Saeima un Latvija kopumā piekrīt Eiropas Komisijas (EK) Gadskārtējā izaugsmes pārskatā publicētajām prioritātēm, taču vēlamies daudz noteiktāku un intensīvāku EK darbu kopīgas investīciju politikas, strukturālo reformu un atbildīgas fiskālās politikas ieviešanā. To sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, piedaloties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kārtējās pusgada Starpparlamentārās konferences plenārsēdes debatēs Briselē.

Savā runā J.Vucāns atzīmēja, ka ES dalībvalstis reformas ievieš ļoti atšķirīgos tempos, norādot, ka tieši ciešākā sadarbībā starp ES institūcijām un dalībvalstīm, tai skaitā to parlamentiem, būtu jāmeklē reformu procesa paātrināšanas iespējas.

J.Vucāns, runājot par ES Padomes izstrādātajām rekomendācijām eirozonai, uzsvēra ES kopējā tirgus, tai skaitā kopējā digitālā tirgus, svarīgo lomu ekonomiskās augsmes veicināšanā dalībvalstīs un norādīja uz nepieciešamību mazināt aizvien eksistējošās barjeras preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla brīvai kustībai.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka Latvija, tostarp Saeima, pozitīvi vērtē EK darbu Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Īpaši Latvija atbalsta turpmāku intensīvu darbu pie Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna pilnveidošanas. Kā pozitīvu piemēru J.Vucāns atzīmēja Baltijas valstu paveikto, aizvadītajā gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministriem parakstot Saprašanās memorandu kapitāla tirgus attīstībai Baltijas reģionā. Šajā dokumentā paredzēta visu triju Baltijas valstu sadarbības stiprināšana kapitāla tirgu attīstībā, to balstot uz kopīgiem pamatiem, tai skaitā saskaņojot tiesisko regulējumu, ieviešot jaunus finanšu tirgus instrumentus, kā arī attīstot nepieciešamo tirgus infrastruktūru.

Savukārt sēdē, kurā tika diskutēts par Banku savienības izveides pabeigšanu, uzstājoties debatēs, J.Vucāns norādīja, ka būtu vēlama virzība uz augstāku harmonizācijas līmeni prudenciālo noteikumu piemērošanai dalībvalstīs ar mērķi palielināt vienotā uzraudzības mehānisma efektivitāti. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija atbalsta kredītiestāžu sektora risku mazināšanu, kaut arī tas varētu prasīt visaptverošus grozījumus banku sektora tiesību aktos. Būtu vēlama iespējami ātrāka vienošanās par šiem tiesību aktiem. Latvijai ir būtiski, lai šajos tiesību aktos tiktu nodrošināts līdzsvars starp mītnes valstu un iesaistīto valstu kompetento iestāžu pilnvarām tādu banku regulējumā un uzraudzībā, kuras ietilpst pārrobežu grupās, sacīja J.Vucāns.

Savā runā J.Vucāns pauda atbalstu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas pakāpeniskai izveidei, lai iedzīvinātu Banku savienības trešo pīlāru, kā arī progresīvai šīs sistēmas dalībnieku iemaksu pārdalei par labu noguldījumu apdrošināšanas fondam ar mērķi nodrošināt noguldītāju labākas aizsardzības līmeni visā Banku savienībā. Viņš uzsvēra, ka tas ļautu palielināt noguldītāju aizsardzības līmeni, stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti un mazinātu saikni starp kredītiestāžu sektoru un valsts līdzekļu iesaisti garantēto atlīdzību izmaksai noguldītājiem.

J.Vucāns arī atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors saskata ieguvumus no tādas sistēmas ieviešanas ES, kas veicinātu ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru ieviešanu, taču piebilda, ka tam būtu nepieciešama detalizētāka analīze, izvērtējot iespējamos riskus.

19. un 20.februārī Briselē Bulgārijas prezidentūras ES Padomē ietvaros norisinājās ES dalībvalstu kārtējā Starpparlamentārā konference par stabilitāti, ekonomisko sadarbību un pārvaldību ES, kurā piedalījās vairāk kā 130 ES dalībvalstu nacionālo parlamentu deputāti no 27 valstīm, kā arī Eiropas Parlamenta atsevišķu komiteju pārstāvji. 

Saeimas Preses dienests