka Gruzijā notikusī “samta revolūcija” pozitīvi stimulēs demokrātisko aktivitāšu attīstību citās Dienvidkaukāza reģiona valstīs.
 Ārlietu komisijas locekļi un V.Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka nepieciešama tūlītēja praktiska atbalsta sniegšana Gruzijai, kā piemēru minot Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvju došanos uz Gruziju pieredzes apmaiņas nolūkos, pirms tur notiekošajām atkārtotajām parlamenta vēlēšanām.

Preses dienests