Lai pilnveidotu regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 16.janvārī, noslēdza darbu pie grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”.
Izmaiņas paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam (VVD).
Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par sešiem procentiem. Katru gadu līdz 15.maijam degvielas piegādātājam būs jāsniedz VVD datus par iepriekšējā gadā Latvijā piegādātās degvielas un enerģijas daudzumu, kā arī siltumnīcefekta gāzu intensitāti piegādātajā degvielā. Ja degvielas piegādātājs nebūs samazinājis siltumnīcefekta gāzu emisijas, viņam varēs likt samaksāt valsts budžetā 0,01 procentu no degvielas piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas attiecas uz degvielas apriti, tostarp piegādi un tirdzniecību.
Ostās būs jāuzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas līdz 2021.gada decembrim, lai ierobežotu gaistošos ķīmiskos savienojumus, kas izdalās, veicot naftas produktu un bīstamu ķīmisku vielu kravu iekraušanu tankkuģos. Tas attieksies uz naftas produktiem un bīstamām ķīmiskām vielām ar noteiktu tvaika spiedienu, un, ja šādu vielu apgrozījums ostās būs lielāks par 200 tūkstošiem tonnu gadā. Vietējās pašvaldības varēs noteikt stingrākas prasības attiecībā uz izgarojumu kontroles sistēmu uzstādīšanas nepieciešamību, darbību un tās monitoringu.
Regulējumu plānots papildināt ar jaunu pantu par elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšanu un ierobežošanu. Prasības attieksies uz ierīcēm – mehāniskām, elektriskām vai to konstrukcijām, kā arī to apvienojumiem -, kas paredzētas speciālu funkciju izpildei. Valdībai būs jānosaka elektromagnētisko lauku starojuma robežlielumi, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes, prasības elektromagnētisko lauku radītā riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī atbildīgā iestāde starojuma kontrolei.
Savukārt likuma mērķi paredzēts papildināt ar to, ka turpmāk būs jānovērš vai jāierobežo piesārņojošu darbību radītās smakas.
Lai grozījumi likumā “Par piesārņojumu” stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem vēl trešajā galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests