Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 11.aprīlī, vienbalsīgi nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.
“Šodien, varētu teikt, piedzīvojām vēsturisku notikumu. Ir noslēdzies darbs un sagatavots ilgi gaidītais piedāvājums problēmai, kas daudzu jo daudzu gadu garumā ir skārusi tūkstošiem iedzīvotāju, kuri maksājuši lielu nomas naudu tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas viņu dzīvojamā māja,” šodienas komisijas sēdē uzsvēra Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Ilgi gaidītais regulējums nodrošinās iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi, likumprojekta būtību raksturo komisijas priekšsēdētājs.
Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai, kas pēc tam pilnvaro kādu fizisko vai juridisko personu veikt visas turpmākās darbības, tostarp lūgt attiecīgo pašvaldību pieņemt lēmumu par dalītā īpašuma ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Pašvaldībai lēmums būtu jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par izpirkuma tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.
Plānots, ka, ņemot vērā pašvaldības lēmumu, izpērkamo zemi noteiks, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēs, kā arī izpirkuma cenu noteiks Valsts zemes dienests (VZD). Paredzēts, ka zemi varēs izpirkt par kadastra vērtību.
Saņemot paziņojumu no VZD par izpērkamo zemi un tās cenu, mājas kopībai būs jāpieņem lēmums par izpirkšanas procesa uzsākšanu. Pēc tam pilnvarotā persona vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar pieteikumu ievest lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Likumprojektā noteikta kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs īsteno turpmāko vienota īpašuma izveidošanas procesu. Lietas vešanas izdevumus un tiesu izpildītāja amata atlīdzību plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Dzīvokļu īpašnieki zemi varēs izpirkt par cenu, ko veidos šajā zemē ietilpstošo zemes vienību un to daļu kadastrālo vērtību summa. Katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Vienots īpašums zemesgrāmatā tiks ierakstīts pēc izpirkuma cenas samaksāšanas, to ieskaitot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas tiesu izpildītājs zemes izpirkuma cenu samaksā zemes īpašniekam.
Lai iedzīvotāji varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumprojektā paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu, līdzīgi kā māju siltināšanas projektos. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts arī, ka, ņemot kredītu, nebūs jāieķīlā īpašums, proti, dzīvoklis.
Ņemot vērā paredzamās administratīvās izmaksas, kas radīsies procesa īstenošanā, ietekmējot pašvaldību budžeta izdevumu un valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu apjomu, paredzēts, ka jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu saistībā ar likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma piemērošanu izskatāms Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
Valsts pārvaldes komisijas deputāts Viktors Valainis, kurš vadīja likumprojekta izstrādes darba grupu, atzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekš Saeimā iesniegto likumprojektu plānots atteikties no hipotēkas nostiprināšanas par labu nesamaksājušajiem dzīvokļu īpašniekiem. Izpirkuma tiesību uzskatīšot par izmantotu, ja noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par tās izmantošanu un izpirkuma cenas spēkā esamības laikā tiesu izpildītāja depozīta kontā bankā ir iemaksāta visa izpirkuma cena.
Plānots, ka zemes izpirkšanas procesu vienota īpašuma izveidei piespiedu dalītā īpašuma gadījumā varēs uzsākt 2021.gadā. Būtiski, ka šī modeļa ieviešana pilnībā ir atkarīga no tā, kāda tiks noteikta kadastrālo vērtību atbilstība nekustamā īpašuma tirgum un vai nebūs jāpiemēro korekcija, lai izpērkamās zemes vērtībai noteiktu saprātīgu cenu, teikts likumprojekta anotācijā.
VZD dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 dzīvojamās mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projekts izstrādāts darba grupā, kurā strādāja gan atbildīgā Tieslietu ministrija un citas institūcijas, gan arī pašvaldību, kredītiestāžu, namu apsaimniekotāju un pārvaldītāju, kā arī zemes īpašnieku pārstāvji, modificējot piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas modeli, kādu pirms trim gadiem bija piedāvājusi Tieslietu ministrija, teikts likumprojekta anotācijā.
Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka darbs pie likumprojekta pilnveidošanas turpināsies, skatot priekšlikumus starp lasījumiem, jo dažām niansēm vēl nepieciešami precizējumi.
Valsts pārvaldes komisija nolēma lūgt Saeimu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projektu iekļaut 19.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pieņemt arī pirmajā lasījumā, informē S.Dolgopovs.
Fotogrāfijas no Saeimas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157692388749682
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests