Cilvēktiesību komisija iesniedz likumprojektu par padomju laikā psihiatriskajās slimnīcās nepamatoti ievietoto personu reabilitāciju

(14.03.2013.)

Lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un padomju okupācijas laikā psihiatriskajās slimnīcās bez tiesas spriedumiem nepamatoti ievietoto cilvēku godu un cieņu, kā arī likvidētu šiem cilvēkiem radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 14.martā, nolēma iesniegt Saeimā tās izstrādātu likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā ieteikumus un atzinumus, ko komisijai sniedza Latvijas Cilvēktiesību centrs, Tiesībsarga birojs, Latvijas Politiski represēto apvienība, Latvijas Psihiatru asociācija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija un prokuratūra.

„Ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu jāvirzās uz priekšu maksimāli ātri, un komisijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka labvēlīgos apstākļos personas jau šā gada vasarā varēs vērsties prokuratūrā, lai saņemtu atzinumus par personas statusa atjaunošanu,” informēja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Likumprojekts varētu tikt skatīts 21.marta plenārsēdes darba kārtībā, prognozēja I.Mūrniece

„Svarīgi, ka šis likumprojekts nav vien skaisti vārdi vai deklaratīvs pants par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Tajā ir izstrādāta sistēma, kā tiks atjaunots cilvēku gods un cieņa, noteikts, ka atbildīgā institūcija būs prokuratūra un tas, kādā veidā tā varēs konsultēties ar vēsturniekiem, psihiatriem un politiski represēto biedrības pārstāvjiem,” atzina I. Mūrniece.

„Ir dažādas situācijas, un, ja personas, kas par saviem uzskatiem ievietotas psihiatriskajās slimnīcās, jau aizgājušas aizsaulē, viņu goda un cieņas atjaunošanu varēs lūgt arī tuvinieki. Šo cilvēku bērniem, mazbērniem, dzimtām tas var izrādīties ļoti svarīgi,” piebilda I.Mūrniece. Prokuratūras rakstiski sniegtais atzinums būs par pamatu atbilstošu izmaiņu veikšanai personas datu apstrādes sistēmās, tai skaitā arī medicīniskajās lietās. „Te gan ir būtiski ņemt vērā pašu cilvēku vēlmes: vai viņi vēlēsies saņemt vienīgi atzinumu par goda un cieņas atjaunošanu vai arī medicīniskās diagnozes dzēšanu,” uzskata komisijas vadītāja.

Likumprojektā noteikta arī kārtība, kā iedzīvotāji varēs pārsūdzēt prokuratūras lēmumu. Šādos gadījumos atzinumu izvērtēs ģenerālprokurors, un, ja persona būs neapmierināta, tā ģenerālprokurora lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.

Likuma mērķis noteikts atjaunot to personu godu, cieņu un likvidēt tām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas, kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas Latvijas PSRS vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras, sociālā slāņa vai seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ. Vienlaikus lēmums par personas statusa atjaunošanu pats par sevi nebūs pamats politiski represētās personas statusa iegūšanai, bet ļaus personām vērsties atbildīgajā institūcijā, lai šādu statusu pieprasītu.

Komisijas sēdē Latvijas Cilvēktiesību centrs un Tiesībsarga birojs pauda atbalstu alternatīvajam likumprojektam, taču prokuratūras pārstāvji akcentēja nepieciešamību vēl veikt aprēķinus par tai nepieciešamo papildu finansējumu. Komisija lūdza šo summu precizēt līdz šī gada 20.martam.

Kā likuma spēkā stāšanos datumu komisija rosina noteikt 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt