Galerija

Enerģētikas piegāžu dažādošanā Latvija spērusi būtiskus soļus, un mums izdevies panākt progresu Baltijas valstu sinhronizācijā ar Eiropas elektroenerģijas tīkliem, taču mēs vēl nedrīkstam atslābt. Tas ir jautājums par reģiona energoneatkarību, labākām cenām patērētājiem. Energodrošības stiprināšanai arī turpmāk jābūt vienai no mūsu prioritātēm, piektdien, 2.februārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eiropas lietu komisijas deputāti sēdē diskutēja par enerģētikas jomas jautājumiem ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieku, Enerģētikas savienības komisāru Marošu Šefčoviču (Maroš Šefčovič). Komisārs atzinīgus vārdus veltīja Latvijas un Baltijas valstu centieniem iekļauties kopējā Eiropas elektroenerģijas tīklā, pozitīvi vērtējot panākto progresu un saucot to par Eiropas Savienības enerģētikas politikas veiksmes stāstu.

Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu savienojamība ar Eiropas elektroenerģijas tīkliem pēdējos gados pieaugusi no četriem līdz 24 procentiem. Svarīgi, ka būtisks progress panākts gāzes tīklu savienojamībā, deputātiem sacīja M.Šefčovičs.

Kā akcentēja L.Čigāne, Baltija vairs nav izolēta “sala” dabasgāzes piegādes tirgū. Mēs kļūstam arvien ciešāk integrēti Eiropas gāzes tirgū, un liels nopelns tajā ir EK. Pateicoties EK darbam un atbalstam, Baltijai izdodas dažādot dabasgāzes piegādes un veicināt enerģētisko neatkarību. 

No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) paredzētā finansējuma 30 procenti tiek novirzīti tieši Baltijas valstīm, kas ir būtisks ieguldījums reģiona energodrošības stiprināšanā, sacīja L.Čigāne. EK rosinātais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments izveidots, lai pilnveidotu Eiropas transporta, enerģētikas un digitālos tīklus.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157692178130004
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests