Lai diskutētu par Kultūras ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 13.februārī, tikās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem.
„Kultūras ministrija ir labi pastrādājusi pie kultūras kanona koncepta. Tagad svarīgi, lai katrs nākamais solis būtu pamatots un stingrs. Kanonam jābūt vienkārši saprotamam un praksē pielietojamam, tāpēc būtiski skaidri definēt tā mērķi un veidošanas metodoloģiskos pamatprincipus,” sēdē uzsvēra Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Esošais kultūras kanons ir labs pilotprojekts, un nav jāvairās to rediģēt, balstoties uz skaidriem un vienotiem principiem, sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs. Tāpēc komisija izstrādās ieteikumus, lai virzītos uz vienkāršu, saprotamu un dzīvē radoši pielietojamu kultūras kanonu. Vienlaikus I.Latkovskis arī norādīja, ka kanona papildināšanai un iedzīvināšanai atvēlētais budžets nav liels, tāpēc katrs lats jāizlieto ar pamatīgu atdevi.
Vērtējot kultūras kanona aktualitāti sabiedrībā, komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pēdējos mēnešos izjutis, cik radoši aizrautīgi kanona ideju vērtē visdažādākie cilvēki — jauni un pieredzējuši, studenti un akadēmiķi.
KM ir sagatavojusi virkni priekšlikumu kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, un pastāvīgas starpinstitucionālas Latvijas kultūras kanona padomes izveidošana ir pirmais solis ceļā uz šī mērķa īstenošanu, sacīja KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, informējot deputātus par KM sagatavotajiem priekšlikumiem. Plānots, ka padomes pamatfunkcija būs rosināt un koordinēt politiku, noteikt prioritātes kanonā iekļauto vērtību papildināšanai, kā arī rīkot projektu konkursus politikas īstenošanai.
Tāpat nepieciešams esošo kultūras kanonu papildināt ar jaunām sadaļām, pilnveidot kanona mājaslapu, veidojot interaktīvu saturu, izdot grāmatu, kurā būtu apkopotas kanonā iekļautās vērtības, un veikt virkni citu uzdevumu, sacīja J.Treile.
Ž.Jaunzeme-Grende informēja deputātus, ka jau 2013.gada budžetā šo mērķu īstenošanai paredzēti 50 tūkstoši latu, savukārt Nacionālajā attīstības plānā definētajiem pasākumiem iezīmēts budžets 890 tūkstošu latu apjomā.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešama turpmāka diskusija par virkni jautājumu — kāda ir kanona pamatfunkcija, kas ir tā mērķauditorija un cik bieži kanonu nepieciešams papildināt?
Sabiedrības saliedētības komisija 2012.gada septembrī uzdeva KM līdz 2013.gada 1.februārim sagatavot konceptuālus priekšlikumus Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, kas kļūtu par nozīmīgu instrumentu sabiedrības saliedētības, kultūras un izglītības politikā.
Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā un kalpo par līdzekli kopējas kultūras atmiņas veidošanai, veicinot piederības izjūtu Latvijai.
Saeimas Preses dienests