21.maijā

(21.05.2003.)

        Trešdien, 21.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Millikenu (Peter Milliken).
        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējo sadarbību un tās padziļināšanas iespējas, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā.
        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere augstu novērtēja faktu, ka Kanāda 2003.gada 28.martā pirmā no dalībvalstīm ratificējusi NATO pievienošanās protokolus. Viņa izteica atzinību arī par Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos un ar vidi saistītos projektos.
Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši tuvākajā nākotnē, kad Latvija kļūs par NATO un ES dalībvalsti.
         Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs P.Millikens savukārt atzinīgi novērtēja Latvijā notikušās pārmaiņas ekonomikas jomā un uzsvēra, ka cer redzēt Latviju pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tādējādi radīsies iespēja palielināt eksporta preču un pakalpojumu plūsmas starp abām valstīm, jo Kanāda ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris.
         Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā ES kontekstā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots Eiropas Savienības piedāvātais finansējums, kā arī panākti vairāki pārejas periodi lauksaimniecības jomā, pielāgojoties ES standartiem.
         Atbildot uz viesu jautājumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, Ārlietu komisijas locekle S.Ķikuste sacīja, ka "medicīna un veselības aprūpe vienmēr stāvējusi pāri politiskajām spēlēm, un pašreiz medicīna ir definēta kā galvenā prioritāte". Medicīnā, līdzīgi kā citās nozarēs, ir paredzēts pārejas periods, notiek pielāgošanās standartiem, kuri ir tuvi ES prasībām. Savukārt I.Vaidere atzina, ka problēmas varētu radīt medikamentu un medicīnisko pakalpojumu izmaksu palielinājums, kas īpaši aktuāls mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām mūsu valstī - pensionāriem un bērniem.
          Sarunas gaitā tika pārrunātas arī perspektīvas attīstīt tūrismu un sadarbību kultūras jomā starp abām valstīm, kā arī vīzu saņemšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.
          Pārrunājot ar ES Konventu saistītus jautājumus, I.Vaidere sacīja, ka Latvija atbalsta plašāku diskusiju par ES nākotni, rotējošās prezidentūras principu saglabāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka Eiropas Komisijas sastāvā no katras valsts jābūt vienam komisāram.
          Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.

Trešdien, 21.maijā, notika Ārlietu komisijas deputātu tikšanās ar ekonomikas ministru Juri Lujānu.
Kā informē Ārlietu komisijas priekšsēdētāja:
"Komisija uz sēdi bija uzaicinājusi ekonomikas ministru Juri Lujānu, lai pārrunātu Latvijas uzņēmēju iespējas piedalīties Irākas atjaunošanas procesā.
Komisijas sēdē ministrs īsumā iepazīstinājis ar ASV izstrādāto Irākas atjaunošanas programmu, kurā būtu iespēja piedalīties arī Latvijas uzņēmumiem.
Ārlietu komisiju īpaši interesēja informācijas izplatīšana un pieejamība, uz ko J.Lujāns atbildēja, ka ministrija, sadarbojoties ar visām iespējamajām uzņēmēju asociācijām, aktīvi strādā, lai visa nepieciešamā informācija nonāktu līdz ieinteresētajiem uzņēmējiem.
Atbildot uz deputātu jautājumu par valsts ieguvumiem, iesaistoties šajā procesā, ekonomikas ministrs J.Lujāns atzīmēja papildu nodokļu ieņēmumus un darbavietu rašanos, kā arī papildu stimulu valsts ekonomikas attīstībai.
Komisijas sēdē ekonomikas ministrs J.Lujāns deputātus informēja arī par tūrisma nozares attīstības perspektīvām Latvijā un Ekonomikas ministrijas lomu tajā.
Komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere informēja, ka ministrs, izklāstot Ekonomikas ministrijas pozīciju, uzsvēris nepieciešamību tūrisma nozari iekļaut ekonomiskās attīstības prioritāšu sarakstā, jo līdz šim tūrisma nozarei nav bijusi pievērsta pietiekama uzmanība no valdības puses, un veikt visas nepieciešamās reformas, lai veicinātu tūrisma attīstību.
Iepazīstoties ar ministra J.Lujāna skatījumu uz tūrisma nozares attīstību Latvijā, Ārlietu komisija uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot detalizētu informāciju par tūrisma nozares attīstības mehānismu, ar kuru deputātus varētu iepazīstināt septembrī."

Preses dienests

Piektdien, 29.martā