Lai pilnveidotu regulējumu nacionālās drošības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sadarbībai ar NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sabiedrotajiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas trīs likumos. Grozījumi paredz papildināt NBS pienākumus, kā arī pilnveidot Latvijas armijas sadarbību ar ārvalstu sabiedrotajiem ārkārtas situācijās un miera laikā. Izmaiņas tapušas pēc NATO Varšavas samita lēmumiem, aktualizējot dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.
Izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā paredz papildināt NBS pienākumus ar četriem jauniem, nosakot, ka tiem jāveic militārā izlūkošana operacionālajā un taktiskajā līmenī, jānodrošina NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsts, kā arī jāveic citi Valsts aizsardzības plānā noteiktie valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumi. Tāpat armijai būs jāsniedz atbalsts valsts drošības iestādēm nacionālās drošības pasākumu veikšanā. Patlaban likumā noteikti 10 NBS uzdevumu īstenošanas un pieci atbalsta pasākumi.
Izmaiņas paredz pie militāriem objektiem pieskaitīt arī NBS un ārvalstu bruņoto spēku transportlīdzekļus, karakuģus un militāros gaisa kuģus. Noteikts, ka militārais objekts ir arī Aizsardzības ministrijas, NBS vai ārvalstu bruņoto spēku, kuri starptautiskās sadarbības laikā pilda dienesta pienākumus Latvijā, īpašumā vai valdījumā esošs kustamais īpašums, ko izmanto NBS uzdevumu pildīšanai. Tāpat tas varēs būt citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai valdījumā esošs kustamais īpašums, kas ir nodots lietošanā NBS.
Likums papildināts ar normu, kas aizliedz personai bez atļaujas iekļūt militārajā objektā. Tāpat personai noteikts pienākums militārajos objektos ievērot uzturēšanās kārtību, pretējā gadījumā to var izraidīt. Grozījumi paredz noteikt šīs prasības par saistošām arī personu lokam, kas ikdienā nav pakļautas militārā dienesta reglamentiem. Bez atļaujas personām ir aizliegts atrasties arī militārajos transportlīdzekļos, gaisa kuģos un karakuģos, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz papildināt Ministru kabineta atbildību. Plānots noteikt, ka slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, valdība Aizsardzības ministrijai var uzdot vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Vienlaikus paredzēts, ja valdība ir aizkavēta pildīt savus pienākumus, par to lemj Ministru prezidents. Savukārt, ja premjers ir aizkavēts, par to lemj aizsardzības ministrs, paredz likumprojekts.
Tāpat paplašināta militāro draudu analīzes definīcija, nosakot, ka tā ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums, kurā nosaka esošos un potenciālos apdraudējumus un riska faktorus, kā arī to iespējamo izpausmi un ietekmi. Turpmāk šādu draudu analīzi katru gadu sagatavos Militārās izlūkošanas un drošības dienests, nevis Aizsardzības ministrija.
Savukārt grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” paredz papildināt bruņojuma nosacījumus. NATO un ES dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku un ieročus pāri Latvijas iekšējai robežai un teritorijā varēs pārvadāt pielādētus, ja tas būs paredzēts tehnikas izmantošanas instrukcijā, kā arī atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura. Patlaban likums noteiks, ka kaujas tehniku un ieročus pārvadā nepielādētus, ja vien instrukcijā nav paredzēts citādi. Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu par atbalsta sniegšanu Latvijas armijai saistībā ar piedalīšanos valsts apdraudējuma novēršanā.
Likumu grozījumi trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests