4.septembrī

(04.09.2003.)

        Ceturtdien, 4.septembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete tikās ar Spānijas Karalistes valsts sekretāru Eiropas institūcijas lietās Ramonu de Miguelu.
        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar cilvēktiesību jautājumu risināšanu mūsu valstī un Latvijas un Spānijas sadarbības iespējas un perspektīvas nākotnē.
        Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete uzsvēra, ka Latvijas un Spānijas attiecības parlamentu līmenī ir vērtējamas kā labas un aktīvas. Viņa atgādināja, ka pagājušā gada nogalē darba vizīte Spānijas parlamentā tikusies ar saviem kolēģiem. Viņa arī pastāstīja, ka vada Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupu, kurā pārstāvētas Saeimas frakcijas.
         Spānijas Karalistes valsts sekretārs Eiropas institūcijas lietās R.de Miguels uzsvēra, ka atrodas Latvijā vēsturiski nozīmīgā periodā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā (ES) un vēlas apliecināt savas valsts ieinteresētību stiprināt bilaterālās attiecības ar Latviju, veidojot tās saturīgākas un intensīvākas. Viņš sacīja, ka Latvijas un Baltijas valstu dalība ES varētu tām radīt garantijas neatkarības nostiprināšanai un stabilitātei. Savukārt Eiropas valstu saime tiktu bagātina dažādos aspektos, tostarp kultūras mantojuma saglabāšanā. 
         Atbildot uz R.de Miguela, jautājumiem I.Druviete pastāstīja par cilvēktiesību jautājumiem, tostarp sabiedrības integrācijas procesa norisēm, minoritāšu jautājuma risināšanu, izglītības reformas dažādiem aspektiem, kā arī nepilsoņiem Latvijā. Viņa uzsvēra, ka šo jautājumu risināšana ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ikdienas darbs un tajā palīdz laba savstarpējā izpratne un dialogs. Neatkarības gados uzkrātā pieredze liecina, ka problēmu risinājumi Latvijā tiek meklēti mierīgu diskusiju ceļā un etniski konflikti mūsu valstī praktiski nav iespējami, sacīja I.Druviete. Panākumi ir gūti arī sabiedrības lingvistiskā integrācijā - beidzamo gadu laikā to cilvēku skaits, kuri zina latviešu valodu, īsā laikā ir pieaudzis līdz pat 82 procentiem. Savukārt izglītības reformai Latvijā ir atrasts piemērotākais modelis, kas ir zinātniski un metodiski pamatots.
         Pārrunājot nepilsoņu jautājumu, R. de Miguels pauda bažas par šīs problēmas risinājumu un šo cilvēku statusu ES. Viņš sacīja, ka tiesības iegūt ES pilsonību ir tikai dalībvalstu pilsoņiem nevis visiem. I.Druviete atzina, ka Latvija un Igaunija šajā gadījumā ir īpašā statusā, ņemot vērā abu valstu vēsturisko pieredzi un nepilsoņu skaitu. Viņa uzsvēra, ka ES jau palīdz nepilsoņu jautājuma risināšanā, un akcentēja nepieciešamību gaisināt mītu par automātisku nacionālo valstu un ES pilsonības iegūšanu, atgādinot, ka šobrīd darbojas un arī saglabāsies noteiktas prasības un kritēriji, lai iegūtu pilsonību. Latvija vēlas demonstrēt priekšrocības, ko sniedz pilsonības iegūšana, sacīja I.Druviete. Viņa arī izteica pārliecību, ka jau sadarbojoties ar starptautiskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un ES dalībvalstīm šis jautājums tiks atrisināts. 
           Sarunas noslēgumā abas puses akcentēja Latvijas un Spānijas sadarbības padziļināšanas nepieciešamību nākotnē, īpaši pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Preses dienests

Svētdien, 26.maijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf