Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts materiālo rezervju izmantošanu katastrofu, militāru un citu apdraudējumu gadījumā.
Likuma projekts paredz mainīt līdzšinējo centralizēto valsts materiālo rezervju pārvaldības sistēmu un turpmāk valsts materiālās rezerves veidot pa nozarēm. Plānots, ka tās pārvaldīs attiecīgo nozaru ministrijas sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.
Jaunā sistēma ļaus efektīvāk veikt valsts materiālo rezervju plānošanu un veicinās maksimālu attiecīgās nozares nodrošināšanu ar nepieciešamajiem mūsdienu prasībām atbilstošiem valsts materiālo rezervju resursiem.
Patlaban likums noteic, ka valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldi nodrošina Iekšlietu ministrija ar padotības iestādēm un sadarbībā ar valsts materiālo rezervju atbildīgajiem glabātājiem. Iecerēts, ka, izmaiņām stājoties spēkā, Nodrošinājuma valsts aģentūras uzskaitē esošie valsts materiālo rezervju resursi turpmākai to pārvaldīšanai tiks nodoti nozaru ministriju izraudzītajām atbildīgajām institūcijām.
Tāpat likumprojektā noteikta jauna valsts materiālo rezervju finansēšanas kārtība. Tā paredz, ka ministrijas iesniedz Iekšlietu ministrijai, kas noteikta par atbildīgo par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, informāciju par iegādājamo valsts materiālo rezervju veidiem, to daudzumu, iegādei, atjaunināšanai un uzturēšanai nepieciešamo papildu finanšu līdzekļu apjomu.
Nozaru ministriju iesaiste valsts materiālo rezervju pārvaldīšanā veicinās atbildīgu attieksmi pret valsts materiālo rezervju plānošanu, neradot liekus resursu uzkrājumus, un ļaus savlaicīgi atjaunot resursus, norādīts likumprojekta anotācijā.
Valsts materiālās rezerves ir resursi, kurus var izmantot katastrofu gadījumos veicamo reaģēšanas pasākumu izpildei, neatliekamu glābšanas un katastrofas seku likvidēšanas pasākumu izpildei, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai un citiem mērķiem.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests