Eiropas lietu komisijas prioritāte ir Latvijai izdevīgi nosacījumi ES daudzgadu budžetā

(28.12.2012.)

Līdzās pastāvīgajam darbam pie Latvijas nacionālo pozīciju apstiprināšanas Saeimas Eiropas lietu komisijas uzmanības centrā 2012.gada rudens sesijā bija divi šī brīža būtiskākie Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumi – sarunas par jauno daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam un diskusija par ES nākotni - tālāku integrāciju un ciešākas ekonomiskas un monetāras savienības izveidi.

Komisija rudens sesijā turpināja aktīvi iesaistīties Latvijas interešu aizstāvēšanā sarunās par ES jauno daudzgadu budžetu, deputāti apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas, tā dodot valdībai mandātu paust Latvijas viedokli šajās būtiskajās sarunās. „Eiropas lietu komisija kā Latvijas prioritāti ir apstiprinājusi mērķi panākt būtisku tiešmaksājumu pieaugumu Latvijas zemniekiem. Mērķis ir panākt, ka Baltijas valstu zemnieki nesaņem mazāk kā Rumānija, kas pēc tiešmaksājumu apjoma ir nākamā dalībvalsts aiz Baltijas valstīm. Šāds apjoms atbilstu arī sākotnējam mērķim panākt tiešmaksājumus aptuveni 80 procentu apjomā no Eiropas Savienības vidējā līmeņa,” pauž Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, atzīmējot, ka pēc dažādiem aprēķiniem tiešmaksājumi Rumānijai būs aptuveni 75 līdz 78 procenti no ES vidējā līmeņa.

Otra Latvijas prioritāte sarunās par jauno ES daudzgadu budžetu ir kohēzijas politikas finansējums. „Esam definējuši mērķi nepieļaut būtisku kohēzijas politikas finansējuma aploksnes samazināšanu, jo tas paredzēts attīstībai un investīcijām Latvijas infrastruktūrā. Finansējuma sadalījuma mērķi un virzieni definēti nupat apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā. Šobrīd pavisam konkrēti zināms, ka cīnāmies par Eiropas finansējumu Latvijas skolām, ceļiem, uzņēmējdarbības attīstībai un darbinieku apmācībai, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības attīstībai, kā arī zinātnei, pētniecībai un virknei citu vajadzību,” pauž komisijas priekšsēdētāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica norāda, ka sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu atrodas izšķirošajā sarunu fāzē. „Diemžēl dalībvalstu līderiem novembra Eiropadomē neizdevās panākt vienošanos par finansējuma sadalījumu nākamajam periodam, tāpēc sarunas turpināsies Īrijas prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusgadā,” pauž Z.Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka pašlaik pastāv pārāk lielas pretrunas starp neto maksātājvalstīm, kuras pieprasa ES budžeta samazināšanu, un dalībvalstīm, tostarp Latviju, kurām ES finansējums ir vitāli svarīgas investīcijas ekonomikas izaugsmei.

Eiropas lietu komisija rudens sesijā uzsāka diskusiju ciklu par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) piedāvātajiem soļiem ES tālākai integrācijai, tostarp par banku savienības izveidi, ciešāku ekonomisko un finanšu jautājumu koordināciju un demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu. Rudens sesijā komisija šos jautājumus pārrunāja ar politologiem, juristiem un ekonomistiem, un ir plānots, ka šīs diskusijas tiks turpinātas arī nākamgad, norāda Z.Kalniņa-Lukaševica.

„Līdzšinējā ekonomiskā krīze skaidri parādījusi, ka eiro dzīvotspējai un visas savienības ekonomiskajai izaugsmei vitāli nepieciešama ekonomiskās un monetārās politikas tālāka padziļināšana, veicot pasākumus, par kuriem Eiropas Savienības līderi diemžēl neizšķīrās jau vienotās valūtas izveides laikā. Decembra Eiropadomē dalībvalstu līderi panāca vienošanos par banku savienības izveidi, līdz ar to iedzīvotājiem būs pieejama drošāka banku sistēma un līdz noteiktam līmenim tiks garantēta banku uzkrājumu atmaksāšana visā Eiropas Savienībā. Paredzēts arī papildu garants, lai finanšu sektora satricinājumu gadījumā par banku problēmām nebūtu jāmaksā nodokļu maksātājiem. Šādos gadījumos palīdzība tiks sniegta no šim mērķim izveidota fonda,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka tāpat aizvien turpinās diskusijas par ciešāku dalībvalstu nacionālo budžetu izdevumu koordināciju, lai nepieļautu fiskāli neatbildīgu politiku. To plānots īstenot Eiropas semestra jeb pusgada ietvaros. Eiropas semestris ir Eiropas līmeņa politikas koordinācijas instruments, kura mērķis ir ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana. To veido katras valsts iecerētais reformu kopums un Eiropas institūciju viedoklis par šīm reformām.

Tālāka ES ekonomiskā, politiskā un sociālā integrācija radīs jaunus izaicinājumus dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, uzsver komisijas priekšsēdētāja, tāpēc turpmāk tiem jābūt vēl ciešāk iesaistītiem demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanā. „Līdz ar citu desmit Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētājiem Van Rompejam adresētā vēstulē aicināju palielināt nacionālo parlamentu lomu Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā,” pauž komisijas priekšsēdētāja.

Nemainīgi aktuāls jautājums Eiropas lietu komisijas darbā ir gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē.

Rudens sesijā notikušas 29 Eiropas lietu komisijas sēdes, un tā apstiprinājusi 101 Latvijas nacionālo pozīciju. Komisijā strādā 20 deputāti.


Video pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=WTivjUPzJdE
Izmantojot video, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!



Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā