Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstījusi likumprojektu, kas noteiks vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādīja likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību.
Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.
Paredzēts, ka referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, Rīgā varēs rosināt ne mazāk kā 10 procenti, bet pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15 procenti no to balsotāju skaita, kas pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos.
Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz viena trešā daļa no vēlēšanu sarakstos iekļautajiem vēlētājiem, un referendumam nodotais jautājums par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse no balsotājiem, kas piedalījās konkrētajā referendumā.
Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Savukārt referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30 procenti no to balsotāju skaita, kas pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Šādā referendumā nodotais jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Domes atlaišanu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.
Paredzēts, ka pēc rezultātu paziņošanas referendumā par domes atlaišanu pašvaldības vēlēšanu komisijai lēmuma kopija būs jānosūta VARAM. Referendumā par domes atlaišanu pieņemtais lēmums stāsies spēkā līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanos. Atlaistās domes deputāti savus pienākumus turpinās pildīt līdz pagaidu administrācijas iecelšanai.
Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Domes ierosināts referendums dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrēto jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.
Parakstīties par referendumu ierosināšanu varēs klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv. Plānots, ka parakstu vākšana referenduma ierosināšanai ilgs 30 dienas. Elektronisku parakstu vākšanu paredzēts ieviest no 2016.gada 1.janvāra.
Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs uzsākt, ja pašvaldības dome būs izvērtējusi iespējas realizēt iespējamo ierosināto jautājumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Šāds regulējums paredzēts, lai novērstu gadījumus, kad tiek savākti paraksti, taču vēlēšanu komisija konstatē, ka konkrēto jautājumu nevar nodot nobalsošanai.
Likumprojekts noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
Par Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests