Saeimā norisinās Eiropas projekta sešdesmitgadei veltīta starptautiska konference

(03.04.2017.)

Lai atskatītos uz Eiropas projekta vēsturi un diskutētu par tā nākotni, Saeimā pirmdien, 3.aprīlī, norisinās augsta līmeņa starptautiska konference “Eiropas projekta 60.gadadiena”. To organizē Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu (LĀI) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā. 

Atklāšanā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. 

Pasākuma pirmā sesija bija veltīta Eiropas nākotnei, un tajā kā runātāji uzstājās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, Ķelnes Universitātes Turcijas un Eiropas Savienības (ES) studiju centra profesors Volfgangs Veselss un EK Komunikācijas ģenerāldirektorāta direktore Pia Arenkilde Hansene. Sesiju vadīja LĀI direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. 

Konferences otrajā sesijā runāja par jaunām vēsmām ES ekonomikā. Tajā uzstājās Eiropas Stabilitātes mehānisma galvenais ekonomists un valdes loceklis Rolfs Štrauhs, Eiropas Fiskālās padomes vadītājs Nīlss Tigesens, Londonas Ekonomikas un politoloģijas skolas zinātniskais līdzstrādnieks un profesors Ijens Begs, kā arī “Swedbank Latvija” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Šo sesiju moderēja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks. 

Trešā konferences sesija, kuru vadīja LĀI pētniece Sintija Broka, bija veltīta programmai „Erasmus+” un jauniešu nozīmei eiropeizācijas procesā. Tajā kā runātāji uzstājās Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, EK Komunikācijas ģenerāldirektorāta direktore Pia Arenkilde Hansene, Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Cīrihē (ETH Zürich) Drošības studiju centra vecākais pētnieks Severins Fišers un Erasmus Studentu tīkla Latvijas daļas prezidents Kaspars Ābelnīca. 

Savukārt konferences ceturtajā daļā notika trīs paralēlas diskusiju sesijas. Pirmajā no tām runāja par ES kaimiņattiecībām, proti, vai nākamajos desmit gados ir gaidāma jaunu valstu pievienošanās blokam. Šajā sesijā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas vadītājs Andris Razāns, Birmingemas Universitātes profesore un „Chatham House” domnīcas asociētā zinātniskā līdzstrādniece Katarina Volčuka, Polijas Starptautisko attiecību centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un valdes loceklis Eugeņjušs Smolars, kā arī Somijas Ārpolitikas institūta programmu direktors Arkadijs Mošess. Sesiju vadīs LĀI pētniece Ilvija Bruģe. 

Konferences ceturtās daļas otrā paralēlā diskusiju sesija bija veltīta ceļam uz Eiropas aizsardzības savienību, tostarp iekšējiem un ārējiem drošības faktoriem. Šeit kā runātāji uzstājās Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, Zviedrijas SIPRI Eiropas drošības programmas direktors Īans Entonijs, Igaunijas Austrumu partnerības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Emmets Tuohi, kā arī Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras zinātniskā direktora vietnieks Maiks Vinnerstigs. Sesiju moderēja LĀI pētnieks Māris Andžāns. 

Konferences ceturtās daļas trešajā paralēlajā diskusiju sesijā tika diskutēts par Enerģētikas savienības drošības aspektiem. Šajā sesijā, kuru vadīja Vācijas Maršala fonda (ASV) transatlantiskā zinātniskā līdzstrādniece Kristīne Bērziņa, klātesošos uzrunāja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, EK Enerģētikas ģenerāldirektora padomnieks Samuēle Furfari, Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Cīrihē (ETH Zürich) Drošības studiju centra vecākais pētnieks Severins Fišers, kā arī bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs. 

Savukārt konferences noslēguma sesijā notika diskusija par ES un ASV attiecībām, kā arī to bloka turpmāko globālo nozīmi. Šajā sesijā uzrunas teica bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs, “Istituto Affari Internazionali” direktora vietniece un īpašā ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni padomniece Natalī Toči, ES Drošības studiju institūta vecākais analītiķis Jans Joels Andersons un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šo sesiju moderēja Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docents Edijs Bošs. 

 

Ināra Mūrniece: Latvijai Eiropas Savienība nozīmē drošību un brīvību

 

Konferences materiāli:

Konferences videopieteikums: http://ejuz.lv/cwe

Programma latviešu valodā un angļu valodā

Eiropas Stabilitātes mehānisma galvenā ekonomista un valdes locekļa Rolfa Štrauha (Rolf Strauch) prezentācija

Videoieraksti
1.sesija latviešu valodā un angļu valodā
2.sesija latviešu valodā un angļu valodā
3.sesija latviešu valodā un angļu valodā
4."A" sesija latviešu valodā 
4."B" sesija latviešu valodā un angļu valodā
4."C" sesija latviešu valodā un angļu valodā
5.sesija latviešu valodā un angļu valodā

Videosižets

Fotogrāfijas

 

Saeimas Preses dienests 

Pirmdien, 25.jūnijā
16:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības Valsts departamenta, Finanšu departamenta un Tieslietu departamenta pārstāvju delegāciju

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196