„Šodien komisijas sēdē, diskutējot par Eiropas Savienības fondu turpmāko atbalstu kultūras nozares attīstībai 2014.-2020.gadā, noskaidrojām labu ziņu – kopējais kultūras projektiem pieejamais finansējums ir salīdzinoši liels. Tomēr komisijā esam saņēmuši vēstuli no kultūras nozares pārstāvjiem, kurā tie pauž sašutumu par Eiropas fondu finansējuma akcentu pārlikšanu uz tradicionālajām ekonomikas nozarēm.” To trešdien, 15.janvārī, atskatoties uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Kā priekšnosacījumu, lai varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, Eiropas Komisija (EK) noteikusi, ka projektiem jāveicina valsts konkurētspēja, nodarbinātība, tautsaimniecības attīstība un izaugsme. Ņemot vērā, ka kultūras nozarei nākamajā ES fondu plānošanas periodā nav paredzēts atsevišķs finansējums, tā var pretendēt uz atbalstu pētniecības un inovāciju, uzņēmējdarbības vai vides projektiem, deputātiem apliecināja Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.
Attiecībā uz investīcijām kultūrā EK uzskata, ka tām ir nozīme tikai tad, ja rezultātā nopelnīt, par gūtajiem iespaidiem sarunās ar EK pārstāvjiem deputātus informēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas pārstāvji sarunās ar EK akcentējusi, ka bez garīgās un kultūras komponentes valstu ekonomikas izaugsme nebūs pilnvērtīga.
Arī EK un Eiropas parlamenta augstākās amatpersonas ir apgalvojušas – Eiropai vairāk jāiegulda kultūrā un radošajās nozarēs, jo tās veicina ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību, inovācijas un sociālo vienlīdzību, sēdē noskaidroja komisijas deputāti.
Diskutējot ES fondu atbalsta pienesumu Latvijas kultūras nozares attīstībā, deputāti bija vienisprātis, ka finansējuma piešķiršana atsevišķiem lieliem projektiem nav attaisnojusies, it īpaši attiecībā uz lielām kultūras objektu būvēm reģionos, ņemot vērā to zemo apmeklētību.
KM jau ir paudusi iebildumus pret EK nostāju, ka ir jēga ieguldīt tikai tajos Eiropas kultūras objektos, kas jau pelna, ko pamato ar uzskatu, ka Eiropa atkal atgriezīsies pie „divu ātrumu attīstības”, valstīm ar bagātāku kultūras mantojumu piešķirot vairāk finansējuma nekā citām. Arī biedrības „Laiks kultūrai” valdes priekšsēdētājs Juris Dambis pauda uzskatu, ka tām kultūras jomām vai objektiem, kas jau pelna un spēj piesaistīt apmeklētājus un tūristus, jāļauj attīstīties, bet jāiegulda tajos, kuru izaugsmei nepieciešams stimuls.
Kultūras nozaru pārstāvji komisijas sēdē arī akcentēja - ņemot vērā, ka, sākot no šī gada, par ES atbalstu kultūrai būs atbildīgas dažādas ministrijas, sagaidāmas problēmas kultūrai paredzētā finansējuma koordinēšanā.
EK saņemtais finansējuma piedāvājums Latvijai paredz atbalstu kopumā teju 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā tautsaimniecības attīstību kavējošos faktorus un vajadzības, izaugsmes potenciālu, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020 uzstādījumus un starptautiskās saistības, pērn 17.decembrī apstiprināts Partnerības līgums ar Eiropas Komisiju, kas paredz sešas prioritātes - tautsaimniecības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kapacitātes celšana, efektīva un videi draudzīga transporta sistēma, ilgtspējīga resursu izmantošana, nodarbinātības veicināšana, kvalitatīva izglītības sistēma, kā arī Ilgtspējīga teritoriālā attīstība, sacīja B.Kņigins.
Saeimas Preses dienests