30.jūnijā

(30.06.2003.)

        Pirmdien, 30.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes vicepremjerministri, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polferi.
        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā, kā arī divpusējās sadarbības intensificēšanas iespējas.
        Luksemburgas vicepremjerministre L.Polfere uzsvēra, ka viņas vizīte mūsu valstī notiek Latvijai svarīgā laika posmā - tiek ratificēti NATO protokoli un notiek gatavošanās referendumam par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pārliecību, ka referenduma rezultātiem vajadzētu būt pozitīviem. To varētu sekmēt gan sekmīgās tautas nobalsošanas citās ES kandidātvalstīs, gan tas, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. I.Ūdre informēja, ka arī starpsesiju laiku deputāti izmanto, lai tiktos ar iedzīvotājiem un pārrunātu aktuālos jautājumus, tostarp arī Latvijas integrācijas ES aspektus.
        Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Luksemburga ir spilgts piemērs tam, kā Eiropas Savienībā iespējams saglabāt mazas tautas identitāti un valodu. Runājot par situāciju Latvijā, tika uzsvērts, ka likumdošana nosaka latviešu valodai valsts valodas statusu, tomēr valsts finansē pamatizglītību septiņās mazākumtautību valodās. I.Ūdre arī pastāstīja par Latvijas jauniešu iespējām iegūt izglītību ārvalstu augstskolās un norādīja, ka tas pozitīvi ietekmē viņu nostāju ES paplašināšanas jautājumā, jo paver labākas izglītības apguves un karjeras iespējas.
        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības Konventa darbu, uzsverot, ka nozīmīga ir mazo valstu sadarbība, tādējādi ietekmējot lēmumu pieņemšanas procesu.
        Sarunas noslēgumā puses vienojās par nepieciešamību intensificēt ekonomisko sadarbību, kā arī iespēju apgūt Luksemburgas pieredzi finansu jomā.

        Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti šodien tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes vicepremjerministri, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polferi.
        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas integrāciju ES.
        Sarunas sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pauda viedokli, ka divpusējās attiecības starp Latviju un Luksemburgu vērtējamas kā ļoti labas un pateicās Luksemburgas vicepremjerministrei par viesmīlīgo uzņemšanu darba vizītes laikā šī gada maijā. Abas puses bija vienisprātis, ka tikšanās ar Luksemburgas parlamenta vicespīkeru N.Bentendorfu un parlamenta Ārlietu komisijas vadītāju P.Helmingeru, kas notika šīs vizītes ietvaros, sekmējušas parlamentāro kontaktu padziļināšanu.
        Luksemburgas vicepremerministre L.Polfere savukārt informēja, ka vistuvākajā laikā Luksemburgas parlaments spriedīs par ES un NATO pievienošanās līgumu ratifikāciju, un I.Vaidere pauda cerību, ka šis process noritēs raiti un sekmīgi.
        Tikšanās laikā tika pārrunāta arī ES Konventa darbība. I.Vaidere uzsvēra, ka Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekts ir labs pamats gaidāmās starpvaldību konferences uzsākšanai, kurā arī jaunajām dalībvalstīm vajadzētu piedalīties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. "Konventa darba rezultāti ir līdzsvaroti; ievērotas dažādas intereses, demokrātijas un atklātības principi," teica I.Vaidere. Tomēr viņa norādīja, ka Latvija dod priekšroku Nicas līguma nosacījumiem komisāru nozīmēšanai (katrai valstij pa vienam komisāram līdz 27 valstu skaitam, pēc tam - rotācija), bet ES Konventa panāktā vienošanās var tikt pārskatīta starpvaldību konferencē. Runājot par ES ārlietu ministra posteņa izveidi, I.Vaidere akcentēja, ka viņa darbības pamatmērķim vajadzētu būt Eiropas Savienības ārpolitikas efektivitātes palielināšana, kas balstīta uz miera, drošības un demokrātijas pamatiem.
        Sarunas noslēgumā puses pārrunāja mazas valsts pastāvēšanas nosacījumus Eiropas Savienībā. L.Polfere norādīja uz ieguvumiem, kas panākti pēc Luksemburgas iestāšanas ES - luksemburgiešu valodas un suverenitātes nostiprināšana, politiskās un ekonomiskās attīstības veicināšana, kā arī drošības garantijas. "Ekonomiskās sviras ir instruments, lai sasniegtu ES politiskos mērķus, un šobrīd nav svarīgāka mērķa par miera saglabāšanu Eiropā," teica Luksemburgas vicepremjerministre.
        Puses bija vienisprātis par sadarbības veicināšanas nepieciešamību tieši mazo valstu vidū, jo tās saista līdzīgas intereses; efektīvi varētu būt kontakti triju Baltijas valstu un Beniluksa valstu starpā.

        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere šodien tikās arī ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Pietru Vaitekūnu.
        Tikšanās ietvaros tika pārrunāti vairāki ar Latvijas un Lietuvas sadarbības un Baltijas valstu sadarbības veicināšanu saistīti jautājumi.
        I.Vaidere uzklausīja vēstnieka sniegto informāciju par Lietuvas iniciatīvu aktivizēt sadarbību moderno tehnoloģiju attīstības nozarē, organizējot Baltijas valstu ekspertu forumu, kura laikā varētu izvērtēt sadarbības perspektīvas. Komisijas priekšsēdētāja izrādīja lielu interesi par šādu ideju, uzsverot, ka daudzi ar moderno tehnoloģiju attīstību saitīti jautājumi vēl jāsakārto, kā piemēru minot elektroniskās informācijas izplatīšanas noteikumus.
        Tikšanās laikā vēstnieks I.Vaiderei iesniedza Lietuvas kolēģa Gedimina Kirkila vēstuli, kurā viņš lūdz veicināt Latvijas un Lietuvas robežlīguma ratifikācijas procesu. I.Vaidere, izsakot patiesu ieinteresētību ātrā līguma ratifikācijā, norādīja, ka šobrīd šo jautājumu atkārtoti izskata valdība. Viņa arī informēja, ka, 1999.gadā valdībai lemjot par šo līgumu, vienlaikus tika akceptēts, ka līdz līguma ratifikācijai tiks noslēgta vienošanās par ekonomisko sadarbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Šāda lēmuma pamatā bija sabiedrības dažādie viedokļi par robežlīgumu, tomēr, ņemot vērā labvēlīgo divpusējo attiecību gaisotni starp Latviju un Lietuvu, valdība izšķīrās par atbalstu šādam līgumprojektam.
        Tomēr I.Vaidere ar nožēlu atzina, ka līguma izstrāde par ekonomisko sadarbību nevirzās vēlamajos tempos, un uzsvēra, ka veiksmīga šī jautājuma risināšana dotu deputātiem papildus pārliecību atbalstīt robežlīguma ratifikāciju, neradot šaubas par tā izdevīgumu arī sabiedrībā.
        Sarunā I.Vaidere atgādināja par uzņēmuma "Rīgas piensaimnieks" lietas izskatīšanas gaitu saistībā ar tā produktu "Kārums" un interesējās par tās rezultātiem. Vēstnieks apsolīja to darīt zināmu Ārlietu komisijas priekšsēdētājai, tiklīdz šajā lietā būs kāda konkrēta informācija
        Puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Lietuvu pastāv labas un veiksmīgas kaimiņattiecības, un nelielas neskaidrības to vidū nespēj būtiski ietekmēt attiecību attīstību.


Preses dienests

 

Sestdien, 20.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196