Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdienas, 21.maija, sēdē pauda vienbalsīgu atbalstu Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) izstrādātajam zinātnes bāzes finansējuma modelim.
“Notiek pakāpeniska pāreja uz zināšanu sabiedrību, un zinātnes attīstība ir būtiska arī tautsaimniecības uzplaukumam. Ir pēdējais brīdis mainīt zinātnes finansēšanas modeli, lai veicinātu straujāku valsts attīstību, spētu konkurēt ar pārējām Baltijas un arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī, pats galvenais, motivētu jaunos zinātniekus palikt Latvijā,” pēc sēdes sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, akcentējot, ka komisijā valda spēcīgs atbalsts LJZA piedāvātajam zinātnes finansējuma modelim, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes izstrādātajai ceļa kartei par universitāšu lomas stiprināšanu valsts attīstībai.
Kā deputātiem sēdē uzsvēra LJZA priekšsēdētāja Ieva Siliņa, piedāvātais modelis izstrādāts ar vēlmi mainīt zinātnes vidi Latvijā. Šobrīd Latvijā ieguldījumi zinātnē ir vieni no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), lai gan efektīvi pārvaldīti tie spēj sniegt ievērojamu atdevi un pievienoto vērtību.
LJZA piedāvātais modelis paredz trīs pīlāru modeli zinātnes bāzes finansējumam. Pirmais jeb pamata pīlārs veidotu 45 procentus no visiem līdzekļiem, un tas paredz piešķirt stabilu un prognozējamu finansējumu zinātnisko grupu vadītājiem, kuru skaits būtu iepriekš noteikts. Uz pozīcijām tiktu rīkots starptautisks konkurss un plānots, ka pozīciju skaits tiktu pārvērtēts reizi sešos gados.
Otrais – snieguma – pīlārs, kas arī veidotu 45 procentus no visa finansējuma, galvenokārt balstītos uz kvalitatīviem rādītājiem. Tajā ietilpst, piemēram, ataudze jeb jaunu doktorantu sagatavošana, konkursā iegūts publiskais finansējums, uzņēmumu finansējums un līgumpētījumi, kā arī publikāciju skaits un to kvalitāte.
Trešais – attīstības – pīlārs vērsts uz attīstību un paredz valsts līmeņa iniciatīvas, tostarp infrastruktūras izveidi un koncentrētu finansējumu prioritātēm. Finansējums pētniecības attīstības pīlāram pēc LJZA izstrādātā modeļa veidotu desmit procentus no kopējā finansējuma.
Arī sēdē klātesošie universitāšu pārstāvji, prezentējot ceļa karti par to, kā izglītības iestādēm iekļūt 500 pasaules labāko universitāšu vidū, atzinīgi vērtēja LJZA piedāvāto modeli. Universitāšu kvalitātes rādītāji ir cieši saistīti ar to, cik efektīvi universitātes apvieno pētniecību ar studijām, akcentēja izglītības iestāžu pārstāvji.
Saeimas Preses dienests