Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts prezidentam nekavējoties būs jāpieprasa NATO atbalsts. To paredz Saeimā ceturtdien, 5.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi vairākos likumos, papildinot regulējumā augstāko valsts amatpersonu kompetenci.

Pašreizējos likumus nepieciešams papildināt, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos apdraudējumus, ar kuriem Latvija saskaras kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, piemēram, pēdējā laika notikumus Ukrainā un plašākā reģionā, iepriekš norādīja par likumprojektiem atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās iestādes militāru draudu gadījumā spētu efektīvi aizsargāt iedzīvotājus no apdraudējuma situācijas un tās sekām, norāda likumprojekta autori Aizsardzības ministrijā. Turklāt līdz šim nebija vienotas kārtības, kā nacionālā līmenī pieņem lēmumus par NATO iesaistīšanos starptautiskas krīzes risināšanā un jaunas operācijas uzsākšanu.

Grozījumi paredz, ka prezidentam turpmāk arī būs jāpieņem lēmums par mūsu valsts nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasīs šīs starptautiskās organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu.

Papildināta arī Ministru prezidenta kompetence, paredzot, ka viņam jālemj par NATO konsultāciju pieprasīšanu, ja tiks apdraudēta valsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Savukārt, konsultējoties ar ārlietu un aizsardzības ministriem, premjerministram jālemj par Latvijas nostāju, ja tiks veidota NATO starptautiska miera nodrošināšanas operācija.

Tāpat līdzšinējais regulējums papildināts, paredzot iespēju nosūtīt mūsu karavīrus dalībai starptautiskajā operācijā, ja palīdzību lūdz valsts, kas nav NATO vai ES dalībvalsts.


 

Saeimas Preses dienests