Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 26.aprīlī, sagatavojot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, uzturēja prasību par valodas zināšanām ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtījis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Šodien komisijā atbalstītie priekšlikumi paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.
Tāpat komisijas deputāti precizēja prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Tautsaimniecības komisija turpinās skatīt šo likumprojektu 2.maijā, informē komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Viņš norāda, ka Valsts prezidenta galvenie iebildumi ir par to, kāds būs mehānisms, lai praktiski pārliecinātos par zemes pircēja valodas prasmi un tādējādi ieviestu normu dzīvē.
Valsts prezidents bija iebildis, ka prasība par valodas zināšanām nesaskan ar prezentēšanas prasmēm, kā arī nav noteikti skaidri kritēriji zemes plāna prezentācijas vērtēšanai pašvaldības komisijās. Valsts prezidents arī norāda, ka likuma prasības nedrīkst sarežģīt Latvijas zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties.
Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēja precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret tādu lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā.
Grozījumi cita starpā paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.
Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.
Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.
Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu - saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki.
Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.
Saeimas Preses dienests