Inese Lībiņa-Egnere: vardarbība ģimenē joprojām ir smaga problēma, upuri jāiedrošina vērsties pēc palīdzības

(26.09.2016.)
VideoGalerija

Lai arī Latvijā ir pilnveidots tiesiskais regulējums vardarbībā cietušo aizsardzībai, daudzi vardarbības upuri joprojām baidās vērsties pēc palīdzības. Tādēļ svarīgi meklēt risinājumus, kā kliedēt bailes un palīdzēt cilvēkiem īstenot savas tiesības dzīvot brīvi no vardarbības, drošā un cieņpilnā vidē. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, pirmdien, 26.septembrī, Saeimas namā atklājot starptautisku konferenci par vardarbības novēršanu ģimenē.

Raksturojot aktuālo situāciju, I.Lībiņa-Egnere norādīja, ka vardarbība ģimenē ir smaga, aktuāla problēma ar negatīvām sekām, kas pasaulē un arī Latvijā skar vidēji katru trešo sievieti un bērnu un nelabvēlīgi ietekmē visu sabiedrību. Vardarbības novēršana un apkarošana ir viens no prioritārajiem jautājumiem visās Eiropas valstīs.

Atskatoties uz līdz šim paveikto, Saeimas priekšsēdētājas biedre minēja pirms diviem gadiem pilnveidoto tiesisko regulējumu, nosakot pienākumu tieši vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kā arī iespēju aizsargāt upuri ne vien krimināltiesiskiem līdzekļiem, bet arīdzan civilprocesa ietvaros. Vardarbības ģimenē gadījumā upuri mājās nejūtas droši, ja tur uzturas vardarbības veicējs un cietušo iespējas pamest savu dzīvesvietu ir ierobežotas. Toreiz ar Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotajiem likuma grozījumiem tika būtiski mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem. 

Policijai tagad piešķirtas plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Iepriekš cietušajam, lai pārtrauktu vardarbību, bija jāvēršas ar iesniegumu policijā, norādīja I.Lībiņa-Egnere. 

Var teikt, ka jaunais tiesiskais regulējumus darbojas un sasniedz savu mērķi, ļaujot vardarbības un vajāšanas upuriem vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību, lai lūgtu tiesu noteikt ierobežojumus varmākam. Laikā no 2014.gada aprīļa līdz 2015.gada beigām reģistrēti teju 900 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un reģistrēti 163 policijas lēmumi par nošķiršanu. Taču vienlaikus skaitļi norāda uz to, ka cīņa ar vardarbību nav uzvarēta, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.  2014.gadā vien Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca 7211 reizes. Tas liecina, ka vardarbības apjomi ir daudz liekāki un upuri ne vienmēr izmanto likumā paredzētos aizsardzības mehānismus. 

I.Lībiņa-Egnere norādīja, ka šodienas konference ir turpinājums Saeimā pirms gada uzsāktajām debatēm šajā jomā – toreiz parlamentā tika meklēti risinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanai. 

Konferences “Kā novērst vardarbību ģimenē? Aktuālās problēmas un risinājumi” atklāšanā dalībniekus uzrunāja arī labklājības ministrs Jānis Reirs un resursu centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce.

Starptautisko konferenci organizē Saeima, Sabiedrības integrācijas fonds un resursu centrs sievietēm “Marta”.

Konference norisinās Saeimas nama Sarkanajā zālē, un tās norisei var sekot līdzi tiešsaistē www.saeima.lv.


Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 23.jūlijā
11:15  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196