Saeimas ziņas

Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Kotdivuāru izglītības jomā. Mūsu valsts augstskolas ir gatavas uzņemt studentus, piedāvājot starptautiski atzītu izglītību angļu valodā gan sociālajās un tehniskajās zinātnēs, gan medicīnā. To Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs uzsvēra otrdien, 6.jūnijā, Saeimas namā tiekoties ar Kotdivuāras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Minu Mariju Baldi-Lorēnu (Mina Marie Baldé-Laurent), kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 6.jūnijā, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Sociālo un pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz atteikties no publisko iepirkumu piemērošas tehnisko palīglīdzekļu iegādē un tehnisko palīglīdzekļu administrēšanas funkciju deleģēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK). 
Likumā jānosaka stingrāki ierobežojumi vecākiem, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, tādējādi mudinot nemaksātājus pildīt savu pienākumu, proti, nodrošināt iztiku saviem bērniem, otrdien, 6.jūnijā, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
No 6. līdz 8.jūnijam darba vizītē Latvijā uzturēsies Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Republikas padomes priekšsēdētāja vietniece Marianna Ščotkina (Marianna Shchotkina). Tā ir pirmā tik augsta līmeņa Baltkrievijas parlamenta amatpersonas vizīte Latvijā. 
„Pievienošanās eirozonai Latvijai nesusi daudz pozitīvu ieguvumu, tostarp stiprinājusi valsts makroekonomisko stabilitāti. Piederība Eiropas Savienības vienotās valūtas telpai sniedz daudz iespēju, taču tikai no mums pašiem atkarīgs tas, vai un kā spējam izmantot eirozonas sniegtās priekšrocības,” pirmdien, 5.jūnijā, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Eseju konkursā „Esmu ziemeļnieks – baltietis! Ko man nozīmē Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība?” pirmo vietu ieguvusi Kristīne Zeimule, bet otro - Samanta Reine. Abas jaunietes nāk no Viļānu novada.  Konkursa uzvarētājām būs iespēja šī gada rudenī doties uz Helsinkiem un piedalīties Ziemeļu padomes 69.sesijā, kas Somijas galvaspilsētā notiks no 30.oktobra līdz 2.novembrim.Eseju konkurss, atzīmējot 25.gadskārtu kopš Baltijas Asamblejas (BA) un Ziemeļu padomes sadarbības pirmsākumiem, tika izziņots šopavasar projekta „Jauniešu Saeima” ietvaros.Eseju konkursā varēja piedalīties Latvijas jaunieši, kuri dzimuši laikā no 1992. līdz 1999.gadam. „Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes parlamentārā sadarbība aizsākās gandrīz vienlaikus ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu, un šī sadarbība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu veido par drošāko un konkurētspējīgāko reģionu Eiropā, kas turklāt apveltīts ar potenciālu straujai attīstībai. Mūsu valstis vieno kultūrvēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites, kā arī kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā,” iepriekš norādīja BA viceprezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns. Konkursu rīkoja Latvijas Republikas Saeima un BA Latvijas delegācija, un tā mērķis ir motivēt jauniešus aktīvi līdzdarboties Latvijas un pasaules politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos, veicināt interesi par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, kopīgajām vērtībām, kultūras mantojumu un Baltijas jūras reģiona attīstību, kā arī veicināt BA atpazīstamību.
Saeimas Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5.jūnija kopsēdē tiks analizēti Latvijas ieguvumi no dalības eirozonā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 1.jūnijā, mudināja darba devējus uztvert darbiniekus ar maziem bērniem nevis kā apgrūtinājumu, bet gan ieguldījumu savā un mūsu valsts nākotnē. Uzrunājot klātesošos Ilgtspējas indeksa 2017 svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, I.Mūrniece uzsvēra, ka dzimumu līdztiesība darbavietā ir liela vērtība, jo tā liecina, ka uzņēmums domā par ģimenēm, par jaunajām māmiņām un novērtē ģimeni kā vērtību.
Mums Latvijā šobrīd nav jālauž šķēpi par Eiropas Savienības (ES) nākotnes scenārijiem, bet gan jābūt proaktīviem, esot klāt jebkurās sarunās par ciešāku ES valstu integrāciju jebkurā jomā. Latvijai ir jābūt iespējami tuvu Eiropas valstu kodolam visos tā attīstības posmos. Par to Saeimas Eiropas lietu komisijas 1.jūnija sēdē vienisprātis bija komisijas deputāti un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sēde bija veltīta diskusijai par Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni.
Saeimas namā ceturtdien, 1.jūnijā, atklāja ceļojošo fotoizstādi “Pieejamība jeb tiesības uz cieņpilnu dzīvi/AcessAbility”. Tās darbi stāsta par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu dzīvi - iekļaušanos sabiedrībā, par sapņiem un cerībām, bēdām un prieku, darbu, viņu ģimenēm un mīļajiem.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 1.jūnijā, vienojās Saeimas pavasara sesiju slēgt 23.jūnijā, bet rudens sesiju sākt 4.septembrī.   
Saeima ceturtdien, 1.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz plašākam personu lokam nodrošināt piekļuvi valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. 
Lai pakāpeniski atteiktos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima ceturtdien, 1.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā un noteica likumprojektam steidzamību. Likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. 
Strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no pieciem līdz trīs procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības. To paredz ceturtdien, 1.jūnijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. 
Uzņēmumu reģistrs veidos vienotu publisko personu un iestāžu sarakstu, kurā iekļautās ziņas par valstu un pašvaldību iestādēm brīvi un bez maksas būs pieejamas ikvienam interesantam. To paredz grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas ceturtdien, 1.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.