Cilvēktiesību komisijā spriež par nepieciešamajiem uzlabojumiem jaunatnes politikā

(01.11.2017.)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 1.novembrī, pārrunāja 2017.gadā valstī īstenotos jaunatnes politikas pasākumus un sprieda par nepieciešamajiem uzlabojumiem jaunatnes politikā. 

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja, ka joprojām vairākās Latvijas pašvaldībās nav izstrādāti jaunatnes politikas plānošanas dokumenti, tostarp 16 pašvaldībās darbs ar jaunatni nenotiek vispār. Valsts programmas ietvaros šogad īstenoti vairāki pasākumi, kas saistīti ar pašvaldību informēšanu par instrumentiem, kādus iespējams izmantot darbā ar jaunatni. Tāpat īstenoti pieredzes apmaiņas semināri un mācību programma jaunatnes lietu speciālistiem, kā arī vietēja un starptautiska mēroga projekti, tostarp iesaistot latviešu diasporas bērnus un jauniešus.

Sēdē pārrunāta nepieciešamība grozīt Jaunatnes likumu, kas noteic, ka jaunatnes organizācijai, lai to iekļautu jaunatnes organizāciju sarakstā un līdz ar to tā varētu piedalīties Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros rīkotajos konkursos finansējuma saņemšanai, vismaz divām trešdaļām biedru ir jābūt bērniem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem. To kā problēmu īpaši atzīmēja Studentu apvienība, norādot, ka šāds nosacījums liek šķēršļus pretendēšanai uz finansējumu vairākām organizācijām, piemēram, tām, kuru biedri galvenokārt ir studenti, kas ir vecāki par 25 gadiem. Šobrīd jaunatnes organizāciju sarakstā ir 32 organizācijas, taču kopumā Latvijā darbu ar jauniešiem veic 340 nodibinājumi un biedrības.

Šogad pieejamais finansējums lielajām jaunatnes organizācijām bija 250 tūkstoši, savukārt mazajām – 30 tūkstoši eiro, katrai grupai organizējot savu finansēšanas konkursu. Izglītības ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka nākamā gada valsts budžetā finansējumu plānots palielināt. Komisijas deputāti izteica atbalstu budžeta palielināšanai, kā arī atzīmēja nepieciešamību pēc konkrēta, paredzama ilgtermiņa finansējuma organizācijām, kas nodarbojas ar jaunatnes lietām, līdzīgi kā to šobrīd īsteno Igaunijā. Tāpat deputāti sprieda par nepieciešamību tuvāk iepazīties ar organizāciju finansējuma izlietojumu.

Jaunatnes politikas prioritātes šogad ir veicināt ilgtermiņa darba ar jaunatni plānošanu vietējā un reģionālā līmenī, atbalstīt jaunatnes organizāciju darbības attīstību, tostarp sadarbību ar valsti un pašvaldībām, kā arī starptautiskajām institūcijām jaunatnes politikas nozarē, un attīstīt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālo pilnveidi. Tāpat jaunatnes politikas ietvaros plānota vienota modeļa izstrāde jauniešu neformālās izglītības atzīšanai valsts mērogā. Programmas kopējais valsts budžeta finansējums šogad ir 561 493 eiro.

Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes padomes.

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt