Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varēs dzīvot neatkarīgu dzīvi un nepieciešamos pakalpojumus un aprūpi saņemt savā pašvaldībā, ne tikai ilgstošās aprūpes institūcijās, kā tas ir patlaban. Pakāpenisku pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanu paredz grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ko trešdien, 11.februārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
„Iespēja cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem dzīvot savā mājoklī un nepieciešamo atbalstu saņemt pašvaldībā, nevis piespiedu kārtā dzīvot pansionātā, tuvākajos gados kļūs par realitāti arī Latvijā. Šodien esam iezīmējuši būtisku pagriezienu valsts attieksmē pret cilvēkiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe un tuvāko piecu gadu laikā plānojam pāriet uz jaunu sistēmu. Aprūpes formas, ko patlaban dēvējam par alternatīvām, 2020.gadā būs standarts,” attieksmes maiņu ilustrē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Komisijas vadītāja atgādina, ka Latvija ir pievienojusies ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, atzīstot, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem. Tādējādi cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt iespējai izvēlēties dzīvesvietu, un viņiem nedrīkst likt dzīvot kādos noteiktos apstākļos. A.Barča norāda, ka Latvijai tagad ir jāsper konkrēti soļi, lai šajā konvencijā teiktais tuvākajā laikā kļūtu par dzīves realitāti arī mūsu valstī.
Likuma grozījumi paredz, ka no 2016.gada ilgstošā aprūpe institūcijās tiks sniegta tikai personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Savukārt klientu pāreja no ilgstošās aprūpes iestādēm uz sabiedrībā balstītu pasākumu saņemšanu sāksies no 2017.gada.
„Jāņem vērā, ka pārejas posms būs pietiekami sarežģīts, jo daudziem cilvēkiem aprūpes namos ilgstošā aprūpe ir vienīgā dzīves realitāte un viņi savas pašreizējās mājas pamest nemaz nevēlas. Ar varu nekas nebūs panākams, un pašvaldībām būs jāveido tādas iespējas un apstākļi, lai cilvēki paši izvēlētos jaunu dzīvi,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.
A.Barča vērš uzmanību arī uz nepieciešamību profesionāli sagatavot pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, kuriem praksē būs jāīsteno pārmaiņu process.
Piecu gadu laikā plānots izstrādāt individuālus atbalsta plānus ap 700 pašreizējo aprūpes centru klientiem un nodrošināt viņiem pakāpenisku pāreju uz neatkarīgu dzīvi. Cilvēkiem, kuriem nav piemērotas dzīvesvietas, plānots izbūvēt vai renovēt mājokli.
Jauno pakalpojumu attīstīšanai un nodrošināšanai pārejas posmā līdz 2020.gadam plānots iegūt finansējumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Kā deputātiem šodien pavēstīja Eiropas Komisijas pārstāvji, šo vajadzību finansēšanai Latvijai būs pieejami vairāk nekā 90 miljoni eiro – gan infrastruktūras attīstībai, gan Eiropas Sociālā fonda projektiem.
Patlaban visā ES pakalpojumus ilgstošās aprūpes institūcijās saņem ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, daudzi no viņiem ir pilnībā izslēgti no sabiedrības dzīves, Saeimas deputātiem šodien uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvji, atzīstot, ka aprūpes centru klientu deinstitucionalizācija un pāreja uz neatkarīgu dzīvi ir visā ES sasniedzams mērķis.
Saeimas Preses dienests