Precizē lauksaimniecības zemes iegādes kārtību

(23.03.2017.)

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Izmaiņas paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs.

Lai izskaustu fiktīvus pirkšanas un pārdošanas darījumus, noteikts, ka zemes darījumi, kas noslēgti līdz 2014.gada 31.oktobrim, līdz šī gada beigām būs derīgi reģistrēšanai zemesgrāmatā tikai ar pašvaldības komisijas atļauju.

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu - saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Patlaban viena fiziskā vai juridiskā persona zemi var iegādāties līdz 2000 hektāriem. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki.

Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

“Gandarījums, ka deputāti šodien atbalstīja virkni priekšlikumu, lai Latvijas lauksaimniecības zemi pasargātu no spekulatīva rakstura darījumiem. Kā jaunums likumā noteikts, ka ikvienam, kurš vēlas iegādāties zemi Latvijā, jāprot latviešu valoda. Regulējumā esam arī nostiprinājuši zemes fonda pilnvaras. Valstij jeb zemes fondam turpmāk būs pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemes darījumiem. Fondam šim mērķim ir pietiekoši līdzekļi, lai zeme nenonāktu ārvalstu uzpircēju un starpnieku rokās. Šim darbam nav pielikts punkts, jo regulējumu ir nepieciešams pilnveidot, lai Latvijas lauki no tā gūtu maksimālu labumu. Nākamais būtiskais solis būtu vēl vairāk ierobežot spekulācijas ar zemes darījumiem, lai lauksaimniecībā izmatojamā zeme nekļūtu par juridisko personu spekulatīvu darījumu objektu,” uzsver par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

 

 

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 11.decembrī
11:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesās Nr.16870000911 sēde
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās un kopīga fotografēšanās ar Tadžikistānas Republikas parlamenta Pārstāvju palātas Ekonomikas un finanšu komitejas delegāciju
12:00  Saeimas sekretāra biedra Gunāra Kūtra tikšanās ar Tadžikistānas Republikas parlamenta Pārstāvju palātas Ekonomikas un finanšu komitejas delegāciju
14:00  Saeimas Prezidija sēde
14:00  Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna un Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sekretāra Romualda Ražuka tikšanās ar Tadžikistānas Republikas parlamenta Pārstāvju palātas Ekonomikas un finanšu komitejas delegāciju