Latvijas pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, varēs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.maijā, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. 

Saeimas sēdē atbalstītais priekšlikums paredz vairākus priekšnosacījumus, lai persona bez latviskas izcelsmes varētu kļūt par latvieti. Savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis” varēs mainīt cilvēks, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija, kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai.   

Veikt tautības ieraksta maiņu varēs arī latviskas izcelsmes personas, kurām izveidojusies saikne ar Latviju un kuras var apliecināt savu latvisko izcelsmi un valodas zināšanas.   

Likumprojekts paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi un valodas zināšanas. Patlaban likums šādas tiesības paredz personai, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. 

Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā likums neparedz, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā. 

Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas.

Saeimas Preses dienests