Ārlietu komisija konceptuāli atbalsta Latvijas un Kanādas saprašanās memoranda par sadarbību aizsardzības un drošības jomā ratificēšanu

(14.03.2018.)

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 14.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību. Memorands nosaka ietvaru Latvijas un Kanādas sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp Kanādas, militārā klātbūtne ir ļoti nozīmīga, un Kanāda jau patlaban ir sniegusi ļoti būtisku ieguldījumu, attīstot infrastruktūru, kas nepieciešama NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros Latvijā izvietotajai daudznacionālajai kaujas grupai Kanādas vadībā. Neskatoties uz jau patlaban notiekošo sadarbību ar Kanādu, pastāvīgas un paredzamas Kanādas bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu Kanādas spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

NATO dalībvalstu bruņoto spēku uzturēšanās citās NATO valstīs nosacījumus definē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA). Taču šis līgums bruņoto spēku statusu citās NATO dalībvalstīs nosaka vispārīgi. Detalizētākus nosacījumus - Kanādas bruņoto spēku tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā, - noteiks Latvijas un Kanādas saprašanās memorands par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību.

Saprašanās memorands paredz Kanādas spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā, kā arī atļauj Kanādas spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Veicot būvdarbus, būs jāievēro tehniskās prasības un būvniecības standarti, kas atbilst abu valstu prasībām. Saprašanās memorands paredz, ka jaunuzceltās vai atjaunotās būves pieder Latvijai, bet tās lieto Kanādas bruņotie spēki tik ilgi, cik nepieciešams.

Saprašanās memorands noteic, ka Kanādas militārpersonas Latvijā ieceļo un uzturas, uzrādot militārās identifikācijas kartes un pārvietošanās pavēli, kā to jau paredz NATO SOFA. Tāpat memorands paredz atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Kanādas bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem.

Tāpat saprašanās memorands paredz, ka Latvija atzīst Kanādas izdotus transportlīdzekļu reģistrācijas un sertifikācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī šie dokumenti ir derīgi, lai pārvietotos Latvijas teritorijā. Ar saprašanās memorandu paredzēs atzīt arī visa veida Kanādas izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attieksies uz profesionālo darbību, ko Kanādas bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.
Saprašanās memorands arī paredz, ka Kanādas bruņoto spēku gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus.

Tāpat saprašanās memorandā plānots noteikt, ka Latvija atsakās no tiesībām realizēt primāro kriminālo jurisdikciju, izņemot īpašus gadījumus, kad Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra būtisku apstākļu dēļ var atsaukt atteikšanos no tiesībām realizēt jurisdikciju. Šīs tiesības Ģenerālprokuratūra varēs izmantot kriminālprocesos, kas uzsākti par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kurā ir cietušais.

Saprašanās memorandā regulēta arī virkne citu jautājumu.

Šī Latvijas un Kanādas saprašanās memoranda nosacījumi lielā mērā atbilst 2017.gada 12.janvārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto valstu valdības līgumam par sadarbību aizsardzības jomā, kuru Saeima ratificēja 2017.gada 16.martā.


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt