Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.

Šādas izmaiņas dos iespēju kontroles iestādēm efektīvāk nodrošināt kuģošanas drošības noteikumu ievērošanu uz ūdens. Līdz ar vienkāršotās kārtības ieviešanu, tiks reģistrēti līdz šim nereģistrētie kuģošanas līdzekļi, teikts likumprojekta anotācijā. 

Atvieglotā kārtība attieksies uz buru jahtām, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem. Tāpat tas attieksies uz sporta buru jahtām, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem un kuru klases atbilst šo jahtu klašu sarakstam. To Latvijas Jūras administrācija publicēs savā mājaslapā, pamatojoties uz burāšanas sporta federācijas iesniegtajiem priekšlikumiem. 

Šādi reģistrētām jahtām kuģošana būs atļauta Latvijas iekšējos ūdeņos, kas atrodas no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi, un 3000 metru platā joslā no krasta līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas piekrastes daļā. Savukārt šādi reģistrētas sporta buru jahtas drīkstēs izmantot tikai sacensībās un treniņos diennakts gaišajā laikā, nepārsniedzot jahtu klases noteikumos noteikto cilvēku skaitu uz tās.

Buru jahtas reģistrāciju bez īpašumtiesībām varēs pieteikt atpūtas kuģa valdītājs. Sīkāku reģistrācijas kārtību noteiks valdība. 

Lai piekrastes zvejniekiem mazinātu administratīvo slogu saistībā ar zvejas laivu reģistrācijas apliecības atjaunošanu ik pēc diviem gadiem, turpmāk zvejas laivām izsniegs tikai reģistrācijas apliecību, paredzot neierobežotu derīguma termiņu ar konkrētiem nosacījumiem, piemēram, saglabājot prasību veikt ikgadējo tehnisko apskati. Patlaban piekrastes zvejniekiem nepieciešami divi dokumenti - īpašuma un reģistrācijas apliecība.

Latvijā kuģus reģistrē Kuģu un Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistros. 

Saeimas Preses dienests