Latvijas pilsoņi brīvprātīgi varēs pieteikties Nacionālo bruņoto spēku rezervē

(16.05.2017.)

Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. To paredz papildinājumi Militārā dienesta likumā, ko otrdien, 16.maijā, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Šāda iespēja nepieciešama, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, šodien deputātiem skaidroja Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji.

Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs līdz 2018.gadam ir noteicis apmācīt 3000 rezerves karavīru, teikts likumprojekta anotācijā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Šobrīd rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.

Likumprojekts nosaka Latvijas pilsoņu, kur vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamo mācību saturu un sociālās garantijas.

Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu ar rezerves karavīru uz noteiktu laiku, kuram ir amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, piemēram, pildot ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.

Grozījumi paredz arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi – kareivis.

Plānots mainīt virsleitnanta un kapteiņu pakāpes piešķiršanas kārtību. Turpmāk par virsleitnantu varēs kļūt pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.

Likuma grozījumi paredz palielināt vecumu virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.

Paredzēts papildināt kārtību par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.

Tāpat likumprojekts precizē un papildina to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Grozījumu Militārā dienesta likumā trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.

 

 

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 24.maijā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:45  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Indijas Republikas valsts ārlietu ministru V.E. Mobashar Jawed Akbar
15:00  Saeimas sekretāra Andreja Klementjeva tikšanās ar Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Andreas Kakouris