S.Āboltiņa: augstākā izglītība nav un nedrīkst būt ne intelektuālā oāze, ne ekonomiska ražošanas mašīna

(01.03.2013.)

„Augstākā izglītība ir kas vairāk par faktiem, datiem un iemaņām. Tā godina cilvēka prātu un gudrību, un ideju uzskata par galveno pasaules pārmaiņu sākumu. Tai jābūt gan lidojošai un provocējošai, gan efektīvai un pielietojamai vienlaikus,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 1.martā, atklājot publiskās debates „Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija”.

„Mūsdienās, kad valda asa konkurence, Latvijā, Eiropā un pasaulē ir augsts bezdarba līmenis un izglītība maksā bargu naudu ― augstākās izglītības iestādes izjūt pastiprinātu spiedienu. Tām tiek pieprasīts apliecināt savu vērtību un vērtīgumu, uzrādīt savu ekonomisko izdevīgumu un spējas absolventus apveltīt ar praktiskām spējām, zināšanām un iemaņām, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ļoti bieži augstākās izglītības misija tiek noplicināta līdz domai ― mācīties, lai pelnītu.

„Mēdz teikt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, ka tā ir rodama līdzsvarotā pieejā. Tas, manuprāt, ir attiecināms arī uz augstāko izglītību. Tā nav un nedrīkst būt ne intelektuālā oāze, ne ekonomiska ražošanas mašīna. Tā nedrīkst nodarboties tikai ar idejām un konceptiem bez praktiskas pielietojamības, un nedrīkst arī fokusēties tikai uz nozarēm ar tūlītēju vai skaidri izmērāmu ekonomisko atdevi tautsaimniecībā,” akcentēja Solvita Āboltiņa.

„Konkurētspējīgs, izglītots, ideju pārpilns, ar degsmi sirdī un lepnumu par savu valsti ― tāds ir mans ideālais Latvijas augstākās mācību iestādes absolvents. Šādus jaunus cilvēkus es esmu sastapusi, un tādās reizēs, domājot par Latvijas un visas Eiropas nākotni, mana sirds ir mierīga,” rezumēja Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimā piektdien, 1.martā, notiek publiskās debates „Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija” ar mērķi rast kopsaucēju, lai veidotu kopīgu augstākās izglītības un zinātniskās darbības ilgtermiņa stratēģiju, kas liktu pamatu intelekta ekonomikai kā tautsaimniecības izaugsmes un labklājības pieauguma pamatam.

Debatēs tika aicināti piedalīties gan augstākās izglītības nozares pārstāvji un eksperti, gan visu Saeimas frakciju deputāti.



Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā