Galerija
Ceturtdien, 17.jūlijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš tikās ar Eiropas Savienības (ES) Aģentūras krimināltiesiskajai sadarbībai (Eirojust) prezidenti Mišelu Koninksu (Michele Coninsx). Tikšanās laikā pārrunāti ar Eurojust darbību un reformām saistītie aktuālie jautājumi, kā arī iecerētā Eiropas Prokuratūras Biroja izveide. Eurojust prezidente Latvijā ieradusies pēc tieslietu ministres Baibas Brokas un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera uzaicinājuma.
Pieaugot pārrobežu noziedzībai un tai iegūstot arvien plašāku starptautisku dimensiju, Eurojust sniegtās izmeklēšanas darbību koordinācijas, informācijas apmaiņas un apvienotās izmeklēšanas mehānisma iespējas kļūst arvien aktuālākas. Sarunas dalībnieki atzinīgi vērtēja Eurojust devumu un atbalstu noziedzības apkarošanā un, atskatoties uz sadarbību ar Latviju, tika atzīmēts, ka tā ir bijusi ļoti veiksmīga.
2013.gadā tika uzsākta Eurojust reforma, kuras mērķis ir ļaut Eurojust veikt tā uzdevumus efektīvāk un sekmīgāk. Eurojust prezidente informēja par ierosinātajām reformām aģentūras struktūrā un pārvaldībā, kas ļaus palielināt Eurojust operatīvo efektivitāti un likvidēs pastāvošo administratīvo slogu, kas pašlaik ir uzlikts valsts pārstāvjiem.
Darbs pie reformas turpinās, un tas ir cieši saistīts ar paralēli apspriesto iniciatīvu izveidot Eiropas Prokurora biroju. Iecerētās Eiropas Prokuratūras izveides galvenais iemesls ir tas, ka šobrīd pastāvošie ES finanšu interešu aizsardzības instrumenti nedarbojas pietiekami efektīvi, jo tiem trūkst pilnvaru veikt izmeklēšanas un ar kriminālvajāšanu saistītas darbības. Šobrīd Eiropas Prokuratūru plānots izveidot kā decentralizētu ES aģentūru, kurai būs ievērojami lielākas pilnvaras kriminālprocesa ietvaros.
Eiropas Prokuratūras izveidošanas ideja izraisa neviennozīmīgu reakciju dalībvalstīs un iespējams, ka šis projekts īstenosies tikai ciešākas sadarbības ietvaros, savā starpā apvienojoties tām dalībvalstīm, kurām izdevās panākt vienošanos attiecībā uz priekšlikuma pamatprincipiem. Tikšanās laikā dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Prokuratūras struktūru, kompetenci un jurisdikciju saistītus aspektus, taču prezidente atzina, ka vēl pastāv virkne neatrisinātu juridiskas un tehniskas dabas jautājumu, piemēram, kāds būs Eiropas Prokuratūras pārvaldības modelis? Kā tā ietekmēs Eurojust lomu un tā līdzšinējo sadarbību ar dalībvalstu iestādēm? Kā notiks dalība Eiropas Prokuratūrā un kā nodrošināt koordināciju starp tām dalībvalstīm, kas tajā piedalās un tām, kas izvēlēsies nepiedalīties? Eurojust prezidente arī atzīmēja, ka joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz Eiropas Prokuratūras finansēšanas mehānismu un to, kā tiks nodrošināta tā lēmumu izpilde un pārsūdzēšana tiesā.
Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka absolūta prioritāte ir izvairīties no dažādu ES kompetento aģentūru (Eurojust, Europol, OLAF) mandātu un funkciju pārklāšanās. Tieši pretēji – Eiropas Prokuratūrai būtu jāsniedz pievienotā vērtība pārrobežu noziedzības apkarošanā.
Tikšanās laikā apspriests arī būtisks jautājums par iespējamo dalībvalstu materiālo un procesuālo tiesību normu saskaņošanu, kas būtu nepieciešama Eiropas Prokuratūras izveidošanas rezultātā. Prezidente uzsvēra, ka minimālā krimināltiesību normu harmonizācija ir visnotaļ iespējama un pat vēlama, ņemot vērā to, ka šobrīd Eiropas Savienībā pastāv 30 dažādas tiesību sistēmas. Bez attiecīgas dalībvalstu likumu saskaņošanas Eiropas Prokuratūra nespēs efektīgi darboties, tāpēc ir nepieciešama vienota pieeja, kas atvieglos sadarbību starp dalībvalstīm. Viena no likumdošanas jomām, kurā šāda vienota pieeja varētu tikt ieviesta, ir ES struktūrfondu regulējums.
Eurojust tika nodibināts 2002.gadā, lai pastiprinātu cīņu pret smago un organizēto noziedzību ES. Šobrīd to veido 28 dalībvalstu deleģētie pārstāvji, veicinot dalībvalstu kompetento tiesu varas iestāžu sadarbību, izmeklējot un izvirzot apsūdzības lietās par smagiem pārrobežu un organizētās noziedzības gadījumiem. Pēdējo gadu laikā Eurojust darbība ir bijusi īpaši izteikta tādās jomās kā narkotiku tirdzniecība, krāpšana, korupcija, cilvēku tirdzniecība, naudas atmazgāšana, noziedzīgi nodarījumi pret ES finanšu interesēm un klaiņojošie organizētās noziedzības grupējumi.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157645324853287/