Pašvaldībām noteiktas tiesības izveidot kopīgu policiju

(11.10.2018.)

Saeima ceturtdien, 11.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”, kas nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Tāpat likumā precizēti pašvaldības un ostas policijas pienākumi un kārtība, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks.

Likumā noteikts, ka atbilstoši pašvaldību likumā iekļautajām normām tās var izveidot kopīgu policiju. Tās darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Ministru kabinetam līdz 2020.gada 1.janvārim jānosaka pašvaldības policijas formas tērpu pamatprasības. Vienlaikus gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus kā līdz šim pildīs Valsts policija.

Izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot resursus un paaugstināt kapacitāti, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai būs pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu informācijas apriti elektroniski.

Tāpat noteikts, ka iekšlietu ministrs var nepiekrist pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Izmaiņas rosinātas, jo līdz šim pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem bija noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem.

 

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 16.decembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196