Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

(10.09.2019.)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.septembrī, pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu. Grozījumu mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt viņu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Likumā paredzēts noteikt, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Paredzēts, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam piemēros tikai kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.

Tāpat plānots, ka nepilngadīgajiem brīvības atņemšanu nevarēs piemērot nosacīti. Tas nepieciešams, lai attiecībā uz nepilngadīgajiem nosacītas notiesāšanas vietā tiktu piemērota probācijas uzraudzība kā pamatsods.

Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, ar likuma grozījumiem paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Tāpat paredzēts atteikties no naudas soda kā nepilngadīgajiem piemērojama soda veida. Naudassods neveicina resocializāciju, un tā ietvaros nenotiek darbs ar nepilngadīgā uzvedības maiņu, tāpat nepilngadīgajiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu, atzīmē likumprojektu autori.

Vienlaikus ar likumu grozījumiem iecerēts uzlabot kriminālsodu sistēmu kopumā. Tostarp paredzēts probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kurš ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā komisijas sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāve, sākotnēji probācijas uzraudzību kā pamatsodu paredzēts piemērot pilngadīgām personām, kuras izdarījušas noziedzīgos nodarījumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu, un nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs klātesošos informēja, ka, lai to īstenotu, Valsts probācijas dienestam būtu nepieciešamas papildu 43 amata vietas, jo tas prasa ilgstošākus uzraudzības pasākumus.

Tāpat likumprojekts paredz piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu, definējot, ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā paredzēts risināt arī praksē konstatēto situāciju, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijā.

Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem trijos lasījumos.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 17.septembrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Itālijas parlamentu vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Sebastiano Fulci
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Sebastiano Fulci
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
17:00  Saeimas sekretāra biedres, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu vadītājas Marijas Golubevas tikšanās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru V.E. Zohrab Mnatsakanyan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196