Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.
Grozījumi nostiprina dienestu valsts drošības iestādēs kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē. Noteikts arī dienesta tiesisko attiecību regulējums drošības iestādēs, kas aizstāj darba tiesiskās attiecības, kā arī vienoti dienesta gaitas principi, kas stiprina drošības iestāžu kopumu Latvijā. Tāpat noteikts, ka visās drošības iestādēs jānodrošina atbilstošs informācijas aizsardzības līmenis. Savukārt Drošības policija pārveidota par Valsts drošības dienestu.
Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai visām trim drošības iestādēm mūsu valstī - Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam un Drošības policijai (pēc grozījumiem - Valsts drošības dienestam) - būtu vienāds regulējums. Turpmāk šis likums attieksies arī uz Valsts drošības dienestu un tā amatpersonām vairs nebūs saistošs iekšlietu sistēmas regulējums. Līdz ar to lielākās izmaiņas skar tieši Valsts drošības dienestu, deputātus iepriekš informēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
Izmaiņas nosaka dienesta vispārīgos noteikumus, kas būtiski ierobežo Darba likuma normu piemērošanu šāda dienesta attiecībās. Līdz ar grozījumiem tās piemērojamas tikai atsevišķos gadījumos.
Likums papildināts ar jaunu nodaļu par dienesta gaitu valsts drošības iestādē. Šī nodaļa attiecas tikai uz dienesta amatpersonām un cita starpā nosaka regulējumu to pārcelšanai citā amatā jebkurā drošības iestādē, kā arī vienotus amatpersonu darbības rezultātu novērtēšanas principus un nosacījumus atstādināšanai no amata.
Vienlaikus precizēts, ka drošības iestāžu iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanai, pretizlūkošanai un kriminālprocesuālajai darbībai, kā arī personas pārbaudei pieejai valsts noslēpumam.
Valsts drošības iestāžu ekskluzīvā kompetencē nodoto uzdevumu raksturs nosaka nepieciešamību to darbībā ievērot sevišķu slepenību un nodrošināt to pietiekamu neatkarību no politiskajām partijām, dažādām organizācijām, kustībām, pārējām valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām vai citām juridiskām un fiziskām personām, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.
Saeimas Preses dienests